11. pants
Tiesības uz vecuma pensiju
(1) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.
(2) (Izslēgta ar 05.08.1999. likumu)
(3) (Izslēgta ar 20.12.2001. likumu)
(4) Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ.
(5) Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pensionāra apliecību.
(6) Personām, izņemot šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minētās personas, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi.
12
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999., 04.11.1999., 20.12.2001., 20.10.2005., 19.06.2008., 14.06.2012. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2023. Grozījums par sestās daļas papildināšanu pēc vārda "Personām" ar vārdiem un skaitli "izņemot šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minētās personas" stājas spēkā 01.11.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu. Ceturtā daļa, ciktāl tā liedz personai tiesības uz vecuma pensiju pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas un nosaka prasību konstatēt, ka bērnam invaliditāte ir bijusi atzīta atbilstoši viņa aprūpes laikā piemērotajos PSRS normatīvajos aktos paredzētajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem, atzīta par spēkā neesošu no 19.06.2017. ar Satversmes tiesas 15.06.2017. spriedumu. Sk. pārejas noteikumu 8.1, 8.2 un 60. punktu)