3. pants
Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju

(1) Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju (turpmāk — valsts pensija) saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un valstīs, ar kurām ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, dzīvojošām personām tiesības uz pensiju nosaka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk — regula Nr. 883/2004) vai Saeimas apstiprinātos starptautiskos līgumus.

(2) Personai, kurai vienlaikus ir tiesības gan uz šajā likumā noteikto valsts pensiju, gan uz pensiju, ko izmaksā no valsts budžeta saskaņā ar citu likumu, piešķir vienu pensiju, ņemot vērā šīs personas izvēli, ja citos likumos nav noteikta citāda kārtība.

(3) Personai, kurai ir tiesības pievienoties pensiju shēmai, ko paredz Padomes 1968.gada 29.februāra regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk — Padomes regula Nr. 259/68), valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas sistēmā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanu, nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanu no tās nosaka Ministru kabinets.

(4) Personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas un kurai nav tiesību uz pensiju atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju, ja saskaņā ar šo likumu ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs.

4

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001., 20.10.2005., 19.06.2008. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2023. Sk. pārejas noteikumu 81. punktu)