5. pants

Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija -

norāda, ka jēdziens "pilna valsts apgādība" minēts

vairākos normatīvajos aktos, kas regulē sociālās drošības jomu.

Izvērtējot ieslodzījumā esošo personu ar invaliditāti atrašanos

pilnā valsts apgādībā, esot jāņem vērā šo personu vajadzības pēc

atbilstošas veselības aprūpes. Labklājības ministrija uzskata:

personas ar invaliditāti, atrodoties ieslodzījuma vietā, ir pilnā

valsts apgādībā, ja tām tiek nodrošināta invaliditātes seku

mazināšana. No Satversmes tiesas 2010. gada 9. marta sprieduma

lietā Nr. 2009-69-03 izrietot, ka valsts sociālā nodrošinājuma

pabalsta izmaksa ieslodzījumā esošām personām ar invaliditāti

būtu pretrunā ar apstrīdētās normas mērķi - novērst divkāršu

valsts aprūpi personām, kuru pamatvajadzību apmierināšana tiek

nodrošināta par valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Arī Labklājības

ministrija uzskata, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta

izmaksa personām, kas atrodas pilnā valsts apgādībā, būtu

sistēmiski nepareizs risinājums. Tā vietā personām ar

invaliditāti ieslodzījuma vietās esot jānodrošina atbilstoša

veselības aprūpe.

Labklājības ministrija arī norāda, ka ieslodzījuma vietā

esošas personas, kurām piešķirta invaliditātes pensija, un

personas, kurām piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts,

nav salīdzināmos apstākļos.