20. pants

Satversmes 83. pants noteic, ka ikvienam tiesnesim

savi pienākumi ir jāpilda neatkarīgi, pakļaujoties vienīgi likuma

prasībām.

Tiesnešiem ir piešķirtas tiesības pieņemt galīgos lēmumus par

personu tiesībām un pienākumiem. Ikviena tiesneša (tiesnešu

kolēģijas) spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma

spēks, tas ir obligāts visiem, un pret to jāizturas ar tādu pašu

cieņu kā pret likumu. Jebkura līmeņa tiesas tiesneša (tiesnešu

kolēģijas) spriedums var ietekmēt visas sabiedrības intereses.

Sprieduma nozīmīgums nav atkarīgs no tā, kura līmeņa tiesas

tiesnesis to pieņēmis, tāpēc sabiedrības un valsts interesēs ir

nodrošināt ikviena tiesneša neatkarību (sal. sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01

17.3. punktu).

Tādēļ Satversmes tiesa atkārtoti norāda, ka likumdevējam,

lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina

tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša

darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā

nostrādātā laika. Likumdevēja pienākums ir nodrošināt tiesnesim,

kurš tikko iecelts amatā un uzsācis amata pienākumu pildīšanu,

tādas pašas neatkarības garantijas kā augstākā līmeņa tiesas

tiesnesim, kurš tiesneša amatu pildījis jau diezgan ilgu laiku.

Līdz ar to Satversmes tiesai, izvērtējot apstrīdētajās normās

noteiktās tiesnešu darba samaksas sistēmas atbilstību Satversmes

83. pantam, ir jāvērtē rajona (pilsētas) tiesas tiesneša

mēnešalgas apmērs, neņemot vērā iespējamās tiesnesim paredzētās

izdienas piemaksas.

Lai pārbaudītu tiesnešu darba samaksas sistēmas atbilstību no

Satversmes 83. pantā ietvertā tiesnešu neatkarības principa

izrietošajiem kritērijiem, ir nepieciešams izvērtēt šo sistēmu un

salīdzinoši izsvērt tiesneša darba samaksu. Satversmes tiesa jau

iepriekš ir salīdzinājusi tiesneša atlīdzību ar atlīdzību, kas

noteikta ar tiesneša amatu salīdzinātam amatam - visaugstāk

kvalificētam valsts pārvaldes iestādes juristam (sk.

Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr.

2009-11-01 21.6. punktu un 2012. gada 28. marta lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2011-10-01 29.2. un 29.3.

punktu). Likumdevējs ar apstrīdētajām normām ir piesaistījis

tiesnešu mēnešalgas apmēru konkrētas augsti kvalificētu valsts

pārvaldes iestāžu juristu grupas - valsts tiešās pārvaldes

iestāžu juridisko struktūrvienību vadītāju mēnešalgas

maksimālajam apmēram.

Līdz ar to Satversmes tiesai ir

jāpārbauda, vai ar apstrīdētajām normām rajona (pilsētas) tiesas

tiesnesim tiek nodrošināta tāda darba samaksa, kas atbilst no

Satversmes 83. pantā ietvertā tiesnešu neatkarības principa

izrietošajiem kritērijiem.