16. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

normas nesamērīgi ierobežo viņiem Satversmes 96. pantā ietvertās

pamattiesības, jo noteic viņu personas datu apstrādi. Proti, tās

uzliek Pieteikuma iesniedzēju darba devējiem gan pienākumu katru

mēnesi publicēt internetā to darbiniekiem aprēķināto atalgojumu

un citas naudas summas, norādot viņu vārdu, uzvārdu, amatu un

aprēķināto summu, gan arī pienākumu glabāt šo informāciju

internetā astoņus gadus.

16.1. Satversmes 96. pants noteic, ka ikvienam ir

tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences

neaizskaramību.

Konkretizējot Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz

privātās dzīves neaizskaramību, Satversmes tiesa ir norādījusi,

ka šīs tiesības aptver dažādus aspektus. Tās ietver indivīda

tiesības uz savu privāto telpu, kur tas iespējami minimāli ciestu

no valsts vai citu personu iejaukšanās. Tās arī aizsargā indivīda

fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un

personas datus. Arī informācija par personu ietilpst jēdziena

"tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību" saturā

(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2015-18-01 10. punktu).

Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā

cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai

saistošiem starptautiskajiem līgumiem. No šā panta izriet, ka

likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību

normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām. Latvijai

saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas

prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par

interpretācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas

valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie

Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas

(sk., piemēram, Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.

2015-14-0103 15.1. punktu).

Satversmes tiesa jau iepriekš, noskaidrojot Satversmes 96.

pantā noteikto pamattiesību saturu kopsakarā ar Eiropas Cilvēka

tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu, ir

norādījusi, ka valsts institūcijām ir ne vien negatīvs pienākums

atturēties no jebkādas nepamatotas iejaukšanās tiesībās uz

privātās dzīves neaizskaramību, bet arī pozitīvs pienākums veikt

šo tiesību aizsardzībai nepieciešamās darbības. Likumdevējam ir

jāizveido tāds personas datu aizsardzības mehānisms, kas

nodrošinātu to apstrādes noteikumu atbilstību paredzētajam

mērķim. Ar personas privāto dzīvi saistīto datu apstrāde, tostarp

izpaušana un glabāšana, ietilpst personas tiesību uz privātās

dzīves neaizskaramību tvērumā (sk. Satversmes tiesas 2018.

gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 11.2.

punktu).

16.2. Satversmes 68. pants noteic un Satversmes tiesa

ir atzinusi, ka līdz ar līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas

Savienībai ratifikāciju Eiropas Savienības tiesības ir kļuvušas

par neatņemamu Latvijas tiesību sistēmas sastāvdaļu. Tādējādi

Eiropas Savienības tiesību akti un Eiropas Savienības Tiesas

judikatūrā nostiprinātā to interpretācija ir jāņem vērā,

noskaidrojot nacionālo normatīvo aktu saturu un piemērojot tos

(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 11. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2017-12-01 13. punktu).

Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punkts un

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punkts noteic,

ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu

aizsardzību. Šo tiesību aizsardzību nosaka Datu regula, kas

aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra

direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas

datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk - Direktīva

95/46/EK).

Atbilstoši Datu regulas 4. panta 1. punktam personas dati ir

jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai

identificējamu fizisko personu. Identificējama fiziskā persona ir

tāda persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši

atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu,

uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem,

tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai

fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās,

ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās

identitātes faktoriem.

Ievērojot minēto, informācija par identificējamas fiziskās

personas vārdu, uzvārdu, amatu, tai aprēķināto atalgojumu un

citām šai personai izmaksājamām naudas summām ir uzskatāma par

personas datiem. Savukārt personas datu izpaušana un glabāšana ir

personas datu apstrādes darbības Datu regulas 4. panta 2. punkta

izpratnē. Tādējādi apstrīdētajās normās noteiktās informācijas

par Pieteikuma iesniedzējiem publicēšana un glabāšana ir

uzskatāma par personas datu apstrādi. Minētā informācija satur

tādus datus, kas saistīti ar personu privāto dzīvi, un šādu datu

apstrāde ir iejaukšanās Pieteikuma iesniedzēju privātajā

dzīvē.

Līdz ar to apstrīdētās normas

ierobežo Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 96. pantā noteiktās

tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.