Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 107. pantam

neietver aizliegumu nodarbināt valsts svētku dienās

1amatpersonas, kurām noteikts summētais dienesta pienākumu

2izpildes laiks. Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 29. panta pirmo

3daļu, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar iestādes vadītāja

4vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu

5var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta

6pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā

7noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā,

8nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā. Šāda dienesta

9amatpersonu darba organizācija valsts svētku dienās ir pamatojama

10ar nepieciešamību nodrošināt valsts drošību un īstenot valsts

11politiku iekšlietu, kā arī apcietinājuma un brīvības atņemšanas

12izpildes jomās nepārtraukti, tostarp valsts svētku dienās (sk.

13Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 27. lp.,

14Iekšlietu ministrijas viedokli lietas materiālu 5. sēj. 56. lp.,

15tiesībsarga viedokli lietas materiālu 5. sēj. 79. lp., Tieslietu

16ministrijas viedokli lietas materiālu 5. sēj. 68. lp., sal. sk.

17Dr. iur. Annijas Kārkliņas viedokli lietas materiālu 6. sēj. 15.

18lp.). Dienesta amatpersonu darba organizācija citstarp

19pamatojama ar likumdevējam Satversmes 101. pantā piešķirto

20rīcības brīvību lemt par valsts dienesta darba organizāciju.

21Atlīdzības noteikšanai publiskajā sektorā nodarbinātajiem,

22tostarp dienesta amatpersonām, likumdevējs ir pieņēmis Atlīdzības

23likumu. Par darbu valsts svētku dienās dienesta amatpersona saņem

24algu. Tā Atlīdzības likuma 7.2 panta piektās daļas 3.

25punktā un 8. panta pirmajā daļā paredzēts, ka dienesta

26amatpersonu algu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem

27par dienesta amatpersonu saimēm atbilstošām mēnešalgu grupām.

28Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumi Nr. 806

29"Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un

30Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta

31pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to

32apmēru" citstarp noteic dienesta amatpersonām minimālos un

33maksimālos mēneša ietvaros izmaksājamās algas apmērus.

34Tādējādi secināms, ka likumdevējs ir

35veicis pasākumus un izveidojis tādu darba samaksas sistēmu, kas

36paredz dienesta amatpersonām samaksu par darbu valsts svētku

37dienās.

3819. Lai secinātu, vai likumdevējs pasākumus ir veicis

39pienācīgi, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai likumdevēja

40noteiktā samaksa par darbu valsts svētku dienās dienesta

41amatpersonām ir atbilstoša jeb tāda, kas citstarp pilda

42kompensējošu funkciju tieši par darbu valsts svētku dienās.

43Saeima un vairākas lietā pieaicinātās personas ir norādījušas,

44ka ar apstrīdēto normu ieviesto tiesisko regulējumu attiecībā uz

45dienesta amatpersonām pamato tā ilgstoša pastāvēšana, citas

46dienesta amatpersonām piešķirtās sociālās garantijas un

47piemaksas, kā arī nepieciešamība nodrošināt dienesta amatpersonām

48uzticēto nozīmīgo valsts funkciju īstenošanas nepārtrauktību.

49Satversmes tiesa secīgi izvērtēs katru no šiem apsvērumiem.

5020. Saeima atbildes rakstā norādījusi, ka apstrīdētajā

51normā ietvertais princips ir vairākkārt pārskatīts un atzīts par

52pietiekami būtisku, lai tiktu nostiprināts normatīvajos aktos -

53sākotnēji Ministru kabineta noteikumos, bet šobrīd Atlīdzības

54likumā (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj.

5523. lp.).

56Dienesta amatpersonām jau vēsturiski tiesību normās nav

57paredzēta piemaksa vai atpūtas laiks papildus darba algai par

58darbu valsts svētku dienās (sk., piemēram, Ministru kabineta

592001. gada 3. jūlija noteikumu Nr. 283 "Noteikumi par darba

60samaksu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar

61speciālajām dienesta pakāpēm" 4. punktu). Tiesiskais

62regulējums, kas paredz vismaz daļai no dienesta amatpersonām

63nemaksāt papildus par darbu valsts svētku dienās, tika ieviests

64ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 218

65"Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu

66darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu" 6.

67punktu, kas noteica: ja darbiniekam ir noteikts maiņu darbs, viņš

68darba samaksu saņem saskaņā ar noteikto mēneša amatalgu vai

69stundas amatalgas likmi arī par darbu nedēļas atpūtas laikā vai

70svētku dienās.

71Līdzīgs tiesiskais regulējums tika iekļauts nākamo Ministru

72kabineta 2003. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 567 "Noteikumi

73par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar

74speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu" (turpmāk -

75Noteikumi Nr. 567) 6. punktā, paredzot, ka gadījumā, ja

76darbiniekam ir noteikts maiņu darbs vai summētais darba laiks,

77viņš darba samaksu saņem saskaņā ar noteikto mēneša amatalgu vai

78stundas amatalgas likmi arī par darbu nedēļas atpūtas laikā vai

79svētku dienās.

80Arī 2006. gada 31. oktobrī izdotajos Ministru kabineta

81noteikumos Nr. 904 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas

82sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

83speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem

84atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm"

85(turpmāk - Noteikumi Nr. 904), kā arī 2009. gada 27. janvārī

86izdotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 86 "Noteikumi par

87Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu

88pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta

89atalgojuma sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām

90speciālajām dienesta pakāpēm" (turpmāk - Noteikumi Nr. 86)

91būtībā pārņemts iepriekšējais tiesiskais regulējums. Noteikumu

92Nr. 86 4. punkts noteica: ja amatpersonai ir noteikts summētais

93dienesta pienākumu izpildes laiks, tā dienesta atalgojumu saņem

94saskaņā ar noteikto mēneša amatalgu vai stundas amatalgas likmi

95arī par dienesta pienākumu izpildi nedēļas atpūtas laikā vai

96svētku dienās. Ministru kabineta iesniegtajos Noteikumu Nr. 567,

97Noteikumu Nr. 904 un Noteikumu Nr. 86 izstrādes materiālos nav

98minēti šāda tiesiskā regulējuma pieņemšanas iemesli (sk.

99lietas materiālu 1. sēj. 59.-150. lp., 2. sēj. un 3. sēj. 1.-14.

100lp.).

101Atlīdzības likuma 1. pants noteic: likuma mērķis ir panākt, ka

102valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku)

103atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi. Tomēr

104no Atlīdzības likuma izstrādes materiāliem (sk. Saeimas

105Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2009. gada 19. novembra

106sēdes audioierakstu lietas materiālu 5. sēj.) un pieaicinātās

107personas Mg. iur. Edgara Pastara viedokļa izriet, ka

108citstarp attiecībā uz dienesta amatpersonām tika pārņemts jau

109iepriekš pastāvējušais tiesiskais regulējums, kas tikai

110kodificēts Atlīdzības likumā (sk. lietas materiālu 5. sēj. 82.

111lp.). Secināms, ka, ietverot Atlīdzības likumā apstrīdēto

112normu, ir saglabāts jau ilgstoši pastāvējušais tiesiskais

113regulējums, tikai precizējot, ka papildu samaksu par darbu valsts

114svētku dienās citstarp nesaņem dienesta amatpersonas neatkarīgi

115no tā, kāda darba organizācijas forma tām noteikta - summētais

116vai normālais darba laiks.

117No Atlīdzības likuma izstrādes materiāliem konstatējams, ka

118Saeimas deputāts Juris Dalbiņš iesniedza Saeimas Budžeta un

119finanšu (nodokļu) komisijai priekšlikumu pirms likumprojekta

120izskatīšanas otrajā lasījumā, lūdzot izslēgt no apstrīdētās

121normas vārdus "izņemot karavīru un Iekšlietu ministrijas

122sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

123speciālo dienesta pakāpi" (sk. lietas materiālu 4. sēj.

12441.-43. lp.). Savukārt politisko partiju apvienības

125"Saskaņas Centrs" frakcija iesniedza priekšlikumu,

126lūdzot izslēgt no apstrīdētās normas vārdus "un Iekšlietu

127ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

128amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi" (sk. lietas

129materiālu 4. sēj. 49.-50. lp.). Abi priekšlikumi komisijas

1302009. gada 20. novembra sēdē tika noraidīti (sk. audioierakstu

131lietas materiālu 5. sēj.). Saeimas sēdē deputāts Juris

132Dalbiņš savu priekšlikumu atsauca, bet politisko partiju

133apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas priekšlikumu

134Saeima, izskatot Atlīdzības likuma projektu otrajā lasījumā,

1352009. gada 1. decembra sēdē noraidīja (sk. 9. Saeimas 2009.

136gada 20. novembra sēdes stenogrammu. Pieejama:

137https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/1758). Kaut arī

138Atlīdzības likuma izstrādes laikā kopumā tika pausti apsvērumi

139par valsts budžeta līdzekļu taupīšanu, tomēr apstrīdētās normas

140kontekstā par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu netika

141diskutēts. Apstrīdētajā normā ir veikti arī citi grozījumi, tomēr

142tie nav bijuši vērsti uz izmaiņu ieviešanu samaksā par darbu

143valsts svētku dienās dienesta amatpersonām.

144Apstrīdētās normas pieņemšanas laikā Latvijā jau bija spēkā

1451961. gada 18. oktobra Eiropas Padomes Sociālā harta (turpmāk -

146Sociālā harta), kas Latvijā tika ratificēta ar 2006. gada 1.

147decembra likumu "Par Eiropas Sociālo hartu". Sociālās

148hartas 2. panta 2. punkts ir identisks Pārskatītās Sociālās

149hartas attiecīgajam pantam un nosaka: lai nodrošinātu efektīvu

150tiesību uz taisnīgiem darba apstākļiem izmantošanu,

151līgumslēdzējas puses apņemas noteikt oficiālo svinamo dienu

152apmaksāšanu. Tomēr, ievērojot Sociālās hartas trešās sadaļas 20.

153panta 1. punktā noteiktās tiesības izvēlēties dalībvalstij

154saistošos pantus, Latvija minēto normu nebija atzinusi par sev

155saistošu.

156Ratificējot Pārskatīto Sociālo hartu 2013. gada 14. februārī

157un atzīstot tās otrās sadaļas 2. panta 2. punktu par Latvijai

158saistošu, likumdevējs apņēmās ievērot tajā noteiktās prasības. Ar

159Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 675

160"Par Koncepciju par jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu

161ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

162amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" tika

163apstiprināta koncepcija, kas kā politikas plānošanas dokuments

164bija paredzēta jaunas darba samaksas sistēmas noteikšanai

165dienesta amatpersonām (pieejams:

166http://polsis.mk.gov.lv/documents/4601). Tas, ka dienesta

167amatpersonām darbs valsts svētku dienās papildus netiek

168apmaksāts, koncepcijā ir norādīts nodaļā par darba samaksas

169regulējumā identificētajām problēmām, proti, Ministru kabinets

170jau 2013. gadā ir apzinājis pastāvošo situāciju, bet koncepcijā

171nav minēti nekādi iespējamie situācijas uzlabošanas

172risinājumi.

173No minētā secināms, ka jau ilgstoši par darbu valsts svētku

174dienās dienesta amatpersonām nav paredzēta piemaksa vai arī

175papildu atpūtas laiks.

17621. Vairākas lietā pieaicinātās personas ir

177norādījušas, ka apstrīdētās normas satversmība attiecībā uz

178dienesta amatpersonām vērtējama kopsakarā ar citām šīm

179amatpersonām noteiktām sociālajām garantijām un piemaksām, kas

180nav pieejamas citiem nodarbinātajiem, piemēram, izdienas pensiju,

181valsts sniegto veselības apdrošināšanu, garāku atvaļinājumu, kā

182arī ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma

183gadījumā vai nāves gadījumā izmaksājamo pabalstu (sk.

184Valsts kancelejas viedokli lietas materiālu 5. sēj. 51.-52.

185lp., Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 5. sēj. 70.

186lp., Dr. iur. Annijas Kārkliņas viedokli lietas materiālu 6. sēj.

18718. lp. un Ieslodzījuma vietu pārvaldes viedokli lietas

188materiālu 5. sēj. 49. lp.).

189Kā Satversmes tiesa jau secināja, atbilstoši Atlīdzības likuma

1903. panta pirmajai daļai dienesta amatpersonu atlīdzību veido

191darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Sociālās

192garantijas Atlīdzības likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas,

193apdrošināšana un citu Atlīdzības likumā noteiktu izdevumu

194segšana. Lai noskaidrotu, vai Atlīdzības likumā paredzēto sociālo

195garantiju, piemaksu un citu labumu piešķiršana dienesta

196amatpersonām pilda arī kompensējošu funkciju par darbu valsts

197svētku dienās, ir citstarp jāatklāj šo citu instrumentu mērķis un

198saistība ar darbu valsts svētku dienās.

199Atlīdzības likums paredz dienesta amatpersonām tiesības saņemt

200dažādus pabalstus. Paredzēts, piemēram, pabalsts sakarā ar

201ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi (sk. Atlīdzības likuma 20.

202pantu), pārcelšanās pabalsts (sk. Atlīdzības likuma 24.

203panta otro daļu), izdienas pabalsts (sk. Atlīdzības likuma

20425. panta ceturto daļu), ievainojuma, sakropļojuma vai citāda

205veselības bojājuma gadījumā vai nāves gadījumā izmaksājamais

206pabalsts (sk. Atlīdzības likuma 19. panta pirmo,

2072.1, 2.2, 2.3, 2.4,

208ceturto un 4.1 daļu). Tomēr katram šajā likumā

209paredzētajam pabalstam ir noteikts gan tā mērķis, gan arī

210saņemšanas nosacījumi. Tā, piemēram, pabalsts veselības bojājuma

211gadījumā savā būtībā ir valsts sniegta garantija, ka gadījumā, ja

212amatpersona dienesta pienākumu pildīšanas laikā gūs noteikta

213smaguma veselības bojājumus, tai pienāksies atlīdzinājums (sk.

214Atlīdzības likuma 19. panta 2.3 daļu). Šāda

215pabalsta izmaksas priekšnosacījums ir veselības bojājuma gūšana.

216Tātad pabalsta mērķis ir atlīdzināt personai nodarīto veselības

217bojājumu un citstarp uz noteiktu laiku zaudētās darbspējas. Līdz

218ar to pabalsts nav saistīts ar darbu valsts svētku dienās un tas

219nepilda kompensējošu funkciju.

220Saskaņā ar Atlīdzības likuma 39. panta pirmo daļu dienesta

221amatpersonām noteikta apmaksāta veselības aprūpe. Atbilstoši

222Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 569

223"Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un

224Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta

225pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus" 2.

226punktam dienesta amatpersonām tiek apmaksāti valsts nodrošinātie

227veselības pakalpojumi pacienta līdzmaksājuma apmērā, kā arī

228atsevišķi citi Latvijas Republikā sniegti medicīnas pakalpojumi

229noteikumu 4. punktā noteiktajā apmērā. Lai saņemtu apmaksātu

230veselības aprūpi, likumsakarīgi ir jāiestājas kādām veselības

231problēmām, kuru risināšanai dienesta amatpersonai ir nepieciešams

232saņemt medicīnisko aprūpi. Tādējādi arī veselības aprūpes

233nodrošināšana nav saistāma ar darbu valsts svētku dienās un

234nepilda kompensējošu funkciju.

235Tāpat dienesta amatpersonām nav paredzēts ilgāks ikgadējais

236atvaļinājums kā citām valsts amatpersonām un darbiniekiem. Proti,

237saskaņā ar Atlīdzības likuma 41. panta pirmo daļu un Darba likuma

238149. panta pirmo daļu, piemēram, valsts civildienesta ierēdņiem

239un darbiniekiem piešķirams četras nedēļas ilgs ikgadējais

240atvaļinājums, neieskaitot valsts svētku dienas. Savukārt dienesta

241amatpersonām saskaņā ar Atlīdzības likuma 41. panta piekto daļu

242piešķir 30 kalendāra dienas ilgu ikgadējo atvaļinājumu,

243neieskaitot valsts svētku dienas. Tādējādi ikgadējais

244atvaļinājums dienesta amatpersonām, valsts civildienesta

245ierēdņiem un darbiniekiem ir vidēji mēnesi ilgs. Līdz ar to nav

246saskatāms, ka dienesta amatpersonām piešķirtais ikgadējais

247atvaļinājums varētu būt saistīts ar darbu valsts svētku dienās un

248pildītu kompensējošu funkciju.

249Atlīdzības likumā ir paredzētas arī dažādas piemaksas, kas

250pienākas dienesta amatpersonām, piemēram, piemaksa par papildu

251pedagoģisko darbu izglītības iestādē (sk. Atlīdzības

252likuma 14. panta pirmo daļu), piemaksa par nakts darbu

253(sk. Atlīdzības likuma 14. panta ceturto daļu), piemaksa

254par speciālo dienesta pakāpi (sk. Atlīdzības likuma 15. panta

255pirmo daļu). Tomēr katras šīs piemaksas saņemšanai likumā

256paredzēti atsevišķi nosacījumi un tās kalpo citiem Atlīdzības

257likumā norādītajiem mērķiem, kā arī tieši nepilda kompensējošu

258funkciju tieši par darbu valsts svētku dienās.

259Savukārt izdienas pensija ir noteiktu profesiju pārstāvjiem

260paredzēta papildu sociālā garantija, kas tiek piešķirta, lai

261viņiem atlīdzinātu veicamo pienākumu un darba apstākļu radīto

262nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, kā arī ar attiecīgo amatu

263saistītos ierobežojumus, nevis lai atlīdzinātu veikto darbu

264(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 2. maija sprieduma

265lietā Nr. 2018-14-01 15. punktu un 2007. gada 4. janvāra

266sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 7.2. punktu). Turklāt

267izdienas pensiju saņem, sasniedzot likumā noteikto darba stāžu un

268vecumu (sk., piemēram, likuma "Par izdienas pensijām

269Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

270dienesta pakāpēm" 2. panta pirmo daļu). Tādējādi

271izdienas pensija ir nošķirama no samaksas par darbu valsts svētku

272dienās.

273Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka katrai

274sociālajai garantijai, piemaksai un citiem labumiem, kas

275konkrētos apstākļos pienākas dienesta amatpersonām, ir noteikti

276savi saņemšanas priekšnoteikumi un mērķi. Kā jau Satversmes tiesa

277šajā spriedumā norādījusi, valsts svētku dienas ir paredzētas

278valstiski nozīmīgu notikumu godāšanai, kā arī atpūtai. Satversmes

279tiesa nekonstatē, ka dienesta amatpersonām piešķirtās sociālās

280garantijas, piemaksas un citi labumi varētu būt saistāmi ar

281Satversmes 107. pantā paredzēto samaksu tieši par darbu valsts

282svētku dienās. Tādējādi tie pēc būtības arī nepilda kompensējošu

283funkciju tieši par darbu valsts svētku dienās.

28422. Saeima atbildes rakstā ir uzsvērusi, ka dienesta

285amatpersonas pilda tādu valsts dienestu, ar kuru īstenotās valsts

286funkcijas ir nepieciešams veikt nepārtraukti, un tās ir saistītas

287ar valsts drošības aizsardzību, sabiedriskās drošības un

288labklājības nodrošināšanu (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas

289materiālu 1. sēj. 27. lp.).

290Satversmes tiesa savā judikatūrā jau ir atzinusi, ka dienesta

291pienākumu raksturs, no tā izrietošais speciālais darba laika

292organizācijas regulējums un ar amatu saistītie ierobežojumi izceļ

293dienesta amatpersonas salīdzinājumā ar citām amatpersonām un

294valsts institūciju vai privātā sektora darbiniekiem (sk.

295Satversmes tiesas 2019. gada 2. maija sprieduma lietā Nr.

2962018-14-01 15. punktu). Dienesta amatpersonas, pildot valsts

297dienestu arī valsts svētku dienās, nodrošina nozīmīgo valsts

298funkciju nepārtrauktību. No dienesta amatpersonu darba ir tieši

299atkarīga valsts drošība un sabiedrības labklājība. Tās, pildot

300dienestu, rūpējas par konstitucionālo principu, uz kuriem

301balstīta demokrātiskā tiesiskā valsts iekārta, aizsardzību

302(sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 11. jūnija sprieduma

303lietā Nr. 20-50-01 19.2. punktu). Dienesta amatpersonu darba

304pienākumu veikšana valsts svētku dienās citstarp ļauj citiem

305nodarbinātajiem baudīt apmaksātu atpūtu. Tādēļ valstij būtu

306jāveic visas iespējamās darbības, lai maksimāli veicinātu stabilu

307un profesionālu valsts dienestu, kas, ņemot vērā dienesta

308amatpersonu īpašo statusu, attiecīgi nodrošinātu Ieslodzījuma

309vietu pārvaldes un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu

310kvalitatīvu darbu un līdz ar to arī valsts drošību un sabiedrības

311labklājību.

312Tas, ka dienesta amatpersonām netiek kompensēts darbs valsts

313svētku dienās, nekādi nevar veicināt valsts drošību vai

314sabiedrības labklājību vai arī veicināt nepārtrauktu dienesta

315pienākumu pildīšanu. Pats par sevi tas apstāklis, ka dienesta

316amatpersonas nodrošina būtisko valsts funkciju nepārtrauktību, ir

317saistīts vienīgi ar darba organizāciju un Satversmes 101. pantā

318ietverto likumdevēja rīcības brīvību noteikt priekšnoteikumus

319dienesta amatpersonu nodarbināšanai valsts svētku dienās, bet ne

320ar darba samaksas jautājumiem.

321Tāpat jāņem vērā, ka ne visas dienesta amatpersonas patiešām

322tiek nodarbinātas valsts svētku dienās. Tomēr visām dienesta

323amatpersonām, kuras nestrādā tostarp tajās valsts svētku dienās,

324kuras citādi ir nedēļas darba dienas, tiek izmaksāta tām

325attiecīgi noteiktā alga. Proti, tām tiek nodrošināta apmaksāta

326brīvdiena valsts svētku dienās. Taisnīguma princips demokrātiskā

327tiesiskā valstī paredz, ka tiesību normām un to piemērošanas

328rezultātam jābūt taisnīgam. Attiecībā uz dienesta amatpersonu

329darba samaksu tas nozīmē, ka amatpersonām ir jāsaņem ne vien

330atbilstoša, bet arī savstarpēji salīdzināma samaksa par noteiktos

331apstākļos paveiktu darbu. Tādēļ taisnīguma principam neatbilstoša

332ir situācija, kad, nostrādājot vienādu stundu skaitu noteiktā

333periodā, dienesta amatpersonas, kurām ir jāstrādā valsts svētku

334dienās, saņem tādu pašu atalgojumu kā dienesta amatpersonas,

335kurām nav jāstrādā valsts svētku dienās.

336Nepieciešamība nodrošināt ar dienestu saistīto valsts funkciju

337nepārtrauktību pati par sevi nevar pamatot tādas darba samaksas

338sistēmas izveidošanu, kura neparedz dienesta amatpersonām

339kompensēt darbu valsts svētku dienās.

340Tādējādi likumdevējs nav pienācīgi veicis pasākumus Satversmes

341107. pantā ietvertā pozitīvā pienākuma izpildei noteikt dienesta

342amatpersonām atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās,

343kura pilda ne vien paveikto darbu atlīdzinošu, bet arī

344kompensējošu funkciju.

345Līdz ar to apstrīdētā norma, ciktāl

346tā neparedz dienesta amatpersonai tiesības saņemt atbilstošu

347samaksu par darbu valsts svētku dienās, neatbilst Satversmes 107.

348pantam.

34923. Konstatējot apstrīdētās normas neatbilstību kaut

350vienam Satversmes pantam, tā atzīstama par prettiesisku un spēkā

351neesošu. Tā kā apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu

352Satversmes 107. pantam, nav nepieciešams vērtēt tās atbilstību

353Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

35424. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

355daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

356neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

357par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav

358noteikusi citādi. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 31. panta

35911. punktam Satversmes tiesa var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru

360zaudē spēku apstrīdētā tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu

361augstāka juridiska spēka tiesību normai.

362Satversmes tiesa ir atzinusi: lemjot par brīdi, ar kuru

363apstrīdētā norma zaudē spēku, lietās, kas ierosinātas pēc tiesas

364pieteikuma, Satversmes tiesai citstarp jāizvērtē, kāda ietekme uz

365attiecīgo lietu būs tās spriedumam (sk., piemēram, Satversmes

366tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01‑01 25.

367punktu). Vienlaikus Satversmes tiesai jāgādā par to, lai

368situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma

369zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību

370aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai

371sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 2.

372novembra sprieduma lietā Nr. 2020-14-01 14. punktu).

37324.1. Apstrīdētā norma attiecas uz plašu dienesta

374amatpersonu loku. Turklāt valsts amatpersonu atalgojums tiek

375izmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem, tādēļ izmaiņas atalgojuma

376sistēmā ir cieši saistītas ar valsts budžetā paredzētajiem

377izdevumiem un to plānošanu. Satversmes tiesa nevar stāties

378likumdevēja vietā un norādīt uz piemērotākiem lēmumiem vai arī

379noteikt, kā sadalāmi valsts budžeta līdzekļi (sk. Satversmes

380tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011‑03-01 22.

381punktu).

382Apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2023. gada 1.

383janvāra, jo likumdevējam ir nepieciešams laiks jauna tiesiskā

384regulējuma pieņemšanai, kas citstarp var prasīt dienesta

385amatpersonām noteiktās darba samaksas sistēmas pārskatīšanu

386kopumā.

38724.2. Vērtējot šā sprieduma ietekmi uz Administratīvās

388rajona tiesas tiesvedībā esošo lietu Nr. A420133120, jāsecina:

389lai šā sprieduma rezultāts ietekmētu tiesisko situāciju, kādā ir

390persona, kuras tiesību aizsardzībai iesniegts pieteikums

391administratīvajā lietā, apstrīdēto normu nepieciešams atzīt par

392spēkā neesošu no brīža, kad radās personas pamattiesību

393aizskārums, proti, no apstrīdētās normas piemērošanas brīža.

394Satversmes tiesa ir informēta arī par vēl divām

395administratīvās tiesas lietām, kurās tiesvedība ir apturēta,

396gaidot izskatāmās lietas rezultātu. Turklāt nevar izslēgt

397iespējamību, ka vēl kāda persona ir uzsākusi savu ar apstrīdēto

398normu aizskarto pamattiesību aizsardzību.

399Lai aizsargātu to personu pamattiesības, kuras ir uzsākušas

400savu tiesību aizsardzību, nepieciešams noteikt, ka apstrīdētā

401norma attiecībā uz šīm personām zaudē spēku no pamattiesību

402aizskāruma rašanās brīža.

403Nolēmumu

404daļa

405Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

406Satversmes tiesa

407nosprieda:

4081. Atzīt Valsts un pašvaldību

409institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta

410sesto daļu, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas

411iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

412speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu

413par darbu valsts svētku dienās, par neatbilstošu Latvijas

414Republikas Satversmes 107. pantam un spēkā neesošu no 2023. gada

4151. janvāra.

4162. Attiecībā uz personām, kuras

417uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību

418aizsardzības līdzekļiem, atzīt Valsts un pašvaldību institūciju

419amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sesto daļu,

420ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un

421Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta

422pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts

423svētku dienās, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

424107. pantam un spēkā neesošu no personu pamattiesību aizskāruma

425rašanās brīža.

426Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

427Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

428Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.

429Osipova