6. pants

Latviešu

valodas apguve un prasmes pilnveide

Valodas apguve parasti norit vai nu formālās izglītības

ieguves ceļā (resp., pamatizglītības, vidējās izglītības un

augstākās izglītības pakāpē) vai mūžizglītības procesā, kas jau

vairāk skar pieaugušos. Tieši formālā izglītība ir nodrošinājusi

latviešu valodas pratēju skaita un arī prasmes līmeņa

pieaugumu.

Respondenti - īpaši jaunākā paaudze - visbiežāk ir norādījuši,

ka latviešu valodu apguvuši vispārējās izglītības procesā

(12. att.). Šis rādītājs piecu gadu laikā ir pieaudzis par

apmēram 10 % (2014. gadā - 70 %). Šis

palielinājums un latviešu valodas prasmes kvantitatīvais

pieaugumu šajā vecuma grupā atkārtoti pierāda izglītībā veikto

reformu un pārmaiņu nozīmi mazākumtautību izglītības programmās.

Šīs vecuma grupas pārstāvji biežāk arī izmanto ārpus formālās

izglītības esošās valodas prasmes pilnveides iespējas - latviešu

valodas prasmju pilnveidi draugu lokā, saziņu ārpus mājas,

plašsaziņas līdzekļu izmantojuma iespējas. Tas liecina par valsts

valodas kā sabiedrības kopīgās saziņas valodas lietojuma

paplašināšanos un par valodas apguves integratīvās motivācijas

palielināšanos.

Latviešu valodas

apguves formas

Respondenti: latviešu valoda nav

dzimtā, 2019

Latviešu valodas

apguves formas 2014. un 2019. gadā

Respondenti: latviešu valoda nav

dzimtā

12. att. Latviešu

valodas apguve, latviešu valodas apguves formas. Dati: Valodas

situācija 2016-2020

Vecākās paaudzes pārstāvju vidū latviešu valodu izglītības

iestādēs apguvuši tikai apmēram puse respondentu (13. att.),

šajā grupā lielāka ir to cilvēku kopa, kas valodu apguvusi kursos

un darba kolektīvā. Tas rāda mūžizglītības nozīmi valodas apguvē

(īpaši kontekstā ar jauniebraucējiem nepieciešamo valodas apguves

iespēju piedāvājumu). Latviešu valodas prasmes pilnveide darba

kolektīvā ir minēta līdzīgi daudz visās vecuma grupās un ir

otrais biežāk nosauktais valodas pilnveides veids respondentu

kopā, sākot no 45 gadiem (valodas prasmes apguves

nepieciešamība ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem).

Valodas situācijas pētījumos nozīmīgu informāciju sniedz dati

par latviešu valodas apguvi un prasmes pilnveidi neformālā

komunikācijas vidē - saziņā ar draugiem, ģimeni, runājot latviski

ārpus mājas u. tml. Pēdējos piecos gados rezultāti nav

būtiski mainījušies, tomēr, salīdzinot ar situāciju

2004. gadā (šajā gadā valsts un pašvaldību mazākumtautību

izglītības iestāžu 10.-12. klasē notika izglītības programmu

pakāpeniska pāreja uz bilingvālām mācībām, ievērojot proporciju

60 % latviski un 40 % mazākumtautību valodās), šie

rādītāji ir pieauguši (14. att.).

13. att. Latviešu

valodas apguves veidi un formas dažādu vecumu grupās

(respondenti: mazākumtautību pārstāvji, %). Dati: Valodas

situācija 2016-2020

14. att. Latviešu

valodas apguves veidi 2004. un 2019. gadā (respondenti:

mazākumtautību pārstāvji, %). Dati: Valodas situācija

2016-2020

Valodas lietojuma rādītājos izmaiņas notiek lēnām, tādēļ

plašākā periodā redzamās tendences vērtējamas kā būtiskas un

pozitīvas; tās norāda virzību uz latviešu valodas lietojuma vides

paplašināšanos, iespējām lietot latviešu valodu visās jomās un

integratīvās valodas apguves funkcijas nostiprināšanos.