58. punktspieprasot nodrošināt iespēju augstākai iestādei

pieprasot nodrošināt iespēju augstākai iestādei

1realizēt efektīvu kontroli pār zemāku iestādi. Ikviena valsts

2institūcija esot pakļauta likumam un tiesībām. Tiesiskā valstī

3neesot pieļaujama tāda situācija, ka nebūtu mehānisma

4prettiesisku valsts pārvaldes lēmumu, tostarp arī pašvaldības

5domes pieņemtu prettiesisku lēmumu, atcelšanai. Citādi nebūtu

6nodrošināta visaptveroša tiesību virsvadība, bet pastāvētu

7"pelēkā zona", kurā tiesiskums netiktu nodrošināts.

8Pienākums ievērot proporcionalitātes principu domes komiteju

9veidošanā esot primāri vērsts uz mazākuma tiesību nodrošināšanu,

10tas ir, uz to, lai arī mazākumam būtu tiesības efektīvi ja ne

11lemt, tad vismaz piedalīties lēmumu pieņemšanā.

12Proporcionalitātes principa neievērošana nozīmējot arī

13nerēķināšanos ar tautas izvēli. Šā principa neievērošana domes

14komiteju sastāva noteikšanā ilgtermiņā novedot pie neuzticības

15valsts varai, demokrātijas un tautas suverenitātes idejai.

16Pašvaldības domes komiteju sastāvs esot nosakāms "iespēju

17robežās" proporcionāli no katras politiskās partijas vai

18vēlētāju apvienības domē ievēlēto deputātu skaitam. Vārdi

19"iespēju robežās" normā tikuši ietverti tāpēc, ka ne

20vienmēr esot iespējams precīzi ievērot proporcionalitātes

21principu tad, kad tiek noteikts pārstāvju skaits komitejās.

22Ievēlējamo deputātu skaits varot būt neliels, un viņi varot

23pārstāvēt atšķirīgas politiskās partijas vai vēlētāju

24apvienības.

25Nosakot, vai domes komiteju sastāva izveidošanā ir ievērots

26proporcionalitātes princips, esot būtiski ņemt vērā citas likumā

27"Par pašvaldībām" ietvertās normas, kuras tāpat kā šā

28likuma 54. pantā ietverto proporcionalitātes principu pašvaldības

29dome nedrīkstot pārkāpt, proti: katram deputātam jābūt vismaz

30vienas domes komitejas loceklim; komitejas locekļu skaits nevar

31būt mazāks par trim; domes komitejas locekļu skaits nevar

32pārsniegt pusi no deputātu kopskaita (izņemot finanšu komiteju);

33obligāti izveidojama finanšu komiteja un sociālo, izglītības un

34kultūras jautājumu komiteja. Par atskaites punktu, vērtējot to,

35vai domes komiteju veidošanā ir ievērots proporcionalitātes

36princips, kalpojot ne tikai domē ievēlēto deputātu skaits un to

37politiskā piederība, bet arī pašvaldības domes nolikumā

38atspoguļotā izvēle attiecībā uz to, kādas pastāvīgās komitejas

39tiks izveidotas. Proporcionalitātes princips nevarot pieprasīt,

40lai dome izveido papildu komitejas, - tas pieprasot

41proporcionalitātes principa ievērošanu jau izveidotajās

42komitejās. Turklāt likums "Par pašvaldībām" arī

43ierobežojot domes komiteju lielumu - no trim līdz astoņiem

44deputātiem. Tādēļ vārdi "iespēju robežās" esot

45interpretējami, ņemot vērā proporcionalitātes principa mērķi, un

46tas esot aizsargāt mazākuma tiesības un nodrošināt mazākumam

47iespēju efektīvi piedalīties domes darbā. Tomēr jautājums par to,

48kad proporcionalitātes princips "iespēju robežās" var

49vai nevar tikt ievērots, esot sarežģīts. Skaidrs esot tas, ka ir

50gandrīz vai neiespējami ievērot absolūti vienādu matemātisku

51proporciju, proti, nodrošināt, lai no attiecīgās politiskās

52partijas ievēlēto deputātu skaita attiecība pret domē ievēlēto

53deputātu kopskaitu būtu vienāda ar komitejā ievēlēto šīs

54politiskās partijas pārstāvju skaita attiecību pret komitejā

55ievēlēto deputātu kopskaitu. Tas esot izskaidrojams ar to, ka var

56atšķirties cipari aiz komata un atbilstoši matemātikas principiem

57jāveic noapaļošana. Gadījumos, kad proporcionalitātes principu

58nevar ievērot, vajagot panākt pēc iespējas proporcionālāku

59deputātu sadalījumu pa komitejām, proti, tādu sadalījumu, kas

60"iespēju robežās" atbilstu domē ievēlēto dažādus

61politiskos spēkus pārstāvošo deputātu skaita proporcijai.

62Aplūkojamā gadījumā nevienā no tām komitejām, attiecībā uz

63kurām ministrs ir apturējis domes lēmuma darbību, nevarot tikt

64ievērota absolūti precīza matemātiska proporcionalitāte, proti,

65iegūto skaitli esot nepieciešams noapaļot uz leju vai augšu,

66ņemot vērā vietu skaitu. Turklāt nevienā no līdzīgiem gadījumiem

67ministrs neesot norādījis konkrētus matemātiskus aprēķinus, pēc

68kuriem noteicis to, vai proporcionalitāte ir ievērota. Šādiem

69matemātiskiem aprēķiniem vajadzētu būt ietvertiem apstrīdētajā

70rīkojumā, ja vien Salaspils novada dome jau iepriekš nav par tiem

71informēta.

72Varas dalīšanas princips izskatāmajā lietā neesot piemērojams,

73jo pašvaldības ir atvasinātas publisko tiesību juridiskās

74personas.

759. Pieaicinātā persona - Mg. iur. Kristīne Jaunzeme -

76atzīst, ka pastāvīgās komitejas ir nozīmīga pašvaldības darba

77organizācijas forma, caur kuru pašvaldības deputāts īsteno tā

78tiesības un pienākumus. Darbs pastāvīgajās komitejās gan

79nodrošinot sagatavošanos lēmumu pieņemšanai pašvaldības domē, gan

80arī kalpojot par pašvaldības izpildinstitūciju pārraudzības

81instrumentu. Tādējādi, liedzot pašvaldības deputātiem iespēju

82piedalīties pastāvīgo komiteju darbā un pastāvīgo komiteju

83sastāvu izveidojot pretēji likuma "Par pašvaldībām" 54.

84pantā noteiktajam proporcionalitātes principam, ne tikai tiekot

85liegtas domē ievēlēto personu tiesības pildīt pašvaldības

86deputāta pienākumus, bet faktiski tiekot mainīts arī deputātiem

87vietējo pilsoņu dotais mandāts darboties viņu interesēs. Šādu

88rīcību un šādus lēmumus nevarot uzskatīt par atbilstošiem

89vietējās pašvaldības principam un vietējo iedzīvotāju

90interesēm.

91Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmā daļa esot

92attiecināma uz ministra tiesībām apturēt pašvaldības lēmumu par

93pastāvīgo komiteju izveidošanu, jo, lai arī šādam lēmumam esot

94politiska lēmuma pazīmes, tomēr tā pieņemšana un vērtēšana esot

95pakļauta arī juridiskiem kritērijiem un atbilstoši likuma

96"Par pašvaldībām" 54. pantam esot iespējams matemātiski

97pārbaudīt proporcionalitātes principa ievērošanu pašvaldības

98domes pastāvīgo komiteju izveidē. Ja pašvaldības domes lēmums ir

99nelikumīgs, skar būtiskas sabiedrības intereses un nav

100administratīvais akts, tad ministram esot ne tikai tiesības, bet

101pat pienākums šāda lēmuma darbību apturēt, pamatojoties uz likuma

102"Par pašvaldībām" 5. panta piekto daļu un 49. panta

103pirmo daļu.

104Secinājumu

105daļa

10610. Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās

107daļas pirmais teikums noteic, ka nelikumīgu domes izdoto saistošo

108noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu

109darbību, izņemot šā likuma 47. panta kārtībā pieņemto lēmumu

110darbību, ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un

111reģionālās attīstības ministrs.

112Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais rīkojums

113pārkāpj pašvaldības darbības pārraudzības robežas un tāpēc ir

114pretrunā ar likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās

115daļas pirmo teikumu un demokrātiskas iekārtas principu. Domes

116lēmums esot politisks lēmums, kuru apturēt ministram neesot

117tiesību.

118Satversmes tiesa visupirms pārbaudīs apstrīdētā rīkojuma

119atbilstību likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai

120daļai. Šajā nolūkā tiesa noskaidros pašvaldības tiesisko statusu

121un vietu valsts pārvaldē, kā arī ministra pārraudzības tiesību

122apjomu un izpausmes, bet pēc tam - domes lēmuma tiesisko

123dabu.

12411. Satversmes 101. pants noteic, ka "ikvienam

125Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā

126piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts

127dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un

128Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.

129Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas

130Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties

131pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu

132valoda".

133Satversmes 101. pants nostiprina ne vien personas

134pamattiesības vēlēt pašvaldību un no tām izrietošās tiesības

135piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību

136palīdzību, bet arī pašvaldības kā vēlētas pašpārvaldes

137institūcijas statusu kopumā (sk. Satversmes tiesas 2008.

138gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības

139izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 8. punktu).

140Šajā pantā ietverto tiesību piedalīties pašvaldību darbībā

141īstenošanas veidi nedrīkst būt formāli. Tiem jābūt efektīviem, jo

142tikai efektīva piedalīšanās atbilst tautvaldības principam. Līdz

143ar to tas noteic valsts pienākumu ne tikai garantēt pilsonim

144tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī pienākumu

145radīt priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties

146valsts un pašvaldību darbībā (sal.: Satversmes tiesas 2013.

147gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2012-24-03 13. punkts).

148Viens no primārajiem pašvaldību vēlēšanu mērķiem ir pašvaldības

149iedzīvotāju pārstāvības orgāna - pašvaldības domes - izveidošana

150(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 5. februāra sprieduma lietā

151Nr. 2014-03-01 20.2. punktu). Demokrātiskas tiesiskas valsts

152pamatnorma un Satversmes 101. pants ietver pašvaldības principu,

153kas savukārt aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās

154pašvaldības organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī. Minimālo

155prasību kopums jeb pašvaldības princips ietver: 1) vietējās

156pašpārvaldes esību; 2) tās tiešu demokrātisku leģitimāciju

157(sal.: Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par

158tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008‑08‑0306 13.1.

159punkts).

160Līdz ar to Satversmes 101. pants rada tiesisku pamatu

161pašvaldību institucionālai pastāvēšanai un funkcionālai darbībai.

162Atbilstoši tam pašvaldība institucionālajā aspektā ir īpaša

163valsts pārvaldes (jeb publisko lietu pārvaldīšanas) forma -

164pašpārvalde -, kuras augstākais orgāns - dome - ir demokrātiski

165tieši leģitimēta, proti, pašvaldības iedzīvotāju ievēlēta. Šā

166panta tvērums ir konkretizējams kopsakarā ar Eiropas vietējo

167pašvaldību hartu (turpmāk - Harta). Arī saskaņā ar Hartas 3.

168panta pirmo daļu vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas

169tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt

170nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo

171iedzīvotāju interesēs.

172Funkcionālajā aspektā valsts pārvalde atbilstoši demokrātijas

173principam un pašvaldības principam ir organizējama subsidiāri,

174proti, nozīmīga vietēja rakstura, t. i., vietējās sabiedrības,

175vajadzību un interešu pārvaldīšana nododama pēc iespējas tuvāk

176pašiem iedzīvotājiem viņu organizētai pašpārvaldei jeb

177pašvaldībai. Tādējādi tiek nodrošināta vietējo iedzīvotāju

178visplašākā iesaistīšana kopējo mērķu un interešu sasniegšanā.

179Valsts pārvaldes funkcijas nosaka demokrātiski leģitimēti

180konstitucionāli orgāni - likumdevējs un valdība. Pašvaldības

181funkcijas - likuma ietvaros - papildus nosaka arī demokrātiski

182leģitimētā pašvaldības dome. Valstij un pašvaldībai piekritīgo

183pārvaldes funkciju nošķiršana ir atkarīga no likumdevēja

184apsvērumiem par iespējami efektīvāko valsts pārvaldi un

185pārvaldāmo interešu "tuvumu" iedzīvotājiem.

186Tātad, lai noskaidrotu pašvaldības tiesisko statusu un

187tiesības, jāņem vērā arī tās vieta valsts pārvaldes sistēmā.

18812. Satversmes 58. pants noteic, ka valsts pārvaldes

189iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Atbilstoši šai normai

190Ministru kabineta kompetencē ir nodotas visas tās izpildvaras

191darbības, kuras nav nodotas citām konstitucionālajām institūcijām

192(sk. Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra

193sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 10.4. punktu)

194vai no padotības Ministru kabinetam īpaši atbrīvotām autonomām

195valsts pārvaldes iestādēm (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2.

196marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 21.-21.2. punktu).

197Vietējā pārvalde nav nodota citām konstitucionālajām institūcijām

198un nav īpaši atbrīvota no padotības Ministru kabinetam. Tādēļ

199Satversmes tiesa secina, ka vietējā pārvalde atrodas Ministru

200kabineta padotībā un kompetences jomā.

201Valsts var organizēt savu pārvaldi gan tieši, gan

202pastarpināti. Tā kā pašvaldības ir atvasinātas publisko tiesību

203juridiskās personas, tās atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas

204likuma 1. panta 2. un 6. punktam īsteno pastarpināto

205pārvaldi.

206Līdzās tiešās pārvaldes iestādēm arī pastarpinātās pārvaldes

207iestādes - pašvaldības un to izveidotās iestādes -

208organizatoriski ietilpst vienotajā valsts pārvaldes sistēmā

209(sk. arī: Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A.

210Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu

211aģentūra, 2016, 150.-151. lpp.).

212Tādējādi pašvaldības ir padotas

213Ministru kabinetam.

21413. Lai no Ministru kabineta varētu prasīt politisku

215atbildību par visas tam nodotās kompetences īstenošanu

216izpildvaras jomā, ir nepieciešama valsts pārvaldes padotība

217Ministru kabinetam, proti, Ministru kabineta rīcībā jābūt tādiem

218tiesiskiem mehānismiem, kas nodrošinātu pienācīgu valsts

219pārvaldes iestāžu darbību (sal.: Satversmes tiesas 2006.

220gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01

22111. punkts). Padotība tiek īstenota pamatā divās

222formās - pakļautībā (tiesības dot rīkojumu un tiesības un

223pienākums atcelt prettiesisku lēmumu) vai pārraudzībā (tikai

224tiesības un pienākums atcelt prettiesisku lēmumu, bet ne tiesības

225dot rīkojumu).

226Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka no Valsts pārvaldes

227iekārtas likuma 1. panta 2. punkta un 8. panta ceturtās daļas

228izriet tas, ka pašvaldība atrodas Ministru kabineta pārraudzībā

229tikai attiecībā uz jautājumiem, kas nodoti tās autonomajā

230kompetencē, un tikai tiktāl, ciktāl to nosaka likums "Par

231pašvaldībām". Turklāt tā uzskata, ka ministrs apstrīdēto

232rīkojumu uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu

233balstījis nepamatoti - šī norma neesot attiecināma un nenosakot

234ministra tiesības apturēt vai atcelt pašvaldības domes pieņemtus

235lēmumus, jo pašvaldības dome Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.

236panta izpratnē neesot uzskatāma ne par zemāku iestādi, ne par

237amatpersonu.

238Lai tiktu nodrošināta vienota valsts pārvaldes organizācija,

239nepieciešams noteikt ikvienas valsts pārvaldes iestādes padotību.

240Hartas 8. panta pirmā daļa ļauj centrālajai varai veikt

241administratīvo pārraudzību pār vietējās pašvaldības darbību tikai

242saskaņā ar tādām procedūrām un tādos gadījumos, kas noteikti

243konstitūcijā vai likumā. Pašvaldības padotību noteic pašvaldības

244princips, kas atklājas likuma "Par pašvaldībām" 5.

245panta pirmajā un trešajā daļā. Taču likums "Par

246pašvaldībām" nav vienīgais likums, kurā var tikt regulēti ar

247pašvaldības darbu saistīti jautājumi (sk. Satversmes tiesas

2482008. gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības

249izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 17. punktu).

250Pašvaldības padotību konkretizē arī Valsts pārvaldes iekārtas

251likuma 8. pants. Saskaņā ar šā panta pirmo daļu atvasinātu

252publisku personu, tostarp arī pašvaldību, institucionālās

253padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura

254pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota, un, ja

255likumā nav noteikts citādi, attiecīgā atvasinātā publiskā persona

256atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Šā paša panta otrā daļa

257noteic: atvasinātu publisku personu funkcionālās padotības formu

258un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem attiecīgās

259valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumi tiek veikti. Turklāt

260panta ceturtā daļa norāda, ka pašvaldība, pildot valsts pārvaldes

261funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē,

262atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā "Par

263pašvaldībām" noteiktajā kārtībā un apjomā.

264Tātad pašvaldības, pildot valsts uzdotās (deleģētās)

265funkcijas, atrodas Ministru kabineta padotībā, bet, pildot

266autonomās funkcijas, - Ministru kabineta pārraudzībā. Savukārt

267institucionālajā aspektā pašvaldībām saskaņā ar likuma "Par

268pašvaldībām" 23. pantu ir tiesības patstāvīgi organizēt savu

269iekšējo struktūru un pašvaldības iestāžu darbu, tātad arī šajā

270aspektā pašvaldības atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.

271Ministru kabineta kompetencē

272ietilpst pašvaldību institucionālās darbības pārraudzības

273īstenošana likumā noteiktajā veidā.

27414. Valsts pārvaldes darbībai visupirms ir jāatbilst

275vispārējiem tiesību principiem. No tiesiskas valsts principa

276pašvaldībai izriet pienākums savā darbībā ievērot padotību

277likumam un tiesībām, bet valstij - pienākums pārraudzīt, kā

278pašvaldība šo padotību ievēro, un, ja nepieciešams, panākt, lai

279tā tiktu ievērota.

280Pašvaldības padotība likumam un tiesībām atbilstoši tiesiskas

281valsts principam ir noteikta arī likumos. Valsts pārvaldes

282iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde,

283tātad attiecīgi arī pašvaldība, ir padota likumam un tiesībām.

284Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5. panta pirmo daļu

285pašvaldība savas kompetences ietvaros darbojas patstāvīgi. No šīs

286normas izriet arī tas, ka pašvaldības pienākums ir darboties

287likuma ietvaros jeb ka pašvaldība ir padota likumam. Arī likuma

288"Par pašvaldībām" 41. panta otrā daļa noteic, ka

289pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem

290likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

291Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5. panta piektās

292daļas pirmo teikumu pašvaldību darbības tiesiskuma uzraudzību

293veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

294(sk. arī Ministru kabineta 2011. gada 29. marta

295noteikumu Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās

296attīstības ministrijas nolikums" 4.4. un

2975.5.4. apakšpunktu). Pašvaldību institucionālās

298darbības pārraudzību vides aizsardzības un reģionālās attīstības

299ministrs īsteno ar tam pakļautās Vides aizsardzības un reģionālās

300attīstības ministrijas palīdzību. Lai tiktu īstenota pašvaldību

301pārraudzība, ar likumu "Par pašvaldībām" vides

302aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un citām

303institūcijām piešķirta virkne tiesību.

304Pirmkārt, tās ir ministra tiesības tikt informētam, t. i.,

305ministra tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības informāciju

306par visiem tās darbības jautājumiem, savukārt pašvaldībai ir

307noteikts pienākums atsevišķus tās pieņemtos lēmumus (piemēram,

308pašvaldības budžetu, nolikumu un saistošos noteikumus) uzrādīt

309ministrijai (sk. likuma "Par pašvaldībām" 24.

310panta trešo daļu, 45. panta otro daļu un 46.

311panta otro daļu). Informācijas pieprasīšana un saņemšana

312ir priekšnoteikums tālāku uzraudzības pasākumu veikšanai,

313konsultāciju vai ieteikumu sniegšanai.

314Otrkārt, likums paredz vairākus pašvaldības darbības

315pēckontroles veidus. Ministrs ir tiesīgs pieprasīt, lai

316pašvaldība atceļ prettiesiskus normatīvos aktus, un apturēt šādu

317aktu darbību (sk. likuma "Par pašvaldībām" 49.

318panta pirmo daļu), tiesīgs pieprasīt, lai tiek sasaukta

319domes ārkārtas sēde (sk. likuma "Par pašvaldībām"

32028. panta pirmās daļas 3. punktu), noteikt šādas sēdes

321darba kārtību un ierosināt lēmuma projektu (sk. likuma

322"Par pašvaldībām" 28. panta otro daļu),

323tiesīgs pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata un

324atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas (sk. likuma

325"Par pašvaldībām" 65. panta otro daļu un 93.

326pantu). Ministrija ir tiesīga veikt pašvaldības ārkārtas

327finanšu revīziju (sk. likuma "Par pašvaldībām"

32871. panta otro daļu), celt tiesā prasību par

329pašvaldībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, ja to nedara pati

330pašvaldība (sk. likuma "Par pašvaldībām" 77.

331panta septīto daļu). Visbeidzot - ultima ratio

332pasākums - Saeima var atlaist pašvaldības domi un iecelt pagaidu

333administrāciju (sk. likuma "Par pašvaldībām" 91. un

33492. pantu). Uzraugošajai iestādei ir iespēja

335izvēlēties konkrētajam gadījumam visatbilstošāko pēckontroles

336līdzekli.

33715. Izskatāmajā lietā aplūkojama tāda situācija, ka

338ministrs pieprasījis, lai pašvaldība atceļ savu lēmumu, un

339apturējis tā darbību. Tādēļ Satversmes tiesai ir jānoskaidro,

340kādu tiesību aktu darbību ministrs atbilstoši likuma "Par

341pašvaldībām" 49. pantam var apturēt.

342Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas

343pirmais teikums noteic, ka nelikumīgu domes izdoto saistošo

344noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu

345darbību, izņemot šā likuma 47. panta kārtībā pieņemto lēmumu

346darbību, ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un

347reģionālās attīstības ministrs.

348Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka likuma "Par

349pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas pirmajā teikumā

350lietotais jēdziens "saistošie noteikumi vai citi normatīvie

351akti" aptver tikai divu veidu normatīvos aktus - ārējos un

352iekšējos normatīvos aktus.

353Pieaicinātā persona K. Jaunzeme atzīst, ka ministram uz likuma

354"Par pašvaldībām" 5. panta piektās daļas un 49. panta

355pirmās daļas pamata esot ne tikai tiesības, bet pat pienākums

356apturēt pašvaldības domes lēmuma par pastāvīgo komiteju

357izveidošanu darbību, ja šis lēmums ir nelikumīgs, skar būtiskas

358sabiedrības intereses un nav administratīvais akts.

359Lai noskaidrotu, kādu tiesību aktu darbību ministrs var

360apturēt, vispirms jānoskaidro, kādas ir pašvaldības kā valsts

361pārvaldes iestādes rīcības formas.

362Pašvaldība kā valsts pārvaldes iestāde izmanto dažādas rīcības

363formas. To formalizētās izpausmes norādītas likuma "Par

364pašvaldībām" 41. pantā, kas noteic, ka pašvaldības dome

365pieņem šādus lēmumus:

3661) ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi);

3672) iekšējos normatīvos aktus (noteikumi, nolikumi,

368instrukcijas);

3693) individuālos aktus (administratīvie akti un citi pārvaldes

370lēmumi);

3714) citus lēmumus.

372Kā norāda jau paša panta teksts, šo rīcības formu uzskaitījums

373nav noslēgts.

374Pašvaldības dome kā demokrātiski tieši leģitimēts pašvaldības

375orgāns savas kompetences ietvaros uz likuma pamata kā ārēju

376normatīvo aktu var izdot vienīgi saistošos noteikumus. Saistošie

377noteikumi ir pašvaldības domes izpildu varas instruments, ar kura

378palīdzību dome var organizēt pašvaldības autonomo funkciju

379izpildi un noregulēt citus jautājumus, ja likums vai Ministru

380kabineta noteikumi ir pašvaldību tam pilnvarojuši. Pašvaldības

381dome un tās izveidotās iestādes savas iekšējās darbības

382organizēšanai var izdot iekšējus normatīvus aktus, kas ir

383saistoši vienīgi pašai iestādei, bet nav saistoši

384privātpersonai.

385Normatīvs akts ir tiesību akts, kas satur tiesību normas -

386abstraktus vispārēji saistošus uzvedības priekšrakstus, kas nav

387domāti atsevišķiem vienreizējiem gadījumiem. Iekšējos normatīvos

388aktus publisko tiesību subjekts izdod, lai noteiktu savas vai sev

389padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrotu

390kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību, un šādi akti ir

391saistoši tikai pašam izdevējam, tā struktūrvienībām un

392darbiniekiem. Turpretim ārējie normatīvie akti ir saistoši

393abstraktam personu lokam, ar tiem tiek regulētas tiesiskās

394attiecības starp publisko tiesību subjektu no vienas puses un

395indivīdu vai citiem tiesību subjektiem no otras puses [sk.

396Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr.

39704-03(99) secinājumu daļas 3. punktu].

398Administratīvā akta definīcija sniegta Administratīvā procesa

399likuma 1. panta trešajā daļā. Saskaņā ar to administratīvais akts

400ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību

401jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām,

402nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās

403attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvā

404akta izdošana ir visbiežāk izmantotā valsts pārvaldes rīcības

405forma iepretim individuāli noteiktai privātpersonai konkrētā

406faktiskā situācijā. Atsevišķos gadījumos iestāde var izdot arī

407tādus administratīvos aktus, kuri ir vērsti uz individuāli

408nenoteiktu, bet tādu personu loku, kuras atrodas konkrētos un

409identificējamos apstākļos, jeb vispārīgos administratīvos aktus.

410Tie var būt vērsti uz personām un var arī noteikt lietu publiski

411tiesisko raksturu vai lietošanas noteikumus.

412Pašvaldības dome un pašvaldības iestādes var izdot arī citus

413pārvaldes lēmumus. Tie ir individuāli tiesību akti, ko iestāde

414var izdot gan publisko, gan privāto tiesību jomā un kas vērsti uz

415iestādei piederīgu individuāli noteiktu personu vai personām.

416Pašvaldība var izdot arī politiskus lēmumus, kuru izpausmes

417formas piemērveidā norādītas Administratīvā procesa likuma 1.

418panta trešās daļas 4. apakšpunktā: politisks paziņojums,

419deklarācija, aicinājums, paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu u.

420tml.

421Satversmes tiesa secina, ka aplūkotās pašvaldības rīcības

422formas atklāj: pašvaldība var rīkoties publisko tiesību jomā un

423radīt tiesiskas sekas, izdodot gan vispārēja rakstura uzvedības

424noteikumus nenoteiktam personu lokam, gan konkrētus uzvedības

425priekšrakstus individuālām personām, kas var tiklab būt

426iesaistītas valsts pārvaldē, kā arī atrasties ārpus tās. Tāpat

427pašvaldība var izdot arī politiskus lēmumus.

42816. Interpretējot likuma "Par pašvaldībām"

42949. panta pirmās daļas pirmā teikuma tekstu, Satversmes tiesa

430secina, ka ministrs var apturēt tādu pašvaldības domes lēmumu

431darbību, ar kuriem pašvaldība izdod vispārsaistošas ārējas vai

432iekšējas tiesību normas jeb normatīvos aktus - ārējos normatīvos

433aktus un iekšējos normatīvos aktus. Saskaņā ar likuma "Par

434pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas pirmo teikumu ministra

435uzraudzībai nav pakļauti pašvaldības domes administratīvie akti,

436tostarp vispārējie administratīvie akti. Saskaņā ar likuma

437"Par pašvaldībām" 47. pantu un Administratīvā procesa

438likuma 103. panta pirmo daļu kontroli pār iestādes rīcību

439administratīvā akta vai faktiskās rīcības formā veic

440administratīvā tiesa. Pašvaldības domes lēmumi - administratīvie

441akti - ir pakļauti administratīvās tiesas kontrolei pēc

442attiecīgās individuālās personas pieteikuma. Tas atbilst

443privātpersonas gribas autonomijai, proti, personai pašai jāizrāda

444griba aizstāvēt savas tiesības, bet valsts pamatā neiejaucas

445personas brīvības sfērā.

446Pašvaldības politisks lēmums ir tās orgāna (domes) politiska

447izšķiršanās; uz to neattiecas formālie noteikumi par juridiska

448lēmuma pamatojumu. Šāda izšķiršanās, piemēram, var izrietēt no

449attiecīgā politiskā spēka programmas. Politisks lēmums var būt

450atkarīgs no politiski definētiem mērķiem, bet tie dažādiem

451politiskajiem spēkiem var būt ļoti atšķirīgi un var mainīties.

452Tikpat atšķirīga un mainīga var būt arī sabiedrības attieksme

453pret tiem. Tā kā ministrs arī īsteno noteiktu politiku,

454pašvaldības domes un ministra politiskie mērķi var atšķirties.

455Tādēļ ministram nav tiesību apturēt pašvaldības politiskus

456lēmumus, taču tad, ja pašvaldība ar savu politisko lēmumu vai tā

457pieņemšanas procesā rīkojas pretēji likumam un tiesībām, ministra

458rīcībā ir citi tiesiskuma pēckontroles līdzekļi līdz pat tiesībām

459ierosināt pašvaldības domes atlaišanu.

460Tādējādi ministram ir tiesības

461apturēt pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu

462normas, taču nav tiesību apturēt individuālus tiesību aktus -

463administratīvos aktus un individuālus pārvaldes lēmumus -, kā arī

464pašvaldības politiskus lēmumus.

46517. Pieaicinātā persona J. Priekulis norāda, ka no

466Satversmes tiesas likuma 16. panta 5. punktā lietotā jēdziena

467"pašvaldības domes lēmumi" varētu atvasināt ministra

468tiesības apturēt arī domes iekšējus lēmumus un politiskus

469lēmumus, ciktāl tie ir prettiesiski, jo tiesiskā valstī nevarot

470tikt pieļauta tāda situācija, ka nav mehānisma, ko varētu

471izmantot prettiesisku valsts pārvaldes lēmumu, tostarp arī

472prettiesisku pašvaldības domes lēmumu, atcelšanai. Citādi nebūtu

473nodrošināta visaptveroša tiesību virsvadība un pastāvētu

474"pelēkā zona", kurā tiesiskums netiktu nodrošināts.

475Pašvaldības tiesības attiecībā uz valsts pēckontroles

476līdzekļiem tiek aizsargātas. Pašvaldība var nepiekrist ministra

477rīkojumam. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 49.

478panta trešo daļu pašvaldība var iesniegt Satversmes tiesā

479pieteikumu par ministra rīkojuma atcelšanu, ja tā neseko ministra

480rīkojumā norādītajam.

481Satversmes 85. pants paredz, ka Satversmes tiesa likumā

482noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu

483atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē

484nodotās lietas. Satversmes tiesas likuma 16. panta 5. punkts

485šobrīd spēkā esošajā redakcijā noteic, ka Satversmes tiesa

486izskata lietas par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru

487Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības

488domes pieņemto lēmumu. Ar Ministru kabineta 2011. gada 29. marta

489noteikumu Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās

490attīstības ministrijas nolikums" 9.9. apakšpunktu Ministru

491kabinets ir pilnvarojis vides aizsardzības un reģionālās

492attīstības ministru pildīt Ministru kabineta pilnvarotā ministra

493funkcijas saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām".

494Satversmes tiesas likuma 16. panta 5. punkts un likuma "Par

495pašvaldībām" 49. pants ir sistēmiski saistīti. Tātad

496gadījumā, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības

497ministrs ar rīkojumu ir apturējis kādu no pašvaldības domes

498lēmumiem, Satversmes tiesa ir tiesīga pēc pašvaldības pieteikuma

499izskatīt lietu par šāda rīkojuma atbilstību likumam. To, vai

500ministrs bija tiesīgs apturēt konkrēto domes lēmumu, Satversmes

501tiesa izvērtē, skatot lietu pēc būtības.

502Satversmes tiesas likuma 16. panta 8. punkts (likuma

503redakcijā, kas bija spēkā no 1996. gada 28. jūnija līdz 1997.

504gada 7. oktobrim) noteica, ka tiesa izskata lietas par tāda

505rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru ar likumu uz to pilnvarots

506ministrs atcēlis pašvaldības domes (padomes) izdotos saistošos

507noteikumus. Savukārt likuma "Par pašvaldībām" 49. panta

508pirmās daļas pirmais teikums noteica, ka ministrs ar rīkojumu

509aptur nelikumīgu domes (padomes) lēmumu vai tā atsevišķu punktu

510darbību, izņemot šā likuma 47. pantā noteiktajā kārtībā pieņemtu

511lēmumu. Lai saskaņotu abu likumu redakcijas, 6. Saeimas Valsts

512pārvaldes un pašvaldības komisijā vienlaikus ar likumprojektu

513"Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" tika

514sagatavots arī likumprojekts "Grozījumi Satversmes tiesas

515likumā", kas 1997. gada 13. martā tika iesniegts

516izskatīšanai Saeimā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

517sagatavotais likumprojekts, kas paredzēja grozījumus Satversmes

518tiesas likumā, netika atbalstīts, bet tā vietā Juridiskā komisija

519izstrādāja un Saeimai iesniedza jaunu likumprojektu (sk.

5206. Saeimas pavasara sesijas ceturtās sēdes 1997.

521gada 24. aprīlī stenogrammu). Likumprojekts par

522grozījumiem Satversmes tiesas likumā tika pieņemts agrāk nekā

523likumprojekts par grozījumiem likumā "Par pašvaldībām".

524Ar 1997. gada 11. septembra likuma "Grozījumi Satversmes

525tiesas likumā" 2. punktu tika grozīts Satversmes tiesas

526likuma 16. pants un noteikts, ka tiesa izskata lietas par tāda

527rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta

528pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes)

529pieņemto lēmumu. Norma bija saskaņota ar tobrīd spēkā esošo

530likuma "Par pašvaldībām" 49. panta redakciju. Savukārt

531likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

532pašvaldībām"" galīgajā lasījumā tika pieņemts 1997.

533gada 30. oktobrī, un likuma "Par pašvaldībām" 49. pants

534bija saskaņots ar tādu Satversmes tiesas likuma 16. panta 8.

535punkta redakciju, kāda bija spēkā pirms 1997. gada 11. septembra

536grozījumiem.

537No likumprojektu sagatavošanas materiāliem nav gūstams

538apstiprinājums tam, ka Saeima, izdarot grozījumus Satversmes

539tiesas likuma 16. panta 8. punktā, būtu vēlējusies paplašināt

540ministra kompetenci. Ja likumdevēja mērķis būtu bijis tāds, tad

541atbilstoši likumdošanas tehnikai ministra kompetence būtu

542regulējama tieši likuma "Par pašvaldībām" 49.

543pantā.

544Satversmes tiesas likuma 16. panta 5. punkts atspoguļo

545Satversmes tiesas kompetenci, jo vienīgi Satversmes tiesa ir

546kompetenta noteikt, vai ar rīkojumu apturētais pašvaldības domes

547lēmums ir tāds lēmums, kuru ministrs bija tiesīgs apturēt.

548Tādējādi no Satversmes tiesas likuma

54916. panta 5. punkta nevar atvasināt ministra tiesības apturēt

550pašvaldības domes iekšējus lēmumus un politiskus lēmumus.

55118. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesai, lai atbildētu

552uz jautājumu, vai ministram bija tiesības apturēt domes lēmumu,

553ir jānoskaidro šā lēmuma tiesiskā daba.

554Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka lēmums par pašvaldības

555domes pastāvīgo komiteju izveidošanu un to sastāva noteikšanu

556(deputātu iecelšanu komitejas locekļu amatā) ir nevis normatīvais

557akts, bet gan politisks lēmums, tādēļ ministram neesot tiesību

558šādu domes lēmumu apturēt. Savukārt ministrs uzskata, ka domes

559lēmumam ir normatīvs raksturs. Pieaicinātā persona J. Priekulis

560norāda, ka apturētais domes lēmums varētu būt iekšējs vai

561politisks lēmums. Pieaicinātā persona Latvijas Pašvaldību

562savienība atzīst, ka apturētais domes lēmums ir politisks

563lēmums.

564Lai noteiktu, kāda veida akts ir lēmums par pašvaldības domes

565pastāvīgo komiteju izveidošanu un to sastāva noteikšanu,

566Satversmes tiesa visupirms noskaidros pašvaldības deputāta

567tiesisko statusu, domes un tās komiteju izveidošanas kārtību.

56819. Pašvaldības domes deputāta tiesisko statusu noteic

569Satversmes 101. panta otrā daļa, likums "Par

570pašvaldībām", Republikas pilsētas domes un novada domes

571deputāta statusa likums un Republikas pilsētas domes un novada

572domes vēlēšanu likums. Likuma "Par pašvaldībām" 3.

573panta pirmā daļa paredz, ka vietējās pašvaldības pārvaldi īsteno

574ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto

575institūciju un iestāžu starpniecību, ievērojot valsts un

576attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

577Saskaņā ar Satversmes 101. panta otro daļu un Republikas pilsētas

578domes un novada domes vēlēšanu likuma 5. pantu pašvaldības ievēlē

579un tiesības vēlēt pašvaldības domi ir pilntiesīgiem Latvijas

580pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri pastāvīgi uzturas

581Latvijā un kuri vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir

582reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā

583teritorijā, vai personām, kurām attiecīgās pašvaldības

584administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā

585reģistrēts nekustamais īpašums. Republikas pilsētas domes un

586novada domes deputāta statusa likuma 5. panta pirmā daļa noteic

587deputāta darbības principus, bet 9. panta otrā daļa noteic, ka

588deputāts savas tiesības īsteno bez īpaša pilnvarojuma, t. i.,

589izmantojot vienīgi vēlēšanu rezultātā iegūtās deputāta

590tiesības.

591Atbilstoši šo likumu normām pašvaldības domes deputāts ir

592konkrētās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju priekšstāvis.

593Pašvaldības domes deputāts pārstāv attiecīgās teritorijas

594iedzīvotājus kā kopumu, nevis atsevišķu iedzīvotāju individuālās

595intereses. No pienākuma pārstāvēt pašvaldības iedzīvotāju

596intereses izriet tas, ka deputātam ir pārstāvības mandāts.

597Pārstāvības mandāta tiesiskās sekas atklājas likuma "Par

598pašvaldībām" 42. panta otrajā daļā, no kuras izriet, ka

599pašvaldības deputāts nav personiski atbildīgs par domes lēmumiem,

600kas pieņemti balsošanas rezultātā, kaut arī viņš ir piedalījies

601balsošanā. Deputāts nav padots nedz savai partijai, nedz citām

602organizācijām, bet tikai savai paša apziņai par pašvaldības

603iedzīvotāju interesēm. Deputāta tiesību izmantošana pēc savas

604apziņas nav pārbaudāma ar juridiskiem līdzekļiem, taču deputāta

605apziņa aizsargā tikai mandāta izmantošanas brīvību un neatbrīvo

606deputātu no pienākuma lēmumu pieņemšanā ievērot tiesības. Brīvā

607pārstāvības mandāta princips rada priekšnoteikumus tam, lai

608deputāts pēc labākās sirdsapziņas pieņemtu lēmumus pašvaldības

609iedzīvotāju interesēs, vienojoties ar citiem deputātiem par

610lēmumu saturu, un tādējādi arī dome pildītu savas funkcijas

611pašvaldības mērķu sasniegšanas labad.

612Vienlaikus pašvaldības deputāta amats ir publiski tiesisks

613amats. Deputāta amata pienākumu izpilde un tiesību izmantošana ir

614publiskās varas izmantošana sabiedrības labā. Taču atbilstoši

615brīvā pārstāvības mandāta principam deputāts neatrodas dienesta

616attiecībās ar pašvaldību un nav īpaši pakļauts pašvaldībai.

617Deputāta īpašo tiesisko statusu noteic no deputāta brīvā

618pārstāvības mandāta principa izrietošās tiesības un

619pienākumi.

620Līdz ar to deputāta tiesisko statusu

621noteic deputāta brīvā pārstāvības mandāta princips.

62220. No pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvības

623pienākuma izriet pašvaldības domes pienākums nodrošināt visiem

624deputātiem vienlīdzīgas tiesības līdzdarboties domes darbā.

625Līdzdarbības tiesības sevī ietver katra deputāta tiesības

626piedalīties domes sēdēs un domes lēmumu pieņemšanā (sk.

627Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma

6285. panta pirmo daļu un likuma "Par pašvaldībām" 26.

629panta pirmo daļu). Taču domes darbs notiek ne tikai sēdēs,

630bet arī pastāvīgajās komitejās (sk. likuma "Par

631pašvaldībām" 22. pantu). Lielākā daļa pašvaldības

632domes darbības jautājumu pirms galīgā lēmuma pieņemšanas vispirms

633tiek sagatavoti domes pastāvīgajās komitejās. Saskaņā ar likuma

634"Par pašvaldībām" 50. pantu pastāvīgo komiteju

635galvenais uzdevums ir sagatavot jautājumus izskatīšanai domes

636sēdēs un pārraudzīt pašvaldības iestāžu darbību. Kā norāda

637pieaicinātā persona K. Jaunzeme, domes pastāvīgās komitejas ir

638nozīmīga pašvaldības darba organizācijas forma, caur kuru

639pašvaldības deputāts īsteno savas tiesības un pienākumus. Darbs

640pastāvīgajās komitejās gan nodrošinot sagatavošanos lēmumu

641pieņemšanai pašvaldības domē, gan arī ir pašvaldības

642izpildinstitūciju pārraudzības instruments.

643Tādēļ Satversmes tiesa secina, ka deputāta līdzdarbības

644tiesības, kaut arī nav absolūtas un nedod konkrētam deputātam

645tiesības ieņemt noteiktu amatu, tomēr nozīmē katra deputāta

646tiesības uz vienlīdzības pamatiem darboties domes pastāvīgajās

647komitejās (sk. likuma "Par pašvaldībām" 55. panta

648pirmo daļu), piedalīties šo komiteju sēdēs un lēmumu

649pieņemšanā.

650Pašvaldības deputāta tiesības līdzdarboties domes un tās

651pastāvīgo komiteju darbā ir deputāta tiesiskā statusa juridiskās

652sekas. Tās izpaužas ne tikai kā deputāta tiesības būt domes un

653tās pastāvīgo komiteju sastāvā, bet arī kā deputāta balsstiesības

654un iniciatīvas tiesības, tiesības izteikties sēdēs, tiesības

655iegūt informāciju un uzdot jautājumus, kā arī kopīgi ar citiem

656deputātiem izmantojamās pašorganizācijas tiesības (piemēram,

657tiesības apvienoties frakcijā). Tās ir katra deputāta subjektīvās

658publiskās tiesības, kuru izmantošanas veidu un kārtību

659detalizētāk noteic likuma "Par pašvaldībām" normas,

660Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma

661normas, kā arī katras pašvaldības nolikuma normas.

662Pašvaldības domes komiteju organizēšanu regulē likuma

663"Par pašvaldībām" 23. un 24. pants. Proti, 23. pants

664noteic, ka pilsētas domes (pagasta padomes) darba organizāciju

665nosaka attiecīgās pašvaldības nolikums, savukārt 24. panta otrās

666daļas 3. punkts paredz, ka pašvaldības nolikumā citstarp jānosaka

667pilsētas domes (pagasta padomes) komitejas, to skaitliskais

668sastāvs, izveidošanas kārtība, tiesības un pienākumi.

669Tādējādi no deputāta līdzdarbības

670tiesībām izriet konkrētas subjektīvās publiskās tiesības, tostarp

671tiesības piedalīties pašvaldības komiteju darbībā - sēdēs un

672lēmumu pieņemšanā.

67321. Likuma "Par pašvaldībām" 54. panta pirmā

674daļa noteic, ka katras politiskās partijas vai vēlētāju

675apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās

676proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju

677apvienības ievēlēto deputātu skaitam.

678Šī prasība izriet no pašvaldību vēlēšanu pamatprincipa -

679proporcionālām vēlēšanām. Saskaņā ar Satversmes 101. panta otro

680daļu pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas

681Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Republikas

682pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 1. panta pirmais

683teikums noteic, ka republikas pilsētas domi un novada domi ievēlē

684vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. No

685pašvaldības principa izriet tas, ka pašvaldības dome

686institucionālajā aspektā ir tieši demokrātiski leģitimēts valsts

687varas orgāns. Pašvaldības dome izlemj visus svarīgākos

688pašvaldības jautājumus, bet tās izveidošana vēlēšanu ceļā atbilst

689pārstāvnieciskās (reprezentatīvās) demokrātijas modelim. Tādējādi

690pašvaldības domes vēlēšanām ir jābūt vienlīdzīgām un

691proporcionālām. Atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada

692domes vēlēšanu likuma 29. panta pirmajai daļai vēlētājam ir

693tiesības izdarīt izvēli starp vairākiem politisko organizāciju

694(partiju) sarakstiem un izraudzītā saraksta ietvaros izdarīt

695izvēli starp vairākiem pieteiktajiem deputātu kandidātiem. Tā

696paša likuma 41. panta trešā daļa noteic domes deputātu vietu

697sadalījuma mehānismu, kas atspoguļo proporcionalitāti starp

698derīgo par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu

699un iegūto deputāta vietu skaitu.

700Likuma "Par pašvaldībām" 54. panta pirmajā daļā

701noteiktais pienākums ievērot proporcionalitātes principu komiteju

702sastāva veidošanā jau bija ietverts sākotnējā šā likuma projektā,

703kas Saeimai tika iesniegts 1994. gada 13. janvārī. Likumprojekta

70459. panta pirmā daļa paredzēja: "Katras vēlētāju apvienības

705vai politiskās organizācijas pārstāvju skaitu komitejā nosaka

706proporcionāli vēlēšanu rezultātiem" (sk. lietas materiālu

7071. sēj. 148. lp.). 5. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības

708komisijas 1994. gada 16. marta sēdē, sagatavojot likumprojektu

709izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, tika apspriesta kārtība,

710kādā nodrošināma minētajā pantā prasītā proporcionalitāte

711attiecībā uz pārstāvju skaitu komitejās. Komisijas sēdē tika

712secināts, ka ne vienmēr būs iespējams ievērot matemātiski striktu

713proporcionalitāti, taču pantā ietvertais nosacījums nav jāgroza

714(sk. lietas materiālu 1. sēj. 83.-86. lp.). Valsts

715pārvaldes un pašvaldības komisija pirms likumprojekta otrā

716lasījuma iesniegusi Saeimai priekšlikumu likumprojekta 59. pantu

717izteikt kā 54. pantu un precizēt tā redakciju, proti, šā panta

718pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Katras politiskās

719organizācijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā

720iespēju robežās nosaka proporcionāli no katras politiskās

721organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu

722skaitam" (sk. lietas materiālu 2. sēj. 11.-27. lp.).

723Tādējādi, paredzot likuma "Par pašvaldībām" 54. panta

724pirmajā daļā pienākumu nodrošināt komitejas sastāva

725proporcionalitāti, likumdevēja mērķis ir bijis noteikt to kā

726imperatīvu prasību tiktāl, ciktāl to ir objektīvi iespējams

727ievērot.

728Pieaicinātā persona Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka

729likuma "Par pašvaldībām" 54. pants esot dispozitīva

730norma, jo uz to norādot tajā ietvertie vārdi "iespēju

731robežās", un ka proporcionalitātes prasības neievērošana

732tiekot novērsta ar to, ka opozīcijas deputāti var piedalīties

733pastāvīgo komiteju darbībā arī padomdevēja statusā. Taču tam

734nevar piekrist, jo likuma 54. panta prasība ir proporcionalitātes

735principa izpausme un šis princips ir vispārējs tiesību princips,

736proti, imperatīva publisko tiesību norma.

737Proporcionalitātes princips regulē ne tikai pašvaldības

738vēlēšanu rezultātu aprēķināšanu. Pašvaldības domei ir pienākums

739ievērot proporcionalitātes principu arī turpmāk, lai ikviens

740deputāts tiktu pilnvērtīgi iesaistīts tās darbībā. Tā kā

741pašvaldības dome darbojas arī ar savu pastāvīgo komiteju

742starpniecību, proporcionalitātes princips ir jāievēro arī

743organizējot domes darbu komitejās un komisijās. To sauc arī par

744šā principa "spoguļattēlu" (sal. sk. Vācijas

745Federālās konstitucionālās tiesas 1989. gada 13.

746jūnija spriedumu lietā Nr. 2 BvE 1/88, publicēts

747BVerfGE 80, 188).

748Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secina, ka likuma

749"Par pašvaldībām" 54. panta pirmajā daļā ietvertā

750proporcionalitātes principa mērķis ir paredzēt pienākumu

751pašvaldības domes pastāvīgo komiteju izveidošanā un darbībā

752ievērot proporcionalitāti, ciktāl tas ir objektīvi iespējams.

753Atkāpes no proporcionalitātes nevar tikt attaisnotas, atsaucoties

754uz politisku izšķiršanos.

755Saskaņā ar proporcionalitātes

756principu izveidotais pašvaldības iedzīvotāju pārstāvības modelis

757ir jāievēro arī pašvaldības domes pastāvīgo komiteju veidošanā un

758darbībā.

75922. Izskatāmajā lietā ministrs ir norādījis, ka domes

760lēmums ir normatīvs akts, kas pārkāpj proporcionalitātes

761principu. Ņemot vērā to, ka ministrs saskaņā ar likuma "Par

762pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas pirmo teikumu var

763apturēt vienīgi normatīvos aktus, Satversmes tiesai visupirms ir

764jāpārbauda, kāda rakstura akts ir domes lēmums.

765Salaspils novada pašvaldības nolikuma 4.1. apakšpunkts

766noteica: "lai nodrošinātu domes darbību un izstrādātu domes

767lēmumu projektus, pašvaldības dome no pašvaldības deputātiem

768ievēlē šādas pastāvīgās komitejas:

7694.1.1. Finanšu komiteja - 7 deputātu sastāvā;

7704.1.2. Sociālās aizsardzības un veselības aprūpes komiteja - 7

771deputātu sastāvā;

7724.1.3. Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu

773komiteja - 7 deputātu sastāvā;

7744.1.4. Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komiteja - 7

775deputātu sastāvā;

7764.1.5. izslēgts;

7774.1.6. Dzīvokļu saimniecības komiteja - 7 deputātu

778sastāvā."

779Tātad nolikuma 4.1. apakšpunkts noteica Salaspils novada domes

780komitejas - Finanšu komiteju; Sociālās aizsardzības un veselības

781aprūpes komiteju; Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu

782komiteju; Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komiteju un

783Dzīvokļu saimniecības komiteju -, to skaitlisko sastāvu - katrā

784pa septiņiem deputātiem -, kā arī komiteju izveidošanas kārtību,

785paredzot, ka komitejas ievēlē pašvaldības dome no pašvaldības

786deputātiem.

787Salaspils novada pašvaldības nolikuma normas par pastāvīgajām

788komitejām pašas par sevi nerada tiešas tiesiskas sekas nevienam

789no Salaspils novada domes deputātiem.

790Domes lēmums ir pieņemts, piemērojot likuma "Par

791pašvaldībām" 20. panta pirmo daļu, 21. panta pirmās daļas

79210. punktu, 50. pantu, kā arī Salaspils novada pašvaldības

793nolikuma 4.1. apakšpunktu. Tātad domes lēmums ir tiesību normas

794piemērojošs tiesību akts, nevis tiesību normas radošs akts.

795Domes lēmums noteic, ka no tajā minētajiem deputātiem tiek

796izveidoti noteiktu komiteju sastāvi. Tātad domes lēmums rada

797katram tajā minētajam deputātam noteiktas subjektīvas tiesības

798piedalīties konkrētu domes komiteju darbā: piedalīties komiteju

799sēdēs, runāt tajās, iesniegt iesniegumus un iniciatīvas, komiteju

800sēdēs balsot, uzdot jautājumus. Tātad domes lēmums ir individuāls

801tiesību akts.

802Tādējādi domes lēmums nav

803normatīvais akts un ministrs, to apturot, nav ievērojis likuma

804"Par pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas pirmo

805teikumu.

80623. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais

807rīkojums neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam demokrātiskas

808iekārtas principam, jo ministrs, šo rīkojumu izdodot, nav

809ievērojis likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās

810daļas pirmā teikuma prasības.

811Satversmes tiesa jau konstatēja, ka ministrs nav ievērojis

812likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas pirmo

813teikumu, un secināja, ka apstrīdētais rīkojums ir atzīstams par

814spēkā neesošu.

815Konstatējot apstrīdētā rīkojuma neatbilstību likuma "Par

816pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas pirmajam teikumam,

817Satversmes tiesai nav nepieciešams papildus vērtēt tā atbilstību

818Satversmes 1. pantam.

81924. Taču tas, ka domes lēmums nav atzīstams par

820normatīvo aktu, vēl nenozīmē, ka nebūtu pārbaudāms šā lēmuma

821tiesiskums, citstarp tā satversmība.

822Pieaicinātā persona K. Jaunzeme norāda, ka, liedzot

823pašvaldības deputātiem iespēju piedalīties pastāvīgo komiteju

824darbā un iekļaujot viņus pastāvīgo komiteju sastāvā pretēji

825likuma "Par pašvaldībām" 54. pantā noteiktajam

826proporcionalitātes principam, ne tikai viņiem tiekot liegtas

827tiesības pildīt pašvaldības deputāta pienākumus, bet faktiski

828tiekot mainīts arī deputātiem vietējo pilsoņu dotais mandāts

829darboties viņu interesēs.

830No tiesiskas valsts principa izriet prasība pēc efektīvas

831aizskarto tiesību aizsardzības. Kā Satversmes tiesa jau atzinusi,

832tiesiskas valsts princips noteic, ka ārpus tiesu varas kontroles

833nevar palikt neviena no tiesību normām vai izpildvaras darbībām,

834ja tās aizskar kādas personas tiesības [sal.: Satversmes

835tiesas 1999. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-03(99)

836secinājumu daļas 1. punkts]. Arī no Satversmes 101.

837pantā ietvertajām tiesībām atbilstoši tautvaldības principam

838efektīvi piedalīties pašvaldību darbībā izriet valsts pienākums

839nodrošināt efektīvu šo tiesību aizsardzības mehānismu. Līdz ar to

840arī deputāta tiesību aizskāruma gadījumā tiesiskas valsts

841princips un Satversmes 101. pants pieprasa ne tikai to, lai

842deputāts varētu praktiski īstenot savas tiesības, bet arī to, lai

843šajā pantā garantētās tiesības to aizskāruma gadījumā tiktu

844efektīvi aizsargātas.

845Ministrs par deputāta subjektīvo tiesību aizsardzības

846mehānismu uzskatījis savas tiesības apturēt pašvaldības domes

847lēmumu, kas aizskar deputāta tiesības. Taču, kā jau tika norādīts

848iepriekš, likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās

849daļas pirmais teikums ministram piešķir tiesības apturēt vienīgi

850pašvaldības normatīvo aktu, bet ne individuālu lēmumu darbību.

851Tātad gadījumā, kad deputāta tiesības ir ierobežotas ar tiesību

852normu, piemēram, pašvaldības nolikumu, ministrs ir tiesīgs šādas

853tiesību normas darbību apturēt. Taču deputāta tiesības var tikt

854aizskartas arī ar pašvaldības vai tās orgānu individuālu lēmumu

855pat tad, ja pašvaldības izdotās tiesību normas atbilst augstāka

856juridiska spēka tiesību normām.

857Tātad gadījumā, kad pašvaldība vai

858tās orgāni savā darbībā pārkāpj deputāta subjektīvās publiskās

859tiesības, tiesiskas valsts princips un Satversmes 101. pants

860pieprasa aizskarto deputāta tiesību aizsardzības mehānismu.

86125. Saskaņā ar Satversmes 92. panta pirmo teikumu

862ikvienam ir tiesības aizstāvēt savas aizskartās subjektīvās

863tiesības tiesā. Tiesu sistēmas organizāciju noteic Satversmes 82.

864un 85. pants. Savukārt atbilstoši Satversmes 86. pantam

865likumdevējs ir tiesīgs noteikt gan to, kādas lietas ir katras

866tiesas kompetencē, gan arī procedūru, kādā strīds izskatāms.

867Pašvaldības deputāta tiesiskās attiecības ar pašvaldības domi

868ir individuālas un publiski tiesiskas, jo tās pamatojas uz

869publisko tiesību normām un gan pašvaldības dome, gan deputāts

870pilda publiski tiesiskas funkcijas. No individuālām publiski

871tiesiskām attiecībām (izņemot krimināltiesiskas attiecības)

872izrietošu strīdu izskatīšanu likumdevējs ir uzticējis Satversmes

873tiesai vai administratīvajai tiesai.

87425.1. Satversmes tiesa pamatā izskata strīdus par

875tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām.

876Taču saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 4. punktu un

87717. panta otro daļu pēc Valsts prezidenta, Saeimas, Saeimas

878deputātu, Ministru kabineta vai Tieslietu padomes pieteikuma

879Satversmes tiesa izskata lietas par Saeimas, Ministru kabineta,

880Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta

881aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam.

882Ievērojot Satversmes tiesas kā īpaša konstitucionāla valsts varas

883orgāna tiesisko statusu un nozīmi tiesiskā valstī, tās kompetencē

884ar likumu nodota individuālu strīdu izšķiršana starp

885konstitucionāliem valsts varas orgāniem vai to daļām. Šādi strīdi

886ir konstitucionāla rakstura (nozīmes) strīdi. Turpretim

887pašvaldība nav konstitucionāls valsts varas orgāns, un Satversmes

888tiesas likums neparedz to, ka tiesa izskatītu strīdus starp

889pašvaldību un tās deputātiem.

890Satversmes tiesa izskata lietas par

891pašvaldības izdoto tiesību normu atbilstību augstāka juridiska

892spēka tiesību normām, bet neizskata lietas par citu pašvaldības

893aktu atbilstību likumam.

89425.2. Administratīvās tiesas kompetenci noteic likuma

895"Par tiesu varu" 7. panta pirmā daļa un Administratīvā

896procesa likums. No atsevišķām normām - likuma "Par tiesu

897varu" 7. panta pirmās daļas, Administratīvā procesa likuma

898121. panta pirmās daļas un 103. panta pirmās daļas - izriet tas,

899ka administratīvajai tiesai pamatā ir pakļauti strīdi, kas izriet

900no konkrētas valsts pārvaldes darbības administratīvā akta vai

901faktiskās rīcības formā, kā arī privātpersonas publiski tiesisko

902pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma

903izrietošo strīdu izskatīšana. Likumos nav sniegts konkrēts un

904noslēgts administratīvajai tiesai piekritīgo lietu veidu

905formalizēts uzskaitījums. Ievērojot valsts pārvaldes rīcības

906formu daudzveidību, tāds stāvoklis, ka atsevišķas valsts

907pārvaldes rīcības formas izmantošanas tiesiskums nevarētu tikt

908kontrolēts tiesā, būtu pretējs Administratīvā procesa likuma 2.

909pantā formulētajiem šā likuma mērķiem. Administratīvā procesa

910likuma 2. pants noteic, ka šā likuma mērķi ir citstarp panākt

911visaptverošu administratīvās tiesas kontroli pār visām

912izpildvaras darbībām un nodrošināt tiesību normu tiesisku,

913precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās

914(sk.: Levits E. 2. pants. Likuma pamatmērķi. Grām.: Briede J.

915(zin. red.) Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa.

916Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 101., 105.-106. lpp.).

917Tiesību zinātnē ir atzīts, ka vispār vienas publiskās personas

918organizatoriski strīdi ir risināmi hierarhiskā kārtībā augstākā

919iestādē. Taču atbilstoši kontinentālās Eiropas tiesību loka

920tiesību sistēmai, kurā iekļaujas arī Latvija, publisko tiesību

921subjekti var vērsties tiesā kā pieteicēji izņēmuma gadījumos, kad

922tiek aizskartas to tiesības vai tiesiskās intereses (sk.:

923Aperāne K., Bērtaite I. Personas tiesiskā spēja vērsties

924administratīvajā tiesā. Grām.: Briede J. (zin. red.)

925Administratīvais process tiesā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008,

926252. lpp.). Pašvaldības dome tiek tieši leģitimēta vēlēšanās,

927bet pašvaldības deputātiem ir brīvais pārstāvības mandāts, tādēļ

928pašvaldības domes un deputātu savstarpējie strīdi nav risināmi

929hierarhiski augstākā iestādē. Satversmes tiesa jau iepriekš

930secināja, ka no deputāta brīvā pārstāvības mandāta principa

931izriet tas, ka deputāts neatrodas dienesta attiecībās ar

932pašvaldību un nav īpaši pakļauts pašvaldībai. Deputāts, pildot

933amata pienākumus, savas tiesības neīsteno arī kā privātpersona,

934jo deputāta statuss un tam piederīgais tiesību un pienākumu

935kopums ir publiski tiesisks, tādēļ pašvaldības domes un tās

936institūciju pieņemtie individuālie lēmumi, kas skar deputāta

937subjektīvo publisko tiesību īstenošanu, nav nedz administratīvie

938akti, nedz faktiskā rīcība. Tomēr pašvaldības deputāta strīds ar

939pašvaldības domi vai tās orgānu ir publiski tiesisks strīds par

940konkrēta deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu un

941izriet no pašvaldības domes vai tās orgāna rīcības izpildu varas

942sfērā. Lai arī pašvaldības deputāts pilda publiski tiesisku

943amatu, deputāta subjektīvo tiesību aizsardzības labad viņa

944tiesiskais statuss administratīvajā procesā tiesā ir pielīdzināms

945privātpersonas statusam.

946Ņemot vērā minēto, kā arī atbilstoši demokrātiskas tiesiskas

947valsts principam un Administratīvā procesa likuma 2. pantam

948strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību

949izmantošanu vai to satura un apjoma noskaidrošanu šobrīd ir

950pakļauts administratīvās tiesas kontrolei.

951Administratīvā tiesa šāda rakstura jautājumos ir efektīvs

952tiesību aizsardzības līdzeklis, jo administratīvā procesa

953principi un tiesas darbības noteikumi ļauj pienācīgā veidā

954noskaidrot strīda būtību un gadījumā, ja deputāta tiesības ir

955pārkāptas, tās atjaunot.

956Pašvaldības domes deputāta

957subjektīvo publisko tiesību aizskāruma pārbaudi uz deputāta

958pieteikuma pamata veic administratīvā tiesa.

95926. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

960daļu tiesību akts, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

961neatbilstošu likumam, uzskatāms par spēkā neesošu no Satversmes

962tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav

963noteikusi citādi. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta

96411. punktu Satversmes tiesa var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru

965apstrīdētais tiesību akts zaudē spēku.

966Likumdevējs Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības

967brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāds apstrīdētais akts,

968kas atzīts par neatbilstošu likumam. Taču, lai atzītu apstrīdēto

969aktu par spēkā neesošu nevis no sprieduma publicēšanas dienas,

970bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs viedoklis ir jāpamato

971(sal.: Satversmes tiesas 2015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā

972Nr. 2014-13-01 22. punkts).

973Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētais rīkojums, ko ministrs

974izdevis, neievērojot viņam likuma "Par pašvaldībām" 49.

975panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikto kompetenci apturēt

976pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas

977jeb ultra vires, ir atzīstams par prettiesisku un spēkā

978neesošu no tā izdošanas brīža (sal.: Satversmes tiesas

9792017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 18. punkts

980un 2018. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2017-11-03 18.

981punkts). Attiecībā uz šādiem gadījumiem prezumējams, ka

982antikonstitucionāls tiesību akts nekad nav bijis spēkā, jo nav

983izdots pienācīgā kārtībā un tāpēc arī nevar radīt tiesiskas sekas

984(sal.: Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā

985Nr. 2015-11-03 25. punkts).

986Atkāpes no prezumpcijas, ka ultra vires pieņemti

987tiesību akti atzīstami par spēkā neesošiem no izdošanas brīža, ir

988pieļaujamas tikai izņēmuma gadījumos. Šādos gadījumos Satversmes

989tiesai būtu jākonstatē būtiski apstākļi, kas pamatotu minētā

990izņēmuma noteikšanu (sal.: Satversmes tiesas 2018. gada

99121. februāra sprieduma lietā Nr. 2017-11-03 18. punkts).

992Satversmes tiesa šajā lietā nekonstatē tādus būtiskus

993apstākļus, kas varētu pamatot izņēmumu no prezumpcijas par

994ultra vires tiesību akta spēkā neesību un nepieciešamību

995ministra rīkojumu atzīt par spēkā neesošu no kāda cita, nevis no

996izdošanas brīža.

997Nolēmumu

998daļa

999Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

1000Satversmes tiesa

1001nosprieda:

1002atzīt vides aizsardzības un

1003reģionālās attīstības ministra 2017. gada 1. augusta rīkojumu Nr.

10041-13/6038 "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija

1005lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu

1006ievēlēšanu" (protokols Nr. 12, 4. §) 1., 3., 4. un 5. punkta

1007darbības apturēšanu" par neatbilstošu likuma "Par

1008pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas pirmajam teikumam un

1009spēkā neesošu no rīkojuma izdošanas brīža.

1010Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

1011Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

1012Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

1013Ziemele