16. pants

Kā izriet no likuma "Par pašvaldībām" 49.

panta pirmās daļas pirmā teikuma, ministrs ir tiesīgs apturēt

tikai nelikumīgu normatīvo aktu vai atsevišķu tiesību normu

darbību. Valstij ir pienākums pārraudzīt, lai pašvaldība savā

darbībā ievērotu padotību likumam un tiesībām, jo valsts

pārvaldes darbībai visupirms ir jāatbilst vispārējiem tiesību

principiem (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14. punktu). Saskaņā ar minētā

likuma 41. panta otro daļu pašvaldības lēmumiem, tostarp

pašvaldības saistošo noteikumu normām, ir jāatbilst Satversmei,

likumam "Par pašvaldībām" un citiem likumiem, kā arī

Ministru kabineta noteikumiem.

Ministrs atbildes rakstā norāda, ka apturētie domes lēmuma

punkti ir prettiesiski, jo pašvaldībai ir pienākums nodrošināt

ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālajās pirmsskolas

izglītības iestādēs, izdevumus sedzot no pašvaldības budžeta

finanšu līdzekļiem. Nosakot vecākiem pienākumu maksāt par

ēdināšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, Pieteikuma

iesniedzēja esot pārkāpusi tai normatīvajos aktos noteikto

kompetenci un neesot ievērojusi padotību likumam un tiesībām

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 16.-17. lp.).

Tātad Satversmes tiesai jānoskaidro, vai pašvaldība ir tiesīga

izdot tiesību normas, kas noteic vecāku pienākumu maksāt par

bērnu ēdināšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Lai

to noskaidrotu, jāpārbauda, kāds ir apturēto domes lēmuma punktu

izdošanas tiesiskais pamats un vai no tiesību normām izriet

pašvaldības tiesības noteikt maksu par bērnu ēdināšanu

speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

16.1. Domes lēmums, kas ietver apturētos punktus, tika

pieņemts, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 15.

panta pirmās daļas 4. punktu un Noteikumu Nr. 1206 3. un 7.

punktu.

Noteikumi Nr. 1206 saskaņā ar to 1.1. apakšpunktu nosaka

kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā

paredzētos līdzekļus pašvaldībām to vispārējās izglītības iestāžu

skolēnu ēdināšanai, kuras īsteno pamatizglītības programmas.

Apturētie domes lēmuma punkti nosaka vecāku pienākumu maksāt par

ēdināšanu speciālajās izglītības iestādēs, kuras īsteno

pirmsskolas izglītības programmas. Tādējādi izskatāmajā lietā

Noteikumi Nr. 1206 nav piemērojami un Satversmes tiesai

jānoskaidro, vai no citām tiesību normām izriet pašvaldības

tiesības uzlikt vecākiem pienākumu maksāt par bērnu ēdināšanu

speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Lai nodrošinātu tiesības uz izglītību, likumdevējs atbilstoši

likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 4.

punktam ir nodevis pašvaldību autonomajā kompetencē funkciju

gādāt par tiesību uz izglītību īstenošanu. Tomēr saskaņā ar

minētā likuma 7. pantu autonomo funkciju īstenošanas apjomu

nosaka tiesību normas. Tādēļ pašvaldība, īstenojot savas

autonomās funkcijas, bauda rīcības brīvību, ciktāl to neierobežo

tiesību normas (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra

sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 21.1. punktu).

Pašvaldības kompetenci izglītībā regulē Izglītības likuma 17.

pants. Šā panta trešās daļas 13. punkts noteic republikas

pilsētas pašvaldībām un novada pašvaldībām pienākumu nodrošināt

ēdināšanu to padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs,

pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām,

speciālās izglītības klasēs un internātskolās. Kārtību un apmēru,

kādā pašvaldība to nodrošina, nosaka Ministru kabinets.

Izglītības iestāžu finansēšanas kārtību reglamentē Izglītības

likuma 60. pants. No minētās tiesību normas izriet, ka izglītības

iestādes finansē, tostarp uzturēšanas izdevumus sedz, šo iestāžu

dibinātāji. Savukārt Izglītības likuma 59. pantā ir noteikti

izņēmumi, kad izglītības iestādes tiek finansētas no valsts

budžeta līdzekļiem.

Sākotnēji Izglītības likuma 59. panta trešajā daļā bija

noteikts, ka speciālās izglītības iestādes, speciālās izglītības

klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs, kā arī

internātskolas finansē no valsts budžeta Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā. Ar 2017. gada 22. novembra likumu

"Grozījumi Izglītības likumā", kas stājās spēkā 2018.

gada 1. janvārī, Izglītības likuma 59. panta trešā daļa tika

izteikta pašreiz spēkā esošajā redakcijā. Proti, likumdevējs

paredzēja, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansē tikai tās

speciālās izglītības iestādes, kuras īsteno speciālās izglītības

programmas pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē un

nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī speciālās izglītības

iestādes - attīstības vai rehabilitācijas centrus. Savukārt

uzturēšanas izdevumi speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs

tiek segti no pašvaldības budžeta finanšu līdzekļiem (sk. arī

2017. gada 11. novembrī Saeimai iesniegtā likumprojekta

"Grozījumi Izglītības likumā" anotāciju).

Pieteikuma iesniedzēja citstarp norāda, ka līdz brīdim, kad

stājās spēkā Noteikumi Nr. 477, bērnu ēdināšana speciālajās

pirmsskolas izglītības iestādēs esot finansēta no valsts budžeta

finanšu līdzekļiem. Ar Noteikumu Nr. 477 6. punktu Ministru

kabinets šo kārtību mainījis. Tomēr Ministru kabinetam neesot

tiesību izlemt, no kādiem līdzekļiem - valsts vai pašvaldības

budžeta finanšu līdzekļiem - uzturamas speciālās izglītības

iestādes. Tādēļ, pieņemot šo normu, Ministru kabinets esot

darbojies pretēji varas dalīšanas principam un pārkāpis

likumdevēja piešķirto pilnvarojumu (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 8.-18. lp.).

Ministru kabinets Noteikumus Nr. 477 ir izdevis, pamatojoties

uz Izglītības likuma 14. panta 17. punktu, kas citstarp pilnvaro

Ministru kabinetu noteikt finansēšanas kārtību speciālās

izglītības iestādēs, kā arī 17. panta trešās daļas 13. punktu un

59. panta trešo daļu. Attiecībā uz speciālajām pirmsskolas

izglītības iestādēm šo noteikumu 2.2. apakšpunktā ir noteikts, ka

no valsts budžeta mērķdotācijas finansē pedagogu darba samaksu un

valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt speciālās

izglītības iestādes uzturēšanas izdevumus saskaņā ar Noteikumu

Nr. 477 6. punktu sedz no pašvaldības budžeta finanšu līdzekļiem.

Turklāt šo noteikumu 20. punktā tika noteikts arī pārejas periods

- no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim -, kad

izdevumi tika segti no pašvaldības budžeta un 30 procentu apmērā

no valsts budžeta finanšu līdzekļiem.

No Noteikumu Nr. 477 1. pielikuma izriet, ka pie

"uzturēšanas izdevumiem" pieder arī ēdināšanas

izdevumi. Tātad šo noteikumu 6. punkts ir interpretējams

kopsakarā ar 7. punktu, kas uzliek pašvaldībai pienākumu

nodrošināt izglītojamo ēdināšanu tās padotībā esošajās

speciālajās izglītības iestādēs, ievērojot veselīga uztura

pamatprincipus. Tādējādi Ministru kabinets ir noteicis

pašvaldībām pienākumu nodrošināt to padotībā esošajās speciālajās

pirmsskolas izglītības iestādēs ēdināšanu, to finansējot no

pašvaldību budžetiem.

Pieteikuma iesniedzēja papildus norāda, ka tai tiesības

noteikt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem paredzot likuma

"Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 14. punkta

"g" apakšpunkts (sk. lietas materiālu 1. sēj. 17.

lp.). Taču šī tiesību norma paredz, ka pašvaldības

dome ir tiesīga noteikt maksu par pakalpojumiem tikai tad, ja tas

nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta

noteikumiem.

Satversmes tiesa secina, ka tas, no kādiem līdzekļiem

finansējama speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšana,

citstarp arī ēdināšana, ir noregulēts Izglītības likumā un

Noteikumos Nr. 477. Izglītības jomu regulējoši ārējie normatīvie

akti nepiešķir pašvaldībai tiesības noteikt vecākiem jebkāda

veida maksājumu par bērnu ēdināšanu tās padotībā esošajās

speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Uz to norāda arī

vairākas lietā pieaicinātās personas - Izglītības un zinātnes

ministrija, tiesībsargs, Saeima un K. Jaunzeme (sk. lietas

materiālu 3. sēj. 123., 148. lp. un 4. sēj. 11., 15.

lp.).

16.2. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka pašvaldības

dome ir tiesīga izdot ārējos normatīvos tiesību aktus tikai

likumos noteiktajos gadījumos un apjomā (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2016. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr.

2015‑13-03 14.1. punktu).

Satversmes tiesa secina, ka pašvaldībai no ārējiem

normatīvajiem aktiem neizriet pilnvarojums izdot tādas

vispārsaistošas tiesību normas, kas noteiktu vecāku pienākumu

maksāt par bērnu ēdināšanu speciālajās pirmsskolas izglītības

iestādēs. Ar apturētajiem domes lēmuma punktiem nosakot maksu par

ēdināšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, Pieteikuma

iesniedzēja ir pārkāpusi tai normatīvajos aktos noteikto

kompetenci un nav ievērojusi padotību likumam un tiesībām. Tātad

apturētie domes lēmuma punkti ir prettiesiski un ministrs, tos

apturot, ir ievērojis likuma "Par pašvaldībām" 49.

pantu.

Līdz ar to apstrīdētais rīkojums

atbilst likuma "Par pašvaldībām" 49. pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra 2017. gada 26. septembra rīkojumu

Nr. 1-2/7346 "Par Rēzeknes pilsētas domes 2016. gada 22.

decembra lēmuma Nr. 1872 "Par ēdināšanas izmaksu noteikšanu

Rēzeknes pilsētas izglītības iestādēs un uzcenojuma

apstiprināšanu" (protokols Nr. 103, 13. punkts) 1.3.

apakšpunkta daļā par ēdināšanas izmaksu (vecāku maksas)

noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un 7.

punkta darbības apturēšanu" par atbilstošu likuma "Par

pašvaldībām" 49. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele