49. pants
, kas nosaka saistošo noteikumu izdošanas procedūru, un

prasības, kas noteiktas uz likuma "Par nodokļiem un

nodevām" pamata izdotajos Pašvaldību nodevu noteikumos.

Atbilstoši Pašvaldību nodevu noteikumu 4. punktam pašvaldībai

neesot tiesību noteikt nodevu kā preventīvu pasākumu, jo nodevu

pašvaldība varot noteikt tikai kā atlīdzību par tās sniegto

nodrošinājumu. Savukārt Pieteikuma iesniedzēja, pieņemot

Grozījumus, neesot vērtējusi pašvaldības sniegto nodrošinājumu un

tā samērīgumu ar nodevas likmi. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja

neesot pamatojusi Grozījumu saistību ar pašvaldības sniegtā

nodrošinājuma palielinājumu. Paskaidrojuma rakstā minētās

patēriņa cenu izmaiņas un pakalpojumu cenu pieaugumu nevarot

uzskatīt par pietiekami objektīviem un ekonomiskos apsvērumos

balstītiem iemesliem palielināt nodevas apmēru par 50

procentiem.

Grozījumi neatbilstot likuma "Par pašvaldībām" 41.

panta otrajai daļai un 43.1 panta pirmajai daļai, jo

paskaidrojuma rakstā neesot iekļauta informācija, kas pamatotu

nepieciešamību vienlaikus paaugstināt iebraukšanas maksu un

pagarināt nodevas piemērošanas periodu uz visu kalendāra gadu.

Neesot veiktas nepieciešamās konsultācijas ar visām potenciāli

ietekmētajām privātpersonu grupām. Ar viena sabiedrības pārstāvja

- Uzņēmēju konsultatīvās padomes - viedokļa uzklausīšanu esot par

maz. Turklāt, neveicot nepieciešamās konsultācijas ar

privātpersonām, neesot iespējams identificēt līdzsvarojamās

intereses. Pieteikuma iesniedzējas izvērtējums par

uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā esot atzīstams par

pretrunīgu, jo Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā

2010.-2030. gadam sezonalitāte norādīta kā pamatojums tam, ka

tiek atcelta nodevas piemērošana visa gada garumā un tādējādi

tiek sekmēts tūristu pieplūdums rudens un ziemas periodos. Tāpat

neesot ņemtas vērā Covid-19 pandēmijas sekas, kas izraisījušas

ievērojamu tūristu skaita kritumu. Vērtējot ietekmi uz

uzņēmējdarbības vidi, vajadzējis apsvērt arī to, kā nodevas

palielināšana ietekmēs tūrisma nozari kopumā. Arī precizēto

Grozījumu paskaidrojuma rakstā ietvertā informācija neesot

pietiekama, lai secinātu, ka, paaugstinot iebraukšanas maksu un

pagarinot nodevas piemērošanas periodu, tiks palielināts

infrastruktūrā veikto ieguldījumu apjoms.

Neesot pieejama informācija par kopējo transportlīdzekļu

iebraukšanas reižu skaitu mēnešos, kad maksa netiek piemērota.

Vēl jo vairāk, neesot datu par to, cik daudzi no Jūrmalā šajā

laikposmā iebraukušajiem transportlīdzekļiem nepieder

jūrmalniekiem vai pilsētā reģistrētiem uzņēmumiem. Tādējādi

neesot iespējams secināt, ka minētajos mēnešos tranzīta satiksmes

intensitātes palielinājums būtu saistīts ar viesu un tūristu

skaita pieaugumu.

Nodevas apmēra palielinājumu nepamatojot nedz arguments, ka

tās apmērs ilgstoši neesot pārskatīts, nedz Pieteikuma

iesniedzējas norādītais nodevas apmēra salīdzinājums ar maksu, ko

iekasē par stāvvietu izmantošanu citās piejūras administratīvajās

teritorijās. Tāpat neesot veikta atbilstoša izpēte, kas ļautu

konstatēt, ka nodevas palielināšanā būtu ņemts vērā piesardzības

princips, jo neesot vērtēta ar nodevas palielināšanu saistītā

ietekme uz vidi.

Pieteikuma iesniedzējas izvirzītos mērķus esot iespējams

sasniegt ar personu tiesības mazāk ierobežojošiem alternatīviem

līdzekļiem. Pieteikuma iesniedzējai vajadzējis norādīt, kādēļ tās

izvirzītos mērķus nebūtu iespējams sasniegt, pagarinot nodevas

piemērošanas periodu, piemēram, uz septiņiem mēnešiem, un tajā

iekļaujot martu un oktobri vai arī diferencējot nodevas apmēru

atkarībā no katra konkrētā transportlīdzekļa radītā oglekļa

dioksīda daudzuma gramos uz vienu kilometru vai atkarībā no

transportlīdzekļa svara. Līdz ar to, nosakot vienotu nodevas

apmēru visu veidu transportlīdzekļiem neatkarīgi no to atšķirīgās

ietekmes uz gaisa piesārņojumu un pilsētas infrastruktūru,

Pieteikuma iesniedzēja neesot pārliecinājusies par šādas nodevas

nepieciešamību un attaisnojamību.

6. Pieaicinātā persona - Artūrs Toms Plešs, kas

Apstrīdētā rīkojuma izdošanas laikā ieņēma Ministra amatu, -

tiesas sēdē norādīja, ka Pieteikuma iesniedzējas definētos mērķus

esot iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Turklāt iespējamās alternatīvas neesot padziļināti vērtētas ne

sākotnējos, ne arī vēlāk precizētajos Grozījumos.

Neesot pietiekamu datu, kas ļautu skaidri saprast, kādā veidā

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība vēlas sasniegt tās definēto

mērķi - klimatneitralitāti. Par šāda izvērtējuma esību liecinātu,

piemēram, diferencētas nodevas noteikšana atkarībā no

transportlīdzekļu radīto izmešu apjoma un dzinēju tilpuma. Tāpat

mazāk ierobežojošs esot Jūrmalas valstspilsētas domes deputāta

Ulda Kronberga priekšlikums noteikt, ka no nodevas samaksas tiek

atbrīvotas tās personas, kuras valstspilsētā nepaliek ilgāk par

divām stundām, jo šajos gadījumos tās nebraucot tranzītā, bet

īslaicīgi uzturoties pilsētā un izmantojot tajā sniegtos

pakalpojumus. Tomēr Jūrmalas valstspilsētas dome norādījusi, ka

šāds risinājums neesot ekonomiski pamatots, turklāt neesot

iespējams precīzi identificēt, cik daudzi transportlīdzekļi

šķērso valstspilsētu tranzītā. Tas savukārt apliecinot, ka

patiesais nodevas iekasēšanas mērķis nav skaidrs, bet jebkurā

gadījumā tas neesot tranzīta plūsmas ierobežošana.

Tāpat neesot skaidrs arī nodrošinājuma apmērs, proti, tas, ko

Pieteikuma iesniedzēja vēlas iegūt no nodevas iekasēšanas. It

sevišķi neesot skaidrības par to, kur un kādu mērķu sasniegšanai

tā plāno izlietot no nodevas iekasēšanas iegūtos līdzekļus. No

vienas puses, nodeva esot preventīvs līdzeklis, no otras -

nodrošinājums. Tādēļ neesot saprotams, kādēļ šāda nodeva tiek

noteikta uz visu gadu.

Ministrs esot izdevis Apstrīdēto rīkojumu, nesagaidot papildus

pieprasītos paskaidrojumus no Pieteikuma iesniedzējas, jo

Grozījumi neesot precizēti atbilstoši Atzinumā norādītajiem

trūkumiem pēc būtības. Veiktie labojumi esot bijuši formāli.

Precizēto dokumentu apjomam pašam par sevi neesot nozīmes.

Ņemot vērā to, ka Grozījumi nav balstīti datos par

transportlīdzekļu kustību pilsētā, esot iespējams izdarīt

slēdzienu, ka faktiski nodeva tiek iekasēta par pašvaldības ceļu

lietošanu.

7. Pieaicinātā persona - Saeima - norāda, ka

Pieteikuma iesniedzējai ir tiesības uzlikt nodevu par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā, tomēr

pašvaldībai sava rīcības brīvība šajā jautājumā ir jāizmanto

atbilstoši augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem.

Nodeva un tās apmērs nedrīkstot būt tiešā veidā saistīti ar

pašvaldības institūcijas vai struktūrvienības veiktās darbības

izmaksu segšanu. Respektīvi, nodevas mērķis nevarot būt

finansējuma nodrošināšana pašvaldības autonomo funkciju izpildei.

Nodevas noteikšanas tiesiskais pamats un piemērošanas

priekšnoteikums esot pašvaldības teritorijas plānojums. Tas esot

būtiski, jo viena no teritorijas plānojuma izstrādes prasībām

esot nodrošināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas

procesā. Nodevas apmēra noteikšanā esot būtiski ievērot

samērīguma principu. Nosakot nodevas apmēru un piemērošanas

periodu, esot jāņem vērā arī citas Pašvaldību nodevu noteikumos

ietvertās prasības, piemēram, jāvērtē tas, vai kādas personu

grupas no samaksas pienākuma ir atbrīvojamas, vai ir paredzami

citi atvieglojumi u. tml.

Pēc Saeimas ieskata, Grozījumiem piemīt regulatīvs un

preventīvs raksturs, proti, tie ietekmējot privātpersonas rīcību

un vienlaikus aizsargājot vietējās sabiedrības intereses.

Grozījumu neatbilstība samērīguma principam būtu konstatējama

gadījumā, ja tiktu secināts, ka ar tiem uzliktais slogs nodevas

adresātam pēc būtības ir pārlieku augsts.

8. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

piekrīt tam, ka pašvaldībai nav tiesību noteikt maksu par ceļu un

ielu lietošanu. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja esot ievērojusi tai

no normatīvajiem aktiem izrietošo pilnvarojumu noteikt maksu par

iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā. Tas, ka iebraukšana

attiecīgajā teritorijā faktiski notiek, izmantojot ceļus un

ielas, nevarot tikt interpretēts kā maksas noteikšana par ceļu un

ielu lietošanu. Turklāt Apstrīdētajā rīkojumā minētais arguments

par pilnvarojuma pārsniegšanu neesot izteikts attiecībā uz

Sākotnējiem saistošajiem noteikumiem, kuros paredzēta nodeva divu

euro apmērā. Grozījumi esot izdoti, pamatojoties uz tām

pašām tiesību normām, un līdz ar to neesot saprotams, kā nodevas

apmēra palielināšana un tās piemērošanas perioda pagarināšana

varētu radīt neatbilstību deleģējumam.

Pieteikuma iesniedzēja esot izpildījusi Pašvaldību nodevu

noteikumu 4. punktā ietverto prasību izvērtēt pašvaldības sniegto

nodrošinājumu un tā samērīgumu ar nodevas apmēru. Vērtējot

Grozījumos paredzēto nodevas likmes paaugstināšanu kopsakarā ar

pašvaldības sniegto nodrošinājumu, esot secināms, ka nodevas

apmērs var mainīties, jo to ietekmē gan izdevumu pieaugums, gan

pašvaldības realizētie attīstības projekti, kas paplašina

tūristiem un pilsētas viesiem sniegto pakalpojumu klāstu.

Tieslietu ministrija nepiekrīt Apstrīdētajā rīkojumā norādītajam,

ka nav pamatota finanšu līdzekļu iegūšana autonomo funkciju

īstenošanai, paaugstinot nodevas apmēru un pagarinot tās

piemērošanas periodu. Pieteikuma iesniedzējas sniegtais

nodrošinājums esot uzskatāms par tās sniegto pakalpojumu un esot

cieši saistīts ar pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu.

Pieteikuma iesniedzēja esot ievērojusi vides tiesību principus,

tostarp arī piesardzības principu, jo Grozījumi esot pieņemti ar

mērķi īstenot no Satversmes 115. panta izrietošo valsts pozitīvo

pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības

sistēmu.

Tieslietu ministrija vērš uzmanību arī uz to, ka ar

Grozījumiem ieviests jauns caurlaižu veids, nosakot iebraukšanas

maksu uz 365 dienām 180 euro apmērā. Tādējādi personām,

kurām nepieciešams regulāri iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā,

esot nodrošināta iespēja vidēji par to maksāt mazāk.

9. Pieaicinātā persona - Satiksmes ministrija -

norāda, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta

pirmās daļas 6. punkts nosaka izņēmumu no likuma "Par

autoceļiem" 6. panta pirmajā daļā ietvertā principa par

valsts autoceļu un pašvaldību autoceļu un ielu lietošanu bez

maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

10. Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

norāda, ka pašvaldību veiktie ieguldījumi autonomo funkciju

izpildē uzskatāmi par pašvaldības sniegto nodrošinājumu, kas

pamato nodevas noteikšanu.

Pašvaldībām esot piešķirts pilnvarojums noteikt vietējās

nodevas, tostarp nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā. Mērķi,

kuru dēļ šāds maksājums ieviests, varot saskanēt ar pašvaldību

autonomajās funkcijās ietilpstošiem uzdevumiem.

Tā kā no nodevas gūtie ieņēmumi nonāk pašvaldības

pamatbudžetā, līdzekļu izlietojums esot attiecināms uz visu

pašvaldības administratīvo teritoriju. Tādējādi arī no nodevas

par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā gūtie ieņēmumi neesot

izlietojami tikai īpaša režīma zonā.

Attiecībā uz nodevas piemērošanas periodu esot jāņem vērā tas,

ka neviens normatīvais tiesību akts likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 12. panta pirmajā daļā minētajiem nodevu objektiem

neparedz noteiktu piemērošanas periodu. Līdz ar to iepriekšējie

grozījumi, ar kuriem tika atcelta nodevas piemērošana Jūrmalas

valstspilsētā visa gada garumā, esot bijuši uzskatāmi par

atbrīvojumu no nodevas samaksas pienākuma.

Tiesas sēdē Finanšu ministrijas pārstāve norādīja, ka valsts

un pašvaldību nodevas ir uzskatāmas par politikas instrumentu, ar

kura palīdzību tiekot ietekmēta personu rīcība. Ja nodevai kā

obligāti veicamam maksājumam nepiemīt regulatīva funkcija, tad

šāds maksājuma veids būtu uzskatāms nevis par nodevu, bet par

maksas pakalpojumu. Maksa par pakalpojumiem pamatā tiekot

noteikta par konkrēti veicamu darbību un ietverot arī ar tās

sniegšanu saistītās administratīvās izmaksas, savukārt nodevas

mērķi pēc būtības esot plašāki.

11. Pieaicinātā persona - valsts sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs" (turpmāk - Meteoroloģijas centrs)

- norāda: lai novērtētu, kādu ietekmi uz gaisu piesārņojošo vielu

emisiju ir atstājusi iebraukšanas maksas ieviešana, būtu

nepieciešams veikt papildu izpēti un gaisa kvalitātes modelēšanu.

Jūrmalā neesot nevienas gaisa monitoringa stacijas, un līdz ar to

neesot pieejama aktuāla operatīvā informācija. Tomēr Eiropas

Savienības fondu 2021.-2027. gadam budžeta ietvaros tiekot

plānota divu jaunu staciju izvietošana Jūrmalā.

Meteoroloģijas centrs norāda, ka pirms tam, kad tiek vērtēti

mazāk ierobežojoši līdzekļi vides aizsardzībai īpaša režīma zonā

Jūrmalā, būtu nepieciešams atsevišķi izvērtēt to, kādi ir

galvenie gaisa piesārņojuma avoti. Citu Eiropas Savienības

dalībvalstu pieredze liecinot, ka papildu iebraukšanas un

sastrēgumstundas maksas noteikšana vai zemo emisiju zonu izveide

var palīdzēt samazināt kopējo transportlīdzekļu skaitu un gaisa

piesārņojumu. No ziņojuma "Gaisa kvalitātes novērtējums

Latvijā 2014.-2018. gads" izrietot, ka slāpekļa dioksīda

(NO2) emisiju galvenais avots Jūrmalā ir tieši

transportlīdzekļi. Savukārt gaisā suspendēto cieto daļiņu

(PM10) emisiju avots esot gan transportlīdzekļu, gan

uzņēmumu darbība. No Ziņojuma par Valsts atmosfēras gaisa

kvalitātes monitoringa tīkla izvērtējumu 2021. gadā, kurā

apkopota informācija par emisiju daudzumu Jūrmalā 2017.-2019.

gadā, izrietot, ka šis daudzums pārskata periodos vidēji bijis

nemainīgs.

Satversmes tiesai papildus rakstveidā iesniegtajā viedoklī

Meteoroloģijas centrs norāda, ka atbilstoši aktuālākajiem datu

modelēšanas rezultātiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju

koncentrācijas līmenis Jūrmalas valstspilsētas teritorijā

2021.-2023. gadā esot samērā zems. Tāpat, salīdzinot emisiju

tendences Jūrmalas valstspilsētā 2017.-2019. gadā un 2020.-2022.

gadā, neesot konstatējamas būtiskas izmaiņas.

12. Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

universitātes Juridiskās fakultātes docente Dr. iur.

Kitija Bite - norāda, ka Apstrīdētais rīkojums ir

tiesisks.

Pieteikuma iesniedzējai esot bijušas tiesības, pamatojoties uz

deleģējumu, vides aizsardzības nolūkā ieviest nodevu par

iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Pieteikuma iesniedzējai no Satversmes 115. panta, skatot to

kopsakarā ar 1998. gada 25. jūnija Orhūsas Konvencijas par pieeju

informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju

griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk -

Orhūsas konvencija) normām, izrietot pienākums sniegt ikvienam

pašvaldības iedzīvotājam ziņas par vides stāvokli un rūpēties par

vides saglabāšanu un uzlabošanu. Vienīgā iedzīvotāju aptauja, kas

publicēta Jūrmalas valstspilsētas oficiālajā mājaslapā, esot

veikta 2018. gadā, turklāt mājaslapā neesot atspoguļoti minētajā

aptaujā iegūtie rezultāti.

Varot piekrist tam, ka Pieteikuma iesniedzēja nav izvērtējusi

iedzīvotāju un komersantu viedokļus par nodevas apmēra

palielināšanu un nodevas piemērošanas perioda pagarināšanu. Tāpat

neesot vērtēta Grozījumu ietekme uz vidi un ekonomisko attīstību

ilgtermiņā. Lai arī Pieteikuma iesniedzējas argumenti par

nepieciešamību ievērot piesardzības principu kontekstā ar

tiesībām uz labvēlīgu vidi esot atbalstāmi, nodevas apmēra

noteikšanas procesā esot nepieciešams veikt vidi ietekmējošo

darbību un to sociālās nepieciešamības izvērtējumu. Neesot

vērtēts tas, kā, samazinot tranzīta kustību cauri īpaša režīma

zonai Jūrmalā, tiktu ietekmēta citu ceļu izmantošana, to tuvumā

esošo teritoriju ilgtspēja un to iedzīvotāju tiesības uz

labvēlīgu vidi. Līdz ar to nevarot piekrist, ka Grozījumi būtu

vērsti uz vides saglabāšanu un uzlabošanu.

13. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Edvīns

Danovskis - norāda, ka robežas tam, ciktāl izvērtējama

Apstrīdētā rīkojuma atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību

normām, nosaka pats rīkojums. Tā kā Apstrīdētajā rīkojumā nav

norādīti argumenti par Grozījumu neatbilstību Satversmes 115.

pantam, esot nepieciešams izvērtēt, cik efektīva izskatāmās

lietas kontekstā būtu pārbaude, vai Apstrīdētais rīkojums atbilst

minētajam Satversmes pantam.

Atbildot uz tiesas sēdē uzdotajiem jautājumiem, Dr.

iur. Edvīns Danovskis norādīja, ka nodokļu un nodevu

maksājumi uzskatāmi par tipiskiem pašvaldības budžeta ieņēmumu

avotiem. Reizē likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.

panta 3. punktā ietvertā legāldefinīcija esot saprotama tādējādi,

ka nodeva nedrīkstētu tikt tiešā veidā saistīta ar pašvaldību

izmaksu segšanu. Nodevai piemītot regulatīva funkcija, jo tā esot

politikas instruments, kas ļaujot sasniegt dažādus mērķus. Līdz

ar to Grozījumu mērķi varētu būt vairāki - ne tikai vides tiesību

aizsardzība, bet arī Jūrmalas valstspilsētā nedzīvojošu personu

paradumu maiņa, kas tiek panākta, liekot tām izmantot citus

pārvietošanās līdzekļus. Izmantojot nodevu, pašvaldība varot

ietekmēt satiksmes plūsmu pilsētā, un šādā aspektā izpaužoties

nodevas regulatīvais raksturs. Turklāt pašvaldība esot tiesīga no

nodevas gūtos ienākumus izmantot dažādu, ne tikai ar vides

aizsardzību saistītu mērķu sasniegšanai.

Ministra kompetence izvērtēt saistošo noteikumu tiesiskumu

sniedzoties tiktāl, ciktāl tiek vērtēti tikai juridiski, nevis

politiski vai lietderības apsvērumi. Ņemot vērā Grozījumos

paredzētos atbrīvojumus no nodevas un atvieglojumus, iespēju

doties uz Jūrmalas valstspilsētu, izmantojot citus pārvietošanās

līdzekļus, iespēju brīvi pārvietoties valsts teritorijā,

nešķērsojot īpaša režīma zonu Jūrmalā, un faktu, ka par

iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmērs

nav mainīts deviņus gadus, neesot pamatoti atzīt, ka tā

palielināšana par vienu euro būtu acīmredzami

nesamērīga.

Likuma "Par pašvaldībām" 43.1 panta pirmā

daļa nosakot, kāda informācija iekļaujama saistošo noteikumu

projektam pievienojamā paskaidrojuma rakstā. Šie kritēriji jeb

paskaidrojuma raksta saturu veidojošie elementi neuzliekot

pašvaldības domei pienākumu tos ikreiz un ikvienā gadījumā

piepildīt ar konkrētu saturu. Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā

Pašvaldību likuma, kurš prasa saistošo noteikumu izstrādes laikā

veikt konsultācijas ar privātpersonām, likums "Par

pašvaldībām" šādu obligātu procesuālu pienākumu neesot

paredzējis; tā esot bijusi vēlamība, nevis jābūtība. Tiesību

normās esot noteikti konkrēti gadījumi, kad rīkojama publiskā

apspriede, un tādēļ neesot pamata uzskatīt, ka sabiedrības

līdzdalība ikvienu saistošo noteikumu izstrādē būtu universāla

prasība. Ja pašvaldība uzskata par nepieciešamu šādu sabiedrības

līdzdalības formu īstenot, tad tā varot to darīt, tomēr

sabiedrības iesaistes neesība pati par sevi nepadarot saistošos

noteikumus par prettiesiskiem.

Apstrīdētajā rīkojumā norādītie argumenti esot uzskatāmi par

politiskās lietderības, nevis juridiskiem argumentiem.

14. Pieaicinātā persona - Vītauta Dižā Universitātes

Bioekonomikas fakultātes viesprofesors Dr. eoc. Kārlis

Ketners - tiesas sēdē norādīja, ka jēdziena

"nodrošinājums" vērtēšanā jāvadās pēc likumā "Par

nodokļiem un nodevām" noteiktās pašvaldību nodevu

definīcijas, kas paredzot, ka nodevas apmērs nav tiešā veidā

saistāms ar izmaksām. Tādējādi neesot nepieciešama tieša

korelācija starp nodevas apmēru un pretpakalpojumu.

Nosakot nodevas likmi, esot jāvērtē samērīgums. Līdz ar to

esot grūti atbildēt uz jautājumu, cik liela maksa par iebraukšanu

īpaša režīma zonā Jūrmalā būtu piemērota, tomēr pašvaldībai

vajadzētu pamatot konkrēti izraudzīto nodevas likmi. Atbilstoši

ekonomikas teorijas principiem nodevas likmei vajagot būt tik

lielai, lai tā atturētu personas no attiecīgu teritoriju vai

vietu apmeklēšanas. Taču nodevas apmērs nedrīkstot būt arī

pārmērīgi liels, jo tad tas varētu provocēt personu vēlmi

izvairīties no pienākuma samaksāt nodevu un līdz ar to rastos

papildu administrēšanas izmaksas, tā ka rezultātā nodeva kļūtu

neefektīva.

Nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā esot noteikta

ar mērķi atturēt personas no iebraukšanas attiecīgajā zonā ar

transportlīdzekli, kas darbināms ar iekšdedzes dzinēju. Ja

pašvaldība paaugstina nodevas likmi, pagarina nodevas

piemērošanas periodu un vienlaikus nodrošina alternatīvus veidus,

kā personas var iebraukt īpaša režīma zonā, tad nodeva sasniedzot

tai izvirzīto mērķi, bet neizslēdzot tūrisma popularizēšanu un

attīstību. Vidusmēra racionāli domājoša persona, zinot degvielas

cenas un apzinoties, ka par iebraukšanu noteiktā teritorijā būs

jāveic konkrēts maksājums, iespējams, izvēlētos sabiedriskā

transporta pakalpojumus.

15. Pieaicinātā persona - biedrība

"Latvijas Lielo pilsētu asociācija" - uzskata, ka

Apstrīdētais rīkojums ir prettiesisks.

Grozījumu pieņemšana esot bijusi pašvaldības domes kompetencē.

Līdz ar to Ministrs neesot tiesīgs pašvaldībai norādīt, kādi

saistošie noteikumi tai būtu jāpieņem. Lietā neesot strīda par

to, ka pašvaldības teritorijas plānojumā īpaša režīma zona

Jūrmalā ir noteikta tiesiski. Pašvaldība esot tiesīga uzlikt

personām, kuru transportlīdzeklis iebrauc īpaša režīma zonā,

nodevu, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošības, sabiedrības

veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā

arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un

kultūras pieminekļu aizsardzībai.

Ministrs, vērtējot nodevas apmēru, kā arī kritizējot

Pieteikuma iesniedzējas izpratni par nodevas objektu, esot paudis

subjektīvu viedokli. Turklāt vērtējums par pašvaldības autonomo

funkciju izpildi esot balstīts uz lietderības apsvērumiem, kurus

Ministrs neesot bijis tiesīgs veikt. Tāpat Ministrs pirms

Apstrīdētā rīkojuma izdošanas neesot noskaidrojis kompetento

ministriju - Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas -

viedokli, bet tas būtu bijis ļoti lietderīgi.

Pieteikuma iesniedzēja paskaidrojuma rakstā esot pamatojusi

Grozījumu nepieciešamību, norādot arī lietderības apsvērumu

izvērtējumu. Tāpat esot izvērtēts plānotais nodevas apmērs, tās

piemērošanas periods un samērīgums. Turklāt šie esot politiskās

izšķiršanās jautājumi un pašvaldība esot tiesīga tos risināt savu

autonomo funkciju izpildes ietvaros. Ar Apstrīdēto rīkojumu

Ministrs esot pārkāpis pašvaldības principu.

16. Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Pašvaldību savienība" - pievienojas biedrības

"Latvijas Lielo pilsētu asociācija" viedoklim un

uzskata, ka Apstrīdētais rīkojums ir prettiesisks.

17. Pieaicinātā persona - Jūrmalas aizsardzības

biedrība - piekrīt tam, ka Pieteikuma iesniedzēja nav veikusi

nepieciešamās konsultācijas ar Jūrmalas valstspilsētas

iedzīvotājiem, kā arī nav izvērtējusi Grozījumu ieviešanas

nepieciešamību.

Par pienācīgu nevarot atzīt tādu konsultāciju, kuras ietvaros

saņemts tikai viens šauru komersantu loku pārstāvošs viedoklis.

Jūrmalas aizsardzības biedrības viedoklis Grozījumu pieņemšanas

procesā neesot pieprasīts. Turklāt, ņemot vērā to, ka dome ir

pieņēmusi lēmumu ar ietekmi uz vidi, esot piemērojama Orhūsas

konvencija, kas pienākumam iesaistīt sabiedrību un uzklausīt tās

viedokli nosakot augstāku prioritāti.

Biedrība piekrīt atbildes rakstā minētajam, ka Grozījumu

pieņemšanas procesā ir pārkāpts labas likumdošanas princips, jo

neesot apkopoti pietiekami dati, lai pamatotu nepieciešamību

palielināt nodevas apmēru un pagarināt tās piemērošanas periodu

uz visu gadu. Turklāt tiesības uz labvēlīgu vidi esot iespējams

nodrošināt ar personu tiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem.

Secinājumu

daļa

18. Ministrs atbildes rakstā ir norādījis apsvērumus,

kas varētu būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai lietā.

Proti:

1) Pieteikuma iesniedzēja neesot ievērojusi likuma "Par

pašvaldībām" (šeit un turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā no

2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim) 49. pantā

noteikto kārtību pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesai, un

tādēļ tai neesot bijis tiesību iesniegt pieteikumu par Apstrīdētā

rīkojuma atbilstību likumam;

2) lēmums par lietas ierosināšanu neatbilstot Satversmes

tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punkta prasībām, jo

Pieteikuma iesniedzēja papildinājusi sākotnēji iesniegto

pieteikumu;

3) Pieteikuma iesniedzējai kā publisko tiesību juridiskajai

personai nepiemītot Satversmes 115. pantā ietvertās

pamattiesības.

Ja lietā ir izteikti argumenti, kas varētu būt pamats

tiesvedības izbeigšanai, tie jāizvērtē visupirms (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2015-22-01 12. punktu).

18.1. Pašvaldības domes pieteikums Satversmes tiesai

par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta

pilnvarotais ministrs apturējis pašvaldības saistošos noteikumus,

bija jāiesniedz likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā

noteiktajā kārtībā. Atbilstoši šā panta ceturtajai daļai domei

nebija tiesību iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par Ministra

rīkojuma atcelšanu, ja tā nebija divu mēnešu laikā izpildījusi šā

likuma 45. panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu pieņemt

lēmumu, kurā sniegts pamatojums tam, kāpēc dome nepiekrīt

Ministrijas atzinumam.

18.1.1. Pēc Ministra ieskata, Pieteikuma iesniedzēja

zaudējusi tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai, jo

lēmums ar pamatojumu tam, kāpēc tā nepiekrīt Atzinumam, tika

pieņemts vēlāk nekā divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas. Lai arī

Pieteikuma iesniedzēja pēc Atzinuma saņemšanas bija nolēmusi

Grozījumus precizēt, Ministrs

uzskata, ka tā faktiski nav piekritusi Atzinumam, bet veikusi

tikai formālus Grozījumu papildinājumus tā vietā, lai pieņemtu likuma "Par

pašvaldībām" 49. panta ceturtajai daļai atbilstošu

lēmumu.

Savukārt Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tā ir ievērojusi

priekšnoteikumus pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesai, jo

izmantojusi likuma "Par pašvaldībām" 45. panta

ceturtajā daļā paredzētās tiesības visupirms censties strīdu

atrisināt ārpustiesas kārtībā.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 45. panta

ceturto daļu pašvaldības domei pēc tam, kad tā saņēmusi

Ministrijas atzinumu, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to

daļas prettiesiskums, ir tiesības:

1) piekrist un precizēt saistošos noteikumus atbilstoši

atzinumā norādītajiem argumentiem;

2) nepiekrist atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā un pieņemt

lēmumu ar atbilstošu pamatojumu.

Domei neatkarīgi no pieņemtā lēmuma ir pienākums saistošos

noteikumus publicēt.

Likuma "Par pašvaldībām" 45. panta ceturtās daļas

pirmais teikums un šobrīd spēkā esošā Pašvaldību likuma 47. pantā

ietvertais regulējums ir vērsts uz to, lai Ministrija un

pašvaldība atrisinātu strīdu par saistošo noteikumu tiesiskumu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. novembra sprieduma

lietā Nr. 2018‑07‑05 14.1. punktu). Šā savstarpējā dialoga

mērķis ir novērst atzinumā norādītos būtiskos trūkumus, kuru dēļ

Ministrija noteikumus uzskata par prettiesiskiem. Savukārt likuma

"Par pašvaldībām" 45. panta ceturtās daļas otrais

teikums piešķir pašvaldībai tiesības izteikt iebildumus pret

Ministrijas atzinumu.

Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta ceturtā daļa bija

attiecināma uz gadījumiem, kad dome nepiekrīt Ministrijas

atzinumā ietvertajiem argumentiem par saistošo noteikumu

prettiesiskumu. Proti, šādā situācijā priekšnoteikums pieteikuma

iesniegšanai Satversmes tiesai bija divu mēnešu laikā pieņemts

lēmums ar pamatojumu tam, kāpēc dome nepiekrīt Ministrijas

atzinumam. Izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka

tā bija izvēlējusies otru likuma "Par pašvaldībām" 45.

pantā ietverto iespēju, proti, iespēju piekrist Ministrijas

argumentiem un precizēt saistošos noteikumus. Tāda likuma

"Par pašvaldībām" 49. panta ceturtās daļas

interpretācija, kas situācijā, kad pašvaldība ir centusies

atrisināt strīdu, precizējot saistošos noteikumus, liegtu tai

pieeju Satversmes tiesai, neatbilstu likuma mērķim, jo šā likuma

49. panta ceturtajā daļā ietvertie priekšnoteikumi ir vērsti uz

pašvaldības iesaisti strīda risināšanā.

18.1.2. Lai noskaidrotu, vai Pieteikuma iesniedzēja

rīkojās atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 45. panta

ceturtās daļas pirmajā teikumā noteiktajai kārtībai, Satversmes

tiesa izvērtēs precizēto Grozījumu un to paskaidrojuma raksta

saturu.

Grozījumu sākotnējā paskaidrojuma rakstā Pieteikuma

iesniedzēja bija ietvērusi informāciju par to, ka attiecīgais

regulējums ir nepieciešams, lai samazinātu trokšņa un gaisa

piesārņojumu, ko rada tranzīta plūsma caur kūrortpilsētu.

Paskaidrojuma rakstā ietverta informācija par caurlaižu veidiem

un dažādām personu grupām paredzētajiem atvieglojumiem. Tāpat

tajā iekļauta informācija par Grozījumu ietekmi uz

uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā un atzīts, ka tām

privātpersonām, kuru reģistrētā juridiskā adrese ir ārpus

Jūrmalas valstspilsētas teritorijas, kopējās izmaksas pieaugs,

tomēr tām dota iespēja atkarībā no iebraukšanas reižu biežuma

izvēlēties piemērotāko caurlaižu veidu. Visbeidzot paskaidrojuma

rakstā bija norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja nav veikusi

konsultācijas ar privātpersonām, jo Grozījumi neietekmēšot

Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotājus.

Precizētajos Grozījumos norādīts, ka to mērķis ir samazināt

transportlīdzekļu satiksmes intensitāti un vienlaikus veicināt

videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu, lai nodrošinātu

vides kvalitātes saglabāšanu un iedzīvotāju veselības aizsardzību

un drošību. Papildus tam paskaidrojuma rakstā Pieteikuma

iesniedzēja ir izvērsusi Grozījumu nepieciešamības pamatojumu.

Tajā norādīts uz nodevas kā politikas mērķu sasniegšanas

instrumenta dabu un ietvertas atsauces uz pētījumiem, kuros

pašvaldība balstījusies, palielinot nodevas apmēru un pagarinot

tās piemērošanas periodu. Citstarp paskaidrojuma rakstā ietverts

skaidrojums par transportlīdzekļu radītajām emisijām un vides

piesārņojumu, kā arī ietekmi uz personu veselību, un norādīti

videi draudzīgāki veidi, kā personām iespējams nokļūt īpaša

režīma zonā. Tāpat precizētajā Grozījumu paskaidrojuma rakstā

ietvertas norādes uz klimatneitralitātes mērķiem, apkopota

statistika par transportlīdzekļu plūsmām no 2019. gada līdz 2021.

gadam, iekļauta informācija par uzņēmējdarbību un tūrismu

Jūrmalas valstspilsētā, kā arī aplūkota citu valstu pieredze

dažādu iebraukšanas maksu ieviešanā. Saistībā ar nodevas likmes

paaugstināšanas nepieciešamību paskaidrojuma rakstā analizētas

patēriņa cenu izmaiņas un inflācijas ietekme.

Ievērojot precizētos Grozījumus un precizētā paskaidrojuma

raksta saturu, Satversmes tiesa secina, ka pašvaldība piekrita

Atzinumam un veica darbības, lai novērstu tajā norādītos

trūkumus.

Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja bija ievērojusi likuma

"Par pašvaldībām" 49. panta ceturtajā daļā noteikto

kārtību pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesai.

18.2. Ministrs lūdzis Satversmes tiesu izbeigt

tiesvedību, jo lēmums par lietas ierosināšanu neatbilstot

Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktam.

Ministrs norāda, ka Satversmes tiesas likums nepieļaujot iespēju

Pieteikuma iesniedzējai papildināt sākotnēji iesniegto pieteikumu

ar jauniem faktiskajiem apstākļiem vai juridisko pamatojumu.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta trešo daļu

jautājumus, kas saistīti ar kolēģijas darba organizāciju, nosaka

Satversmes tiesas reglaments. Reglamenta 58. punkta 1.

apakšpunkts paredz kolēģijas vai tiesneša tiesības, gatavojot

pieteikumu izskatīšanai, ja tas nepieciešams, uzaicināt

pieteikuma iesniedzēju sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt

dokumentus, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu.

Satversmes tiesas kolēģija, izskatot saņemto Pieteikuma

iesniedzējas pieteikumu, izmantoja šīs tiesības un pieprasīja

sniegt papildu informāciju, ko Pieteikuma iesniedzēja arī

sniedza. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējas papildu paskaidrojumi

un dokumenti ir iesniegti atbilstoši Satversmes tiesas likumā

noteiktajai kārtībai.

Līdz ar to pieteikums un lēmums par lietas ierosināšanu

atbilst Satversmes tiesas likuma prasībām.

18.3. Ministrs, pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, lūdzis izbeigt

tiesvedību daļā par Apstrīdētā rīkojuma atbilstību Satversmes

115. pantam, jo Pieteikuma iesniedzējai kā publisko tiesību

juridiskajai personai minētajā Satversmes pantā ietvertās

pamattiesības nemaz nepiemītot. Lai izlemtu šo lūgumu, Satversmes

tiesai jānoskaidro, kas ir lietas izskatīšanas priekšmets.

Pārbaudot, vai Ministra lēmums par saistošo noteikumu darbības

apturēšanu ir tiesisks, Satversmes tiesa izvērtē tā atbilstību

likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas

prasībām (sal. sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

sprieduma lietā Nr. 2003‑16‑05 secinājumu daļu, 2018. gada 15.

novembra sprieduma lietā Nr. 2018-07-05 secinājumu daļu u.

c.). Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmā daļa

paredz Ministra tiesības ar motivētu rīkojumu apturēt domes

izdoto saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu darbību, ja tie

ir nelikumīgi. Attiecīgi Ministra rīkojuma tiesiskums izriet no

tā, vai šajā rīkojumā norādītā argumentācija par saistošo

noteikumu nelikumību ir pamatota (sk. Satversmes tiesas 2022.

gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2022‑13‑05 15.

punktu).

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Satversmes 115. pantā

noteiktais konstitucionālais pienākums aizsargāt ikviena tiesības

dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās saglabāšanu un

uzlabošanu, attiecas arī uz pašvaldībām un pašvaldība šo

pienākumu pildījusi, pieņemot Grozījumus atbilstoši likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 10. panta trešajā daļā un

12. panta pirmās daļas 6. punktā ietvertajam pilnvarojumam.

Pēc Satversmes tiesas ieskata, pieteikumā sniegtie argumenti

par Satversmes 115. pantu un likuma "Par nodokļiem un

nodevām" normām pēc būtības norāda uz to, kāpēc pašvaldība

uzskata, ka Apstrīdētajā rīkojumā ietvertie apsvērumi par

pilnvarojuma trūkumu ir nepamatoti. Proti, pašvaldības argumenti

pēc būtības ir vērsti uz to, lai Grozījumi tiktu atzīti par

atbilstošiem Satversmes 115. pantam un likuma "Par nodokļiem

un nodevām" normām, bet Apstrīdētais rīkojums - par

neatbilstošu likuma "Par pašvaldībām" 49. panta

pirmajai daļai.

Ņemot vērā likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās

daļas prasības, kas nosaka šīs lietas izskatīšanas robežas,

Satversmes tiesa turpmāk izvērtēs, vai Apstrīdētajā rīkojumā

norādītie argumenti par Grozījumu nelikumību ir pamatoti.

Līdz ar to tiesvedība lietā nav

izbeidzama.

19. Apstrīdētajā rīkojumā norādīts un Ministra atbildes

rakstā papildus izvērsts skaidrojums, ka Grozījumus pašvaldība

pieņēmusi, pārkāpjot tai piešķirto pilnvarojumu.

19.1. Kā Grozījumu izdošanas pamats norādīts likuma

"Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punkts,

likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās

daļas 6. punkts un 10. panta trešā daļa, kā arī Pašvaldību nodevu

noteikumu 11. punkts.

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās

daļas 13. punktam pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus

noteikumus par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos

paredzētajiem jautājumiem. Likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 12. panta pirmās daļas 6. punkts nosaka domes

tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā

administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās. Savukārt šā

likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka vietējo pašvaldību

saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jānosaka

šo nodevu maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti,

nodevu likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi no šīm nodevām, kā arī

citas prasības, ko paredz citi likumi un Ministru kabineta

noteikumi.

Uz minēto likuma "Par nodokļiem un nodevām" normu

pamata izdotie Pašvaldību nodevu noteikumi detalizēti regulē

izskatāmajā lietā izvērtējamās nodevas noteikšanu. Šo noteikumu

11. punkts paredz pašvaldību tiesības uzlikt nodevas par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras

pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas ceļu satiksmes

drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās

kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši

aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu

aizsardzībai.

No tā izriet, ka Pašvaldību nodevu noteikumu 11. punkts pēc

būtības sniedz pašvaldībām tiesisku līdzekli, ar ko tās var

īstenot Satversmes 115. pantā noteikto pienākumu aizsargāt

personu tiesības uz labvēlīgu vidi. Proti, pašvaldība bija

tiesīga, pirmkārt, noteikt īpaša režīma zonu ar mērķi aizsargāt

labvēlīgu vidi un, otrkārt, noteikt nodevu par transportlīdzekļu

iebraukšanu šādā zonā. Nodevas mērķis ir īpaša režīma zonas

aizsardzība no transportlīdzekļu nelabvēlīgās ietekmes.

19.2. Apstrīdētā rīkojuma 2.2. un 4.2 apakšpunktā

ietverti argumenti par to, ka Pieteikuma iesniedzēja esot

pārkāpusi tai tiesību normās noteikto pilnvarojumu. Proti, pēc

Ministra ieskata, pašvaldībai trūcis izpratnes par to, kas ir

nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

objekts, jo Grozījumi esot pieņemti ar citu mērķi. Tāpat

pašvaldība neesot rīkojusies atbilstoši Pašvaldību nodevu

noteikumu 4. punktam, kas nosakot, ka nodeva ir maksājama par

pašvaldības sniegto nodrošinājumu un pirms šādas nodevas likmes

noteikšanas pašvaldības domei jāizvērtē, vai attiecīgā likme ir

samērīga ar pašvaldības paredzēto nodrošinājumu. Ministrs

uzskata, ka nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā noteikšanas mērķim jābūt saistītam ar konkrētās īpaša

režīma zonas dabas aizsardzību, bet pašvaldības sniegtais

nodrošinājums faktiski ietverot sevī infrastruktūras objektu

lietošanu un pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus. Tādējādi

varot secināt, ka Grozījumi nosaka samaksu par pašvaldības

autonomo funkciju izpildi. Atbildes rakstā Ministrs ir izvērsis

argumentāciju par to, ka nodevas apmērs neesot samērīgs ar

nodrošinājumu. Pieņemot noteikumus neatbilstoši likumā "Par

nodokļiem un nodevām" noteiktajai kārtībai, Pieteikuma

iesniedzēja faktiski esot noteikusi maksu par pašvaldības ielu

lietošanu, lai gan likums "Par autoceļiem" šādas

tiesības pašvaldībai nepiešķirot.

Visbeidzot, Apstrīdētā rīkojuma 4.7. apakšpunktā norādīts, ka

pašvaldība nedrīkstēja noteikt uz piesārņojuma novēršanu vērstu

nodevu, jo Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likums

paredzot maksājumu ar līdzīgu mērķi, proti, ikvienas personas,

kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā atrodas transportlīdzeklis,

pienākumu veikt ikgadējo nodokļa maksājumu. Pašvaldībai neesot

tiesību paredzēt pēc būtības identisku nodevu.

Lai izvērtētu, vai Pieteikuma iesniedzēja ir ievērojusi tai

tiesību normās noteikto pilnvarojumu, Satversmes tiesa pārbaudīs,

vai Grozījumi atbilst nodevas objektam un vai pašvaldība ir

vērtējusi tās sniegto nodrošinājumu un pamatojusi tā samērīgumu

ar nodevas apmēru.

19.2.1. Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 12. panta pirmās daļas 6. punktam un Pašvaldību

nodevu noteikumu 11. punktam noteiktas nodevas objekts ir

transportlīdzekļu iebraukšana īpaša režīma zonā.

Jūrmalas valstspilsētā īpaša režīma zona pirmo reizi tika

noteikta ar Ministru kabineta 1996. gada 30. aprīļa noteikumiem

Nr. 161 "Noteikumi par īpaša režīma zonu Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā". Šo noteikumu 1. punkts

paredzēja, ka īpaša režīma zona Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā tiek noteikta vides aizsardzībai.

Šobrīd šīs īpaša režīma zonas pastāvēšanas tiesiskais pamats ir

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 2012. gada 11. oktobra

saistošo noteikumu Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas

plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumu apstiprināšanu" grafiskās daļas 11. punkts. Par

to, ka īpaša režīma zona vides aizsardzībai Jūrmalā noteikta

tiesiski, lietā nepastāv strīds.

Sākotnējos saistošajos noteikumos paredzētās nodevas būtību

Grozījumi nemaina. Šī nodeva ir jāmaksā tikai personām, kuru

transportlīdzekļi iebrauc īpaša režīma zonā. Tātad Grozījumi

atbilst abiem tiesību normās noteiktajiem nodevas objekta

elementiem un Pašvaldību nodevu noteikumu 11. punkta

prasībām.

19.2.2. Nodrošinājums, ko pašvaldība sniedz personai,

kura samaksā nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā, ir

iespēja tieši ar transportlīdzekli, kas rada kaitējumu apkārtējai

videi, iebraukt teritorijā, kurai nolūkā aizsargāt vidi ir

noteikts īpašs statuss. Turklāt īpaša režīma zona ietilpst tādā

Jūrmalas valstspilsētas teritorijas daļā, kurai augstās vides

kvalitātes un rekreācijas iespēju dēļ ir piešķirts arī kūrorta

statuss.

Tas, ka Pieteikuma iesniedzēja precizētajā paskaidrojuma

rakstā ir norādījusi arī citus pakalpojumus, kas tiek nodrošināti

personām, kuras ar transportlīdzekli iebraukušas īpaša režīma

zonā Jūrmalā, nenozīmē, ka arī šie citi pakalpojumi būtu

uzskatāmi par nodrošinājumu, jo tie ir pieejami visām personām.

No tā izriet, ka ar Grozījumiem regulētā nodeva netiek maksāta

par pašvaldības autonomo funkciju izpildi, bet gan kalpo

labvēlīgas vides aizsardzībai īpaša režīma zonā.

19.2.3. Izvērtējot nodevas likmes samērīgumu ar

pašvaldības sniegto nodrošinājumu, jāņem vērā nodevas tiesiskā

daba. Proti, nodevai nav nepieciešams tāds pretizpildījums, kas

atbilstu nodevas ieņēmumiem, un tieši šī pazīme nodevu nošķir no

maksas pakalpojuma. Ņemot vērā minēto, ir iespējams izvērtēt

tikai nodevas likmes samērīgumu. Nodevas likme ir nosakāma

atbilstoši pašvaldības izdarītiem lietderības apsvērumiem, un tā

nedrīkst būt acīmredzami nesamērīga.

Pašvaldības nodevai par iebraukšanu īpaša režīma zonā piemīt

ekonomiski regulatīvs raksturs - tā ietekmē cilvēku izvēli un

tādējādi veicina īpaša režīma zonas aizsardzību. Lai nodeva

saglabātu savu regulatīvo dabu, bet faktiski nekļūtu par

iebraukšanas liegumu, tās likmei jābūt sabalansētai ar

sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt, citādi iebraukšana īpaša

režīma zonā būtu iespējama vienīgi šaurai, turīgajai sabiedrības

daļai. Apstrīdētajā rīkojumā nav ietverti argumenti attiecībā uz

to, ka nodevas likme triju euro apmērā būtu acīmredzami

nesamērīga ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu. Turklāt ar

Grozījumiem ir noteikti dažādi caurlaižu veidi, piemēram,

caurlaide septiņām dienām, 30 dienām, 90 dienām un 365 dienām.

Tas apliecina, ka pašvaldība jo īpaši ir vērtējusi nodevas likmes

samērīgumu ar sniegto nodrošinājumu attiecībā uz personām, kurām

īpaša režīma zonā nepieciešams iebraukt bieži.

Tādējādi Grozījumi ir pieņemti atbilstoši likumam "Par

nodokļiem un nodevām" un Pašvaldību nodevu noteikumiem, bet

Ministra argumenti par to, ka pašvaldības rīcība ietiekusies

likuma "Par autoceļiem" regulētajā sfērā, nav

pamatoti.

19.2.4. Apstrīdētā rīkojuma 4.7. apakšpunktā Ministrs

norādījis, ka Grozījumu mērķis nevarēja būt principa

"piesārņotājs maksā" īstenošana praksē, jo to jau

īstenojot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likums. Šis

arguments ir vērtējams, salīdzinot abos normatīvajos aktos

noteikto maksājumu mērķus. Transportlīdzekļa ekspluatācijas

nodokļa likumā paredzētais maksājums ir vērsts uz to, lai

iedzīvotāji apsvērtu jautājumu par videi draudzīgāka

transportlīdzekļa iegādi. Savukārt ar Grozījumiem regulētā nodeva

ir vērsta uz vides aizsardzību konkrētā, par īpaša režīma zonu

noteiktā teritorijā. Līdz ar to Ministra arguments ir

nepamatots.

Tādējādi Apstrīdētajā rīkojumā

norādītais arguments, ka Grozījumi pieņemti, pārkāpjot

pašvaldībai piešķirto pilnvarojumu, nav pamatots.

20. Ministrs Apstrīdētajā rīkojumā norādījis, ka

Pieteikuma iesniedzēja neesot pamatojusi Grozījumu izdošanas

nepieciešamību, kā arī neesot izvērtējusi Grozījumu ietekmi uz

uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, turklāt neesot

veikusi nepieciešamās konsultācijas ar privātpersonām.

20.1. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām"

43.1 panta pirmajai daļai, izstrādājot saistošo

noteikumu projektu, tam pievieno paskaidrojuma rakstu, kurā

sniegts īss projekta satura izklāsts, projekta nepieciešamības

pamatojums, informācija par plānoto projekta ietekmi uz

pašvaldības budžetu, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā,

administratīvajām procedūrām un konsultācijām ar privātpersonām.

Izstrādājot saistošo noteikumu projektu par pašvaldības nodevām,

paskaidrojuma rakstā nav jāiekļauj informācija par plānoto

projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu.

Paskaidrojuma raksts, kas pievienots pašvaldības domes

saistošajiem noteikumiem, ir viens no avotiem, kas sniedz

informāciju par tiesību akta nepieciešamību, tā piemērošanu un

ietekmi uz dažādām jomām. Paskaidrojuma rakstā ietveramā

noteikumu nepieciešamības pamatojuma apjoms nav konkretizēts,

taču tam jābūt pietiekamam. Nosakot, kāda informācija ir

ietverama saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā, likumdevējs ir

uzlicis tiesību normu izdevējam pienākumu apsvērt un ņemt vērā

jautājumus, kuriem var būt nozīme saistošo noteikumu izstrādē. Ja

dome konstatē, ka saistošo noteikumu regulējuma priekšmets neskar

kādu no paskaidrojuma rakstā ietveramās informācijas sadaļām, tad

tam jābūt atbilstošā veidā atspoguļotam attiecīgajā paskaidrojuma

raksta ailē.

Satversmes tiesa, ņemot vērā likuma "Par

pašvaldībām" 43.1 panta pirmās daļas prasības,

secīgi izvērtēs katru no Ministra argumentiem par paskaidrojuma

raksta trūkumiem.

20.2. Apstrīdētā rīkojuma 2.3., 2.4.1. un 4.2-4.5., kā

arī 4.7. apakšpunktā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja neesot

pamatojusi Grozījumu nepieciešamību. Proti, Pieteikuma

iesniedzēja neesot pamatojusi apgalvojumu, ka piesārņojumu

pilsētā rada pieaugošā satiksmes intensitāte, it sevišķi laikā

ārpus tūrisma sezonas. Neesot pieejami detalizēti dati par gaisa

piesārņojuma izmaiņām un tranzīta plūsmām, savukārt pieejamie

dati norādot uz nebūtiskām tendencēm, kuras nepamatojot Grozījumu

izdošanas nepieciešamību. Minētais liecinot par to, ka Pieteikuma

iesniedzēja nav spējusi pamatot Grozījumu nepieciešamību un

iekļaut atbilstošu pamatojumu paskaidrojuma rakstā. Tāpat

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība neesot uzstādījusi nevienu

elektrisko transportlīdzekļu uzlādes staciju, un no tā izrietot

secinājums, ka Pieteikuma iesniedzēja nepietiekami veicina videi

draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Visbeidzot, novirzot

daļu transporta plūsmas pa garāku ceļu, netiekot sasniegts

paskaidrojuma rakstā minētais mērķis - gaisa piesārņojuma un

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums -, bet, iespējams,

tiekot pat palielināts kopējais gaisa piesārņojums un

siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms.

Sākotnējo Grozījumu paskaidrojuma raksta 2. punktā norādīts uz

Grozījumu izdošanas pamatā esošo nepieciešamību preventīvi,

izmantojot finansiālus stimulus, veicināt videi draudzīgāku

transporta veidu izmantošanu iebraukšanai īpaša režīma zonā

Jūrmalā. Šī nepieciešamība izrietot arī no Jūrmalas kā

kūrortpilsētas statusa un saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības

stratēģijas 2010.-2030. gadam prioritāti "kūrorts"

ieviešamajiem pasākumiem, kas vērsti uz dabas resursu un

kūrortvides saglabāšanu. Argumentējot, ka divi galvenie vides

kvalitāti ietekmējošie faktori esot transportlīdzekļu satiksmes

intensitātes pieauguma rezultātā radītais gaisa un trokšņa

piesārņojums, norādīts uz to, ka nodevas palielināšanas mērķis ir

samazināt satiksmes intensitāti un nodrošināt principa

"piesārņotājs maksā" piemērošanu par nodarīto

kaitējumu.

Precizēto Grozījumu paskaidrojuma raksta 2. punktā Pieteikuma

iesniedzēja ir analizējusi Jūrmalas valstspilsētā iebraucošo

transportlīdzekļu plūsmu 2021. gadā un secinājusi, ka nodevas

piemērošanas periodam ir tieša ietekme uz satiksmes intensitāti.

Jūrmalas valstspilsētas ievāktie statistikas dati par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, proti, tas, ka

2021. gada martā fiksētas 463 012 iebraukšanas reizes, aprīlī -

417 500, septembrī - 379 078, bet oktobrī - 447 794 reizes,

liecina par to, ka nodeva veic preventīvu funkciju un attur

personas no iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā, - proti, šajā

zonā iebraukušo transportlīdzekļu skaits mēnešos, kad nodeva

netika piemērota, ir bijis lielāks nekā citos.

Tā kā nodevas mērķis ir samazināt īpaša režīma zonā Jūrmalā

iebraucošo transportlīdzekļu skaitu, nodevas likmes palielināšana

un piemērošanas perioda pagarināšana ir vērsta uz šāda mērķa

sasniegšanu. Turklāt likuma "Par nodokļiem un nodevām"

un Pašvaldību nodevu noteikumu normas pēc būtības paredz

pašvaldībai tiesības noteikt šādu nodevu visa gada garumā.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka precizēto Grozījumu

paskaidrojuma rakstā ir ietverts pietiekams pamatojums nodevas

likmes paaugstināšanas un nodevas piemērošanas perioda

pagarināšanas nepieciešamībai.

Apstrīdētajā rīkojumā ietvertie

argumenti par to, ka Pieteikuma iesniedzēja Grozījumu

paskaidrojuma rakstā neesot pamatojusi Grozījumu nepieciešamību,

nav pamatoti.

20.3. Apstrīdētā rīkojuma 2.4.2. un 4.8. apakšpunktā

norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja neesot vērtējusi Grozījumu

ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, jo komersanti, kuru reģistrētā

juridiskā adrese ir ārpus Jūrmalas valstspilsētas administratīvās

teritorijas, bet kuri veic komercdarbību Jūrmalā, netiekot

atbrīvoti no pienākuma maksāt nodevu. Turklāt tad, ja nodeva tiks

piemērota visa gada garumā, esot prognozējams ievērojams tūristu

un viesu skaita sarukums rudens un ziemas periodā, kas negatīvi

ietekmēšot vietējos uzņēmējus. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja

nepildot tai likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās

daļas 10. punktā noteikto pienākumu veicināt uzņēmējdarbības

attīstību. Prasība izvērtēt ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un

informāciju par to iekļaut Grozījumu paskaidrojuma rakstā esot

izpildīta formāli, nenorādot patieso nodevas palielināšanas un

nodevas perioda pagarināšanas ietekmi uz uzņēmējdarbības

vidi.

Likuma "Par pašvaldībām" 43.1 panta pirmā

daļa nosaka pašvaldības pienākumu saistošo noteikumu projekta

paskaidrojuma rakstā ietvert informāciju par plānoto projekta

ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

Šāda informācija ir ietverta precizēto Grozījumu paskaidrojuma

raksta 4. punktā. Pieteikuma iesniedzēja ir vērtējusi datus par

pilsētā esošo ar tūrisma un izmitināšanas pakalpojumiem saistīto

uzņēmumu skaitu un tā izmaiņu dinamiku gada griezumā. Tāpat ir

vērtētas tūristu skaita izmaiņas pilsētā un secināts, ka,

neraugoties uz tūristu plūsmas sezonālo raksturu, Jūrmalas

valstspilsēta tomēr visu cauru gadu esot otrs iecienītākais

tūrisma galamērķis pēc Rīgas. Minētajā punktā norādīts arī tas,

ka nodevas noteikšana visa gada garumā neietekmēs viesus, kuri

vēlas apmeklēt pilsētu darījumu vai atpūtas nolūkos uz vairākām

dienām, jo par transportlīdzekļa novietošanu pilsētas

autostāvvietās nav jāmaksā, turklāt īpaša režīma zonā iebraukušo

personu uzturēšanās periods neesot ierobežots.

Papildus tam precizēto Grozījumu paskaidrojuma raksta 6.

punktā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja ir konsultējusies ar

Uzņēmēju konsultatīvo padomi un tā paudusi atbalstu nodevas

palielināšanai un piemērošanas perioda pagarināšanai.

Tādējādi Apstrīdētajā rīkojumā

ietvertie argumenti par to, ka Pieteikuma iesniedzēja neesot

pietiekami izvērtējusi Grozījumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi,

nav pamatoti.

20.4. Apstrīdētā rīkojuma 2.4.3. un 4.8. apakšpunktā

norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja neesot veikusi konsultācijas

ar privātpersonām un attiecīgo informāciju neesot iekļāvusi

saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā. Pieteikuma iesniedzēja

precizēto Grozījumu paskaidrojuma rakstā gan ir norādījusi

informāciju par konsultēšanos ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi,

bet Ministrs uzskatījis, ka konsultācijas bija jāveic ar visām

privātpersonu grupām, kuras ietekmēs Grozījumu regulējums, jo

grozījumi attiekšoties uz katru attiecīgajā administratīvajā

teritorijā iebraukušo fizisko vai juridisko personu. Tādējādi

Pieteikuma iesniedzēja, pēc Ministra domām, neesot ievērojusi

privātpersonu tiesības un likumiskās intereses.

No anotācijas, kas pievienota 2010. gada 17. jūnija likumam

"Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", ar kuru

likums "Par pašvaldībām" tika papildināts ar

43.1 pantu, izriet, ka prasība paskaidrojuma rakstā

norādīt informāciju par konsultācijām ar privātpersonām ir

noteikta ar mērķi veicināt atklātību par to, kurš lobējis

saistošo noteikumu projektu. Informācija par konsultācijām ar

lobētājiem paskaidrojuma rakstā ir iekļaujama tad, ja

konsultācijas faktiski ir notikušas, nevis ikvienā gadījumā

(sk. likumprojekta "Grozījumi likumā "Par

pašvaldībām"" anotācijas 2. un 3. punktu). Tas

nozīmē, ka no šīs tiesību normas pašvaldībai nav izrietējis

pienākums konsultēties ar privātpersonām.

Turklāt Grozījumi attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem,

kuri nav atbrīvoti no nodevas samaksas saskaņā ar Sākotnējo

saistošo noteikumu 21. punktu, bet vēlētos iebraukt īpaša režīma

zonā Jūrmalā. Tādējādi izskatāmajā lietā nav iespējams

identificēt konkrētas personas, kuru viedokli pašvaldībai būtu

bijis nepieciešams uzklausīt, bet visu Latvijas iedzīvotāju

aptaujāšana nebūtu samērīga. Savukārt Orhūsas konvencijas 8.

pantā noteiktā prasība veicināt sabiedrības dalību normatīvo aktu

izstrādē attiecas nevis uz katru kaut kādā ziņā ar vidi saistītu

normu, bet tikai uz tādu normu, kurai var būt nozīmīga ietekme uz

vidi. Atbilstoši Orhūsas konvencijas 6. panta pirmajai daļai šāda

ietekme tiek prezumēta attiecībā uz I pielikumā minētajām

darbībām vai citām tām pielīdzināmām darbībām. Taču Grozījumi nav

saistīti ar iepriekšminētajām darbībām, un turklāt tie ir vērsti

uz labvēlīgas vides nodrošināšanu īpaša režīma zonā.

Tādēļ Apstrīdētajā rīkojumā

ietvertie argumenti par to, ka Pieteikuma iesniedzēja neesot

veikusi konsultācijas ar privātpersonām un neesot attiecīgu

informāciju norādījusi Grozījumu paskaidrojuma rakstā, nav

pamatoti.

21. Tā kā Apstrīdētajā rīkojumā norādītie argumenti par

Grozījumu prettiesiskumu nav pamatoti, Ministrs Grozījumu darbību

ir apturējis nepamatoti.

Līdz ar to Apstrīdētais rīkojums

neatbilst likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai

daļai.

22. Pieteikuma iesniedzēja ir lūgusi atzīt Apstrīdēto

rīkojumu par spēkā neesošu no tā izdošanas brīža.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu

tiesību akts, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

likumam, uzskatāms par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

sprieduma publicēšanas vai pasludināšanas dienas, ja Satversmes

tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

31. panta 11. punktu Satversmes tiesa var spriedumā norādīt

brīdi, ar kuru apstrīdētais tiesību akts zaudē spēku. Taču, lai

atzītu apstrīdēto aktu par spēkā neesošu nevis no sprieduma

pasludināšanas, bet cita brīža, Satversmes tiesai savs viedoklis

ir jāpamato (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 16. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2014-13-01 22. punktu).

Satversmes tiesa šajā lietā nav konstatējusi tādus būtiskus

apstākļus, kuri pamatotu nepieciešamību Apstrīdēto rīkojumu atzīt

par spēkā neesošu no tā izdošanas brīža, nevis no sprieduma

pasludināšanas brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra 2021. gada 16. decembra rīkojumu

Nr. 1-2/168 "Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes

2021. gada 30. septembra saistošo noteikumu Nr. 38

"Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra

saistošajos noteikumos Nr. 1 "Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā"" darbības apturēšanu" par neatbilstošu

likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

Laviņš