49. punkts, kas nosaka saistošo noteikumu izdošanas procedūru, un

, kas nosaka saistošo noteikumu izdošanas procedūru, un

1prasības, kas noteiktas uz likuma "Par nodokļiem un

2nodevām" pamata izdotajos Pašvaldību nodevu noteikumos.

3Atbilstoši Pašvaldību nodevu noteikumu 4. punktam pašvaldībai

4neesot tiesību noteikt nodevu kā preventīvu pasākumu, jo nodevu

5pašvaldība varot noteikt tikai kā atlīdzību par tās sniegto

6nodrošinājumu. Savukārt Pieteikuma iesniedzēja, pieņemot

7Grozījumus, neesot vērtējusi pašvaldības sniegto nodrošinājumu un

8tā samērīgumu ar nodevas likmi. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja

9neesot pamatojusi Grozījumu saistību ar pašvaldības sniegtā

10nodrošinājuma palielinājumu. Paskaidrojuma rakstā minētās

11patēriņa cenu izmaiņas un pakalpojumu cenu pieaugumu nevarot

12uzskatīt par pietiekami objektīviem un ekonomiskos apsvērumos

13balstītiem iemesliem palielināt nodevas apmēru par 50

14procentiem.

15Grozījumi neatbilstot likuma "Par pašvaldībām" 41.

16panta otrajai daļai un 43.1 panta pirmajai daļai, jo

17paskaidrojuma rakstā neesot iekļauta informācija, kas pamatotu

18nepieciešamību vienlaikus paaugstināt iebraukšanas maksu un

19pagarināt nodevas piemērošanas periodu uz visu kalendāra gadu.

20Neesot veiktas nepieciešamās konsultācijas ar visām potenciāli

21ietekmētajām privātpersonu grupām. Ar viena sabiedrības pārstāvja

22- Uzņēmēju konsultatīvās padomes - viedokļa uzklausīšanu esot par

23maz. Turklāt, neveicot nepieciešamās konsultācijas ar

24privātpersonām, neesot iespējams identificēt līdzsvarojamās

25intereses. Pieteikuma iesniedzējas izvērtējums par

26uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā esot atzīstams par

27pretrunīgu, jo Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā

282010.-2030. gadam sezonalitāte norādīta kā pamatojums tam, ka

29tiek atcelta nodevas piemērošana visa gada garumā un tādējādi

30tiek sekmēts tūristu pieplūdums rudens un ziemas periodos. Tāpat

31neesot ņemtas vērā Covid-19 pandēmijas sekas, kas izraisījušas

32ievērojamu tūristu skaita kritumu. Vērtējot ietekmi uz

33uzņēmējdarbības vidi, vajadzējis apsvērt arī to, kā nodevas

34palielināšana ietekmēs tūrisma nozari kopumā. Arī precizēto

35Grozījumu paskaidrojuma rakstā ietvertā informācija neesot

36pietiekama, lai secinātu, ka, paaugstinot iebraukšanas maksu un

37pagarinot nodevas piemērošanas periodu, tiks palielināts

38infrastruktūrā veikto ieguldījumu apjoms.

39Neesot pieejama informācija par kopējo transportlīdzekļu

40iebraukšanas reižu skaitu mēnešos, kad maksa netiek piemērota.

41Vēl jo vairāk, neesot datu par to, cik daudzi no Jūrmalā šajā

42laikposmā iebraukušajiem transportlīdzekļiem nepieder

43jūrmalniekiem vai pilsētā reģistrētiem uzņēmumiem. Tādējādi

44neesot iespējams secināt, ka minētajos mēnešos tranzīta satiksmes

45intensitātes palielinājums būtu saistīts ar viesu un tūristu

46skaita pieaugumu.

47Nodevas apmēra palielinājumu nepamatojot nedz arguments, ka

48tās apmērs ilgstoši neesot pārskatīts, nedz Pieteikuma

49iesniedzējas norādītais nodevas apmēra salīdzinājums ar maksu, ko

50iekasē par stāvvietu izmantošanu citās piejūras administratīvajās

51teritorijās. Tāpat neesot veikta atbilstoša izpēte, kas ļautu

52konstatēt, ka nodevas palielināšanā būtu ņemts vērā piesardzības

53princips, jo neesot vērtēta ar nodevas palielināšanu saistītā

54ietekme uz vidi.

55Pieteikuma iesniedzējas izvirzītos mērķus esot iespējams

56sasniegt ar personu tiesības mazāk ierobežojošiem alternatīviem

57līdzekļiem. Pieteikuma iesniedzējai vajadzējis norādīt, kādēļ tās

58izvirzītos mērķus nebūtu iespējams sasniegt, pagarinot nodevas

59piemērošanas periodu, piemēram, uz septiņiem mēnešiem, un tajā

60iekļaujot martu un oktobri vai arī diferencējot nodevas apmēru

61atkarībā no katra konkrētā transportlīdzekļa radītā oglekļa

62dioksīda daudzuma gramos uz vienu kilometru vai atkarībā no

63transportlīdzekļa svara. Līdz ar to, nosakot vienotu nodevas

64apmēru visu veidu transportlīdzekļiem neatkarīgi no to atšķirīgās

65ietekmes uz gaisa piesārņojumu un pilsētas infrastruktūru,

66Pieteikuma iesniedzēja neesot pārliecinājusies par šādas nodevas

67nepieciešamību un attaisnojamību.

686. Pieaicinātā persona - Artūrs Toms Plešs, kas

69Apstrīdētā rīkojuma izdošanas laikā ieņēma Ministra amatu, -

70tiesas sēdē norādīja, ka Pieteikuma iesniedzējas definētos mērķus

71esot iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

72Turklāt iespējamās alternatīvas neesot padziļināti vērtētas ne

73sākotnējos, ne arī vēlāk precizētajos Grozījumos.

74Neesot pietiekamu datu, kas ļautu skaidri saprast, kādā veidā

75Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība vēlas sasniegt tās definēto

76mērķi - klimatneitralitāti. Par šāda izvērtējuma esību liecinātu,

77piemēram, diferencētas nodevas noteikšana atkarībā no

78transportlīdzekļu radīto izmešu apjoma un dzinēju tilpuma. Tāpat

79mazāk ierobežojošs esot Jūrmalas valstspilsētas domes deputāta

80Ulda Kronberga priekšlikums noteikt, ka no nodevas samaksas tiek

81atbrīvotas tās personas, kuras valstspilsētā nepaliek ilgāk par

82divām stundām, jo šajos gadījumos tās nebraucot tranzītā, bet

83īslaicīgi uzturoties pilsētā un izmantojot tajā sniegtos

84pakalpojumus. Tomēr Jūrmalas valstspilsētas dome norādījusi, ka

85šāds risinājums neesot ekonomiski pamatots, turklāt neesot

86iespējams precīzi identificēt, cik daudzi transportlīdzekļi

87šķērso valstspilsētu tranzītā. Tas savukārt apliecinot, ka

88patiesais nodevas iekasēšanas mērķis nav skaidrs, bet jebkurā

89gadījumā tas neesot tranzīta plūsmas ierobežošana.

90Tāpat neesot skaidrs arī nodrošinājuma apmērs, proti, tas, ko

91Pieteikuma iesniedzēja vēlas iegūt no nodevas iekasēšanas. It

92sevišķi neesot skaidrības par to, kur un kādu mērķu sasniegšanai

93tā plāno izlietot no nodevas iekasēšanas iegūtos līdzekļus. No

94vienas puses, nodeva esot preventīvs līdzeklis, no otras -

95nodrošinājums. Tādēļ neesot saprotams, kādēļ šāda nodeva tiek

96noteikta uz visu gadu.

97Ministrs esot izdevis Apstrīdēto rīkojumu, nesagaidot papildus

98pieprasītos paskaidrojumus no Pieteikuma iesniedzējas, jo

99Grozījumi neesot precizēti atbilstoši Atzinumā norādītajiem

100trūkumiem pēc būtības. Veiktie labojumi esot bijuši formāli.

101Precizēto dokumentu apjomam pašam par sevi neesot nozīmes.

102Ņemot vērā to, ka Grozījumi nav balstīti datos par

103transportlīdzekļu kustību pilsētā, esot iespējams izdarīt

104slēdzienu, ka faktiski nodeva tiek iekasēta par pašvaldības ceļu

105lietošanu.

1067. Pieaicinātā persona - Saeima - norāda, ka

107Pieteikuma iesniedzējai ir tiesības uzlikt nodevu par

108transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā, tomēr

109pašvaldībai sava rīcības brīvība šajā jautājumā ir jāizmanto

110atbilstoši augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem.

111Nodeva un tās apmērs nedrīkstot būt tiešā veidā saistīti ar

112pašvaldības institūcijas vai struktūrvienības veiktās darbības

113izmaksu segšanu. Respektīvi, nodevas mērķis nevarot būt

114finansējuma nodrošināšana pašvaldības autonomo funkciju izpildei.

115Nodevas noteikšanas tiesiskais pamats un piemērošanas

116priekšnoteikums esot pašvaldības teritorijas plānojums. Tas esot

117būtiski, jo viena no teritorijas plānojuma izstrādes prasībām

118esot nodrošināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas

119procesā. Nodevas apmēra noteikšanā esot būtiski ievērot

120samērīguma principu. Nosakot nodevas apmēru un piemērošanas

121periodu, esot jāņem vērā arī citas Pašvaldību nodevu noteikumos

122ietvertās prasības, piemēram, jāvērtē tas, vai kādas personu

123grupas no samaksas pienākuma ir atbrīvojamas, vai ir paredzami

124citi atvieglojumi u. tml.

125Pēc Saeimas ieskata, Grozījumiem piemīt regulatīvs un

126preventīvs raksturs, proti, tie ietekmējot privātpersonas rīcību

127un vienlaikus aizsargājot vietējās sabiedrības intereses.

128Grozījumu neatbilstība samērīguma principam būtu konstatējama

129gadījumā, ja tiktu secināts, ka ar tiem uzliktais slogs nodevas

130adresātam pēc būtības ir pārlieku augsts.

1318. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

132piekrīt tam, ka pašvaldībai nav tiesību noteikt maksu par ceļu un

133ielu lietošanu. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja esot ievērojusi tai

134no normatīvajiem aktiem izrietošo pilnvarojumu noteikt maksu par

135iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā. Tas, ka iebraukšana

136attiecīgajā teritorijā faktiski notiek, izmantojot ceļus un

137ielas, nevarot tikt interpretēts kā maksas noteikšana par ceļu un

138ielu lietošanu. Turklāt Apstrīdētajā rīkojumā minētais arguments

139par pilnvarojuma pārsniegšanu neesot izteikts attiecībā uz

140Sākotnējiem saistošajiem noteikumiem, kuros paredzēta nodeva divu

141euro apmērā. Grozījumi esot izdoti, pamatojoties uz tām

142pašām tiesību normām, un līdz ar to neesot saprotams, kā nodevas

143apmēra palielināšana un tās piemērošanas perioda pagarināšana

144varētu radīt neatbilstību deleģējumam.

145Pieteikuma iesniedzēja esot izpildījusi Pašvaldību nodevu

146noteikumu 4. punktā ietverto prasību izvērtēt pašvaldības sniegto

147nodrošinājumu un tā samērīgumu ar nodevas apmēru. Vērtējot

148Grozījumos paredzēto nodevas likmes paaugstināšanu kopsakarā ar

149pašvaldības sniegto nodrošinājumu, esot secināms, ka nodevas

150apmērs var mainīties, jo to ietekmē gan izdevumu pieaugums, gan

151pašvaldības realizētie attīstības projekti, kas paplašina

152tūristiem un pilsētas viesiem sniegto pakalpojumu klāstu.

153Tieslietu ministrija nepiekrīt Apstrīdētajā rīkojumā norādītajam,

154ka nav pamatota finanšu līdzekļu iegūšana autonomo funkciju

155īstenošanai, paaugstinot nodevas apmēru un pagarinot tās

156piemērošanas periodu. Pieteikuma iesniedzējas sniegtais

157nodrošinājums esot uzskatāms par tās sniegto pakalpojumu un esot

158cieši saistīts ar pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu.

159Pieteikuma iesniedzēja esot ievērojusi vides tiesību principus,

160tostarp arī piesardzības principu, jo Grozījumi esot pieņemti ar

161mērķi īstenot no Satversmes 115. panta izrietošo valsts pozitīvo

162pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības

163sistēmu.

164Tieslietu ministrija vērš uzmanību arī uz to, ka ar

165Grozījumiem ieviests jauns caurlaižu veids, nosakot iebraukšanas

166maksu uz 365 dienām 180 euro apmērā. Tādējādi personām,

167kurām nepieciešams regulāri iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā,

168esot nodrošināta iespēja vidēji par to maksāt mazāk.

1699. Pieaicinātā persona - Satiksmes ministrija -

170norāda, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta

171pirmās daļas 6. punkts nosaka izņēmumu no likuma "Par

172autoceļiem" 6. panta pirmajā daļā ietvertā principa par

173valsts autoceļu un pašvaldību autoceļu un ielu lietošanu bez

174maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

17510. Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

176norāda, ka pašvaldību veiktie ieguldījumi autonomo funkciju

177izpildē uzskatāmi par pašvaldības sniegto nodrošinājumu, kas

178pamato nodevas noteikšanu.

179Pašvaldībām esot piešķirts pilnvarojums noteikt vietējās

180nodevas, tostarp nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā. Mērķi,

181kuru dēļ šāds maksājums ieviests, varot saskanēt ar pašvaldību

182autonomajās funkcijās ietilpstošiem uzdevumiem.

183Tā kā no nodevas gūtie ieņēmumi nonāk pašvaldības

184pamatbudžetā, līdzekļu izlietojums esot attiecināms uz visu

185pašvaldības administratīvo teritoriju. Tādējādi arī no nodevas

186par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā gūtie ieņēmumi neesot

187izlietojami tikai īpaša režīma zonā.

188Attiecībā uz nodevas piemērošanas periodu esot jāņem vērā tas,

189ka neviens normatīvais tiesību akts likuma "Par nodokļiem un

190nodevām" 12. panta pirmajā daļā minētajiem nodevu objektiem

191neparedz noteiktu piemērošanas periodu. Līdz ar to iepriekšējie

192grozījumi, ar kuriem tika atcelta nodevas piemērošana Jūrmalas

193valstspilsētā visa gada garumā, esot bijuši uzskatāmi par

194atbrīvojumu no nodevas samaksas pienākuma.

195Tiesas sēdē Finanšu ministrijas pārstāve norādīja, ka valsts

196un pašvaldību nodevas ir uzskatāmas par politikas instrumentu, ar

197kura palīdzību tiekot ietekmēta personu rīcība. Ja nodevai kā

198obligāti veicamam maksājumam nepiemīt regulatīva funkcija, tad

199šāds maksājuma veids būtu uzskatāms nevis par nodevu, bet par

200maksas pakalpojumu. Maksa par pakalpojumiem pamatā tiekot

201noteikta par konkrēti veicamu darbību un ietverot arī ar tās

202sniegšanu saistītās administratīvās izmaksas, savukārt nodevas

203mērķi pēc būtības esot plašāki.

20411. Pieaicinātā persona - valsts sabiedrība ar

205ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

206meteoroloģijas centrs" (turpmāk - Meteoroloģijas centrs)

207- norāda: lai novērtētu, kādu ietekmi uz gaisu piesārņojošo vielu

208emisiju ir atstājusi iebraukšanas maksas ieviešana, būtu

209nepieciešams veikt papildu izpēti un gaisa kvalitātes modelēšanu.

210Jūrmalā neesot nevienas gaisa monitoringa stacijas, un līdz ar to

211neesot pieejama aktuāla operatīvā informācija. Tomēr Eiropas

212Savienības fondu 2021.-2027. gadam budžeta ietvaros tiekot

213plānota divu jaunu staciju izvietošana Jūrmalā.

214Meteoroloģijas centrs norāda, ka pirms tam, kad tiek vērtēti

215mazāk ierobežojoši līdzekļi vides aizsardzībai īpaša režīma zonā

216Jūrmalā, būtu nepieciešams atsevišķi izvērtēt to, kādi ir

217galvenie gaisa piesārņojuma avoti. Citu Eiropas Savienības

218dalībvalstu pieredze liecinot, ka papildu iebraukšanas un

219sastrēgumstundas maksas noteikšana vai zemo emisiju zonu izveide

220var palīdzēt samazināt kopējo transportlīdzekļu skaitu un gaisa

221piesārņojumu. No ziņojuma "Gaisa kvalitātes novērtējums

222Latvijā 2014.-2018. gads" izrietot, ka slāpekļa dioksīda

223(NO2) emisiju galvenais avots Jūrmalā ir tieši

224transportlīdzekļi. Savukārt gaisā suspendēto cieto daļiņu

225(PM10) emisiju avots esot gan transportlīdzekļu, gan

226uzņēmumu darbība. No Ziņojuma par Valsts atmosfēras gaisa

227kvalitātes monitoringa tīkla izvērtējumu 2021. gadā, kurā

228apkopota informācija par emisiju daudzumu Jūrmalā 2017.-2019.

229gadā, izrietot, ka šis daudzums pārskata periodos vidēji bijis

230nemainīgs.

231Satversmes tiesai papildus rakstveidā iesniegtajā viedoklī

232Meteoroloģijas centrs norāda, ka atbilstoši aktuālākajiem datu

233modelēšanas rezultātiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju

234koncentrācijas līmenis Jūrmalas valstspilsētas teritorijā

2352021.-2023. gadā esot samērā zems. Tāpat, salīdzinot emisiju

236tendences Jūrmalas valstspilsētā 2017.-2019. gadā un 2020.-2022.

237gadā, neesot konstatējamas būtiskas izmaiņas.

23812. Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

239universitātes Juridiskās fakultātes docente Dr. iur.

240Kitija Bite - norāda, ka Apstrīdētais rīkojums ir

241tiesisks.

242Pieteikuma iesniedzējai esot bijušas tiesības, pamatojoties uz

243deleģējumu, vides aizsardzības nolūkā ieviest nodevu par

244iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

245Pieteikuma iesniedzējai no Satversmes 115. panta, skatot to

246kopsakarā ar 1998. gada 25. jūnija Orhūsas Konvencijas par pieeju

247informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju

248griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk -

249Orhūsas konvencija) normām, izrietot pienākums sniegt ikvienam

250pašvaldības iedzīvotājam ziņas par vides stāvokli un rūpēties par

251vides saglabāšanu un uzlabošanu. Vienīgā iedzīvotāju aptauja, kas

252publicēta Jūrmalas valstspilsētas oficiālajā mājaslapā, esot

253veikta 2018. gadā, turklāt mājaslapā neesot atspoguļoti minētajā

254aptaujā iegūtie rezultāti.

255Varot piekrist tam, ka Pieteikuma iesniedzēja nav izvērtējusi

256iedzīvotāju un komersantu viedokļus par nodevas apmēra

257palielināšanu un nodevas piemērošanas perioda pagarināšanu. Tāpat

258neesot vērtēta Grozījumu ietekme uz vidi un ekonomisko attīstību

259ilgtermiņā. Lai arī Pieteikuma iesniedzējas argumenti par

260nepieciešamību ievērot piesardzības principu kontekstā ar

261tiesībām uz labvēlīgu vidi esot atbalstāmi, nodevas apmēra

262noteikšanas procesā esot nepieciešams veikt vidi ietekmējošo

263darbību un to sociālās nepieciešamības izvērtējumu. Neesot

264vērtēts tas, kā, samazinot tranzīta kustību cauri īpaša režīma

265zonai Jūrmalā, tiktu ietekmēta citu ceļu izmantošana, to tuvumā

266esošo teritoriju ilgtspēja un to iedzīvotāju tiesības uz

267labvēlīgu vidi. Līdz ar to nevarot piekrist, ka Grozījumi būtu

268vērsti uz vides saglabāšanu un uzlabošanu.

26913. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

270Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Edvīns

271Danovskis - norāda, ka robežas tam, ciktāl izvērtējama

272Apstrīdētā rīkojuma atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību

273normām, nosaka pats rīkojums. Tā kā Apstrīdētajā rīkojumā nav

274norādīti argumenti par Grozījumu neatbilstību Satversmes 115.

275pantam, esot nepieciešams izvērtēt, cik efektīva izskatāmās

276lietas kontekstā būtu pārbaude, vai Apstrīdētais rīkojums atbilst

277minētajam Satversmes pantam.

278Atbildot uz tiesas sēdē uzdotajiem jautājumiem, Dr.

279iur. Edvīns Danovskis norādīja, ka nodokļu un nodevu

280maksājumi uzskatāmi par tipiskiem pašvaldības budžeta ieņēmumu

281avotiem. Reizē likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.

282panta 3. punktā ietvertā legāldefinīcija esot saprotama tādējādi,

283ka nodeva nedrīkstētu tikt tiešā veidā saistīta ar pašvaldību

284izmaksu segšanu. Nodevai piemītot regulatīva funkcija, jo tā esot

285politikas instruments, kas ļaujot sasniegt dažādus mērķus. Līdz

286ar to Grozījumu mērķi varētu būt vairāki - ne tikai vides tiesību

287aizsardzība, bet arī Jūrmalas valstspilsētā nedzīvojošu personu

288paradumu maiņa, kas tiek panākta, liekot tām izmantot citus

289pārvietošanās līdzekļus. Izmantojot nodevu, pašvaldība varot

290ietekmēt satiksmes plūsmu pilsētā, un šādā aspektā izpaužoties

291nodevas regulatīvais raksturs. Turklāt pašvaldība esot tiesīga no

292nodevas gūtos ienākumus izmantot dažādu, ne tikai ar vides

293aizsardzību saistītu mērķu sasniegšanai.

294Ministra kompetence izvērtēt saistošo noteikumu tiesiskumu

295sniedzoties tiktāl, ciktāl tiek vērtēti tikai juridiski, nevis

296politiski vai lietderības apsvērumi. Ņemot vērā Grozījumos

297paredzētos atbrīvojumus no nodevas un atvieglojumus, iespēju

298doties uz Jūrmalas valstspilsētu, izmantojot citus pārvietošanās

299līdzekļus, iespēju brīvi pārvietoties valsts teritorijā,

300nešķērsojot īpaša režīma zonu Jūrmalā, un faktu, ka par

301iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmērs

302nav mainīts deviņus gadus, neesot pamatoti atzīt, ka tā

303palielināšana par vienu euro būtu acīmredzami

304nesamērīga.

305Likuma "Par pašvaldībām" 43.1 panta pirmā

306daļa nosakot, kāda informācija iekļaujama saistošo noteikumu

307projektam pievienojamā paskaidrojuma rakstā. Šie kritēriji jeb

308paskaidrojuma raksta saturu veidojošie elementi neuzliekot

309pašvaldības domei pienākumu tos ikreiz un ikvienā gadījumā

310piepildīt ar konkrētu saturu. Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā

311Pašvaldību likuma, kurš prasa saistošo noteikumu izstrādes laikā

312veikt konsultācijas ar privātpersonām, likums "Par

313pašvaldībām" šādu obligātu procesuālu pienākumu neesot

314paredzējis; tā esot bijusi vēlamība, nevis jābūtība. Tiesību

315normās esot noteikti konkrēti gadījumi, kad rīkojama publiskā

316apspriede, un tādēļ neesot pamata uzskatīt, ka sabiedrības

317līdzdalība ikvienu saistošo noteikumu izstrādē būtu universāla

318prasība. Ja pašvaldība uzskata par nepieciešamu šādu sabiedrības

319līdzdalības formu īstenot, tad tā varot to darīt, tomēr

320sabiedrības iesaistes neesība pati par sevi nepadarot saistošos

321noteikumus par prettiesiskiem.

322Apstrīdētajā rīkojumā norādītie argumenti esot uzskatāmi par

323politiskās lietderības, nevis juridiskiem argumentiem.

32414. Pieaicinātā persona - Vītauta Dižā Universitātes

325Bioekonomikas fakultātes viesprofesors Dr. eoc. Kārlis

326Ketners - tiesas sēdē norādīja, ka jēdziena

327"nodrošinājums" vērtēšanā jāvadās pēc likumā "Par

328nodokļiem un nodevām" noteiktās pašvaldību nodevu

329definīcijas, kas paredzot, ka nodevas apmērs nav tiešā veidā

330saistāms ar izmaksām. Tādējādi neesot nepieciešama tieša

331korelācija starp nodevas apmēru un pretpakalpojumu.

332Nosakot nodevas likmi, esot jāvērtē samērīgums. Līdz ar to

333esot grūti atbildēt uz jautājumu, cik liela maksa par iebraukšanu

334īpaša režīma zonā Jūrmalā būtu piemērota, tomēr pašvaldībai

335vajadzētu pamatot konkrēti izraudzīto nodevas likmi. Atbilstoši

336ekonomikas teorijas principiem nodevas likmei vajagot būt tik

337lielai, lai tā atturētu personas no attiecīgu teritoriju vai

338vietu apmeklēšanas. Taču nodevas apmērs nedrīkstot būt arī

339pārmērīgi liels, jo tad tas varētu provocēt personu vēlmi

340izvairīties no pienākuma samaksāt nodevu un līdz ar to rastos

341papildu administrēšanas izmaksas, tā ka rezultātā nodeva kļūtu

342neefektīva.

343Nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā esot noteikta

344ar mērķi atturēt personas no iebraukšanas attiecīgajā zonā ar

345transportlīdzekli, kas darbināms ar iekšdedzes dzinēju. Ja

346pašvaldība paaugstina nodevas likmi, pagarina nodevas

347piemērošanas periodu un vienlaikus nodrošina alternatīvus veidus,

348kā personas var iebraukt īpaša režīma zonā, tad nodeva sasniedzot

349tai izvirzīto mērķi, bet neizslēdzot tūrisma popularizēšanu un

350attīstību. Vidusmēra racionāli domājoša persona, zinot degvielas

351cenas un apzinoties, ka par iebraukšanu noteiktā teritorijā būs

352jāveic konkrēts maksājums, iespējams, izvēlētos sabiedriskā

353transporta pakalpojumus.

35415. Pieaicinātā persona - biedrība

355"Latvijas Lielo pilsētu asociācija" - uzskata, ka

356Apstrīdētais rīkojums ir prettiesisks.

357Grozījumu pieņemšana esot bijusi pašvaldības domes kompetencē.

358Līdz ar to Ministrs neesot tiesīgs pašvaldībai norādīt, kādi

359saistošie noteikumi tai būtu jāpieņem. Lietā neesot strīda par

360to, ka pašvaldības teritorijas plānojumā īpaša režīma zona

361Jūrmalā ir noteikta tiesiski. Pašvaldība esot tiesīga uzlikt

362personām, kuru transportlīdzeklis iebrauc īpaša režīma zonā,

363nodevu, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošības, sabiedrības

364veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā

365arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un

366kultūras pieminekļu aizsardzībai.

367Ministrs, vērtējot nodevas apmēru, kā arī kritizējot

368Pieteikuma iesniedzējas izpratni par nodevas objektu, esot paudis

369subjektīvu viedokli. Turklāt vērtējums par pašvaldības autonomo

370funkciju izpildi esot balstīts uz lietderības apsvērumiem, kurus

371Ministrs neesot bijis tiesīgs veikt. Tāpat Ministrs pirms

372Apstrīdētā rīkojuma izdošanas neesot noskaidrojis kompetento

373ministriju - Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas -

374viedokli, bet tas būtu bijis ļoti lietderīgi.

375Pieteikuma iesniedzēja paskaidrojuma rakstā esot pamatojusi

376Grozījumu nepieciešamību, norādot arī lietderības apsvērumu

377izvērtējumu. Tāpat esot izvērtēts plānotais nodevas apmērs, tās

378piemērošanas periods un samērīgums. Turklāt šie esot politiskās

379izšķiršanās jautājumi un pašvaldība esot tiesīga tos risināt savu

380autonomo funkciju izpildes ietvaros. Ar Apstrīdēto rīkojumu

381Ministrs esot pārkāpis pašvaldības principu.

38216. Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

383Pašvaldību savienība" - pievienojas biedrības

384"Latvijas Lielo pilsētu asociācija" viedoklim un

385uzskata, ka Apstrīdētais rīkojums ir prettiesisks.

38617. Pieaicinātā persona - Jūrmalas aizsardzības

387biedrība - piekrīt tam, ka Pieteikuma iesniedzēja nav veikusi

388nepieciešamās konsultācijas ar Jūrmalas valstspilsētas

389iedzīvotājiem, kā arī nav izvērtējusi Grozījumu ieviešanas

390nepieciešamību.

391Par pienācīgu nevarot atzīt tādu konsultāciju, kuras ietvaros

392saņemts tikai viens šauru komersantu loku pārstāvošs viedoklis.

393Jūrmalas aizsardzības biedrības viedoklis Grozījumu pieņemšanas

394procesā neesot pieprasīts. Turklāt, ņemot vērā to, ka dome ir

395pieņēmusi lēmumu ar ietekmi uz vidi, esot piemērojama Orhūsas

396konvencija, kas pienākumam iesaistīt sabiedrību un uzklausīt tās

397viedokli nosakot augstāku prioritāti.

398Biedrība piekrīt atbildes rakstā minētajam, ka Grozījumu

399pieņemšanas procesā ir pārkāpts labas likumdošanas princips, jo

400neesot apkopoti pietiekami dati, lai pamatotu nepieciešamību

401palielināt nodevas apmēru un pagarināt tās piemērošanas periodu

402uz visu gadu. Turklāt tiesības uz labvēlīgu vidi esot iespējams

403nodrošināt ar personu tiesības mazāk ierobežojošiem

404līdzekļiem.

405Secinājumu

406daļa

40718. Ministrs atbildes rakstā ir norādījis apsvērumus,

408kas varētu būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai lietā.

409Proti:

4101) Pieteikuma iesniedzēja neesot ievērojusi likuma "Par

411pašvaldībām" (šeit un turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā no

4122021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim) 49. pantā

413noteikto kārtību pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesai, un

414tādēļ tai neesot bijis tiesību iesniegt pieteikumu par Apstrīdētā

415rīkojuma atbilstību likumam;

4162) lēmums par lietas ierosināšanu neatbilstot Satversmes

417tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punkta prasībām, jo

418Pieteikuma iesniedzēja papildinājusi sākotnēji iesniegto

419pieteikumu;

4203) Pieteikuma iesniedzējai kā publisko tiesību juridiskajai

421personai nepiemītot Satversmes 115. pantā ietvertās

422pamattiesības.

423Ja lietā ir izteikti argumenti, kas varētu būt pamats

424tiesvedības izbeigšanai, tie jāizvērtē visupirms (sk.,

425piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā

426Nr. 2015-22-01 12. punktu).

42718.1. Pašvaldības domes pieteikums Satversmes tiesai

428par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta

429pilnvarotais ministrs apturējis pašvaldības saistošos noteikumus,

430bija jāiesniedz likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā

431noteiktajā kārtībā. Atbilstoši šā panta ceturtajai daļai domei

432nebija tiesību iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par Ministra

433rīkojuma atcelšanu, ja tā nebija divu mēnešu laikā izpildījusi šā

434likuma 45. panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu pieņemt

435lēmumu, kurā sniegts pamatojums tam, kāpēc dome nepiekrīt

436Ministrijas atzinumam.

43718.1.1. Pēc Ministra ieskata, Pieteikuma iesniedzēja

438zaudējusi tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai, jo

439lēmums ar pamatojumu tam, kāpēc tā nepiekrīt Atzinumam, tika

440pieņemts vēlāk nekā divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas. Lai arī

441Pieteikuma iesniedzēja pēc Atzinuma saņemšanas bija nolēmusi

442Grozījumus precizēt, Ministrs

443uzskata, ka tā faktiski nav piekritusi Atzinumam, bet veikusi

444tikai formālus Grozījumu papildinājumus tā vietā, lai pieņemtu likuma "Par

445pašvaldībām" 49. panta ceturtajai daļai atbilstošu

446lēmumu.

447Savukārt Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tā ir ievērojusi

448priekšnoteikumus pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesai, jo

449izmantojusi likuma "Par pašvaldībām" 45. panta

450ceturtajā daļā paredzētās tiesības visupirms censties strīdu

451atrisināt ārpustiesas kārtībā.

452Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 45. panta

453ceturto daļu pašvaldības domei pēc tam, kad tā saņēmusi

454Ministrijas atzinumu, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to

455daļas prettiesiskums, ir tiesības:

4561) piekrist un precizēt saistošos noteikumus atbilstoši

457atzinumā norādītajiem argumentiem;

4582) nepiekrist atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā un pieņemt

459lēmumu ar atbilstošu pamatojumu.

460Domei neatkarīgi no pieņemtā lēmuma ir pienākums saistošos

461noteikumus publicēt.

462Likuma "Par pašvaldībām" 45. panta ceturtās daļas

463pirmais teikums un šobrīd spēkā esošā Pašvaldību likuma 47. pantā

464ietvertais regulējums ir vērsts uz to, lai Ministrija un

465pašvaldība atrisinātu strīdu par saistošo noteikumu tiesiskumu

466(sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. novembra sprieduma

467lietā Nr. 2018‑07‑05 14.1. punktu). Šā savstarpējā dialoga

468mērķis ir novērst atzinumā norādītos būtiskos trūkumus, kuru dēļ

469Ministrija noteikumus uzskata par prettiesiskiem. Savukārt likuma

470"Par pašvaldībām" 45. panta ceturtās daļas otrais

471teikums piešķir pašvaldībai tiesības izteikt iebildumus pret

472Ministrijas atzinumu.

473Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta ceturtā daļa bija

474attiecināma uz gadījumiem, kad dome nepiekrīt Ministrijas

475atzinumā ietvertajiem argumentiem par saistošo noteikumu

476prettiesiskumu. Proti, šādā situācijā priekšnoteikums pieteikuma

477iesniegšanai Satversmes tiesai bija divu mēnešu laikā pieņemts

478lēmums ar pamatojumu tam, kāpēc dome nepiekrīt Ministrijas

479atzinumam. Izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka

480tā bija izvēlējusies otru likuma "Par pašvaldībām" 45.

481pantā ietverto iespēju, proti, iespēju piekrist Ministrijas

482argumentiem un precizēt saistošos noteikumus. Tāda likuma

483"Par pašvaldībām" 49. panta ceturtās daļas

484interpretācija, kas situācijā, kad pašvaldība ir centusies

485atrisināt strīdu, precizējot saistošos noteikumus, liegtu tai

486pieeju Satversmes tiesai, neatbilstu likuma mērķim, jo šā likuma

48749. panta ceturtajā daļā ietvertie priekšnoteikumi ir vērsti uz

488pašvaldības iesaisti strīda risināšanā.

48918.1.2. Lai noskaidrotu, vai Pieteikuma iesniedzēja

490rīkojās atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 45. panta

491ceturtās daļas pirmajā teikumā noteiktajai kārtībai, Satversmes

492tiesa izvērtēs precizēto Grozījumu un to paskaidrojuma raksta

493saturu.

494Grozījumu sākotnējā paskaidrojuma rakstā Pieteikuma

495iesniedzēja bija ietvērusi informāciju par to, ka attiecīgais

496regulējums ir nepieciešams, lai samazinātu trokšņa un gaisa

497piesārņojumu, ko rada tranzīta plūsma caur kūrortpilsētu.

498Paskaidrojuma rakstā ietverta informācija par caurlaižu veidiem

499un dažādām personu grupām paredzētajiem atvieglojumiem. Tāpat

500tajā iekļauta informācija par Grozījumu ietekmi uz

501uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā un atzīts, ka tām

502privātpersonām, kuru reģistrētā juridiskā adrese ir ārpus

503Jūrmalas valstspilsētas teritorijas, kopējās izmaksas pieaugs,

504tomēr tām dota iespēja atkarībā no iebraukšanas reižu biežuma

505izvēlēties piemērotāko caurlaižu veidu. Visbeidzot paskaidrojuma

506rakstā bija norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja nav veikusi

507konsultācijas ar privātpersonām, jo Grozījumi neietekmēšot

508Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotājus.

509Precizētajos Grozījumos norādīts, ka to mērķis ir samazināt

510transportlīdzekļu satiksmes intensitāti un vienlaikus veicināt

511videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu, lai nodrošinātu

512vides kvalitātes saglabāšanu un iedzīvotāju veselības aizsardzību

513un drošību. Papildus tam paskaidrojuma rakstā Pieteikuma

514iesniedzēja ir izvērsusi Grozījumu nepieciešamības pamatojumu.

515Tajā norādīts uz nodevas kā politikas mērķu sasniegšanas

516instrumenta dabu un ietvertas atsauces uz pētījumiem, kuros

517pašvaldība balstījusies, palielinot nodevas apmēru un pagarinot

518tās piemērošanas periodu. Citstarp paskaidrojuma rakstā ietverts

519skaidrojums par transportlīdzekļu radītajām emisijām un vides

520piesārņojumu, kā arī ietekmi uz personu veselību, un norādīti

521videi draudzīgāki veidi, kā personām iespējams nokļūt īpaša

522režīma zonā. Tāpat precizētajā Grozījumu paskaidrojuma rakstā

523ietvertas norādes uz klimatneitralitātes mērķiem, apkopota

524statistika par transportlīdzekļu plūsmām no 2019. gada līdz 2021.

525gadam, iekļauta informācija par uzņēmējdarbību un tūrismu

526Jūrmalas valstspilsētā, kā arī aplūkota citu valstu pieredze

527dažādu iebraukšanas maksu ieviešanā. Saistībā ar nodevas likmes

528paaugstināšanas nepieciešamību paskaidrojuma rakstā analizētas

529patēriņa cenu izmaiņas un inflācijas ietekme.

530Ievērojot precizētos Grozījumus un precizētā paskaidrojuma

531raksta saturu, Satversmes tiesa secina, ka pašvaldība piekrita

532Atzinumam un veica darbības, lai novērstu tajā norādītos

533trūkumus.

534Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja bija ievērojusi likuma

535"Par pašvaldībām" 49. panta ceturtajā daļā noteikto

536kārtību pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesai.

53718.2. Ministrs lūdzis Satversmes tiesu izbeigt

538tiesvedību, jo lēmums par lietas ierosināšanu neatbilstot

539Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktam.

540Ministrs norāda, ka Satversmes tiesas likums nepieļaujot iespēju

541Pieteikuma iesniedzējai papildināt sākotnēji iesniegto pieteikumu

542ar jauniem faktiskajiem apstākļiem vai juridisko pamatojumu.

543Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta trešo daļu

544jautājumus, kas saistīti ar kolēģijas darba organizāciju, nosaka

545Satversmes tiesas reglaments. Reglamenta 58. punkta 1.

546apakšpunkts paredz kolēģijas vai tiesneša tiesības, gatavojot

547pieteikumu izskatīšanai, ja tas nepieciešams, uzaicināt

548pieteikuma iesniedzēju sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt

549dokumentus, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu.

550Satversmes tiesas kolēģija, izskatot saņemto Pieteikuma

551iesniedzējas pieteikumu, izmantoja šīs tiesības un pieprasīja

552sniegt papildu informāciju, ko Pieteikuma iesniedzēja arī

553sniedza. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējas papildu paskaidrojumi

554un dokumenti ir iesniegti atbilstoši Satversmes tiesas likumā

555noteiktajai kārtībai.

556Līdz ar to pieteikums un lēmums par lietas ierosināšanu

557atbilst Satversmes tiesas likuma prasībām.

55818.3. Ministrs, pamatojoties uz Satversmes tiesas

559likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, lūdzis izbeigt

560tiesvedību daļā par Apstrīdētā rīkojuma atbilstību Satversmes

561115. pantam, jo Pieteikuma iesniedzējai kā publisko tiesību

562juridiskajai personai minētajā Satversmes pantā ietvertās

563pamattiesības nemaz nepiemītot. Lai izlemtu šo lūgumu, Satversmes

564tiesai jānoskaidro, kas ir lietas izskatīšanas priekšmets.

565Pārbaudot, vai Ministra lēmums par saistošo noteikumu darbības

566apturēšanu ir tiesisks, Satversmes tiesa izvērtē tā atbilstību

567likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas

568prasībām (sal. sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

569sprieduma lietā Nr. 2003‑16‑05 secinājumu daļu, 2018. gada 15.

570novembra sprieduma lietā Nr. 2018-07-05 secinājumu daļu u.

571c.). Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmā daļa

572paredz Ministra tiesības ar motivētu rīkojumu apturēt domes

573izdoto saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu darbību, ja tie

574ir nelikumīgi. Attiecīgi Ministra rīkojuma tiesiskums izriet no

575tā, vai šajā rīkojumā norādītā argumentācija par saistošo

576noteikumu nelikumību ir pamatota (sk. Satversmes tiesas 2022.

577gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2022‑13‑05 15.

578punktu).

579Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Satversmes 115. pantā

580noteiktais konstitucionālais pienākums aizsargāt ikviena tiesības

581dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās saglabāšanu un

582uzlabošanu, attiecas arī uz pašvaldībām un pašvaldība šo

583pienākumu pildījusi, pieņemot Grozījumus atbilstoši likuma

584"Par nodokļiem un nodevām" 10. panta trešajā daļā un

58512. panta pirmās daļas 6. punktā ietvertajam pilnvarojumam.

586Pēc Satversmes tiesas ieskata, pieteikumā sniegtie argumenti

587par Satversmes 115. pantu un likuma "Par nodokļiem un

588nodevām" normām pēc būtības norāda uz to, kāpēc pašvaldība

589uzskata, ka Apstrīdētajā rīkojumā ietvertie apsvērumi par

590pilnvarojuma trūkumu ir nepamatoti. Proti, pašvaldības argumenti

591pēc būtības ir vērsti uz to, lai Grozījumi tiktu atzīti par

592atbilstošiem Satversmes 115. pantam un likuma "Par nodokļiem

593un nodevām" normām, bet Apstrīdētais rīkojums - par

594neatbilstošu likuma "Par pašvaldībām" 49. panta

595pirmajai daļai.

596Ņemot vērā likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās

597daļas prasības, kas nosaka šīs lietas izskatīšanas robežas,

598Satversmes tiesa turpmāk izvērtēs, vai Apstrīdētajā rīkojumā

599norādītie argumenti par Grozījumu nelikumību ir pamatoti.

600Līdz ar to tiesvedība lietā nav

601izbeidzama.

60219. Apstrīdētajā rīkojumā norādīts un Ministra atbildes

603rakstā papildus izvērsts skaidrojums, ka Grozījumus pašvaldība

604pieņēmusi, pārkāpjot tai piešķirto pilnvarojumu.

60519.1. Kā Grozījumu izdošanas pamats norādīts likuma

606"Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punkts,

607likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās

608daļas 6. punkts un 10. panta trešā daļa, kā arī Pašvaldību nodevu

609noteikumu 11. punkts.

610Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās

611daļas 13. punktam pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus

612noteikumus par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos

613paredzētajiem jautājumiem. Likuma "Par nodokļiem un

614nodevām" 12. panta pirmās daļas 6. punkts nosaka domes

615tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā

616administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu par

617transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās. Savukārt šā

618likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka vietējo pašvaldību

619saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jānosaka

620šo nodevu maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti,

621nodevu likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi no šīm nodevām, kā arī

622citas prasības, ko paredz citi likumi un Ministru kabineta

623noteikumi.

624Uz minēto likuma "Par nodokļiem un nodevām" normu

625pamata izdotie Pašvaldību nodevu noteikumi detalizēti regulē

626izskatāmajā lietā izvērtējamās nodevas noteikšanu. Šo noteikumu

62711. punkts paredz pašvaldību tiesības uzlikt nodevas par

628transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras

629pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas ceļu satiksmes

630drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās

631kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši

632aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu

633aizsardzībai.

634No tā izriet, ka Pašvaldību nodevu noteikumu 11. punkts pēc

635būtības sniedz pašvaldībām tiesisku līdzekli, ar ko tās var

636īstenot Satversmes 115. pantā noteikto pienākumu aizsargāt

637personu tiesības uz labvēlīgu vidi. Proti, pašvaldība bija

638tiesīga, pirmkārt, noteikt īpaša režīma zonu ar mērķi aizsargāt

639labvēlīgu vidi un, otrkārt, noteikt nodevu par transportlīdzekļu

640iebraukšanu šādā zonā. Nodevas mērķis ir īpaša režīma zonas

641aizsardzība no transportlīdzekļu nelabvēlīgās ietekmes.

64219.2. Apstrīdētā rīkojuma 2.2. un 4.2 apakšpunktā

643ietverti argumenti par to, ka Pieteikuma iesniedzēja esot

644pārkāpusi tai tiesību normās noteikto pilnvarojumu. Proti, pēc

645Ministra ieskata, pašvaldībai trūcis izpratnes par to, kas ir

646nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

647objekts, jo Grozījumi esot pieņemti ar citu mērķi. Tāpat

648pašvaldība neesot rīkojusies atbilstoši Pašvaldību nodevu

649noteikumu 4. punktam, kas nosakot, ka nodeva ir maksājama par

650pašvaldības sniegto nodrošinājumu un pirms šādas nodevas likmes

651noteikšanas pašvaldības domei jāizvērtē, vai attiecīgā likme ir

652samērīga ar pašvaldības paredzēto nodrošinājumu. Ministrs

653uzskata, ka nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

654režīma zonā noteikšanas mērķim jābūt saistītam ar konkrētās īpaša

655režīma zonas dabas aizsardzību, bet pašvaldības sniegtais

656nodrošinājums faktiski ietverot sevī infrastruktūras objektu

657lietošanu un pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus. Tādējādi

658varot secināt, ka Grozījumi nosaka samaksu par pašvaldības

659autonomo funkciju izpildi. Atbildes rakstā Ministrs ir izvērsis

660argumentāciju par to, ka nodevas apmērs neesot samērīgs ar

661nodrošinājumu. Pieņemot noteikumus neatbilstoši likumā "Par

662nodokļiem un nodevām" noteiktajai kārtībai, Pieteikuma

663iesniedzēja faktiski esot noteikusi maksu par pašvaldības ielu

664lietošanu, lai gan likums "Par autoceļiem" šādas

665tiesības pašvaldībai nepiešķirot.

666Visbeidzot, Apstrīdētā rīkojuma 4.7. apakšpunktā norādīts, ka

667pašvaldība nedrīkstēja noteikt uz piesārņojuma novēršanu vērstu

668nodevu, jo Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likums

669paredzot maksājumu ar līdzīgu mērķi, proti, ikvienas personas,

670kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā atrodas transportlīdzeklis,

671pienākumu veikt ikgadējo nodokļa maksājumu. Pašvaldībai neesot

672tiesību paredzēt pēc būtības identisku nodevu.

673Lai izvērtētu, vai Pieteikuma iesniedzēja ir ievērojusi tai

674tiesību normās noteikto pilnvarojumu, Satversmes tiesa pārbaudīs,

675vai Grozījumi atbilst nodevas objektam un vai pašvaldība ir

676vērtējusi tās sniegto nodrošinājumu un pamatojusi tā samērīgumu

677ar nodevas apmēru.

67819.2.1. Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un

679nodevām" 12. panta pirmās daļas 6. punktam un Pašvaldību

680nodevu noteikumu 11. punktam noteiktas nodevas objekts ir

681transportlīdzekļu iebraukšana īpaša režīma zonā.

682Jūrmalas valstspilsētā īpaša režīma zona pirmo reizi tika

683noteikta ar Ministru kabineta 1996. gada 30. aprīļa noteikumiem

684Nr. 161 "Noteikumi par īpaša režīma zonu Jūrmalas pilsētas

685administratīvajā teritorijā". Šo noteikumu 1. punkts

686paredzēja, ka īpaša režīma zona Jūrmalas pilsētas

687administratīvajā teritorijā tiek noteikta vides aizsardzībai.

688Šobrīd šīs īpaša režīma zonas pastāvēšanas tiesiskais pamats ir

689Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 2012. gada 11. oktobra

690saistošo noteikumu Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas

691plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves

692noteikumu apstiprināšanu" grafiskās daļas 11. punkts. Par

693to, ka īpaša režīma zona vides aizsardzībai Jūrmalā noteikta

694tiesiski, lietā nepastāv strīds.

695Sākotnējos saistošajos noteikumos paredzētās nodevas būtību

696Grozījumi nemaina. Šī nodeva ir jāmaksā tikai personām, kuru

697transportlīdzekļi iebrauc īpaša režīma zonā. Tātad Grozījumi

698atbilst abiem tiesību normās noteiktajiem nodevas objekta

699elementiem un Pašvaldību nodevu noteikumu 11. punkta

700prasībām.

70119.2.2. Nodrošinājums, ko pašvaldība sniedz personai,

702kura samaksā nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā, ir

703iespēja tieši ar transportlīdzekli, kas rada kaitējumu apkārtējai

704videi, iebraukt teritorijā, kurai nolūkā aizsargāt vidi ir

705noteikts īpašs statuss. Turklāt īpaša režīma zona ietilpst tādā

706Jūrmalas valstspilsētas teritorijas daļā, kurai augstās vides

707kvalitātes un rekreācijas iespēju dēļ ir piešķirts arī kūrorta

708statuss.

709Tas, ka Pieteikuma iesniedzēja precizētajā paskaidrojuma

710rakstā ir norādījusi arī citus pakalpojumus, kas tiek nodrošināti

711personām, kuras ar transportlīdzekli iebraukušas īpaša režīma

712zonā Jūrmalā, nenozīmē, ka arī šie citi pakalpojumi būtu

713uzskatāmi par nodrošinājumu, jo tie ir pieejami visām personām.

714No tā izriet, ka ar Grozījumiem regulētā nodeva netiek maksāta

715par pašvaldības autonomo funkciju izpildi, bet gan kalpo

716labvēlīgas vides aizsardzībai īpaša režīma zonā.

71719.2.3. Izvērtējot nodevas likmes samērīgumu ar

718pašvaldības sniegto nodrošinājumu, jāņem vērā nodevas tiesiskā

719daba. Proti, nodevai nav nepieciešams tāds pretizpildījums, kas

720atbilstu nodevas ieņēmumiem, un tieši šī pazīme nodevu nošķir no

721maksas pakalpojuma. Ņemot vērā minēto, ir iespējams izvērtēt

722tikai nodevas likmes samērīgumu. Nodevas likme ir nosakāma

723atbilstoši pašvaldības izdarītiem lietderības apsvērumiem, un tā

724nedrīkst būt acīmredzami nesamērīga.

725Pašvaldības nodevai par iebraukšanu īpaša režīma zonā piemīt

726ekonomiski regulatīvs raksturs - tā ietekmē cilvēku izvēli un

727tādējādi veicina īpaša režīma zonas aizsardzību. Lai nodeva

728saglabātu savu regulatīvo dabu, bet faktiski nekļūtu par

729iebraukšanas liegumu, tās likmei jābūt sabalansētai ar

730sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt, citādi iebraukšana īpaša

731režīma zonā būtu iespējama vienīgi šaurai, turīgajai sabiedrības

732daļai. Apstrīdētajā rīkojumā nav ietverti argumenti attiecībā uz

733to, ka nodevas likme triju euro apmērā būtu acīmredzami

734nesamērīga ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu. Turklāt ar

735Grozījumiem ir noteikti dažādi caurlaižu veidi, piemēram,

736caurlaide septiņām dienām, 30 dienām, 90 dienām un 365 dienām.

737Tas apliecina, ka pašvaldība jo īpaši ir vērtējusi nodevas likmes

738samērīgumu ar sniegto nodrošinājumu attiecībā uz personām, kurām

739īpaša režīma zonā nepieciešams iebraukt bieži.

740Tādējādi Grozījumi ir pieņemti atbilstoši likumam "Par

741nodokļiem un nodevām" un Pašvaldību nodevu noteikumiem, bet

742Ministra argumenti par to, ka pašvaldības rīcība ietiekusies

743likuma "Par autoceļiem" regulētajā sfērā, nav

744pamatoti.

74519.2.4. Apstrīdētā rīkojuma 4.7. apakšpunktā Ministrs

746norādījis, ka Grozījumu mērķis nevarēja būt principa

747"piesārņotājs maksā" īstenošana praksē, jo to jau

748īstenojot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likums. Šis

749arguments ir vērtējams, salīdzinot abos normatīvajos aktos

750noteikto maksājumu mērķus. Transportlīdzekļa ekspluatācijas

751nodokļa likumā paredzētais maksājums ir vērsts uz to, lai

752iedzīvotāji apsvērtu jautājumu par videi draudzīgāka

753transportlīdzekļa iegādi. Savukārt ar Grozījumiem regulētā nodeva

754ir vērsta uz vides aizsardzību konkrētā, par īpaša režīma zonu

755noteiktā teritorijā. Līdz ar to Ministra arguments ir

756nepamatots.

757Tādējādi Apstrīdētajā rīkojumā

758norādītais arguments, ka Grozījumi pieņemti, pārkāpjot

759pašvaldībai piešķirto pilnvarojumu, nav pamatots.

76020. Ministrs Apstrīdētajā rīkojumā norādījis, ka

761Pieteikuma iesniedzēja neesot pamatojusi Grozījumu izdošanas

762nepieciešamību, kā arī neesot izvērtējusi Grozījumu ietekmi uz

763uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, turklāt neesot

764veikusi nepieciešamās konsultācijas ar privātpersonām.

76520.1. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām"

76643.1 panta pirmajai daļai, izstrādājot saistošo

767noteikumu projektu, tam pievieno paskaidrojuma rakstu, kurā

768sniegts īss projekta satura izklāsts, projekta nepieciešamības

769pamatojums, informācija par plānoto projekta ietekmi uz

770pašvaldības budžetu, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā,

771administratīvajām procedūrām un konsultācijām ar privātpersonām.

772Izstrādājot saistošo noteikumu projektu par pašvaldības nodevām,

773paskaidrojuma rakstā nav jāiekļauj informācija par plānoto

774projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu.