13. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Edvīns

Danovskis - norāda, ka gan Azartspēļu likuma 41. panta otrās

daļas 11. punkta un 42. panta desmitās daļas vārdiskais

formulējums, gan likuma sistēma rada pamatu secinājumam, kādu

izdarījis ministrs apstrīdētajā rīkojumā. Proti, pašvaldība varot

noteikt konkrētas vietas un teritorijas, kurās azartspēles

organizēt nav atļauts, bet nevarot aizliegt jaunu azartspēļu

organizēšanas vietu izveidi visā savā administratīvajā

teritorijā.

Atšķirība starp saistošajos noteikumos noteiktu vietu vai

teritoriju, kurā aizliegts organizēt azartspēles atbilstoši

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta

desmitajā daļā noteiktajam, un vietu, kurā pašvaldība aizliegusi

organizēt azartspēles būtiska valsts vai attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskāruma dēļ

atbilstoši Azartspēļu likuma 42. panta trešajā daļā noteiktajam,

esot tikai tā, ka saistošajos noteikumos paredzētā vieta jau

iepriekš ir noteikta kā azartspēļu organizēšanai nepiemērota,

turpretim Azartspēļu likuma 42. panta trešā daļa paredzot iespēju

aizliegt organizēt azartspēles arī tādā vietā, kuras

nepiemērotība iepriekš nav bijusi normatīvi noteikta. Taču abos

gadījumos pašvaldības noteiktais aizliegums organizēt azartspēles

esot pamatojams nevis ar vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu

kaitīgumu un vispārīgām sabiedrības interesēm, bet gan ar to, ka

konkrētās vietas vai teritorijas specifiskās īpašības to padara

par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu valsts un sabiedrības

interešu aizsardzības dēļ.

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42.

panta desmito daļu nedrīkstot iztulkot un piemērot tādējādi, ka

azartspēļu organizēšana konkrētās pašvaldības teritorijā tiktu

padarīta faktiski neiespējama. Saistošajos noteikumos

paredzētajam regulējumam vajagot būt atbilstošam patvaļas

aizlieguma principam, proti, balstītam racionālos apsvērumos,

kuri pamato noteiktā ierobežojuma nepieciešamību konkrēta mērķa

sasniegšanai.

Likumā varētu noteikt arī tādu regulējumu, kas pašvaldības

domei piešķirtu tiesības aizliegt azartspēļu organizēšanu visā

tās teritorijā. Tomēr šādā gadījumā atšķirtos ne vien aizlieguma

pamatojums, bet arī aizlieguma noteikšanas apsvērumu

detalizācijas pakāpe. Turklāt šādai azartspēļu regulējuma

sistēmai vajadzētu būt nepārprotami noteiktai likumā.

Neesot pamatots apstrīdētajā rīkojumā norādītais arguments, ka

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā minētie vārdi

"vietas un teritorijas" būtu interpretējami tā, ka

teritorijas jānosaka Teritorijas attīstības plānošanas likumā

minētajā kārtībā. Proti, ne no normas teksta, ne no 2021. gada

15. aprīļa grozījumu izstrādes materiāliem un Teritorijas

attīstības plānošanas likuma neizrietot tas, ka ierobežojumi

noteiktā teritorijā veikt kaut kādu darbību būtu nosakāmi tieši

teritorijas attīstības plānošanas dokumentā.