Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 1-2/11040 "Par Ķekavas novada domes 2021. gada 8. septembra saistošo noteikumu Nr. 22/2021 "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbības apturēšanu" atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai

16. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Pieaicinātās personas biedrība "Latvijas Lielo

pilsētu asociācija" un Dr. iur. Artis Stucka norāda,

ka ministrs, izdodot apstrīdēto rīkojumu, nav ņēmis vērā likuma

"Par pašvaldībām" 5. panta piektajā daļā ietverto

ziņošanas pienākumu. Proti, gan Ministrijai, gan arī ministram

pašvaldību pārraudzībā esot pienākums ievērot minētajā likumā

noteiktās procedūras, tostarp pieprasīt nozares ministrijas

atzinumu par tās funkcionālā pārraudzībā esošās pašvaldības

autonomās funkcijas korektu izpildi un funkcijas ietvarā esošiem

saistošajiem noteikumiem. Saistošie noteikumi Nr. 22/2021 esot

acīmredzami saistīti ar Finanšu ministrijas kontrolē esošās

pašvaldības īstenotās valsts pārvaldes funkcijas, iespējams,

prettiesisku izpildi. Tādējādi ministram pirms apstrīdētā

rīkojuma izdošanas vajadzējis pieprasīt no Finanšu ministrijas

atzinumu par šiem noteikumiem (sk. lietas materiālu 130.-133.

un 138.-140. lp.).

Likuma "Par pašvaldībām" 5. panta piektās daļas

otrais teikums paredzēja, ka valsts pārvaldes iestādēm un

amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā

kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka

pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks,

kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj

Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda

tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Ministrijai.

Satversmes tiesa secina, ka likuma "Par pašvaldībām"

5. panta piektās daļas otrais teikums neierobežoja ministra

tiesības īstenot pašvaldību darbības tiesiskuma kontroli pēc

savas iniciatīvas. Ja minētā norma būtu interpretējama tādējādi,

ka ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu tikai tad, ja pirms tam ir

saņemts attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vai amatpersonas

atzinums vai cits dokuments, tad tas varētu padarīt ministra

rīcību acīmredzami neefektīvu un būtiski apgrūtināt viņa pilnvaru

īstenošanu. Tātad, ja ministrs secina, ka pašvaldības domes

izdotie saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts, vai to

atsevišķa daļa ir prettiesiski, attiecīgās valsts pārvaldes

iestādes vai amatpersonas atzinums vai cits dokuments nav

obligāts priekšnoteikums tam, lai ministrs lemtu par to

apturēšanu. Līdz ar to ministrs, izdodot apstrīdēto rīkojumu,

šajā aspektā ir ievērojis likumā "Par pašvaldībām"

paredzētos priekšnoteikumus rīkojuma izdošanai.