18. pants

Vērtējot Azartspēļu likumā ietverto regulējumu, kas

bija spēkā pirms 2021. gada 15. aprīļa grozījumiem, Satversmes

tiesa atzina, ka praksē pastāv divi viens otru papildinoši veidi,

kādos pašvaldība var savā teritorijā ierobežot azartspēļu

organizēšanas vietu izplatību: pašvaldība var, pirmkārt, noteikt

attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus teritorijas

plānojumā un, otrkārt, atbilstoši Azartspēļu likuma 42. panta

trešajai vai sestajai daļai pieņemt individuālu lēmumu neizsniegt

atļauju vai atcelt jau izsniegtu atļauju azartspēļu organizēšanas

vietas atvēršanai (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija

sprieduma lietā Nr. 2018‑17‑03 18.5. punktu). Tātad nav šaubu

par to, ka pašvaldībai ir tiesības teritorijas, kurās aizliegts

organizēt azartspēles, noteikt tādos saistošajos noteikumos, kas

izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas

likumu.

Likumdevējs ar 2021. gada 15. aprīļa grozījumiem Azartspēļu

likumā iekļāva 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta

desmito daļu. Šajās tiesību normās noteikts, ka pašvaldība var

izdot saistošos noteikumus, kuros noteiktas vietas un

teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts.

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42.

panta desmitajā daļā nav konkretizēts, kādam jābūt to saistošo

noteikumu izdošanas pamatam, kuros pašvaldība ir tiesīga noteikt

azartspēļu organizēšanas ierobežojumu. Vēl jo vairāk - no šīm

tiesību normām neizriet, ka tie varētu būt tikai tādi saistošie

noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības

plānošanas likumu. Papildus tam Satversmes tiesa secina, ka

likumdevējs Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un

42. panta desmitajā daļā nav norādījis, ka saistošo noteikumu

izdošanas pamats būtu diferencējams pēc tā, vai pašvaldība

azartspēļu aizliegumu nosaka vietās vai teritorijās. Proti, no

šīm tiesību normām neizriet, ka vietas, kurās azartspēles

organizēt nav atļauts, pašvaldībai būtu jānosaka saistošajos

noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz likuma "Par

pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu, Azartspēļu

likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito

daļu, savukārt teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav

atļauts, - saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz

Teritorijas attīstības plānošanas likumu.

Tā kā pašvaldības tiesības ierobežot azartspēļu organizēšanas

vietu izplatību savā teritorijā, nosakot attiecīgus teritorijas

izmantošanas aprobežojumus teritorijas plānojumā, bija atzītas

vēl pirms 2021. gada 15. aprīļa grozījumu spēkā stāšanās, ir

secināms, ka ar šiem grozījumiem likumdevējs ir vēlējies

paplašināt pašvaldības kompetenci. Proti, pašvaldībai papildus

tiesībām noteikt attiecīgus teritorijas izmantošanas

aprobežojumus teritorijas plānojumā un pieņemt individuālus

lēmumus par atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanas vietu

atvēršanai vai šādas atļaujas neizsniegšanu ir piešķirtas

tiesības izdot arī atsevišķus saistošos noteikumus, kuros tā

nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav

atļauts.

Arī pieaicinātā persona Saeima norāda, ka nedz no Azartspēļu

likuma 41. panta otrās daļas 11. punkta un 42. panta desmitās

daļas izstrādes materiāliem, nedz arī no šo tiesību normu teksta

neizriet tas, ka teritorijas, kurās nav atļauts organizēt

azartspēles, pašvaldības dome būtu tiesīga noteikt tikai tādos

saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas

attīstības plānošanas likumu. Pašvaldības domei esot tiesības

pašai izlemt, ar kādiem saistošajiem noteikumiem tā noregulēs

attiecīgo jautājumu.

Līdz ar to pašvaldība ir tiesīga

noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu arī saistošajos

noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz likuma "Par

pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu, Azartspēļu

likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito

daļu.