19. pants

Ministrs apstrīdētajā rīkojumā norāda, ka

Pieteikuma iesniedzēja ir pārkāpusi tai ar Azartspēļu likuma 41.

panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito daļu piešķirtā

pilnvarojuma apjomu, jo noteikusi azartspēļu organizēšanas

aizliegumu attiecībā uz visu tās administratīvo teritoriju.

Ministrs uzskata: ja Azartspēļu likuma mērķis būtu paredzēt

pašvaldībai tiesības aizliegt azartspēļu organizēšanu visā tās

administratīvajā teritorijā, tad likumā šīs tiesības būtu

definētas skaidri un nepārprotami, neregulējot kārtību atļaujas

saņemšanai. Turklāt esot jāpievērš uzmanība arī tam, kā ir

strukturētas konkrētā normatīvā akta tiesību normas. Azartspēļu

likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa

ietilpstot VI nodaļā "Azartspēļu organizēšanas

ierobežojumi". No tā varot secināt, ka likumdevējs ir

piešķīris pašvaldībai tiesības noteikt ierobežojumus azartspēļu

organizēšanai, bet ne pilnīgu azartspēļu organizēšanas

aizliegumu.

Savukārt Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka 2021. gada 15.

aprīļa grozījumu mērķis ir bijis piešķirt pašvaldībai plašākas

pilnvaras, tostarp tiesības noteikt azartspēļu aizliegumu visā

tās administratīvajā teritorijā, ciktāl tas nav pretrunā ar

augstāka juridiska spēka tiesību normām. Proti, Azartspēļu likums

esot interpretējams tādējādi, ka tajā ir skaidri noteiktas

vietas, kurās azartspēles organizēt ir atļauts, savukārt lēmuma

pieņemšana par visu pārējo pašvaldības teritoriju esot

pašvaldības ekskluzīvā kompetencē.

Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, kādu pilnvarojumu

likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai ar Azartspēļu likuma 41.

panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito daļu.