20. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, noskaidrojot

likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma apjomu, jāņem vērā konkrētās

nozares specifika. Ar likumdevēja pilnvarojumu nav jāsaprot tikai

viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet tiesiskā regulējuma

būtība un mērķi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2010‑40‑03 10.4. punktu). Izskatāmajā

lietā, vērtējot pašvaldībai ar Azartspēļu likuma 41. panta otrās

daļas 11. punktu un 42. panta desmito daļu piešķirtā pilnvarojuma

apjomu, jāņem vērā arī pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktā

kompetence teritorijas plānošanas jomā.

Šobrīd azartspēles ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs,

legāls komercdarbības veids, to organizēšanai normatīvajos aktos

ir noteikta īpaša uzraudzības kārtība un, ņemot vērā azartspēļu

riskus un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz indivīdu un sabiedrību

kopumā, arī konkrēti aizliegumi (sal. sk. Satversmes tiesas

2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018‑17‑03 19.4.

punktu). Likumdevējs Azartspēļu likumā jau ir noteicis vietas

un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tā,

piemēram, azartspēles nevar organizēt valsts iestādēs, baznīcās,

ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, teritorijās, kurām

noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss (sk. Azartspēļu

likuma 41. panta otrās daļas 1.-10. punktu). Turklāt

likumdevējs ir noteicis, ka pašvaldības atļauja azartspēļu

organizēšanai nav nepieciešama četru un piecu zvaigžņu viesnīcās

(sk. Azartspēļu likuma 42. panta trešās daļas otro

teikumu). Tajā pašā likumā tas ir pilnvarojis pašvaldību lemt

par atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanas vietu

atvēršanai vai šādas atļaujas neizsniegšanu. Likumdevējs

Azartspēļu likumā paredzējis arī to, ka pašvaldībai ir tiesības

saistošajos noteikumos noteikt vietas un teritorijas, kurās

azartspēles organizēt nav atļauts.

Saeimas 2021. gada 15. aprīļa sēdē ir izteikti atšķirīgi

viedokļi par to, kā būtu interpretējams Azartspēļu likuma 41.

panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa. Tā,

piemēram, vairāki deputāti, aicinot atbalstīt priekšlikumu

iekļaut Azartspēļu likumā minētās normas, norādīja, ka šis

priekšlikums ir instruments, kas dod katrai pašvaldībai un tās

iedzīvotājiem tiesības kopīgi lemt par to, vai azartspēļu zāles

viņu administratīvajā teritorijā ir vai nav vajadzīgas. Savukārt

vairāki citi deputāti uzsvēra, ka šis priekšlikums nemaz nav

absolūts azartspēļu aizliegums, bet gan ir pašvaldībai piešķirtas

tiesības savā teritorijā noteikt vietas, kur azartspēles

organizēt nebūs iespējams (sk. Saeimas 2021. gada 15. aprīļa

sēdes stenogrammu).

Tādējādi, ņemot vērā savstarpēji pretrunīgos viedokļus, kas

tika pausti deputātu debatēs Saeimas 2021. gada 15. aprīļa sēdē,

Satversmes tiesa secina, ka tikai no šīm debatēm vien nav

iespējams viennozīmīgi izsecināt Azartspēļu likuma 41. panta

otrās daļas 11. punkta un 42. panta desmitās daļas saturu.

Šobrīd Azartspēļu likums ļauj pašvaldībai lemt par azartspēļu

organizēšanas ierobežošanu tās administratīvajā teritorijā trijos

veidos. Pašvaldība var: 1) noteikt attiecīgus teritorijas

izmantošanas aprobežojumus teritorijas plānojumā; 2) pieņemt

individuālu lēmumu par atļauju organizēt azartspēles, katrā

konkrētajā gadījumā izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana

konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu; 3)

pieņemt saistošos noteikumus, kuros tā papildus jau likumdevēja

noteiktajām vietām un teritorijām, kurās azartspēles nav atļauts

organizēt, nosaka vēl citas šāda veida vietas un teritorijas.

Turklāt minētie azartspēļu organizēšanas ierobežošanas veidi

nevis izslēdz, bet gan papildina cits citu. Proti, visi šie

tiesiskie risinājumi var darboties līdztekus un nodrošināt

jēgpilnu azartspēļu izplatības kontroli (sal. sk. Satversmes

tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 18.5.

punktu).

Satversmes tiesa secina, ka atšķirība starp pašvaldības domes

saistošajos noteikumos noteiktajām vietām un teritorijām, kurās

aizliegts organizēt azartspēles, un vietu, kurā pašvaldība

aizliegusi organizēt azartspēles būtiska valsts un attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskāruma dēļ,

ir tā, ka saistošajos noteikumos paredzētās vietas un teritorijas

ir atzītas par azartspēļu organizēšanai nepiemērotām jau pirms

tam, kad saņemts azartspēļu organizētāja iesniegums konkrētas

azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai. Šādā gadījumā

komersants, kurš vēlas atvērt jaunu azartspēļu organizēšanas

vietu, jau iepriekš var paredzēt, vai konkrētajā vietā vai

teritorijā azartspēļu organizēšana ir vai nav atļauta. Abos

iepriekš minētajos gadījumos aizliegums organizēt azartspēles ir

pamatojams nevis ar vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu

kaitīgumu un vispārīgu norādi uz sabiedrības interesēm, bet gan

ar konkrētās vietas vai teritorijas specifiskajām īpašībām, kas

to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu.

Azartspēļu likuma 42. panta trešajā daļā likumdevējs noteicis,

ka, lemjot par atļauju organizēt azartspēles konkrētajā vietā,

pašvaldībai katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē tas, vai

azartspēļu organizēšana šajā vietā varētu radīt būtisku valsts un

attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu

aizskārumu. Taču šādu kritēriju likumdevējs nav iekļāvis

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta

desmitajā daļā.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldība savas kompetences

ietvaros nevar rīkoties patvaļīgi. Proti, tās rīcībai ir jābūt

objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos (sal.

sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr.

2009-09-03 16.3. punktu). Arī gadījumos, kad pašvaldība

atbilstoši Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un

42. panta desmitajai daļai saistošajos noteikumos paredz vietas

un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, tās

rīcībai ir jābūt balstītai racionālos apsvērumos, kas pamato

noteiktā ierobežojuma nepieciešamību.

Pašvaldībai, nosakot vietas un teritorijas, kurās azartspēļu

organizēšana nav atļauta, visupirms ir jāievēro tas, kas noteikts

tās teritorijas plānojumā. Satversmes tiesa jau ir secinājusi,

ka, plānojot teritorijas attīstību, pašvaldībai ir plaša rīcības

brīvība. Tomēr tā nav neierobežota. Pašvaldībai piešķirtā rīcības

brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu

ietvaros. Proti, teritorijas plānošanas procesā pašvaldībai ir

jāizvērtē visi apstākļi, tostarp sabiedrības intereses, indivīdu

tiesības, ekonomiskās attīstības perspektīvas un vides prasības

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā

Nr. 2008-05-03 9.1. un 15.3. punktu).

Teritorijas plānojumā pašvaldība nosaka funkcionālās zonas,

lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas

un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus (sk.

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240

"Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves

noteikumi" 15. punktu). Ja attiecīgais funkcionālais

zonējums nenosaka komercdarbības veikšanu kā atļauto izmantošanas

veidu konkrētā pašvaldības administratīvajā teritorijā, tad

secīgi arī azartspēļu organizēšana šajā teritorijā nav atļauta.

Līdz ar to, saistošajos noteikumos nosakot vietas un teritorijas,

kurās azartspēles nav atļauts organizēt, pašvaldībai nav

nepieciešams vēlreiz izvērtēt un norādīt to, ka azartspēļu

organizēšana ir aizliegta tajās vietās, kurās komercdarbības

veikšanu kā atļauto izmantošanas veidu nenosaka tās teritorijas

plānojums.

Savukārt attiecībā uz tām teritorijām, kurās teritorijas

plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums nosaka komercdarbības

veikšanu, tostarp azartspēļu organizēšanu, kā atļauto

izmantošanas veidu, pašvaldībai, ja tā nosaka vietas un

teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, ir jāveic

individuāls izvērtējums par katru no šīm vietām un teritorijām.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, nosakot azartspēļu

organizēšanas ierobežojumus, pašvaldībai ir jānodrošina līdzsvars

starp azartspēļu organizēšanu un sabiedrības interesēm (sal.

sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā

Nr. 2018‑17‑03 19.4. punktu). Arī pieņemot saistošos

noteikumus, kuros noteiktas vietas un teritorijas, kurās

azartspēles organizēt nav atļauts, pašvaldībai ir pienācīgi

jāpamato, kāpēc katrā no tām azartspēļu organizēšana būtu

aizliedzama, ņemot vērā dažādus apstākļus, tostarp attiecīgās

pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju

intereses.

Interpretējot Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11.

punktu un 42. panta desmito daļu, Satversmes tiesa secina, ka

šajās tiesību normās nav noteikts to vietu un teritoriju skaits,

kurās pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem drīkst aizliegt

azartspēļu organizēšanu. Proti, pašvaldība ir tiesīga noteikt

neierobežoti daudz vietu un teritoriju, kurās azartspēles

organizēt nav atļauts, turklāt šāds ierobežojums var tikt

noteikts ikvienā pašvaldības vietā vai teritorijā, izņemot tās

vietas, kurās saskaņā ar Azartspēļu likumā noteikto pašvaldības

atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai nav

nepieciešama.

Pieteikuma iesniedzēja, atsaucoties uz Administratīvo

teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1. pantā ietvertā termina

"administratīvā teritorija" skaidrojumu un termina

"teritorija" skaidrojumu citos tiesību avotos, norāda:

nav pamatots apstrīdētajā rīkojumā ietvertais secinājums, ka

pašvaldībai būtu dotas tiesības ierobežot azartspēles tikai kādā

noteiktā tās teritorijas daļā, bet ne visā tās administratīvajā

teritorijā. Tomēr, vērtējot Azartspēļu likuma normu tekstu, jāņem

vērā apsvērums, ka tajās ietvertie termini "administratīvā

teritorija" un "teritorija" ir apzināti lietoti ar

dažādu apjomu un likumdevējs tos ir konsekventi nošķīris.

Tādējādi ir secināms, ka minētie termini nav sinonīmi un

likumdevējs ir apzināti lietojis atšķirīgus terminus:

"administratīvā teritorija", ar to saprotot visu

pašvaldības administratīvo teritoriju, un "teritorija",

ar to saprotot tikai konkrētu pašvaldības administratīvās

teritorijas daļu.

Satversmes tiesa piekrīt pieaicinātās personas Saeimas

viedoklim, ka visā pašvaldības teritorijā azartspēļu organizēšana

varētu tikt aizliegta tikai tad, ja pašvaldība pēc katras tās

administratīvajā teritorijā ietilpstošās vietas un teritorijas

izvērtēšanas nonāktu pie secinājuma, ka azartspēļu organizēšanas

aizliegums katrā no šīm vietām un teritorijām ir nepieciešams un

kopumā tas aptver visu pašvaldības teritoriju (sk. lietas

materiālu 109. lp.).

Līdz ar to Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts

un 42. panta desmitā daļa piešķir pašvaldībai pilnvarojumu

noteikt konkrētas vietas un teritorijas, kurās azartspēles

organizēt nav atļauts.