4. pants

Pieteikuma iesniedzēja - Ķekavas novada dome

- uzskata, ka apstrīdētais rīkojums neatbilst Azartspēļu likuma

41. panta otrās daļas 11. punktam, 42. panta desmitajai daļai un

likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai.

Atsaucoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu

likuma 1. pantu un termina "teritorija" skaidrojumu

citos tiesību avotos, Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nav

pamatots apstrīdētajā rīkojumā ietvertais secinājums, ka

pašvaldībai būtu dotas tiesības ierobežot azartspēles tikai kādā

noteiktā tās teritorijas daļā, bet ne visā tās administratīvajā

teritorijā. Azartspēļu likums kopumā esot tulkojams tādējādi, ka

tajā ir skaidri noteiktas vietas, kurās azartspēles organizēt ir

atļauts, savukārt lēmuma pieņemšana attiecībā uz visu pārējo

pašvaldības teritoriju esot pašvaldības ekskluzīvā

kompetencē.

2021. gada 15. aprīļa grozījumi attiecoties tikai uz tām

azartspēļu organizēšanas vietām, kuras pašlaik vēl nedarbojas,

bet nākotnē potenciāli varētu savu darbību uzsākt. Līdz ar to

Saistošie noteikumi Nr. 22/2021 neparedzot pilnīgu azartspēļu

aizliegumu. Proti, pilnīgs azartspēļu aizliegums nemaz neesot

iespējams, jo azartspēļu organizēšanas vietas joprojām varēs tikt

atvērtas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, turklāt 2021. gada

15. aprīļa grozījumi neietekmējot tās azartspēļu organizēšanas

vietas, kuru darbībai licence izsniegta pirms Saistošo noteikumu

Nr. 22/2021 spēkā stāšanās.

Pieteikuma iesniedzēja nepiekrīt apstrīdētajā rīkojumā

norādītajam, ka tādā gadījumā, ja Azartspēļu likuma mērķis būtu

paredzēt pašvaldībai tiesības aizliegt azartspēļu organizēšanu

visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, minētajā likumā šīs

tiesības būtu definētas skaidri un nepārprotami, neregulējot

kārtību atļaujas saņemšanai. Esot apšaubāms tas, vai likumdevējs,

pieņemot 2021. gada 15. aprīļa grozījumus, būtu paredzējis, ka

visas pašvaldības pieņems tādus saistošos noteikumus, ar kuriem

tiks aizliegta turpmāku azartspēļu organizēšanas vietu atvēršana

visā to administratīvajā teritorijā. Turklāt praksē tas arī

neesot noticis. Līdz ar to esot tikai saprotama likumdevēja

izšķiršanās arī turpmāk Azartspēļu likumā saglabāt līdzšinējo

atļaujas saņemšanas kārtību attiecībā uz tām pašvaldībām, kas

nolēmušas neizmantot 2021. gada 15. aprīļa grozījumos paredzēto

rīcības brīvību.

Apstrīdētajā rīkojumā neesot noteikts kaut aptuvens

pašvaldībai apkopojamo datu un veicamo pētījumu apjoms, tostarp

neesot nekādas norādes par to, vai pētījumi jāveic ciemu, pagastu

vai pilsētu līmenī. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, tādā

gadījumā, ja šāda papildu nosacījuma izvirzīšana attiecībā uz

padziļināta izvērtējuma veikšanu būtu bijusi likumdevēja griba,

norma būtu attiecīgi papildināta, piemēram, ar vārdiem

"ņemot vērā azartspēļu ietekmes izvērtējumu konkrētajā

teritorijā".

Turklāt likumdevējs 2021. gada 15. aprīļa grozījumos vairs

neesot lietojis vārdus "motivēts lēmums". Tas pats par

sevi neatbrīvojot Pieteikuma iesniedzēju no pienākuma motivēt

pieņemtos lēmumus, tomēr skaidri norādot uz to, ka izvērtējuma

pietiekamība attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietu

pieejamību konkrētajā administratīvajā teritorijā ir samazināta.

Likumdevējs neesot noteicis pašvaldībai pienākumu katrā gadījumā

pierādīt, ka konkrētā azartspēļu organizēšanas vieta ir nevēlami

ietekmējusi personu uztveri, apziņu vai rīcību attiecībā uz

azartspēļu pakalpojumiem. Pašvaldībai esot jāpamato tikai

sabiedrības interešu būtiska aizskāruma objektīva iespējamība,

bet neesot jāpierāda konkrēti interešu aizskāruma apstākļi.

Atsaucoties uz Augstākās tiesas judikatūru, Pieteikuma

iesniedzēja uzsver, ka tieši vietējā pašvaldība vislabāk pārzina

attiecīgās administratīvās teritorijas apstākļus un spēj

atbilstoši tiem novērtēt attiecīgās darbības riskus. Kompetence

izšķirt to, kuros gadījumos attiecīgais komercdarbības veids

konkrētā vietā ir atļaujams un kuros nav atļaujams, esot nodota

tieši pašvaldībai. Turklāt azartspēļu iespējamā kaitīgā ietekme

esot atzīta gan normatīvajos aktos, gan politikas plānošanas

dokumentos. Esot zinātniski pierādīts, ka azartspēļu atkarība

izraisa nelabvēlīgas sekas gan indivīda, gan ģimenes, gan

kopienas, gan arī sabiedrības līmenī. Tādējādi esot apšaubāms

tas, ka likumdevēja nodoms būtu bijis pilnvarot pašvaldību

noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu tikai tādos

gadījumos, kad negatīvās sekas jau iestājušās.

Gan Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts, gan

42. panta desmitā daļa skaidri nosakot, ka pašvaldība aizliegumu

organizēt azartspēles nosaka saistošajos noteikumos. Tas

nozīmējot, ka likumdevējs ir nepārprotami paudis savu vēlmi

piešķirt pašvaldībai tiesības lemt par azartspēļu ierobežošanu

jebkurā brīdī, nevis tikai teritorijas plānojuma izstrādāšanas

procesā.