Par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2024. gada 21. augusta rīkojuma Nr. 1-2/105 "Par Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 15. maija saistošo noteikumu Nr. 22/24 "Nekustamo īpašumu "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, grozot teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, Pašvaldību likuma 66. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Apstrīdētā rīkojuma 7.6. apakšpunktā secināts, ka

pašvaldība pārkāpusi Noteikumu Nr. 628 87. un 88. punktu, jo pēc

publiskās apspriešanas Lokālplānojumā veikti labojumi, kuri,

pretēji Noteikumu Nr. 628 90. punktam, nav nodoti atkārtotai

publiskai apspriešanai:

1) grozīts Lokālplānojuma paskaidrojuma raksta 22. attēlā

norādītās teritorijas ar īpašiem noteikumiem - teritorijas, kur

veicami kompleksi meliorācijas un aizsardzības pret plūdiem

pasākumi -, saīsinājuma numurs no TIN16 uz TIN11;

2) papildināta Lokālplānojuma grafiskās daļas karte ar augstas

detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes uzturētāja

reģistrācijas atzīmi;

3) labots Lokālplānojuma apbūves noteikumu 21. punktā

norādītais augstums no 2 m uz 2,40 m Latvijas normālo augstumu

sistēmā (LAS) no zemes virsmas.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka visi minētie ir tehniska

rakstura labojumi, proti, tajos netika iekļauti tādi jauni,

publiski neapspriesti teritorijas izmantošanas risinājumi, kas

skartu personu tiesiskās intereses vai aprobežotu nekustamo

īpašumu izmantošanu. Tādēļ šie labojumi nebija nododami

atkārtotai publiskai apspriešanai.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 4. panta pirmā daļa

noteic, ka teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību.

Tādējādi pašvaldībai, izstrādājot lokālplānojumu, ir pienākums

nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī

noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības

līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot

pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju. Sabiedrības viedokļa

noskaidrošana un sabiedrības līdzdalība lokālplānojuma

izstrādāšanas procesā kalpo tam, lai sabiedrībai būtu zināmi

pašvaldības nodomi attiecībā uz konkrētas teritorijas

attīstīšanu, bet pašvaldībai būtu zināmas atsevišķu privātpersonu

un plašākas sabiedrības intereses un vēlmes. Tātad ar

lokālplānojumu ir jālīdzsvaro šīs dažādās intereses.

Noteikumu Nr. 628 86. punkts paredz, ka teritorijas plānojuma

vai lokālplānojuma izstrādes vadītājs pēc publiskās apspriešanas

beigām nodrošina publiskās apspriešanas laikā saņemto

priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu. Savukārt

atbilstoši šo noteikumu 87. punktam izstrādes vadītājs minētos

priekšlikumus un atzinumus, kā arī priekšlikumus par izmaiņām

teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā iesniedz izskatīšanai

pašvaldības domē. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 628 88. punktu

pašvaldības dome var apstiprināt lokālplānojumu vai arī to

noraidīt, kā arī nolemt pilnveidot lokālplānojuma redakciju. Ja

pašvaldība nolemj pilnveidot lokālplānojuma redakciju, tad

atkārtoti iesaistāma sabiedrība.

Noteikumu Nr. 628 86.1 punkts pieļauj arī

precizējumu veikšanu apspriestajā lokālplānojuma redakcijā bez

atkārtotas sabiedrības iesaistes. Tas attiecas uz gadījumiem, kad

pēc publiskās apspriešanas rodas nepieciešamība veikt

precizējumus vai papildu izpēti atbilstoši faktiskajai situācijai

vai institūciju atzinumiem, nemainot plānošanas dokumenta

risinājumus, vai kad ir mainījušies faktiskie apstākļi, kas

ietekmē plānošanas dokumenta saturu (sk. Ministru kabineta

2024. gada 16. janvāra noteikumu Nr. 53 "Grozījumi Ministru

kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628

"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas

dokumentiem"" anotāciju. Pieejama:

tapportals.mk.gov.lv). Tādējādi plānošanas atklātība tiek

sabalansēta ar efektivitāti. Ja precizējumu izdarīšana nav

saistīta ar plānošanas procesā atklāto interešu sadursmju

novēršanu, tad, veicot redakcionālus labojumus un novēršot

trūkumus, nav lietderīgi ievērot visas plānošanai izvirzītās

atklātības prasības. Tas, vai lokālplānojuma redakcija ir

pilnveidota un sabiedrība atkārtoti iesaistāma plānošanā vai arī

tā redakcija ir tikai precizēta, nemainot konceptuālus

risinājumus, ir atkarīgs no konkrēto grozījumu būtības un vietas

konkrētā plānojuma projektā. Pašvaldības tiesības patstāvīgi

plānot tās teritorijas attīstību tiktu vājinātas un plānošanas

process ieilgtu, ja publiskā apspriešana būtu rīkojama nebūtiskos

gadījumos.

Apstrīdētajā rīkojumā nav norādīts nedz tas, kāda mērķa

sasniegšanai pašvaldībai tiek izvirzīta prasība rīkot atkārtotu

Lokālplānojuma publisko apspriešanu, nedz arī tas, kā

Lokālplānojuma labojumi ietekmē šā teritorijas attīstības

plānošanas dokumenta būtību un saturu, kā arī sabiedrības un

konkrētu privātpersonu tiesības un intereses.

Precizēts saīsinājuma numurs vai kartē iekļauta datubāzes

uzturētāja reģistrācijas atzīme ir redakcionāli labojumi.

Savukārt labojums, ar kuru mainīta augstuma atzīme, attiecas uz

teritorijas paaugstināšanu zem ēkām vai pagalmiem saskaņā ar

vertikālo plānojumu (sk. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 21.

punktu). Tas ir pamatots ar objektīviem datiem un kalpo tam,

lai pasargātu teritoriju no vēju uzplūdiem, jo grīdas atzīme

nevar būt zemāka par vēju uzplūdu līmeni. Tādējādi prasība

iesaistīt sabiedrību Lokālplānojuma labojumu apspriešanā nav

pamatota.

Līdz ar to apstrīdētā rīkojuma 7.6.

apakšpunkts neatbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma 4.

panta pirmajai daļai un Noteikumu Nr. 628 86.1

punktam.