14. pants

Apstrīdētā rīkojuma 9. punktā norādīts, ka

pašvaldības būvvalde izdevusi būvatļauju ceļu izbūvei ar

Lokālplānojumu aptvertajos īpašumos, tomēr būvatļaujas izdošanas

brīdī Lokālplānojuma teritorijai nebija izstrādāts komplekss

detālplānojums vai lokālplānojums. Tādējādi pašvaldības būvvaldes

izdotā būvatļauja ceļu izbūvei neatbilst Būvniecības likuma 15.

panta pirmās daļas 1. punktam.

Savukārt Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka būvatļaujas

tiesiskums ir vērtējams, piemēram, tad, ja uz būvatļaujas pamata

tiek uzbūvēta tāda būve, kuru konkrētajā teritorijā nepieļauj

normatīvie akti. Tomēr no būvatļaujas tiesiskuma nav atkarīgs

paša Lokālplānojuma tiesiskums.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1. panta 1. punktu būvatļauja ir

administratīvais akts ar prasībām būvniecības ieceres

realizācijai dabā. Būvniecības likuma 14. panta devītā daļa

noteic, ka būvatļauju vai atteikumu izdot būvatļauju var

apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā

kārtībā. Tādējādi kontroli pār būvatļaujas tiesiskumu īsteno

kompetentās valsts pārvaldes iestādes un administratīvā

tiesa.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 9. panta 4. punkts

regulē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgās

ministrijas kompetenci - tā izvērtē vietējo pašvaldību

teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem

aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 26. un 27. pantā minēto

darbību veikšanai. Pašvaldības teritorijas plānojums un

lokālplānojums iegūst tā tiesību akta juridisko raksturu, ar kuru

tas apstiprināts. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25.

panta pirmā daļa noteic, ka vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumu un lokālplānojumu apstiprina ar pašvaldības

saistošajiem noteikumiem. Tādējādi lokālplānojums iegūst

pašvaldības saistošo noteikumu raksturu. Savukārt Teritorijas

attīstības plānošanas likuma 9. panta 4. punktā noteiktā

ministrijas kompetence nozīmē tiesību normu hierarhijas kontroli,

t. i., pārbaudi, vai saistošo noteikumu (lokālplānojuma) normas

atbilst citiem ārējiem normatīvajiem aktiem.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 26. un 27. pantā nav

paredzēts, ka ministrijas kompetencē būtu pārbaudīt to, vai

lokālplānojums atbilst administratīvajiem aktiem. Jautājums par

atsevišķa administratīvā akta tiesiskumu neskar šajā lietā

risināmu tiesību jautājumu par ārēja normatīvā akta - pašvaldības

saistošo noteikumu - atbilstību tiesību normām.

Tādējādi apstrīdētā rīkojuma 9.

punkts neatbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma 9.

panta 4. punktam.