15. pants

Apstrīdētā rīkojuma 8. punktā norādīts, ka

Lokālplānojumā ietvertais decentralizētās kanalizācijas un

notekūdeņu risinājums neatbilst Stratēģijā norādītajai Ropažu

novada ilgtermiņa prioritātei - sakārtot ūdenssaimniecību - un

tās vadlīnijai - Sužu ciemā attīstīt komunālos pakalpojumus un

publisko infrastruktūru, mazināt piesārņojumu, ko apbūve rada

ārpus centralizētajiem inženiertīkliem.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka pašvaldība var patstāvīgi

izvērtēt ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktos mērķus un

prioritātes un pielāgot tās konkrētajai situācijai un teritorijas

kopējās attīstības vajadzībām, tostarp, tāpat kā izskatāmajā

situācijā, ievērojot to, ka pašvaldībai nav finanšu resursu

centralizētu ūdenssaimniecības tīklu izbūvei. Turklāt stratēģija

nemaz nesatur tieši piemērojamas tiesību normas, bet gan

vadlīnijas, kuras vērtējamas teritorijas attīstības plānošanas

procedūrā.

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 15. punkts noteic, ka

pašvaldības autonomā funkcija ir saskaņā ar pašvaldības

teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi.

Savukārt šā panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka pašvaldības

autonomā funkcija ir arī organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumus

iedzīvotājiem. Tātad no šo normu sistēmas izriet, ka pašvaldībai

ir piešķirtas tiesības patstāvīgi izlemt jautājumus, kas saistīti

ar ūdenssaimniecību, un tās teritorijas plānojumā noteikt

konkrētus inženiertehniskos risinājumus ūdenssaimniecības jomā.

Tās ir pašvaldības autonomās funkcijas, jo tām ir vietējs

raksturs, proti, pašvaldību organizācija ir tieši saistīta ar

vietējās kopienas interesēm.

Satversmes ievadā norādīts, ka ikviens rūpējas par sevi,

saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties

atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Šīs

vērtības ir jāievēro arī vietējām kopienām, regulējot savas

lietas. Tādēļ pašvaldībai ir pienākums savas attīstības

plānošanas procesā gan samērot individuālās intereses un

sabiedrības kopējā labuma intereses, gan izturēties atbildīgi

pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Atbildīga izturēšanās nozīmē darbību plānošanu ilgtermiņā.

Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 3. panta pirmo

daļu attīstības plānošanu vispārīgi regulē Attīstības plānošanas

sistēmas likums, savukārt teritoriālo attīstību - Teritorijas

attīstības plānošanas likums. Attīstības plānošana ir principu,

mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā

īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības

un teritorijas attīstību. Savukārt atbilstoši minētā likuma 3.

panta otrajai daļai attīstības plānošanas sistēma aptver

politikas un teritorijas attīstības plānošanu, kā arī nodrošina

attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un valsts un

pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo

saskaņotību.

Teritorijas attīstības plānošana ir nozīmīgs instruments, kas

noteic, kā konkrētajā teritorijā tiks izmantota zeme, attīstīta

infrastruktūra un veicināta sabiedrības labklājība. Šajā procesā

būtiska loma ir pašvaldībām, kuras vislabāk pārzina vietējās

vajadzības, resursus un attīstības potenciālu. Pašvaldības,

izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tostarp

teritorijas plānojumus un lokālplānojumus, nodrošina līdzsvaru

starp ekonomisko izaugsmi, vides aizsardzību un iedzīvotāju

interesēm, tādējādi kalpojot kopējam publiskam labumam. Šāds

plānošanas process palīdz veidot ilgtspējīgu, sakārtotu un

konkurētspējīgu dzīves vidi.

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta

pirmajai daļai pašvaldības politikas un teritorijas attīstību

plāno secīgi. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā

atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības

stratēģijai un ievērojot citus nacionālā, reģionālā un vietējā

līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Savukārt

saskaņā ar minētā likuma 21. panta pirmo un otro daļu pašvaldības

ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas

attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka vietējās pašvaldības

ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, attīstības

prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un

grafiskā veidā. Šo stratēģiju izstrādā atbilstoši plānošanas

reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, izvērtējot blakus

esošo vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas

dokumentus, bet telpiskās attīstības perspektīvā nosaka

teritoriju attīstības vadlīnijas, kā arī nosaka un shematiski

attēlo vietējās pašvaldības nozīmīgākās telpiskās struktūras,

attīstības prioritātes un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas. Noteikumu

Nr. 628 19. punktā konkretizēts pašvaldības ilgtspējīgas

attīstības stratēģijas saturs. Stratēģijā jāiekļauj pašvaldības

ilgtermiņa attīstības redzējums (vīzija), stratēģiskie mērķi,

ilgtermiņa prioritātes, kā arī telpiskās attīstības perspektīva,

kuras ietvaros izstrādā vadlīnijas - pamatprincipus teritoriju

plānošanai un attīstībai. Salīdzinājumā ar turpmākajiem

teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem stratēģijā tiek

iekļautas abstraktas vadlīnijas, kuras pašvaldībām jāņem vērā

turpmāko plānošanas dokumentu izstrādē, tādējādi pašvaldības

ilgtermiņa attīstības stratēģija ir nevis normatīvais tiesību

akts, bet gan politikas plānošanas dokuments (sk. Satversmes

tiesas 2014. gada 10. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-04-03

13.2. punktu).

Pašvaldība savu politiku un teritorijas attīstību plāno

saskaņoti. Attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes

savstarpējās saskaņotības princips ir noteikts Attīstības

plānošanas sistēmas likuma 9. panta pirmajā daļā, kā arī

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3. panta 8. punktā.

Savstarpējās saskaņotības princips atklājas arī Teritorijas

attīstības plānošanas likuma 20. pantā, kas prasa, lai vietējai

pašvaldībai būtu savstarpēji saskaņoti attīstības plānošanas

dokumenti: vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības

stratēģija, vietējās pašvaldības attīstības programma, vietējās

pašvaldības teritorijas plānojums, lokālplānojumi, detālplānojumi

un tematiskie plānojumi. Arī Noteikumu Nr. 628 26. un 33. punktā

noteikts, ka teritorijas plānojumu izstrādā, pamatojoties uz

pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, bet

lokālplānojumu - pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju un pašvaldības teritorijas plānojumu.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta otrā daļa

noteic, ka ar lokālplānojumu var grozīt vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā ar

vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Šajā

normā atspoguļojas no teritorijas attīstības secīgas plānošanas

principa izrietošās tiesiskās sekas. Ilgtspējīgas attīstības

stratēģija norāda vispārēju teritorijas attīstības virzienu, bet

lokālplānojuma uzdevums ir šo virzienu materializēt konkrētā

vietā. Ja ilgtspējīgas attīstības stratēģija jau nosaka konkrētu

attīstības veidu konkrētā vietā, tad lokālplānojums nevar būt

pretējs tam, jo citādi ilgtspējīgas attīstības stratēģija kļūtu

tikai par formālu ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas

dokumentu, kas pašvaldības domes ikdienas darbā, tostarp

teritorijas attīstības plānošanas procesā, zaudētu savu praktisko

nozīmi un kļūtu bezmērķīgs. Tāpat savu būtisko nozīmi zaudētu gan

tas, ka stratēģijas sastādīšana ir sasaistīta ar ietekmes uz vidi

novērtējumu, gan arī tas, ka stratēģijas apspriešanā tiek

iesaistīta sabiedrība. Likuma prasības iztulkojamas nevis

formāli, bet gan tā, lai to iedarbība būtu pilnīga un

praktiska.

Arī Pieteikuma iesniedzēja Stratēģijas ievada 4. un 5. punktā

ir uzsvērusi: "Stratēģija ir nozīmīgākais pašvaldības

teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kam ir pakārtoti

pārējie plānošanas dokumenti - attīstības programma, teritorijas

plānojums, tematiskie plānojumi, lokālplānojumi un

detālplānojumi. Stratēģijas ilgtermiņa attīstības redzējums,

mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva ir

izstrādāta, ievērojot pēctecību plānošanā, balstoties uz

līdzšinējo novadu vērtībām un izvērtējot to ilgtermiņa attīstības

plānošanas dokumentus, saskaņojot teritoriju intereses un

vienojoties par kopīgu attīstības redzējumu Ropažu

novadā."

Stratēģijas 51. punktā norādīts: "Lai virzītos uz novada

attīstības redzējumu, ir izvirzīti trīs stratēģiskie mērķi, no

kuriem viens ir "veicināt aprites ekonomiku, tīru un

taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un

"zilas" investīcijas un ilgtspējīgu mobilitāti klimata

pārmaiņu mazināšanai un pielāgojoties tām." Stratēģijas 53.

un 55. punktā par pašvaldības ilgtermiņa prioritāti - teritorijas

attīstības vispārējo aktualitāti, kuras risināšana tiek izvirzīta

priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm -

izvirzīta dabai saudzīga saimniekošana, ar to saprotot pasākumus,

kas citstarp sakārto ūdenssaimniecību, un dabu saudzējoša

apsaimniekošana visos līmeņos, sākot ar bioloģiskās daudzveidības

aizsardzību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās līdz pat mežu

un ūdeņu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un "zaļās" un

"zilās" infrastruktūras attīstību, it īpaši pilsētvidē

un ciemos. Savukārt Stratēģijas 72. punkta "d"

apakšpunktā secināts, ka vasaras dārzu ciemos, tostarp Sužu

ciemā, ir nepieciešams attīstīt publisko infrastruktūru (ielas,

apgaismojums), mazināt ietekmi uz vidi (ūdenssaimniecība,

notekūdeņu attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana), tādēļ 73.

punkta "d" apakšpunktā pašvaldība noteikusi, ka Sužu

ciemā ir jāattīsta komunālie pakalpojumi un publiskā

infrastruktūra un jāmazina apbūves radītais piesārņojums ārpus

centralizētajiem inženiertīkliem.

Dzīvojamās apbūves attīstībai pašvaldība noteikusi vadlīnijas,

proti, noteikusi, ka jauno savrupmāju ciemu attīstīšanai, ja

attiecīgajās apdzīvotajās vietās nav inženiertehnisko tīklu, ir

jāveic sadzīves kanalizācijas notekūdeņu kontrole.

Inženiertehniskās infrastruktūras attīstībai pašvaldība noteikusi

šādu vadlīniju - attīstīt inženiertehnisko infrastruktūru, jo

īpaši jaunas apbūves teritorijas attīstīt vienlaikus ar

inženiertehnisko infrastruktūru, paplašināt centralizētas

ūdensapgādes, sadzīves notekūdeņu un siltumapgādes sistēmas, kā

arī lietusūdeņu savākšanas sistēmas apdzīvotajās vietās pie Rīgas

robežas, sadarbojoties ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"Rīgas ūdens"; aglomerācijās, kurās piesārņojuma slodze

ir 2000-10 000 CE, paplašināt centralizētās kanalizācijas

sistēmas (sk. Stratēģijas 78. un 129.-130. punktu).

Savukārt saskaņā ar Lokālplānojuma apbūves noteikumu 11., 63.

un 65. punktu Lokālplānojuma teritoriju, kurā plānota savrupmāju

apbūve, plānots nodrošināt ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un

to objektiem - lokālu ūdensapgādi, decentralizētu sadzīves

notekūdeņu kanalizāciju (teritorijas attīstības pirmajā kārtā) un

centralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizāciju (pēc teritorijas

attīstības pirmās kārtas īstenošanas).

Lokālplānojuma paskaidrojuma raksta 5.4.2. apakšpunktā

noteikts: "Izpētot situāciju par centralizēto kanalizācijas

tīklu pieejamību, noskaidrots, ka tuvākie centralizētie pašteces

kanalizācijas tīkli atrodas vairāk kā 1 km attālumā no

lokālplānojuma teritorijas. Lokālplānojumā izteikta prognoze, ka,

perspektīvā iesaistoties arī vietējai pašvaldībai centralizētās

kanalizācijas tīkla izbūvē Sužos, paplašinot tīklu no Bukultiem

virzienā uz Sužiem, lokālplānojuma teritorija varētu pieslēgties

šim centralizētās kanalizācijas tīklam. [..] Uzsākot teritorijas

attīstības 2. kārtu, ir jāpārskata sadzīves kanalizācijas

risinājums uz centralizēto kanalizācijas risinājumu, skatoties

pēc esošās situācijas, vai lokālplānojuma teritorijai tuvākā

apkārtnē ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli vai

teritorijā jāizbūvē sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaise, par

risinājumu vienojoties ar pašvaldību." Savukārt

paskaidrojuma raksta 5.5. apakšpunktā noteikts: "Attīstības

ieceri plānots īstenot trīs kārtās, ņemot vērā ekonomisko

situāciju un citus apstākļus, kas ietekmē dzīvojamās apbūves

attīstības projektu īstenošanu."

Lokālplānojuma apbūves noteikumu 11. punkts nosaka:

"Plānotajām dzīvojamajām ēkām kā pagaidu risinājumu līdz

centralizētas kanalizācijas tīklu izbūvei ierīko decentralizētu

kanalizācijas sistēmu, kas nodrošina vides aizsardzības normatīvu

prasībām atbilstošu vides aizsardzības līmeni un piesārņojuma

nenonākšanu vidē; paredz pieslēgšanas iespējas centralizētajiem

kanalizācijas tīkliem pēc to izbūves; pēc centralizēto

kanalizācijas tīklu izbūves pieslēgums tiem ir obligāts."

Minēto noteikumu 63. punkts paredz: "Savrupmāju apbūves

teritorijā, īstenojot teritorijas attīstības pirmo kārtu (50

dzīvojamās mājas), kā pagaidu risinājumu līdz centralizētās

kanalizācijas tīklu izbūvei līdz lokālplānojuma teritorijai, ir

atļauts ierīkot decentralizētu sadzīves kanalizācijas

risinājumu." Savukārt 65. punkts paredz: "Lai

lokālplānojuma teritorijā īstenotu savrupmāju dzīvojamo apbūvi

pēc 50. dzīvojamās mājas būvniecības jeb teritorijas attīstības

otro kārtu, ir jāparedz centralizētās kanalizācijas risinājums -

izbūvēt lokālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai

izbūvēt kanalizācijas tīklu ar pieslēgumu esošajam kanalizācijas

tīklam Bukultos, vai pieslēgties kanalizācijas tīklam, kas

izbūvēts gar lokālplānojuma teritoriju vai tās tuvumā (ja ir

pieejams centralizētās kanalizācijas tīkls ārpus lokālplānojuma

teritorijas)."

Lokālplānojumā paredzētais jaunas apbūves teritorijas

attīstības plānojums neseko Stratēģijā izvirzītajai vadlīnijai -

šādu teritoriju attīstīt vienlaikus ar inženiertehnisko

infrastruktūru, paplašināt centralizētas ūdensapgādes un sadzīves

notekūdeņu sistēmas -, bet gan paredz tai pretēju risinājumu, uz

nenoteiktu laiku atliekot centralizētas kanalizācijas izbūvi.

Līdz ar to Lokālplānojums neseko Stratēģijā noteiktajiem mērķiem

un tādēļ tas neatbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma

24. panta otrajai daļai.

Tādējādi apstrīdētā rīkojuma 8.

punkts atbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta

trešajai daļai.