16. pants

Apstrīdētā rīkojuma 10. punktā un 10.1.2.

apakšpunktā norādīts, ka Lokālplānojumā paredzētais

decentralizētās kanalizācijas risinājums ir pretrunā arī ar

Garkalnes teritorijas plānojuma apbūves noteikumu 350.2.

apakšpunktu, kas prasa obligātu pieslēgumu centralizētajiem

kanalizācijas tīkliem.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka minētais arguments nav

pamatots, jo Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta

otrā daļa pieļauj to, ka lokālplānojumā tiek detalizēts vietējās

pašvaldības teritorijas plānojums. Tas nozīmē, ka Lokālplānojumā

varēja paredzēt citādu kanalizācijas risinājumu, nekā to paredz

Garkalnes teritorijas plānojums. Turklāt Noteikumu Nr. 240 151.

punkts ļauj kā pagaidu risinājumu līdz centralizētu ūdensapgādes

un kanalizācijas tīklu izbūvei ierīkot vietējo ūdensapgādi un

decentralizētas kanalizācijas sistēmas, paredzot iespēju

pieslēgties centralizētajiem tīkliem pēc to izbūves.

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta

pirmo un otro daļu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu

izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības

stratēģijai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka

funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus

teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus. Savukārt

atbilstoši minētā likuma 24. panta otrajai daļai lokālplānojumā

var detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Saskaņā

ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 9. punktu,

20. panta 4. punktu un 24. panta pirmo daļu lokālplānojums ir

pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas

dokuments, kuru izstrādā noteiktai pašvaldības teritorijas daļai

kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma

detalizēšanai vai grozīšanai un kuru izmanto par pamatu turpmākai

plānošanai, kā arī būvprojektēšanai. Tātad teritorijas plānojums

un lokālplānojums ir nošķirami pēc tiem nepieciešamās konkrētības

pakāpes. Lai gan teritorijas plānojumā var būt pietiekams arī

vispārīgāks regulējums, lokālplānojuma noteikumiem jābūt

konkrētākiem.

Noteikumu Nr. 628 35. punkts noteic, ka lokālplānojuma

paskaidrojuma rakstā ietver lokālplānojuma izstrādes pamatojumu,

risinājuma aprakstu un saistību ar piegulošajām teritorijām, kā

arī atbilstību pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai,

ja ar lokālplānojumu tiek mainīts teritorijas plānojumā

noteiktais funkcionālais zonējums, izmantošanas nosacījumi un

aprobežojumi. Savukārt šo noteikumu 36. punkts paredz, ka

lokālplānojuma grafiskajā daļā citstarp detalizē teritorijas

plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu un tajā atļautos

izmantošanas veidus vai nosaka funkcionālo zonējumu un

izmantošanas veidus, precizē teritorijas plānojuma funkcionālā

zonējuma robežas, ja tās mēroga noteiktības dēļ teritorijas

plānojumā nav noteiktas precīzi, kā arī nosaka vai precizē

robežas teritorijām ar īpašiem noteikumiem, transporta

infrastruktūru, galvenos inženiertīklu apgādes, meliorācijas

sistēmu un hidrotehnisko būvju risinājumus, pašvaldības

kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un tās pārziņā esošos

objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas.

Tātad saskaņā ar Noteikumu Nr. 628 35. un 36. punktu ar

lokālplānojumu var tikt mainīts teritorijas plānojumā noteiktais

funkcionālais zonējums, izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi.

No šajos punktos minētā apraksta izriet, ka ar jēdzienu

"detalizēt" saprotama gan teritorijas plānojumā

neminētu noteikumu izstrāde, ņemot vērā teritorijas plānojuma

mērķi, jēgu un būtību, gan teritorijas plānojumā ieviesušos

neprecizitāšu labošana, gan arī teritorijas plānojumā ietverto

vispārīgo prasību konkretizēšana.

Teritorijas attīstības plānošanas procesā ievērojams arī

savstarpējās saskaņotības princips, no kura citstarp atvasināms

teritorijas plānošanas secīgums. Tas prasa tādu plānošanas

dokumentu izstrādi un īstenošanu, kuri detalizētu iepriekšējos

teritorijas plānojumus. Plānošanas secīguma būtība ir novērst

haotisku un nekoordinētu teritorijas apbūves plānošanu un

nodrošināt to, ka ikviens jau konkrētāks un precīzāks plānošanas

lēmums veicina teritorijas attīstību iepriekš noteiktajā

vispārīgajā virzienā. Plānošanas secīgums kalpo arī kā tiesiskais

instruments, kas palīdz gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ikvienam

vietējās teritorijas attīstībā ieinteresētajam plānot savu

darbību, pamatojoties uz skaidru un prognozējamu attīstības

ietvaru. Turklāt plānošanas secīgums ierobežo iespējamu

pašvaldības patvaļīgu vai pretrunīgu rīcību teritorijas

attīstības plānošanas jautājumos. Piemēram, tas ne tikai attiecas

uz dažāda līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem,

bet arī uztur prasību, ka viens un tas pats dokuments nevar

saturēt savstarpēji pretrunīgus noteikumus.

Tādējādi, ņemot vērā teritorijas plānojuma vispārīgo raksturu,

no vienas puses, un lokālplānojuma kā detalizētāka dokumenta

raksturu, no otras puses, secināms, ka jēdziens

"secīgums" nav vērsts uz to, lai lokālplānojums precīzi

atkārtotu teritorijas plānojumu. Tas būtu pretrunā ar pašvaldības

tiesībām patstāvīgi plānot savas teritorijas attīstību. Proti,

attīstības prasība atklāj plašākas plānošanas iespējas, citstarp

pieļaujot lokālplānojuma atkāpes no teritorijas plānojuma

noteikumiem, piemēram, gadījumā, ja lokālplānojuma izstrādes

procesā gūta pārliecība par to, ka teritorijas plānojumā

ietvertās prognozes neatbilst faktiskajai situācijai. Taču

pašvaldība nevar atkāpties nedz no ilgtermiņa attīstības

stratēģijas, nedz no teritorijas plānojuma pamatkoncepcijas, un

tas nozīmē, ka lokālplānojums nedrīkst pilnībā ignorēt

teritorijas plānojumā noteikto vispārējo virzienu un ideju par

to, kā attīstāma konkrētā teritorija un tās apkārtne.

No Garkalnes teritorijas plānojuma apbūves noteikumu 350.2.

apakšpunkta pēc būtības izriet, ka tādā teritorijā kā Suži

jāizvēlas centralizētas ūdensapgādes un notekūdeņu risinājums,

paredzot obligātu pieslēgumu šādam tīklam. Šā noteikuma pamatā ir

vides apsvērumi. Proti, kā norādīts Garkalnes teritorijas

plānojuma paskaidrojuma rakstā, plānojuma izstrādāšanas laikā

konstatēts, ka viena no būtiskām problēmām, kas kavē Sužu ciema

attīstību, ir sliktā notece, kas izraisa applūšanas risku un

apgrūtina ciema teritorijas turpmāko apbūvi (sk. Garkalnes

teritorijas plānojuma paskaidrojuma raksta 62. lp. Pieejams:

geolatvija.lv). Arī Lokālplānojuma izstrādes laikā pirms tā

pieņemšanas Valsts vides dienests sniedza negatīvu atzinumu par

izraudzīto inženierkomunikāciju risinājumu, norādot, ka tik

apjomīgai dzīvojamai apbūvei Lokālplānojumā būtu jānosaka

obligāts pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes un sadzīves

kanalizācijas sistēmai vai jāsniedz atbilstošs skaidrojums, tajā

ietverot tehniski ekonomisko pamatojumu, vides risku vērtējumu un

prasības pagaidu risinājumiem (sk. Ziņojuma par lokālplānojuma

publiskās apspriešanas rezultātiem 2. pielikumu. Pieejams:

geolatvija.lv).

Noteikumu Nr. 240 151. punkts vispār ļauj kā pagaidu

risinājumu līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu

izbūvei ierīkot vietējo ūdensapgādi un decentralizētas

kanalizācijas sistēmas, paredzot iespēju pieslēgties

centralizētajiem tīkliem pēc to izbūves. Tomēr šis ir vispārīgs

noteikums, kura izmantošana ir atkarīga no konkrētās teritorijas

apstākļiem un pašas pašvaldības lēmumiem attīstības plānošanas

jomā. Tā kā Stratēģijā un Garkalnes teritorijas plānojumā

noteikts, ka Sužu ciemā jāizvēlas centralizētās ūdensapgādes un

notekūdeņu risinājums, paredzot obligātu pieslēgumu šādam tīklam,

Noteikumu Nr. 240 151. punkts uz Lokālplānojumu nav attiecināms.

Līdz ar to Lokālplānojuma apbūves noteikumu 11., 63. un 65.

punkts neatbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24.

panta otrajai daļai.

Tādējādi apstrīdētā rīkojuma 10.

punkts un 10.1.2. apakšpunkts atbilst Teritorijas attīstības

plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai.