2. pants

Pieteikuma iesniedzēja - Ropažu novada

pašvaldības dome - norāda, ka apstrīdētais rīkojums neatbilst

Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk

- Harta) 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, Pašvaldību

likuma 66. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības

plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai.

Ministrs ir pārsniedzis labas pašvaldību pārraudzības principa

robežas un nesamērīgi iejaucies pašvaldības autonomajā funkcijā -

teritorijas plānošanā. Pašvaldību likuma 66. pantu un Teritorijas

attīstības plānošanas likuma 27. panta trešo daļu var attiecināt

tikai uz prettiesiskiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

Turklāt ministrs neinformēja pašvaldību par iespējamiem

pārkāpumiem un neprasīja paskaidrojumus pirms apstrīdētā rīkojuma

izdošanas. Tas savukārt neatbilst Hartas 8. panta prasībām par

konsultēšanos un minimālu iejaukšanos pašvaldības autonomijā.

Lokālplānojums tika izstrādāts atbilstoši Teritorijas

attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmajā daļā ietvertajam

pilnvarojumam, ievērojot publiskās apspriešanas un sabiedrības

līdzdalības procedūras. Proti, iedzīvotāju iebildumi tika

vērtēti, un atbildes tika sniegtas normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā. Turklāt Lokālplānojumā tika veikti tehniski labojumi.

Tādiem labojumiem nebija nepieciešama atkārtota publiskā

apspriešana.

Lēmums par Lokālplānojuma izstrādi tika pieņemts laikā, kad

bija spēkā Garkalnes novada telpiskās attīstības stratēģija

2008.-2030. gadam. Vienlaicīgi ar lēmumu par Lokālplānojuma

izstrādi tika pieņemta Stratēģija, kura tika piemērota arī

Lokālplānojuma izstrādē. Ropažu novada pašvaldības domes sēdēs

tika vērtēti Stratēģijā izvirzītie mērķi un ilgtermiņa

prioritātes un secināts, ka Ropažu novada pašvaldība tuvākajā

plānošanas periodā neplānos centralizētās kanalizācijas sistēmas

būvniecību Sužos, bet gan koncentrēsies uz kanalizācijas ūdeņu

apsaimniekošanas uzraudzību saskaņā ar Stratēģijā noteikto.

Tādējādi atzīstams, ka Lokālplānojuma risinājumi, ņemot vērā

attiecīgajā teritorijā pastāvošo situāciju un vēsturiski plānoto

attīstību citos novada teritorijas attīstības plānošanas

dokumentos, nav pretrunā ar Stratēģiju, kura turklāt paredz tikai

vadlīnijas, nevis satur tieši piemērojamas tiesību normas.

Apbūves iespējas "Savrupmāju apbūves teritorijā

(DzS9)" visiem nekustamo īpašumu īpašniekiem ir vienādas.

Lai mazinātu risku, ka 50 apbūvei paredzētās zemes vienības tiks

apbūvētas visā Lokālplānojuma teritorijā, pašvaldība var atļaut

vai neatļaut izveidot zemes vienības, izstrādājot zemes ierīcības

projektu, un tādējādi nodrošināt savu kontroli. Arī

Lokālplānojuma īstenošana kārtās ir tiesisks risinājums, jo

atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 31. panta

otrajai daļai līgumā, ievērojot Administratīvā procesa likuma

noteikumus, var iekļaut prasības attiecībā uz izbūves kārtām un

to secību.

Lokālplānojuma apbūves noteikumu 18. punkts attiecībā uz

apbūvi un meliorācijas sistēmu pārbūvi Lokālplānojuma teritorijā

ir vispārīgs nosacījums. Savukārt šo noteikumu nodaļā

"Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība", kurā

citstarp iekļauts 64. punkts, ir aprakstīta kārtība, kādā

attiecīgie mērķi tiks sasniegti, un paredzēts, kādas darbības

iespējams veikt paralēli. Situācija, kurā iespējams vairākas

darbības veikt vienlaicīgi, ļauj ieekonomēt laiku, dod iespēju

finanšu līdzekļus ieguldīt infrastruktūras izbūvē un novērš

risku, ka konkrētā teritorijā ir izbūvēta infrastruktūra, bet nav

tās lietotāju.

Pieteikuma iesniedzēja ir vērtējusi divas Lokālplānojuma

redakcijas ar tajās ietvertajiem kanalizācijas tīklu risinājumiem

un pieņēmusi tādu lēmumu, kurā samērīgi līdzsvarotas dažādas

intereses. Projekta attīstītājam nav pieejami tādi finanšu

līdzekļi, ar kuriem varētu nodrošināt centralizētu sadzīves

notekūdeņu kanalizācijas sistēmu, tomēr inženiertehniskie

risinājumi un iespējas mainīsies, ņemot vērā Eiropas un Latvijas

līmeņa ūdenssaimniecības politiku, kā arī iespējas un finansējuma

pieejamību. Tādēļ ir paredzēta Lokālplānojuma īstenošana kārtās

un tas, ka pirmajā kārtā tiks izmantots decentralizētas

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas risinājums.

Teritorijas attīstības plānošanu regulējoši normatīvie akti

neprasa Lokālplānojumā obligāti noteikt subjektu, kurš izveidos

centralizētu sadzīves notekūdeņu sistēmu. Pretējā gadījumā arī

Garkalnes teritorijas plānojuma apbūves noteikumos būtu jāparedz

subjekti, kuri īstenos Garkalnes novada teritorijas plānojumā

2013.-2014. gadam ar 2015. gada grozījumiem (turpmāk - Garkalnes

teritorijas plānojums) noteiktos risinājumus.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja

ir sniegusi viedokli un papildus norādījusi, ka ministrs, apturot

Lokālplānojuma darbību, nav ņēmis vērā tā būtību. Lokālplānojums

tika izstrādāts Garkalnes teritorijas plānojuma grozīšanai, un

attiecīgie grozījumi pēc būtības aizstāja to Garkalnes

teritorijas plānojuma daļu, kurai izstrādāts Lokālplānojums.

Ņemot vērā pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijas

būtību, ministra veiktā Stratēģijā noteiktā mērķa "SM1

Zaļāks novads" interpretācija, atbilstoši kurai jau pašā

Lokālplānojuma īstenošanas sākumā būtu nepieciešams izbūvēt

centralizētos kanalizācijas tīklus, neatbilst valstī pastāvošajai

teritorijas plānošanas praksei. Šāda pieeja ierobežotu attiecīgās

teritorijas attīstību, jo netiktu ņemtas vērā teritorijas

īpatnības un nepieciešamība pēc pakāpeniskas attīstības.

Decentralizēta ūdensapgāde pati par sevi nevar radīt vides

apdraudējuma risku, jo sertificēts komersants pirms dziļurbuma

ierīkošanas veic ģeoloģisko izpēti un aprēķina nepieciešamo

urbuma dziļumu. Tā kā šādu urbumu dziļums parasti ir no 20 līdz

vairāk nekā 100 metriem, bakterioloģiskais piesārņojums nav

iespējams un ūdens kvalitāte netiek ietekmēta. Arī Sužu ciema

teritorijā dziļurbumi nevar ietekmēt ūdens resursus, jo tur ir

konstatēts augsts gruntsūdens līmenis un tuvumā atrodas

Ķīšezers.

Lokālplānojuma apbūves noteikumu 17. punkts paredz, ka ārējās

ugunsdzēsības vajadzībām plānots ierīkot virszemes ugunsdzēsības

hidrantu, tehniskos risinājumus un precīzu tā novietojumu

paredzot būvprojektā. Jēdziens "būvprojekts" minētā

punkta izpratnē attiecas uz inženierkomunikāciju, nevis dzīvojamo

ēku būvniecību. Tādējādi ārējās ugunsdzēsības tīklu izbūves

dokumentāciju izstrādās nevis katras zemes vienības īpašnieks,

bet gan teritorijas attīstītājs. Savukārt ugunsdzēsības hidranta

izbūves shēma un ieteicamās tehniskās un izbūves prasības jau ir

norādītas Lokālplānojuma paskaidrojuma rakstā.