Par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2024. gada 21. augusta rīkojuma Nr. 1-2/105 "Par Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 15. maija saistošo noteikumu Nr. 22/24 "Nekustamo īpašumu "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, grozot teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, Pašvaldību likuma 66. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai

20. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Apstrīdētā rīkojuma 10.1. apakšpunktā un 11.3.

apakšpunkta trešajā daļā norādīts, ka Lokālplānojums nenosaka

subjektu, kuram ir pienākums izbūvēt centralizētās kanalizācijas

tīklus, izstrādāt meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas

projektu un to izbūvēt Lokālplānojuma teritorijā pirms ēku

būvniecības.

Savukārt Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka teritorijas

attīstības plānošanu regulējoši normatīvie akti neprasa, lai

lokālplānojumā obligāti tiktu paredzēts subjekts, kas

lokālplānojumu īstenos. Tādēļ arī Lokālplānojumā nav noteikts

subjekts, kuram būs pienākums izbūvēt centralizētās kanalizācijas

tīklus vai izstrādāt meliorācijas projektu.

Kā Satversmes tiesa jau konstatējusi iepriekš šā sprieduma 16.

punktā, lokālplānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa

teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru izstrādā

noteiktai pašvaldības teritorijas daļai kāda plānošanas uzdevuma

risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai vai

grozīšanai un kuru izmanto par pamatu turpmākai plānošanai, kā

arī būvprojektēšanai.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 628 37. punktu lokālplānojuma

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nosaka prasības

teritorijas izmantošanai katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā,

apbūves parametrus katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā,

nosacījumus detālplānojumu izstrādei, ja nepieciešams, un citas

prasības, aprobežojumus un nosacījumus atkarībā no katras

plānojamās teritorijas īpatnības un specifikas, kā arī prasības

īstenošanai. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi ir saistošie noteikumi. Šādas prasības pēc sava

rakstura ir vispārīgas un abstraktas. Savukārt noteikums par

personu, kura veiks lokālplānojuma risinājumu izbūvi, būtu

individuāla un konkrēta rakstura prasība. Tādēļ šādas personas

norādīšana ir nevis plānošanas tiesību jautājums, bet gan

lokālplānojuma izpildes jautājums. Līdz ar to lokālplānojumā tas

nav jāatspoguļo.

Tādēļ tas, ka Lokālplānojumā nav noteikts subjekts, kuram ir

pienākums izbūvēt centralizētos kanalizācijas tīklus, izstrādāt

meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas projektu un to izbūvēt

Lokālplānojuma teritorijā pirms ēku būvniecības, pats par sevi

nepārkāpj Lokālplānojuma izstrādi regulējošos tiesību aktus.

Tādējādi apstrīdētā rīkojuma 10.1.

apakšpunkts un 11.3. apakšpunkta trešā daļa neatbilst Teritorijas

attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai.