11. pantsNodokļu dubultās uzlikšanas novēršana
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana
11. Līgumslēdzēja puse, kuras rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām ir faktiskais īpašnieks, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem nodrošina jebkura veida nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kāda var notikt ieturot Britu Virdžīnu salās šajā Līgumā noteikto nodokli:
2a) ja no faktiskā īpašnieka saņemtā uzkrājumu ienākuma Britu Virdžīnu salās ir ieturēts nodoklis, tad Latvijas Republikai ir jāpiemēro nodokļa ieskaite ieturētā nodokļa apmērā, kā tas noteikts tās nacionālajos tiesību aktos. Ja ieturētā nodokļa apmērs pārsniedz nodokļa apmēru, kāds maksājams saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem, tad Latvijas Republikai ir jāatmaksā faktiskajam īpašniekam pārsnieguma summa;
3b) ja papildus šī Līguma 5.pantā minētajam ieturējuma nodoklim faktiskā īpašnieka saņemtajam uzkrājumu ienākumam ir tikuši uzlikti cita veida ieturamie/ieturējuma nodokļi un līgumslēdzēja puse, kas ir rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem vai konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemēro ārvalstī samaksātā nodokļa ieskaiti attiecībā uz šo cita veida ieturamo/ieturējuma nodokli, tad ieskaite par šo citu ieturamo/ieturējuma nodokli ir jāpiemēro pirms šī panta pirmās daļas a) punktā noteiktās procedūras piemērošanas.
42. Līgumslēdzēja puse, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, var šī panta pirmajā daļā noteikto ārvalstī samaksātā nodokļa ieskaites mehānismu aizvietot ar šī Līguma 5.pantā minētā ieturējuma nodokļa atmaksu.
Pārejas noteikumi attiecībā uz pārvedamajiem parāda vērtspapīriem
11. Šī Līguma 15.pantā minētajā pārejas periodā, vēlākais līdz 2010.gada 31.decembrim iekšzemes un starptautiskās obligācijas un citi pārvedamie parāda vērtspapīri, kuru pirmā emisija notikusi pirms 2001.gada 1.marta vai kuru pirmos izlaišanas prospektus pirms šī datuma ir apstiprinājušas kompetentās iestādes Padomes direktīvas 80/390/EEK izpratnē, vai atbildīgās iestādes trešajās valstīs, netiks uzskatītas par parāda prasībām šī Līguma 9.panta pirmās daļas a) punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka, sākot ar 2002.gada 1.martu, vai pēc tā vairs nenotiek turpmākas šo vērtspapīru emisijas. Tomēr ja pārejas periods turpināsies arī pēc 2010.gada 31.decembra, šī panta noteikumu piemērošana tiks turpināta tikai attiecībā uz sekojošiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem:
2(a) kuros ir ietverti palielināšanas (gross up) un pirmstermiņa atpirkšanas noteikumi; un
3(b) ja izmaksātājs, kā tas noteikts šī Līguma 8.pantā, ir izveidots līgumslēdzējā pusē, kura piemēro ieturējuma nodokli un šis izmaksātājs izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām, kurš ir otras līgumslēdzējas puses rezidents.
4Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta turpmāka augstākminēto pārvedamo parāda vērtspapīru emisija, kurus emitējusi valdība vai saistīta institūcija, kas darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu, kā noteikts šī Līguma Pielikumā, tad visa šo vērtspapīru emisija, kas sastāv no sākotnējās emisijas un jebkuras turpmākās emisijas, tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 9.panta pirmās daļas a) punkta izpratnē.
5Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta iepriekšminēto pārvedamo parāda vērtspapīru turpmāka emisija, kuru veic jebkurš cits emitents, kurš nav minēts iepriekšējā rindkopā, tad šī turpmākā emisija tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 9.panta pirmās daļas a) punkta izpratnē.
62. Nekas šajā pantā neierobežo līgumslēdzēju pušu tiesības uzlikt nodokļus ienākumam no pirmajā daļā minētajiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.