Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2023. gadā 2. pants

Pārskats par

zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā

Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 40 384 miljoni

euro (Centrālās statistikas pārvaldes dati - 40 384

048 euro). Līdzekļu apjoms, kas pielīdzināms 15,3 % (2022.

gadā - 11,7 %) no IKP, izlietots pielietojot publisko

iepirkumu. Publisko iepirkumu apjoms ar ZPI prasībām veido

2,3 % no IKP. Skatīt 1. attēlu.

1. attēls

IKP, publiskais iepirkums un ZPI

2023. gadā

Avots: CSP; IUB; VRAA dati

Informatīvā ziņojuma sagatavošanā nozīmīgākie dati ir par PIL

ietvaros veiktajiem iepirkumiem, jo šie iepirkumi veido lielāko

daļu no iepirkumiem, t.sk. arī iepirkumus, kuros tiek piemēroti

ZPI principi. Dati par 2023. gadā veiktajiem iepirkumiem PIL,

SPSIL, EIS ietvarā atainoti 1. tabulā. (Šeit un turpmāk ziņojumā

termins "iepirkumu skaits" lietots vienkāršojot un

vispārinot terminus "iepirkumu rezultātu publikāciju

skaits" jeb "paziņojumu par iepirkumu rezultātiem

skaits".)

1. tabula

PIL (t.sk. EIS) un SPSIL iepirkumi

2023. gadā

Kopējais iepirkumu skaits

ZPI iepirkumu skaits

Kopējā līgumcena (milj.

euro bez PVN)

Kopējā ZPI līgumcena (milj.

euro bez PVN)

PIL

12 072

1 437

5 404

848

(t.sk. EIS)

(157)

(35)

SPSIL

282

611

ADJIL

164

Kopā

12 411

1 475

6 178

926

* dati nav kontekstā salīdzināmi

Avots: IUB un VRAA dati

Lai gan EIS gūst arvien plašāku pielietojumu iepirkumos, un

2023. gadā EIS iegādāto preču un pakalpojumu apjoms pieaudzis par

22 milj. euro (2021. gadā - 135 milj. euro),

tomēr EIS izmantošana, salīdzinot ar kopējo iepirkumu līgumcenas

apjomu, proporcionāli vēl joprojām ir ļoti neliela (2,5 %)

un rādītāja procentuālā attiecība pret kopējo iepirkumu apjomu

salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski mainījusies.

Savukārt SPSIL ietvaros veiktās iegādes 2023. gadā finanšu

īpatsvarā ir samazinājušās līdz 9,9 % (2022. gadā

-15 %) kopējā iepirkumu apjomā. ADJIL īpatsvars 2023. gadā

bijis 2,6 % kopējā iepirkumu apjomā.

Salīdzinošie rādītāji parādīti 2. tabulā un 2. attēlā.

2. tabula

PIL, EIS, SPSIL un ADJIL iepirkumu

kopējās

līgumcenas un īpatsvars 2016.-2023. gadā

Gads

PIL (bez EIS)

EIS*

SPSIL

ADJIL

milj. euro (bez

PVN)

milj. euro (bez

PVN)

milj. euro (bez

PVN)

milj. euro (bez

PVN)

2016.

1 823

72,0

2,1

655

25,9

2017.

2 241

88,4

2,3

238

9,4

2018.

2 900

85,1

2,3

431

12,7

2019.

2 889

80,8

2,7

590

16,5

2020.

2 820

87,9

106

3,3

284

8,8

2021.

3 902

89,4

132

3,0

332

7,6

2022.

3 748

82,0

135

3,0

685

15,0

2023.

5 246

84,9

157

2,5

611

9,9

164

2,6

* procedūra veikta atbilstoši PIL

Avots: VRAA un IUB dati

2. attēls

Iepirkumu sadalījums pēc

kopējās

līgumcenas 2023. gadā

Avots: VRAA un IUB dati

Absolūtos skaitļos ZPI iepirkumi PIL ietvarā pret

iepriekšējiem gadiem ir sarukuši, bet EIS un SPSIL apjoms palicis

nemainīgs. Proporcionālais sadalījums starp PIL, EIS un SPSIL

iegādēm ir saglabājies līdzvērtīgs iepriekšējam gadam. ADJIL

ietvarā ZPI nav veikti. Salīdzinošie rādītāji parādīti 3. tabulā

un 3. attēlā.

3. tabula

PIL, EIS un SPSIL iepirkumu

ZPI līgumcenas un

īpatsvars 2016.-2023. gadā

Gads

PIL (bez EIS)

EIS*

SPSIL

milj. euro (bez

PVN)

milj. euro (bez

PVN)

milj. euro (bez

PVN)

2016.

228

62,6

1,3

131

36,0

2017.

262

94,8

3,5

1,7

2018.

528

81,1

2,5

107

16,4

2019.

496

85,5

3,3

11,2

2020.

833

96,0

2,0

2021.

1 120

95,9

2,4

1,8

2022.

1 250

91,6

2,5

5,9

2023.

813

87,7

3,8

8,5

* procedūra veikta atbilstoši PIL

Avots: VRAA un IUB dati

3. attēls

Iepirkumu sadalījums pēc

ZPI līgumcenas

2023. gadā

Avots: VRAA un IUB dati

2.1. Pārskats par

Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem

iepirkumiem

Aplūkojot datus laika posmā no MK noteikumu Nr. 353 stāšanās

spēkā (2017. gada 1. jūlijs), var secināt, ka MK noteikumi Nr.

353 kopā ar citiem ZPI veicinošiem faktoriem, veicinājuši

rādītāju pieaugumu, lai gan ar svārstībām, tomēr saglabājot

pozitīvu kopējo tendenci. Pēc 2022. gada, kad ZPI sasniedza

rekordapjomu PIL kopējā līgumcenu apjomā gan finanšu, gan

procentu izteiksmē, 2023. gadā piedzīvots samazinājums līdz

15,7 %. 2023. gadā ZPI procedūru skaits ir 11,9 % no

kopējā iepirkumu skaita (2022. gadā - 14,8 %). Finansiālā

īpatsvara un iepirkumu skaita attīstības dinamika parādīta 4. un

5. attēlā.

4. attēls

ZPI līgumcenu dinamika

salīdzinājumā ar kopējo līgumcenu dinamiku

PIL ietvarā 2016.-2023. gadā (milj. euro un %)

Avots: IUB dati

5. attēls

ZPI skaita dinamika salīdzinājumā

ar kopējo iepirkumu skaita dinamiku

PIL ietvarā 2016.-2023. gadā (skaits un %)

Avots: IUB dati

Izvērtējot ZPI finansiālo īpatsvaru pēc iepirkumu veida

(preces, pakalpojumi, būvdarbi), iepirkumos, kas veikti PIL

ietvarā, konstatējams, ka lielāko īpatsvaru ZPI iepirkumu skaita

- 46 % - veido piegādes, bet pēc līgumcenas - 53 % -

būvdarbu iepirkumi. Skatīt 6. attēlu.

6. attēls

ZPI sadalījums (%) pa iepirkumu

veidiem 2023. gadā

Avots: IUB dati

Dalījumā pēc iepirkumu veida īpatsvars saglabājies svārstīgs,

bez noturīgas tendences. Būvniecība vēl aizvien ir iepirkumu

veids ar augstāko īpatsvaru, ZPI īpatsvars tajā bija 31,7 %

no visiem iepirkumiem PIL ietvarā. ZPI daļa preču piegādēm

saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, bet pakalpojumiem

samazinājusies līdz 8,2 %, kas ir zemākais līmenis pēdējo

sešu gadu laikā. Iepirkumu, t.sk. arī ZPI salīdzinošais

sadalījums pēc iepirkumu veida ir apskatāms 4. tabulā, 7.

attēlā.

4. tabula

PIL ietvaros veiktās iegādes pēc

iepirkumu veida

2016.-2023. gadā

Gads

Kopējā līgumcena (milj.

euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016.

713

600

563

1 876

2017.

797

584

918

2 298

2018.

1 106

680

1 191

2 977

2019.

1 182

871

933

2 986

2020.

1 033

830

1 062

2 926

2021.

1 511

944

1 578

4 033

2022.

1 183

1 264

1 436

3 883

2023.

1 429

1 106

2 869

5 404

Gads

ZPI kopējā līgumcena (milj.

euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016.

233

2017.

113

271

2018.

234

218

544

2019.

273

122

121

515

2020.

413

324

114

850

2021.

704

200

244

1 147

2022.

393

220

670

1 284

2023.

453

159

236

848

Gads

ZPI īpatsvars (%) pēc kopējās

līgumcenas

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Vidēji

2016.

12,5

10,5

14,3

12,4

2017.

10,2

19,5

8,4

11,8

2018.

21,2

13,4

18,3

2019.

23,0

14,0

13,0

17,3

2020.

40,0

39,0

10,7

29,1

2021.

46,6

21,2

15,4

28,4

2022.

33,3

17,4

46,6

33,1

2023.

31,7

14,4

8,2

15,7

Avots: IUB dati

7. attēls

ZPI īpatsvars pret kopējo iepirkumu

apjomu finansiālā izteiksmē

pēc iepirkuma veida 2016.-2023. gadā

Avots: IUB dati

Analizējot iepirkumu veidu dinamiku pa MK noteikumu Nr. 353

regulētajām grupām, var secināt, ka 2023. gadā ZPI pieaugums ir

apstājies gan finanšu izteiksmē, gan procentuāli. Atsevišķās

iepirkumu grupās samazinājies gan finanšu, gan procentuālais

apjoms, kas saistīts gan ar izmaiņām ZPI normatīvajā regulējumā,

gan tirgus piedāvājuma izmaiņām. Nemainīgi pozitīva tendence ir

būvniecības jomā. Skatīt 5. un 6. tabulu.

Kritums ZPI apjomā 2023. gadā novērots tādās grupās kā: biroja

tehnika un drukas iekārtas, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi,

iekštelpu apgaismojums mēbeles. Pieaugums vērojams Biroja

tehnikai, pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem, dārzkopības

produktiem un pakalpojumiem, Veselības aprūpes iekārtām.

5. tabula

ZPI līgumcenas pa preču un

pakalpojumu grupām 2016.-2023. gadā

ZPI kopējā līgumcena

Preču un pakalpojumu

grupas

2016.

2017.

2018.

2019.

2020.

2021.

2022.

2023.

Biroja papīrs un drukas

iekārtas (biroja tehnika)

6 278

12 067 911

259 071

211 302

5 677 694

28 614 507

11 317 655

20 888 735

Datortehnika un informācijas

un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra

69 173

24 856 284

3 443 217

2 999 257

47 666 590

13 972 818

37 230 367

5 041 647

Pārtika un ēdināšanas

pakalpojumi

81 121 991

52 798 374

116 647 198

125 918 677

114 100 242

116 492 639

199 461 863

209 679 823

Tīrīšanas līdzekļi un

pakalpojumi

1 990 972

3 885 113

11 532 414

18 829 771

22 771 359

17 512 708

34 593 129

28 960 921

Iekštelpu apgaismojums

26 391

36 690

138 715

28 492

1 260 133

186 196

991 068

320 385

Ielu apgaismojums un

satiksmes signāli

10 151

125 986

1 210 042

1 277 250

250 807

2 287 660

1 556 692

1 807 133

Kopā ZPI obligātās grupas

83 224

956

93 770

358

133 230

657

149 264

749

191 726

825

179 066

528

285 150

774

266 698

644

Būvdarbi

95 934 241

80 908 286

234 055 174

272 546 091

412 794 809

703 526 251

393 468 955

452 554 208

Dārzkopības produkti un

pakalpojumi

623 146

957 555

1 104 537

1 251 483

191 240

30 006

697 728

Elektroenerģija

1 100 000

412 974

3 428 610

309 424

10 608 505

1 394 954

181 391

313 555

Mēbeles

18 819

103 924

785 964

545 971

989 970

4 590 623

716 948

307 118

Transports

16 361 719

50 235 717

30 399 959

17 617 278

29 315 178

45 670 604

104 386 257

45 259 371

Veselības aprūpes elektriskās

un elektroniskās iekārtas

69 173

16 131

97 958

365 707

219 524

351 944

102 658

627 942

Inženiertehniskā

projektēšana

10 387 049

545 233

427 536

412 336

55 849

241 763

4 762 487

3 893 169

Mežsaimniecība

5 249 539

16 945 094

18 261 649

6 024 758

24 990 159

14 463 109

46 713 842

35 550 291

Kopā ZPI brīvprātīgās grupas

129 743

686

150 124

914

288 561

387

299 073

048

479 165

234

770 239

248

550 362

544

539 255

898

KOPĀ

212 968

642

243 895

272

421 792

044

448 337

797

670 892

059

949 305

776

835 513

318

805 954

542

Avots: IUB dati

6. tabula

PIL iepirkumu skaits un

līgumcenas

pa preču un pakalpojumu grupām 2023. gadā

Preču un pakalpojumu

grupas

Iepirkumu skaits

Kopējā līgumcena (euro

bez PVN)

kopā

t.sk. ZPI

kopā

t.sk. ZPI

Biroja tehnika un drukas

iekārtas

21,4

22 786 059

20 888 735

91,7

Datortehnika un informācijas

un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra

34,4

20 579 189

5 041 647

24,5

Pārtika un ēdināšanas

pakalpojumi

466

357

76,6

220 926 131

209 679 823

94,9

Tīrīšanas līdzekļi un

pakalpojumi

231

119

51,5

37 608 852

28 960 921

77,0

Iekštelpu apgaismojums

25,5

3 834 766

320 385

8,4

Ielu apgaismojums un

satiksmes signāli

72,7

2 621 166

1 807 133

68,9

Kopā ZPI obligātās grupas

930

551

59,2

308 356

163

266 698

644

86,5

Būvdarbi

1 988

315

15,8

1 428 768 187

452 554 208

31,7

Dārzkopības produkti un

pakalpojumi

136

3,7

21 449 492

697 728

3,3

Elektroenerģija

117

3,4

209 049 439

313 555

0,1

Mēbeles

235

2,1

13 373 165

307 118

2,3

Notekūdeņu

infrastruktūra

0,0

2 255 811

0,0

Tekstilpreces

2,6

3 326 154

52 516

1,6

Transports

251

171

68,1

58 976 650

45 259 371

76,7

Veselības aprūpes elektriskās

un elektroniskās iekārtas

539

1,5

91 466 688

627 942

0,7

Inženiertehniskā

projektēšana

159

14,5

13 791 985

3 893 169

28,2

Mežsaimniecība

46,8

45 891 675

35 550 291

77,5

Kopā ZPI brīvprātīgās grupas

3 587

570

15,9

1 888 349

246

539 255

898

28,6

KOPĀ

4 517

1 121

24,8

2 196 705

409

805 954

542

36,7

Avots: IUB dati

Tomēr, skatoties uz iepirkumiem, kuros ir piemērots ZPI, un

kopējo iepirkumu apjomu atbilstošā preču vai pakalpojumu grupā,

tas bijis zems ZPI

obligāti piemērojamā grupā "iekštelpu

apgaismojums" - 8,4 %.

8. attēlā ir ilustrēts ZPI īpatsvars tām preču un pakalpojumu

kategorijām, kurās 2023. gadā iepirkumi veikti ievērojot ZPI

principus, parādot atbilstošo preču, pakalpojumu un būvdarbu

grupu ZPI īpatsvaru no kopējiem ZPI iepirkumiem. Salīdzinot šo

informāciju ar iepriekšējo gadu datiem ar svārstīgu īpatsvaru,

bet nemainīgs līderis ir būvdarbu iepirkumi. Pārtikas un

ēdināšanas pakalpojumu īpatsvara saglabājies iepriekšējā gada

līmenī. Transporta, mežsaimniecības, tīrīšanas pakalpojumi

tradicionāli ir starp lielākajām grupām kur piemērots ZPI PIL

ietvarā. 2023. gadā no lielāko grupu saraksta izkrituši

datortehnikas un IKT iepirkumi samazinoties īpatsvaram līdz

0,6 % (2022. gadā - 4,5 %) (skatīt 8. attēlu).

8. attēls

ZPI līgumcenu īpatsvars kopējā ZPI

apjomā 2023. gadā

Avots: IUB dati

Papildus, 9. un 10. attēlos vizualizēta informācija par ZPI

piemērošanu MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, dalījumā pa iepirkumu

veidiem un pēc piederības MK noteikumu Nr. 353 pielikumiem

(1. pielikums - obligāti piemērojami; 2. pielikums -

brīvprātīgi piemērojami).

9. attēls

ZPI dinamika preču, pakalpojumu un

būvdarbu grupām 2016.-2023. gadā (milj. euro bez PVN)

Avots: IUB dati

10. attēls

MK noteikumu Nr. 353 obligātu un

brīvprātīgi piemērojamo grupu ZPI dinamika

2016.-2023. gadā (milj. euro bez PVN)

Avots: IUB dati

Skatot ZPI piemērošanas progresu no piegādātāju puses, nav

iespējams precīzi izvērtēt tos piegādātājus, kas uzvarējuši

finansiāli lielākos iepirkumos (tai skaitā ar ZPI principiem), jo

paziņojumos par iepirkumu rezultātiem, kur uzvarētājs ir personu

apvienība, tiek norādīti visi apvienības dalībnieki, bet ir

zināma tikai iepirkuma kopējā līgumsumma. Līdz ar to dati par

uzņēmumiem, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumus, ir

neprecīzi, jo katram apvienības dalībniekam tiek atlasīta šī

iepirkuma kopējā līgumsumma. Tā pat vispārīgās vienošanās

gadījumā pretendents kā uzvarētājs tiek norādīts pie visa kopējā

iepirkuma apjoma, bet faktiski pasūtījums līguma ietvaros nav

garantēts pilnā līguma apjomā un faktiskā izpilde var būtiski

atšķirties no līgumsummas.

Izvērtējot uzņēmumus pēc iepirkumu daļu skaita, var redzēt, ka

pēc iepirkumu daļu skaita nozīmīgākie uzņēmumi ir pārtikas

produktu izplatītāji. To parāda 7. tabula.

7. tabula

"TOP 10" uzņēmumi, kas

uzvarējuši pēc iepirkumu daļu skaita

2023. gadā (iepirkumi ar ZPI principiem)

Uzvarējušā uzņēmuma

nosaukums

Iepirkumu daļu skaits 2023.

gadā

Uzņēmums bijis arī

2022. g. "TOP 10" un iepirkumu daļu

skaits

SIA Lanekss

181

177

SIA Sanitex

177

102

SIA Laki Fruit

171

SIA Marijas centrs

SIA Rēzeknes gaļas

kombināts

SIA Kurzemes

Gaļsaimnieks

SIA S.A.V

AS Latgales piens

SIA Valks

SIA Futurus Food

SIA Concord Service

Group

SIA "Domos"

Avots: IUB dati

Izskatot valsts institūciju iepirkumu struktūru pēc iepirkumu

skaita un līgumcenām, būtisku iepirkumu daļu sastāda būvniecības

darbi, galvenokārt valsts lielo kapitālsabiedrību iepirkumi.

Lielāko iepircēju galvgalī tradicionāli atrodas VSIA

"Latvijas Valsts ceļi" un AS "Latvijas valsts

meži". VRAA, kas nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju,

ikgadēji ir starp lielākajiem iepirkumu veicējiem valstī. Valsts

institūciju un kapitālsabiedrību uzskaitījums, kas

2023. gadā visvairāk veikušas iepirkumus ar iekļautiem ZPI

principiem finansiālā izteiksmē ir apkopots 8. tabulā un pēc

iepirkumu skaita 9. tabulā.

8. tabula

"TOP 10" valsts

institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2023. gadā rīkojušas

iepirkumus, ievērojot ZPI

(pēc kopējās līgumcenas)

Valsts institūcijas

nosaukums

Kopējā līgumcena 2023. gadā

euro, bez PVN

Institūcija bijusi arī

2022. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena

euro, bez PVN

VSIA Latvijas Valsts

ceļi

258 249 235

51 796 440

Valsts reģionālās attīstības

aģentūra

38 895 160*

30 215 000*

AS "Latvijas valsts

meži"

37 336 698

238 973 008

SIA "Latvijas

Nacionālais sporta centrs"

27 248 261

Sabiedrības integrācijas

fonds

26 697 911

SIA "Rīgas Austrumu

klīniskā universitātes slimnīca"

20 502 127

Valsts akciju sabiedrība

"Valsts nekustamie īpašumi"

15 598 261

19 328 686

Nodrošinājuma valsts

aģentūra

14 381 509

55 015 689

Valsts aizsardzības

loģistikas un iepirkumu centrs

10 734 116

280 902 692

Valsts sociālās aprūpes

centrs "Zemgale"

6 096 201

* Centralizēto iepirkumu procedūru paredzēto līgumcenu summa.

Faktisko iegāžu apjoms ir mazāks un tiek sadalīts pa gadiem

(kataloga darbības laiks 3-4 gadi).

Avots: IUB dati

9. tabula

"TOP 10" valsts

institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2023. gadā rīkojušas

iepirkumus, ievērojot ZPI

(pēc iepirkumu skaita)

Valsts institūcijas

nosaukums

Iepirkumu skaits 2023.

gadā

Institūcija bijusi arī

2022. g. "TOP 10"

un iepirkumu skaits

AS "Latvijas valsts

meži"

VSIA Latvijas Valsts

ceļi

Rīgas Tehniskā

universitāte

Latvijas Banka

Nodrošinājuma valsts

aģentūra

Valsts akciju sabiedrība

"Valsts nekustamie īpašumi"

Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Valsts ieņēmumu dienests

Rīgas Stradiņa

universitāte

LR Tieslietu ministrijas

Ieslodzījuma vietu pārvalde

SIA "Latvijas

Nacionālais sporta centrs"

Tiesu administrācija

Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūra

Latvijas Universitāte

Valsts aizsardzības

loģistikas un iepirkumu centrs

Valsts sociālās aprūpes

centrs "Latgale"

Valsts sociālās aprūpes

centrs "Zemgale"

VAS "Ceļu satiksmes

drošības direkcija"

VSIA "Daugavpils

psihoneiroloģiskā slimnīca"

Avots: IUB dati

Saskaņā ar IUB sniegto informāciju attiecībā par pašvaldību un

pašvaldību institūciju veiktajiem iepirkumiem pašvaldību sektorā

lielāko daļu iepirkumu gan pēc skaita, gan līgumcenām sastāda

pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu jomas iepirkumi, kā

arī būvniecības un infrastruktūras attīstības iepirkumi. Minētā

informācija pēc līgumcenām un iepirkumu skaita ir apkopota 10. un

11. tabulā.

10. tabula

"TOP 10" pašvaldības un

pašvaldību institūcijas,

kuras visvairāk 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot

ZPI

(pēc līgumcenas)

Pašvaldības iestādes

nosaukums/gads

Kopējā līgumcena 2023. gadā

euro, bez PVN

Iestāde bijusi arī

2022. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena

euro, bez PVN

Rīgas valstspilsētas

pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde

44 647 333

Jelgavas valstspilsētas

pašvaldība

32 308 991

16 286 754

Valmieras novada

pašvaldība

26 227 398

12 036 823

Daugavpils valstspilsētas

pašvaldība

25 774 156

34 974 265

Rīgas domes Īpašuma

departaments

20 191 677

Liepājas valstspilsētas

pašvaldība

12 757 073

Cēsu novada pašvaldība

12 174 715

Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldība

9 098 742

Ogres novada pašvaldība

8 552 020

14 670 873

Ventspils valstspilsētas

pašvaldības iestāde "Ventspils Komunālā

pārvalde"

8 388 118

Avots: IUB dati

11. tabula

"TOP 10" pašvaldības un

pašvaldību institūcijas,

kuras visvairāk 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot

ZPI

(pēc iepirkumu skaita)

Pašvaldības iestādes

nosaukums/gads

Iepirkumu skaits 2023.

gadā

Iestāde bijusi arī 2020.g.

"TOP 10" un iepirkumu skaits

Daugavpils valstspilsētas

pašvaldība

Valmieras novada

pašvaldība

Jūrmalas valstspilsētas

administrācija

Liepājas valstspilsētas

pašvaldība

Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldība

Dobeles novada

pašvaldība

Jelgavas valstspilsētas

pašvaldība

Rīgas domes Īpašuma

departaments

Dienvidkurzemes novada

pašvaldība

Jēkabpils novada

pašvaldība

Rīgas valstspilsētas

pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde

Gulbenes novada

pašvaldība

Avots: IUB dati

2.2. Pārskats

par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros

veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

Dati par SPSIL ietvaros veiktajiem ZPI ir pieejami kopš 2016.

gada. Taču gadījumu skaits ir mazs, tādēļ katra atsevišķa

gadījuma raksturlielumi būtiski ietekmē kopējo, statistisko ainu,

kas apgrūtina vispārīgu secinājumu izdarīšanu. 2023. gadā SPSIL

ietvarā turpinājis augt ZPI iepirkumu apjoms gan pēc iepirkumu

skaita, gan finanšu izteiksmē, tomēr procentuālais īpatsvars

saglabājies zems, attiecīgi 13,5 % un 12,9 % līmenī.

(skatīt 12. tabulu un 11 . attēlu).

12. tabula

ZPI dinamika salīdzinājumā ar

kopējo iepirkumu dinamiku

SPSIL ietvarā 2016.-2023. gadā

Gads

Iepirkumu skaits

Līgumcena (milj. euro

bez PVN)

Kopā

ZPI

ZPI īpatsvars (%)

Kopā

ZPI

ZPI īpatsvars (%)

2016

121

8,3

655

131

20,0

2017

118

6,8

238

2,0

2018

164

10,4

431

107

24,8

2019

138

11,6

590

11,1

2020

104

11,5

284

6,1

2021

144

9,0

332

6,2

2022

240

11,7

685

11,7

2023

282

13,5

611

12,9

Avots: IUB dati

11. attēls

ZPI dinamika salīdzinājumā ar

kopējo iepirkumu dinamiku

SPSIL ietvarā 2016.-2023. gadā (skaits un %; milj. euro un

Avots: IUB dati

Apskatot SPSIL ietvaros veikto iepirkumu datus sadalījumā pa

iepirkumu veidiem (skatīt 13. tabulu) var secināt, ka rādījumi pa

gadiem ir ļoti mainīgi arī izdalīto grupu ietvaros. Mazais

statistisko gadījumu skaits kombinācijā ar katra atsevišķā

gadījuma lielo finansiālo ietilpību veicina rezultātu augstu

svārstīgumu.

13. tabula

SPSIL ietvaros veiktās iegādes pēc

iepirkumu veida

2016.-2023. gadā

Gads

Kopējā līgumcena (milj.

euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016

132,5

353,0

169,8

655,2

2017

51,6

147,5

39,0

238,1

2018

181,5

118,8

131,0

431,3

2019

108,1

420,3

62,0

590,3

2020

123,5

122,4

38,2

284,0

2021

124,5

151,5

56,0

331,9

2022

176,8

467,9

40,7

685,4

2023

231,8

281,2

97,5

610,5

Gads

ZPI kopējā līgumcena (milj.

euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016

121,9

9,2

0,0

131,1

2017

0,0

2,8

1,9

4,7

2018

90,0

16,1

0,8

106,9

2019

43,9

15,7

5,7

65,3

2020

0,7

8,1

8,5

17,3

2021

0,8

18,2

1,5

20,5

2022

21,4

53,6

5,2

80,2

2023

31,0

40,7

6,9

78,7

Gads

ZPI īpatsvars (%)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016

92,0

2,6

0,0

20,0

2017

0,0

1,9

4,9

2,0

2018

49,6

13,5

0,6

24,8

2019

40,6

3,7

9,2

11,1

2020

0,6

6,6

22,2

6,1

2021

0,6

12,0

2,8

6,2

2022

12,1

11,4

12,9

11,7

2023

13,4

14,5

7,1

12,9

Avots: IUB dati

SPSIL ietvarā pēc

līgumcenas 2023. gadā ir uzlabojušies rādītāji par

būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu (projektēšana,

inženiertehniskās pārbaudes, infrastruktūras iekārtu piegāde) ZPI

iepirkumiem, sasniedzot 13,4 %, jeb 31 milj. euro no

kopējā apjoma 232 milj. euro. ZPI īpatsvars preču grupā

saglabājies relatīvi nemainīgs, pieaugot procentuāli, bet

samazinoties finanšu izteiksmē, bet pakalpojumu grupā

samazinājies no 12,9 % uz 7,1 %.

SPSIL ietvarā pēc

iepirkumu skaita 2023. gadā, pieaugot kopējam iepirkumu

skaitam līdz 38 no kopējiem 284, ZPI īpatsvars (2022. gadā -

11,7 %) sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni - 13,5 %.

Skatīt 11. attēlu.

2.3. Pārskats par

Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem

publiskiem iepirkumiem

Paralēli PIL un SPSIL noteiktajai kārtībai valsts un

pašvaldību iestādes veic iepirkumus EIS. EIS darbību no 2009.

gada 1. jūnija nodrošina VRAA saskaņā ar Ministru kabineta 2009.

gada 1. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par Īpašu uzdevumu ministra

elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju".

VRAA slēdz vispārīgās vienošanās ar piegādātājiem ar mērķi

nodrošināt publisku standartizētu preču un pakalpojumu iepirkuma

procedūru rīkošanu un iepirkuma līgumu (vispārīgo vienošanos)

slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi EIS e-katalogu

apakšsistēmas lietotājiem. Atbilstoši centralizēto iepirkumu

procedūru rezultātiem EIS nodrošina piegādātājiem iespēju vienā

vai vairākos Latvijas Republikas piegādes reģionos piedāvāt

preces EIS reģistrētajiem pircējiem par cenām, kas nepārsniedz

attiecīgo centralizēto konkursu piedāvājumos norādīto. EIS paredz

arī vairākus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt arī šaura

profila uzņēmumiem iespējas veiksmīgi piedāvāt savas preces un

pakalpojumus, piemēram, iespēja EIS piedāvāt preces tikai kādā

atsevišķā iepirkuma priekšmeta daļā, vai tikai vienu preci vienā

iepirkuma priekšmeta daļā.

Attiecība starp ZPI un kopējo iepirkumu līgumcenu EIS atainota

14. tabulā un 12. attēlā, kas parāda, ka pirkumu apjoms EIS 2023.

gadā turpinājis augt, sasniedzot 157 milj. euro bez PVN

(2022. gadā - 135 milj. euro). ZPI īpatsvars EIS pirkumos

saglabājas relatīvi nemainīgs, 2023. gadā 22,3 %.

14. tabula

ZPI attiecība pret kopējiem

veiktiem pirkumiem EIS

2016.-2023. gadā

Gads

Kopējā līgumcena (milj.

euro bez PVN)

ZPI līgumcena (milj.

euro bez PVN)

ZPI līgumcenas īpatsvars

(%)

2016

9,2

2017

16,9

2018

20,9

2019

19,6

2020

106

16,5

2021

132

21,1

2022

135

25,2

2023

157

22,3

Avots: VRAA dati

12. attēls

ZPI attiecība pret kopējiem

veiktiem pirkumiem EIS 2023. gadā

Avots: VRAA dati

Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka prasību kopums EIS zaļajos

katalogos iekļautajām precēm ir augstāks, nekā noteiktie vides

aizsardzības kritēriji iepirkumos MK noteikumu Nr. 353 ietvaros.

Piemēram, saimniecības preču katalogā ir noteiktas prasības

higiēnas papīram līdzīgi kā biroja papīram, attiecībā uz

ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikātu izejvielu ieguvē, kas

nosaka augstākas prasības nekā MK noteikumu Nr. 353 prasības.

Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts

15. tabulā un 13. attēlā.

Salīdzinoši ar 2022. gadu 2023. gadā ZPI preču katalogu

īpatsvari kopējā apjomā tradicionāli ir svārstīgi.

Būtiskākais samazinājums procentuālā izteiksmē ir bijis

saimniecības preču grupā (-75,1 %), kur iepirkuma apjoms

nokrities no 2,6 milj. euro 2022. gadā uz 0,6 milj.

eiro 2023. gadā. Procentuāli iespaidīgu pieaugums ir

grupās demonstrācijas iekārtas (+56,1 %) un drukas iekārtas

(+54,3 %), lai gan finansiālā izteiksmē apgrozījums šajās

grupās bijis salīdzinoši neliels. Apjoma pieauguma potenciāls

minētajās grupās ir augsts. Svārstības ir būtiski mazākas kā

iepriekšējos divos gados, kad Covid-19 radītā ietekme uz darba

organizāciju (klātienes - neklātienes darbs) ietekmēja EIS

iegādāto preču klāstu un apjomus. Pozitīvi vērtējams, ka 2023.

gadā turpina pieaugt iepirkumu apjoms finanšu izteiksmē visās EIS

preču grupās. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst

ZPI, ir parādīts 15. tabulā un 13. attēlā.

ZPI iepirkumu līgumcenas pa preču

grupām EIS

2022. un 2023. gados

Preču grupa

ZPI summa (milj. euro

bez PVN)

Īpatsvars (%)

2022/2023

2022.

2023.

2022.

2023.

Pieaugums (%)

Datortehnika

28,2

30,3

82,7

86,2

7,3

Demonstrācijas iekārtas

0,7

1,1

2,1

3,1

56,1

Drukas iekārtas

0,6

0,9

1,8

2,6

54,3

Kancelejas preces un biroja

papīrs

1,6

1,7

4,7

5,0

9,0

Medicīnas preces

0,1

0,3

-6,8

Pārtikas preces

0,3

0,9

1,0

13,1

Saimniecības preces

2,6

0,6

7,6

1,8

-75,1

KOPĀ

34,1

35,1

100

2,9

Avots: VRAA dati

13. attēls

ZPI iepirkumi EIS 2023. gadā pa

preču grupām

(preču grupu īpatsvars % pēc līgumcenas euro)

Avots: VRAA dati

Lai gan EIS ir izveidota un tiek uzturēta ar mērķi nodrošināt

vienkāršu un ērtu iespēju pasūtītājiem iegādāties standartizētas

preces neveicot publisko iepirkumu procedūras, tomēr pirkumu

apjoms EIS ir nemainīgi zems un 2023. gadā samazinājies līdz

2,5 % no kopējā iepirkumu apjoma, kas ir zemākais līmenis pēdējo

četru gadu laikā (skatīt 2. tabulu un 2. attēlu). Jāatzīmē, ka

EIS nevar iegādāties būvdarbu, projektēšanas darbus un citus

pakalpojumus (izņemot atsevišķus programmēšanas darbus), jo EIS

tiek nodrošinātas Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra

noteikumu Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu

noteikumi" 1. pielikumā noteiktās preču un pakalpojumu

grupas. EIS tiek piedāvāta arī kā platforma citām centralizētu

iepirkumu institūcijām e-katalogu izvietošanai, ko izmanto,

piemēram, Nacionālais veselības dienests, Tieslietu ministrija,

Izglītības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un

iepirkuma centrs. Tomēr arī standartizēto preču segmentā, kur EIS

katalogi nodrošina plašu preču klāstu, pasūtītāji bieži izvēlas

paši veikt publiskās iepirkumu procedūras. Šīs rīcības iemeslu

izpēte ir ārpus šā ziņojuma uzdevuma tvēruma.

Kopsavilkums

Pēc salīdzinoši stabila ZPI īpatsvara kopējā iepirkumu apjomā

iepriekšējos trīs gados (2020. gadā - 27,0 %, 2021. gadā - 26,7

%, 2022. gadā - 29,9 %) 2023. gadā piedzīvots ievērojams

kritums līdz 15,0 %, kas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu

laikā. Galvenokārt tas saistīts ar ZPI īpatsvara kritumu

(2022. gads - 33,1 %, 2023.gads - 15,7 %) PIL regulētajos

iepirkumos, kas ir finansiāli ietilpīgākais iepirkumu sektors, ar

lielāko ietekmi kopējā rezultatīvajā rādītājā.

SPSIL ietvarā veiktie ZPI iepirkumi 2023. gadā ir 12,9 %, kas

ir par 1,2 procentu punktiem augstāk kā iepriekšējā gadā

(2022. gadā - 11,7 %). ADJIL ietvarā ZPI nav paredzēts, taču

ikgadēji pieaugot iepirkumu apjomam, ko veic aizsardzības un

drošības jomas vajadzībām (2023. gadā - 163,7 milj. euro),

un ko ieskaita kopējos valsts izdevumos par iepirkumiem, ADJIL

iepirkumi pasliktina arī kopējos ZPI statistikas rādītājus.

MK noteikumu Nr. 353 1. pielikuma - "ZPI

obligātajās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars 2023. gadā

bijis 86,5 % (2022. gadā - 93,2 %). MK noteikumu Nr. 353

2. pielikuma - "ZPI brīvprātīgi piemērojamās" -

grupās vidējais ZPI īpatsvars 2023. gadā bija 28,6 % (2022. gadā

- 30,5 %).

Ilustrācijai 14. attēlā ir parādītas ZPI īpatsvara izmaiņu

tendences tajās preču un pakalpojumu grupās, kurās ar MK

noteikumiem Nr. 353 ZPI ir noteikts obligāti.

14. attēls

ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353

grupās, kur ZPI piemērojams obligāti

(MK noteikumu Nr. 353 1. pielikums) 2016.-2023. gadā

(pēc līgumcenas)

Avots: IUB dati

Lai gan teorētiski obligāti piemērojamās ZPI

prasības būtu jāpiemēro 100 % gadījumu, tomēr ne vienmēr tās vēl

aizvien tiek ievērotas. Tomēr, kopš MK noteikumu Nr. 353

pieņemšanas 2017. gadā, līdz 2022. gadam bija vērojama

pakāpeniska izaugsme. Ņemot vērā, ka gan 2020. gada septembrī,

gan 2023. gada 1. augustā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos

Nr. 353., tos padarot stingrākus un konkrētākus, statistisko

rādītāju samazinājums ir saprotams. Pasūtītāji pierod un iemācās

lietot ZPI prasības, ko veicina arī VARAM un sadarbības

organizāciju veiktie informēšanas un izglītošanas pasākumi.

2023. gada 1. augustā stājās spēka MK noteikumu Nr. 353

grozījumi, kas mainīja prasības piecās obligātajās grupās, kur

būtiskākie grozījumi bija obligātu ZPI prasību noteikšana divām

jaunām grupām: trešās grupas ēku būvniecība un vieglais pasažieru

un komerctransports. Auto iepirkumiem jaunais regulējums stājās

spēkā 2023. gada 1. augustā, bet būvniecībai 2024. gada 1.

janvārī (ar atliktu spēkā stāšanās termiņu Eiropas Savienības

Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projektiem

- 2024. gada 1. maijs). Minētās grupas ir ar lielu finansiālo

ietilpību un to pārcelšana no brīvprātīga pielietojuma uz

obligātu, atstās ietekmi uz nākamo gadu statistiskajiem

rādītājiem.

Kopš 2017. gada, kad stājās spēkā MK noteikumu Nr. 353, bija

lēns, bet nepārtraukts ZPI pieaugums brīvprātīgi piemērojamās

grupās, sasniedzot augstāko vērtību 2021. gadā - 44 %. Kopš 2022.

gada ZPI pielietojums brīvprātīgi piemērojamās grupās

samazinājies, noslīdot līdz 28,6 % 2023. gadā (skatīt 15.

attēlu). Tāpat, ZPI brīvprātīgi piemērojamās grupās vides prasību

piemērošana aizvien ir kūtra, ko nereti nosaka citi ārējie

apstākļi, nevis pasūtītāja tieša vēlme rīkoties "zaļi".

Piemēram, apgaismojuma un elektropreču jomās preču ražošanas

standarti un Eiropas Savienības tirgus regulējums nosaka augstas

vispārējās vides prasības un legāla videi nedraudzīgu preču

aprite nav iespējama. Atsevišķos gadījumos, piemēram kokapstrāde,

"zaļā" komponente ir konkurētspējas elements, jo

"zaļā" sertifikāta esamība būtiski palielina produkta

konkurētspēju. Tādos gadījumos valsts un pašvaldību uzņēmumi ZPI

izmanto pamatojoties uz biznesa apsvērumiem, neatkarīgi no MK

noteikumu Nr. 353 prasībām. Turpretī, vairākās brīvprātīgi

piemērojamās ZPI grupās 2023. gadā atbilstoši ZPI prasībām veikto

iepirkumu apjoms ir mazāks par 1 % (skatīt 6. tabulu).

15. attēls

ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353

grupās, kur ZPI piemērojams brīvprātīgi

(MK noteikumu Nr. 353 2. pielikums) 2016.-2023. gadā

(pēc līgumcenas).

Avots: IUB dati

2022. gadā tika sasniegts "Zaļā iepirkuma veicināšanas

plānā 2015.-2017. gadam" nospraustais mērķis - sasniegt

ZPI īpatsvaru kopējā publisko iepirkumu apjomā ir vismaz 30 %

(skatīt 16. tabulu), diemžēl 2023. gadā piedzīvots dramatisks

samazinājums līdz 15 %.

Ziņojumā tiek turpināta ziņojumā par 2019. gadu aizsāktā

pieeja, nodalot MK noteikumu Nr. 353 "obligātās" grupas

un "brīvprātīgās" grupas, jo vidējais ZPI īpatsvara

rādītājs nepietiekami korekti raksturo situāciju.

MK noteikumu Nr. 353 brīvprātīgi piemērojamās grupās ZPI

īpatsvara apmērs nav primārs mērķis, lai gan ir vērtīgs blakus

rādītājs. Arī turpmāk šajās grupās ieteicams veikt ZPI prasību

aprobāciju, ar mērķi šīs grupas turpmāk iekļaut obligātajās

grupās. Šāds pārejas mehānisms dotu iespēju tirgus dalībniekiem

savlaicīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, bet pasūtītājiem

iemācīties lietot jaunās prasības.

Lai gan ziņojuma izklāsts parāda, ka ZPI īpatsvars kopējā

iepirkumu apjomā (kopējais-kopējais: 2023. gadā 15 %) ir

salīdzinoši zems, tieši šis rādītājs tiek lietots vispārējos,

starpvalstu salīdzinājumos. ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā

ir primārs, reprezentatīvs rādītājs, kam jāpievērš adekvāta

uzmanība. Kopējā ZPI īpatsvara dinamika pēc iepirkumu skaita un

pēc līgumcenas atainota 16. tabulā, kur salīdzinājumam pievienoti

arī dati par ZPI īpatsvaru MK noteikumu Nr. 353 ietvarā,

obligātajās grupās, brīvprātīgi piemērojamās grupās.

16. tabula

ZPI īpatsvara dinamika 2016.-2023.

gadā

Gads / ZPI īpatsvars (%)

Pēc

līgumcenas

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

ZPI

kopējā iepirkumu apjomā

14,3

11,0

19,1

16,3

27,0

26,7

29,9

15,0

ZPI visās MK noteikumu Nr.

353 grupās kopā

19,0

21,3

28,5

30,0

46,0

48,8

39,5

36,7

ZPI obligātajās MK noteikumu

Nr. 353 grupās

57,6

46,1

74,3

83,1

86,2

92,5

93,2

86,5

ZPI brīvprātīgi piemērojamās

MK noteikumu Nr. 353 grupās

13,3

15,9

22,2

22,7

38,7

44,0

30,5

28,6

Pēc

iepirkumu skaita

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

ZPI

kopējā iepirkumu apjomā

5,9

9,0

11,4

13,2

15,4

14,4

14,7

11,9

ZPI visās MK noteikumu Nr.

353 grupās

kopā

12,8

14,4

18,8

24,1

27,4

26,5

30,6

24,8

ZPI obligātajās MK noteikumu

Nr. 353 grupās

21,2

33,2

51,2

61,1

62,8

66,2

70,7

59,2

ZPI brīvprātīgi piemērojamās

MK noteikumu Nr. 353 grupās

10,6

9,5

12,1

15,0

19,3

18,1

19,4

15,9

Avots: IUB dati

VARAM ir izvērtējis arī veikto ZPI iepirkumu skaita izmaiņas,

kas lēni pieauga, līdz 2020. gadam. Tomēr kopš 2021. gada

rādītājs samazinājies, sasniedzot 2023. gadā 11,9 %.

Pozitīvās vispārējās tendences ZPI statistikā norāda uz VARAM

veikto ZPI veicināšanas pasākumu efektivitāti. Pastāvīgi

pieaugošā interese un apmeklējums VARAM rīkotajās, ikgadējās ZPI

konferencēs, kas kopš 2020. gada tiek organizētas tiešsaistes

režīmā, un pieaugošais konsultāciju pieprasījums uz informatīvo

e-pastu zpi@varam.gov.lv liecina par sabiedrības pieaugošo

interesi par ZPI jautājumiem.

Dinamiskā tirgus vide un straujā tehnoloģiju attīstība

pieprasa nemitīgu vides monitoringu un regulāru normatīvo aktu

aktualizēšanu. 2023. gadā plānoti MK noteikumu Nr. 353 grozījumi,

aktualizējot prasības ceļu būves un auto iepirkumiem. Eiropas

Zaļais kurss un vispārējais ietekmes uz vidi regulējums kļūst

aizvien "horizontālāks". Vides prasību nacionālais

regulējums, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma regulējums, vairs

nav vienas ministrijas iniciatīvas jautājums. ZPI, jeb zaļajai

komponentei plašākā izpratnē jākļūst par klātesošu dimensiju

visās nozarēs, ne vien VARAM.

Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministre I. Bērziņa