19. pantsDarījumu objekts
Darījumu objekts
1(1) Darījumus var veikt tikai ar to zemi, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. (2) Par darījumiem ar zemes īpašumiem šīs nodaļas izpratnē uzskatāmi jebkuri darījumi, kuru rezultātā mainās zemes īpašnieks, tai skaitā zemes līgumiskā mantošana, ieķīlātās zemes atsavināšana un zemes ieguldīšana statūtsabiedrību pamatkapitālā. (3) Šajā nodaļā minētie ierobežojumi attiecināmi arī uz likumisko un testamentāro zemes mantošanu.
Darījumu subjekti
1(1) Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem: 1) Latvijas pilsoņi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi; 2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības); 3) Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta statūtsabiedrība (kapitālsabiedrība): a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Latvijas valstij vai pašvaldībai — katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā, b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzēts Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī, c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā, d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā; 4) līdz 1940.gada 21.jūlijam Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas; 5) valsts un pašvaldību augstskolas. (2) Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā.
Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem
1(1) Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas zemi var iegūt īpašumā šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā. (2) Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā: 1) zemi valsts pierobežas joslās; 2) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pilsētas ģenerālplānam; 3) lauksaimniecības un meža zemi atbilstoši pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumam. (3) Šajā pantā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem neattiecas uz zemes iegūšanu īpašuma mantošanas ceļā.
Darījumu izskatīšanas kārtība
1(1) Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas (izņemot nepilsoņus), kas vēlas iegūt zemi īpašumā, iesniedz tās pilsētas vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, iesniegumu, kurā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts. (2) Pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar pilsētas ģenerālplānu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem Teritoriālplānošanas noteikumiem, un ievēroti šā likuma 21.pantā minētie ierobežojumi, pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir pievienota minētā izziņa, izņemot tiesas spriedumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai arī testamentu ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā, kas ierakstāmi zemesgrāmatā arī tad, ja saņemts piekrišanas atteikums. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.
Informācijas publicēšana par noslēgtajiem darījumiem
1Par darījumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā un otrajā daļā minētās personas, Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju, kurā norāda šādu īpašumu lielumu, kadastrālo vērtību, to īpatsvaru pilsētās un citus Ministru kabineta noteiktos rādītājus.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓