4. pantsUzraudzības iestādes
Uzraudzības iestādes
1(1) Šā likuma ievērošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību), Datu valsts inspekcija (attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzību), kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes.
2(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, uzraugot šā likuma ievērošanu, ir tiesīgs pieprasīt no parādnieka, kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pārdevēja, kredītu pircēja vai ārpakalpojuma sniedzēja savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un noteikt tās iesniegšanas termiņu.
3(3) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē, ka šā likuma neievērošana radījusi vai var radīt kaitējumu patērētāju grupas interesēm (patērētāju kolektīvajām interesēm), tas ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru kreditoram vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kredītu pārdevējam, kredītu pircējam vai ārpakalpojuma sniedzējam uzdod izbeigt šā likuma pārkāpumu vai novērst pieļauto pārkāpumu un noteikt tam nepieciešamo darbību izpildes termiņu. Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem lēmumus, un šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums.
46
5(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
Speciālā atļauja (licence) parāda atgūšanai
1(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā vai uzdevumā atgūt parādu, kā arī kredītu pircēja vārdā vai uzdevumā īstenot ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības, ja ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai (turpmāk speciālā atļauja (licence)).
2(2) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
3(3) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība nav attiecināma uz zvērinātiem advokātiem, pārvaldnieku atbilstoši Segto obligāciju likumā noteiktajam un parādus apkalpojošo sabiedrību, ja tā ir iniciators atbilstoši Vērtspapīrošanas likumā noteiktajam.
4(4) Ministru kabinets nosaka nepieciešamās prasības, lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saņemtu speciālo atļauju (licenci), kā arī minētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, izmantošanas un darbības apturēšanas un anulēšanas kārtību.
5(5) Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs maksā valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
67
7(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021., 08.06.2023. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
Parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšana
1(1) Parādniekam vai aizņēmējam (fiziskajai personai patērētājam) ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.
2(2) Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).
3(3) Parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.
48
5(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
Šo likumu var pārvērst gatavā vēstulē
Vairogs jau zina sūdzības vai iesnieguma ceļus, kuros šis tiesību akts ir juridiskais pamats. Sāc ar veidni, nevis tukšu lapu.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.