Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai" galaziņojums

, 5. panta pirmā daļa un 6. panta pirmās daļas 1. punkts

1un otrā daļa, 7. panta 1. punkts un 8. pants9,

2Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otrā daļa10.

3Turpmāk laika periodā līdz 02.06.2020. valdības rīkojums Nr. 103

4ir grozīts 23 reizes. Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst no

512.03.2020. līdz 09.06.2020.

6Ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta rīkojumu Nr.

72020/1.2.1.-60 "Par starpinstitūciju darbības koordinācijas

8grupu"11 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas

9dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieka M. Baltmaņa vadībā tika

10izveidota starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa (SDKG),

11lai nodrošinātu MK 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103

12"Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" izpildi un

13iesaistīto institūciju savstarpēju darbības koordināciju, veicot

14visu nepieciešamo drošības, preventīvo, gatavības, reaģēšanas, kā

15arī iespējamo seku likvidēšanas pasākumu kopumu, kas saistīti ar

16Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā. Par SDKG vadītāja

17vietniekiem tika iecelti VM valsts sekretāre D. Mūrmane-Umbraško

18un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs D. Trofimovs.

19Tajā pašā dienā ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta

20rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-62 "Par vadības grupu Covid-19

21radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un

22nodarbināto atbalstam" finanšu ministra vadībā tika

23izveidota vadības grupa Covid-19 radīto ekonomisko seku

24operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbināto atbalstam,

25lai rastu risinājumus, kas būtiski atvieglotu Covid-19 radītās

26īstermiņa ekonomiskās grūtības uzņēmējiem un darba

27ņēmējiem.12

28Pamatojoties uz vadības grupā izvērtētajiem priekšlikumiem,

29atbildīgā ministrija iesniedza izskatīšanai MK attiecīgos

30atbalsta regulējuma tiesību aktu projektus. Vadības grupas

31sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija.

32Ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr.

332020/1.2.1.-64 "Par ekonomikas attīstības grupu"

34ekonomikas ministra vadībā tika izveidota ekonomikas attīstības

35grupa, lai radītu daudzveidīgu atbalsta instrumentu kopumu

36ekonomikas stimulēšanai, mobilizējot esošos budžeta un ES fondu

37līdzekļus, tai skaitā pilnveidojot esošās atbalsta programmas, kā

38arī īstenojot jaunus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības

39radīto ekonomisko grūtību mazināšanai, un sniegtu priekšlikumus

40ilgtermiņa attīstībai. Pamatojoties uz attīstības grupā

41izvērtētajiem priekšlikumiem, atbildīgā ministrija iesniedza

42izskatīšanai MK attiecīgos atbalsta regulējuma tiesību aktu

43projektus. Attīstības grupas sekretariāta funkcijas veic

44Ekonomikas ministrija.13

45Ar Ministru prezidenta 2020. gada 10. jūlija rīkojumu Nr.

462020/1.2.1.-84 "Par starpinstitūciju darbības koordinācijas

47grupu"14 Valsts kancelejas direktora vadībā

48izveidota starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa (SDKG 2),

49lai nodrošinātu darbību un iesaistīto institūciju savstarpēju

50darbības koordināciju valsts apdraudējuma novēršanai un

51pārvarēšanai pēc Covid-19 infekcijas izplatības radītās

52ārkārtējās situācijas atcelšanas, kā arī savlaicīgi reaģētu uz

53epidemioloģiskās situācijas izmaiņām, veicot visu nepieciešamo

54drošības, preventīvo, gatavības, reaģēšanas, kā arī iespējamo

55seku likvidēšanas pasākumu kopumu, kas saistīti ar Covid-19

56izplatības ierobežošanu Latvijā. Koordinācijas grupas

57sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja. Pamatojoties uz

58koordinācijas grupā izvērtētajiem priekšlikumiem, atbildīgās

59ministrijas iesniedz izskatīšanai MK attiecīgos tiesību aktu

60projektus.

612021. gada 9. februārī MK izskatīja Stratēģiju par

62nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības

63pārvaldīšanai 2021. gadam un atbalstīja tajā ietvertos rīcības

64virzienus un principus. Stratēģija paredz izveidot Covid-19

65ierobežošanas stratēģiskās vadības grupu Ministru prezidenta

66vadībā. Stratēģiskās vadības grupai noteikti trīs galvenie

67darbības virzieni - veselība, ekonomika un sociālā drošība.

682021. gada martā Pārresoru koordinācijas centra vadītāja

69vietnieka V. Vespera vadībā tika izveidota akadēmiskās vides

70ekspertu grupa. Minētās ekspertu grupas izveidošanas mērķis bija

71novērtēt iespējamos valdības turpmākās rīcības scenārijus

72Covid-19 krīzes pārvaldībā no četriem galvenajiem aspektiem -

73ierobežojošo pasākumu ietekme uz vīrusa izplatību, ietekme uz

74sabiedrību sociālo seku izpratnē, ietekme uz tautsaimniecību, kā

75arī sabiedrības attieksme pret ierobežojumiem un to ievērošanu.

76Komisija konstatēja, ka akadēmiskās vides ekspertu grupa netika

77institucionalizēta un piesaistītie akadēmiskās vides eksperti

78darbojās pēc brīvprātības principa no tiešo pienākumu veikšanas

79brīvajā laikā. Komisija pievienojas tās sēdē V. Vespera

80izteiktajam viedoklim, ka institucionalizācija nebija

81nepieciešama.15

82Valdība pirms MK rīkojumā Nr.103 noteiktās ārkārtējās

83situācijas beigām sagatavoja un iesniedza Saeimai likumprojektu

84"Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības

85likums"16. Minētā likumprojekta anotācijā bija

86norādīts: ņemot vērā to, ka likumā "Par ārkārtējo situāciju

87un izņēmuma stāvokli" ietvertie pasākumi un tiesiskie

88līdzekļi izmantojami vienīgi gadījumos, ja riskus vairs nav

89efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā

90noteiktos tiesiskos līdzekļus brīdī, kad vairs nepastāv objektīva

91nepieciešamība saglabāt būtiskākos personas ierobežojošos

92pasākumus, ārkārtējā situācija ir atceļama, tomēr apzinoties, ka

93personu tiesību īstenošanai būs nepieciešams noteikt papildu

94kritērijus un ierobežojušus nosacījumus uz ilgāku laika periodu,

95līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas

96kontrolei. Vienlaikus epidemioloģiskās drošības nolūkā visus

97ierobežojumus, kas noteikti saistībā ar Covid-19 izplatību, nav

98iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Līdz ar to

99Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma mērķis ir

100noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā,

101paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības

102veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un

103pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju

104darbību. Saeima minēto likumprojektu pieņēma 2020. gada 5.

105jūnijā.

106Ņemot vērā, ka īpaši pasākumi un atbalsts uzņēmējdarbībai un

107nodarbinātajiem būs nepieciešami arī pēc ārkārtējās situācijas

108beigām, MK sagatavoja un iesniedza Saeimai Covid-19 infekcijas

109izplatības seku pārvarēšanas likumu17. Saeima Covid-19

110infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu pieņēma

11105.06.2020. Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19

112infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu

113Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta

114mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19

115izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās

116situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības

117stabilitāti.

118Komisija savā 2021. gada 20. jūlija sēdē, kas tika veltīta

119krīzes vadības jautājumiem Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas

120procesā, uzklausīja un iztaujāja Valsts kancelejas direktoru J.

121Citskovski, VUGD priekšnieka vietnieku M. Baltmani, PKC vadītāja

122vietnieku V. Vesperi.

123Komisija konstatēja, ka faktiski visās nozaru ministrijās tika

124izveidotas darba grupas, kas nodarbojās ar Covid-19 pandēmijas

125pārvaldības jautājumiem. Komisija nav detalizēti analizējusi

126lēmumu pieņemšanas mehānismu atsevišķu nozaru ministriju darba

127grupās, izņemot turpmāk šajā ziņojumā Komisijas vērtēto kārtību,

128kādā Veselības ministrija organizēja vakcīnu iepirkumus.

129Pēc Komisijas ieskata, būtiski ir jautājumi par vispārsaistošu

130ierobežojumu un atbalsta pasākumu ieviešanu Covid-19 pandēmijas

131pārvarēšanai. Šādu pasākumu vērtējums ir iekļauts vienā no

132turpmākajām šā ziņojuma sadaļām.

133Komisija konstatēja, ka līdz ārkārtējās situācijas ieviešanai

13412.03.2020. krīzes vadībai nepieciešamo lēmumu sagatavošanas

135kārtība bija atbilstoša Nacionālās drošības likumā noteiktajam.

136Atbildīgā nozares ministrija, kas pandēmijas gadījumā ir VM,

137sadarbībā ar VUGD sagatavoja dažāda rakstura priekšlikumus un

138virzīja tos tālāk izskatīšanai KVP. Ja bija nepieciešams MK

139lēmums, tad KVP lēmumi tika virzīti to apstiprināšanai

140valdībā.

1412020. gada martā, kad Latvijā tika konstatēts, ka inficēšanās

142ar Covid-19 gadījumu skaits pieaug, Ministru prezidents izdeva

143rīkojumu par SDKG izveidi. Šajā darba grupā tika integrēts KVP

144sekretariāts. Ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmija ir

145visaptveroša un ietekmē faktiski visas nozares, SDKG izveides

146mērķis bija ierobežojošo pasākumu ieviešanas starpnozaru

147koordinācija ārkārtējās situācijas laikā. Komisija konstatēja, ka

148KVP kā patstāvīga formāta loma krīzes pārvarēšanai sagatavoto

149pasākumu starpnozaru saskaņošanā līdz ar ārkārtējās situācijas

150izsludināšanu 2020. gada 12. martā sāk mazināties. Ministru

151prezidents, izdodot rīkojumu par SDKG izveidi, līdzīgi kā par

152finanšu un ekonomikas ministru vadīto darba grupu izveidi,

153neizmantoja KVP kā patstāvīgu formātu, kura ietvaros saskaņā ar

154KVP nolikumu var tikt izveidotas ekspertu darba grupas, bet

155izveidoja tās kā patstāvīgas darba grupas ārpus KVP formāta.

156Faktiski KVP tika integrēta MK sēžu formātā, organizējot MK un

157KVP kopsēdes. Saskaņā ar KVP nolikumu KVP lēmumi tiek pieņemti ar

158tās locekļu (MP un deviņi ministri) balsu vairākumu. Šāda lēmumu

159pieņemšanas kārtība ir identiska MK lēmumu pieņemšanas kārtībai.

160Nenoliedzami viens no krīzes vadības lēmumu pieņemšanas

161efektivitātes kritērijiem ir šo lēmumu pieņemšanas ātrums. Viens

162no KVP uzdevumiem ir sagatavot MK priekšlikumus lēmumu projektu

163veidā, lai efektīvāk nodrošinātu kopējo krīzes vadību. Komisija

164konstatēja, ka praksē ne vienmēr šāda krīzes vadība izrādījusies

165efektīva, īpaši gadījumos, kad ilgstošas politiskas debates par

166ekspertu sagatavotajiem lēmumu projektiem notiek gan KVP, gan MK.

167Komisija secina, ka aktualizējas jautājums par KVP lomu un vietu

168kopējā krīzes vadības lēmumu pieņemšanas mehānismā. Uz KVP

169funkcionālās lomas aktualizāciju ir norādīts arī Dr. iur.

170R. Baloža un Dr. iur. E. Danovska pētījuma pārskata

171ziņojumā "Konstitucionālais un administratīvais ietvars

172pandēmijas un citu ārkārtas situāciju efektīvai

173pārvaldībai". Komisija pievienojas arī iepriekš minētajā

174pētījumā izteiktajam secinājumam, ka būtu jāveic Covid-19

175pandēmijas pārvarēšanai izveidoto darba grupu darbības apkopojums

176un analīze.

1772016. gada 5. maijā pieņemtais Civilās aizsardzības likums

178nosaka krīzes vadību, kas balstīta uz nozaru risku analīzi.

179Detalizētāk apdraudējuma veidu, atbilstošus krīzes vadības

180pasākumus, kā arī par pasākumiem atbildīgo nozares ministriju un

181iestādes nosaka Civilās aizsardzības plāns. Kopumā Civilās

182aizsardzības plānā pašlaik ir definēti 35 apdraudējuma veidi. Kā

183jau šā ziņojuma sākumā minēts, VM ir atbildīga par to katastrofu

184pārvaldības koordināciju, kuras saistītas ar cilvēku infekcijas

185slimību epidēmijām. Komisija konstatēja, ka vadība un līdz ar to

186arī atbildība par krīzes vadības pasākumu koordināciju,

187izveidojot SDKG, tika uzdota VUGD, nevis VM.

188Pēc Komisijas ieskata, šāda pieeja krīzes vadības pasākumu

189koordinācijai ir atbilstoša faktiskajai situācijai, jo

190nenoliedzami, īpaši Covid-19 pandēmijas sākumā, ar krīzes vadības

191pasākumu koordināciju saistītajos jautājumos speciāli apmācītajām

192VUGD amatpersonām gan zināšanu, gan pieredzes ir vairāk nekā VM

193amatpersonām. Ņemot vērā Civilās aizsardzības plānā noteikto

194nozaru atbildības principu, Komisija uzskata, ka aktuāls ir

195jautājums par amatpersonu profesionālo sagatavotību krīzes

196vadības jautājumos un ne tikai pandēmiju gadījumos, bet arī

197attiecībā uz citiem apdraudējuma veidiem.

198Komisija 2021. gada 20. jūlija sēdē pēc tās locekļa R. Nemiro

199uzdotā jautājuma par MK mācību organizēšanu attiecībā uz dažādu

200veidu apdraudējumu novēršanu konstatēja, ka pēdējās valsts līmeņa

201mācības civilās krīzes vadības jautājumos ir notikušas 2016. gadā

202un to laikā tika izspēlēts enerģētiskās krīzes scenārijs. Kopumā

203pēdējo gadu laikā valsts līmeņa mācības ar MK iesaisti

204organizējusi Aizsardzības ministrija sakarā ar iespējamo valsts

205ārējo apdraudējumu. Komisija konstatēja, ka valsts līmeņa mācības

206epidēmiju pārvarēšanai nav notikušas. Komisija pievienojas M.

207Baltmaņa viedoklim par to, ka ir nepieciešama obligāta atbildīgo

208politiķu (ministru) apmācība tieši civilās krīzes vadības

209jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka galīgos lēmumus par ekspertu

210sagatavotajiem priekšlikumiem pieņem MK.18

211Tikpat svarīga kā krīzes vadības pasākumu koordinācija starp

212ministrijām ir arī krīzes vadības koordinācija reģionālā līmenī,

213īpaši visaptverošas pandēmijas gadījumā. Krīzes vadības pasākumu

214koordinācija pašvaldību līmenī tiek īstenota ar pašvaldību

215civilās aizsardzības komisiju starpniecību. Latvijā krīzes

216vadības pasākumu koordinācija pašvaldību līmenī notiek,

217pamatojoties uz MK 2017. gada 26. septembra noteikumiem Nr.582

218"Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās

219aizsardzības komisijām". Minētie noteikumi nosaka, ka

220pašlaik Latvijā ir 37 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības

221komisijas.

222Komisija konstatē, ka krīzes vadības koordinācija ar

223pašvaldībām ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva.

224Vadoties no M. Baltmaņa paskaidrojumiem, Komisija secina, ka

225sadarbību krīzes vadības koordinācijā apgrūtina cilvēkresursu

226trūkums. Tas ir saistīts ar pašvaldību iespējām nodrošināt

227finansējumu, kas mērķēts tieši krīzes vadības jautājumu

228risināšanai.19 No M. Baltmaņa sniegtajiem

229paskaidrojumiem izriet, ka virknē pašvaldību nav iespējas deleģēt

230personas, kuru tiešajos pienākumos ietilptu tikai civilās

231aizsardzības jautājumu risināšana. Pašvaldību darbinieki civilās

232aizsardzības jautājumus risina papildus saviem tiešajiem darba

233pienākumiem. Komisija konstatē, ka efektīvāka civilās

234aizsardzības jautājumu koordinācija ir nodrošināta tajās

235pašvaldībās, kur ar šiem jautājumiem nodarbojas personas, kurām

236to risināšana ir tiešais darba pienākums. Kā pozitīvu piemēru

237civilās aizsardzības jautājumu koordinēšanā Komisija, atsaucoties

238uz M. Baltmaņa sniegto informāciju, var minēt Rīgas, Jelgavas,

239Ogres un Jūrmalas pašvaldības. Pēc Komisijas ieskata, ir

240nepieciešams vienots risinājums pietiekamu resursu

241nodrošināšanai, lai civilās aizsardzības jautājumu risināšana

242tiktu sekmīgi koordinēta visās pašvaldībās neatkarīgi no to

243finansiālās kapacitātes.

244Laika periodā no 02.03.2020. līdz 01.09.2020., kas sakrīt ar

245Covid-19 pandēmijas pirmo vilni, Latvijā kumulatīvais septiņu

246dienu vidējais ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits dienā

247nepārsniedza vienu, savukārt vidējais jauno inficēšanās gadījumu

248skaits šajā pašā laika periodā nebija lielāks par

24930.20

250Komisija uzskata, ka pozitīvie Covid-19 pandēmijas

251pārvarēšanas rādītāji minētajā laika periodā ir skaidrojami ar

252ātru un efektīvu rīcību, savlaicīgi ieviešot ierobežojumus.

253Papildus tam, pēc Komisijas ieskata, pozitīvu efektu deva arī

254sabiedrības līdzestība, ievērojot valdības noteiktos

255ierobežojumus, - zināmā mērā tas bija izskaidrojams ar sākotnējo

256neziņu un uztraukumu par Covid-19 potenciālo ietekmi uz cilvēka

257veselību. Pateicoties Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas

258pozitīvajiem rādītājiem, 2020. gada pavasarī un vasarā netika

259pārslogota veselības aprūpes sistēma. Līdz ar to veselības

260nozarei, kā arī valdībai un visai sabiedrībai bija iespēja labāk

261sagatavoties 2020. gada rudens izaicinājumiem. Anglijas

262parlamenta apakšpalātas, Zinātnes un tehnoloģiju komitejas un

263Veselības un sociālās aprūpes komitejas kopīgi veidotajā

264ziņojumā, kas publicēts 2021. gada 12. oktobrī, ietverta virkne

265secinājumu, tai skaitā secinājums, ka Anglijas valdības novēlotā

266rīcība, ieviešot ierobežojumus Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa

267laikā, salīdzinājumā ar citām valstīm vērtējama kā tāda, kas

268radījusi smagas sekas un nopietni apgrūtinājusi iespēju efektīvi

269plānot Covid-19 pandēmijas ierobežošanas vidēja termiņa

270pasākumus.21

271Komisija neguva apstiprinājumu tam, ka Latvijas valdība 2020.

272gada vasarā būtu veikusi atbilstošus pasākumus Covid-19

273pandēmijas pārvarēšanai, gatavojoties 2020. gada rudenī

274gaidāmajam pandēmijas otrajam vilnim.

275Komisija konstatē, ka, Covid-19 pandēmijai ieilgstot, krīzes

276vadības un pārvarēšanas pasākumu sagatavošanai un koordinācijai

277tiek izveidotas papildu struktūras un iesaistīti dažādu nozaru

278eksperti. Tā 2021. gada sākumā tika izveidota Covid-19

279ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa ar Ministru prezidentu

280priekšgalā un akadēmiskās vides ekspertu grupa PKC vadītāja

281vietnieka V. Vespera vadībā.

282Pēc Komisijas ieskata, viens no būtiskiem sekmīgas krīzes

283vadības īstenošanas kritērijiem ir sabiedrības noturības

284rādītājs. Līdz ar to Komisija uzskata, ka, papildus iesaistot

285pandēmijas pārvarēšanas procesā arī dažādas nozares pārstāvošus

286nevalstiskā sektora ekspertus, tiek sekmēta lielākas sabiedrības

287daļas pārstāvība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumu

288sagatavošanā un īstenošanā. Komisija konstatēja, ka SDKG 2 sēdēs

289piedalījušos personu skaits ir sniedzies līdz pat 70 un tas

290neizbēgami noved pie ilgstošām diskusijām un sarežģī viedokļu

291saskaņošanas procesu. Tāpat Komisija uzskata, ka akadēmiskās

292vides ekspertu grupas vienpusējā izstāšanās no sadarbības ar

293valdību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumu sagatavošanā ir

294negatīvi ietekmējusi sabiedrības noturību un attieksmi pret

295valdības īstenoto krīzes vadību kopumā.

296Komisija konstatē, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes

297vadība ir aktualizējusi veselu virkni jautājumu, kas saistīti ar

298lēmumu pieņemšanas mehānismu. Faktiski Latvijā līdz Covid-19

299pandēmijai jau pārvarētās krīzes ar šo krīzi nav salīdzināmas ne

300ietekmes, nedz arī ilguma ziņā. Iepriekš pārvarētās krīzes bija

301ietekmējušas atsevišķas nozares vai teritorijas (sausums, plūdi).

302Šādas krīzes bija jau vairākkārt pieredzētas, un to pārvarēšanai

303nepieciešamās rīcības algoritms bija diezgan skaidrs. Savukārt

304Covid-19 pandēmija ir visaptveroša, tā faktiski ietekmē visas

305nozares un ilgst jau divus gadus. Līdz ar to aktualizējas

306jautājums par šādu un citādu iepriekš nepieredzētu un ilgstošu

307krīžu efektīvu pārvaldības mehānismu, kas var būt nepieciešams

308arī nākotnē.

309Komisija uzskata, ka civilo krīžu efektīvas vadības

310nodrošināšanai būtu jāveido pastāvīga struktūrvienība (iestāde),

311tās sastāvā iekļaujot profesionālus krīžu pārvaldības

312speciālistus, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot

313efektīvu krīzes vadību un ar to saistīto pasākumu koordināciju.

314Komisija konstatē, ka pašlaik atbilstoši spēkā esošajiem tiesību

315aktiem ikdienā ar civilās krīzes vadības jautājumiem nodarbojas

316KVP sekretariāts, kas strukturāli iekļauts VUGD kā atsevišķa