4. pants
, 5. panta pirmā daļa un 6. panta pirmās daļas 1. punkts

un otrā daļa, 7. panta 1. punkts un 8. pants9,

Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otrā daļa10.

Turpmāk laika periodā līdz 02.06.2020. valdības rīkojums Nr. 103

ir grozīts 23 reizes. Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst no

12.03.2020. līdz 09.06.2020.

Ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta rīkojumu Nr.

2020/1.2.1.-60 "Par starpinstitūciju darbības koordinācijas

grupu"11 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas

dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieka M. Baltmaņa vadībā tika

izveidota starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa (SDKG),

lai nodrošinātu MK 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103

"Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" izpildi un

iesaistīto institūciju savstarpēju darbības koordināciju, veicot

visu nepieciešamo drošības, preventīvo, gatavības, reaģēšanas, kā

arī iespējamo seku likvidēšanas pasākumu kopumu, kas saistīti ar

Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā. Par SDKG vadītāja

vietniekiem tika iecelti VM valsts sekretāre D. Mūrmane-Umbraško

un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs D. Trofimovs.

Tajā pašā dienā ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta

rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-62 "Par vadības grupu Covid-19

radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un

nodarbināto atbalstam" finanšu ministra vadībā tika

izveidota vadības grupa Covid-19 radīto ekonomisko seku

operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbināto atbalstam,

lai rastu risinājumus, kas būtiski atvieglotu Covid-19 radītās

īstermiņa ekonomiskās grūtības uzņēmējiem un darba

ņēmējiem.12

Pamatojoties uz vadības grupā izvērtētajiem priekšlikumiem,

atbildīgā ministrija iesniedza izskatīšanai MK attiecīgos

atbalsta regulējuma tiesību aktu projektus. Vadības grupas

sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija.

Ar Ministru prezidenta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr.

2020/1.2.1.-64 "Par ekonomikas attīstības grupu"

ekonomikas ministra vadībā tika izveidota ekonomikas attīstības

grupa, lai radītu daudzveidīgu atbalsta instrumentu kopumu

ekonomikas stimulēšanai, mobilizējot esošos budžeta un ES fondu

līdzekļus, tai skaitā pilnveidojot esošās atbalsta programmas, kā

arī īstenojot jaunus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības

radīto ekonomisko grūtību mazināšanai, un sniegtu priekšlikumus

ilgtermiņa attīstībai. Pamatojoties uz attīstības grupā

izvērtētajiem priekšlikumiem, atbildīgā ministrija iesniedza

izskatīšanai MK attiecīgos atbalsta regulējuma tiesību aktu

projektus. Attīstības grupas sekretariāta funkcijas veic

Ekonomikas ministrija.13

Ar Ministru prezidenta 2020. gada 10. jūlija rīkojumu Nr.

2020/1.2.1.-84 "Par starpinstitūciju darbības koordinācijas

grupu"14 Valsts kancelejas direktora vadībā

izveidota starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa (SDKG 2),

lai nodrošinātu darbību un iesaistīto institūciju savstarpēju

darbības koordināciju valsts apdraudējuma novēršanai un

pārvarēšanai pēc Covid-19 infekcijas izplatības radītās

ārkārtējās situācijas atcelšanas, kā arī savlaicīgi reaģētu uz

epidemioloģiskās situācijas izmaiņām, veicot visu nepieciešamo

drošības, preventīvo, gatavības, reaģēšanas, kā arī iespējamo

seku likvidēšanas pasākumu kopumu, kas saistīti ar Covid-19

izplatības ierobežošanu Latvijā. Koordinācijas grupas

sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja. Pamatojoties uz

koordinācijas grupā izvērtētajiem priekšlikumiem, atbildīgās

ministrijas iesniedz izskatīšanai MK attiecīgos tiesību aktu

projektus.

2021. gada 9. februārī MK izskatīja Stratēģiju par

nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības

pārvaldīšanai 2021. gadam un atbalstīja tajā ietvertos rīcības

virzienus un principus. Stratēģija paredz izveidot Covid-19

ierobežošanas stratēģiskās vadības grupu Ministru prezidenta

vadībā. Stratēģiskās vadības grupai noteikti trīs galvenie

darbības virzieni - veselība, ekonomika un sociālā drošība.

2021. gada martā Pārresoru koordinācijas centra vadītāja

vietnieka V. Vespera vadībā tika izveidota akadēmiskās vides

ekspertu grupa. Minētās ekspertu grupas izveidošanas mērķis bija

novērtēt iespējamos valdības turpmākās rīcības scenārijus

Covid-19 krīzes pārvaldībā no četriem galvenajiem aspektiem -

ierobežojošo pasākumu ietekme uz vīrusa izplatību, ietekme uz

sabiedrību sociālo seku izpratnē, ietekme uz tautsaimniecību, kā

arī sabiedrības attieksme pret ierobežojumiem un to ievērošanu.

Komisija konstatēja, ka akadēmiskās vides ekspertu grupa netika

institucionalizēta un piesaistītie akadēmiskās vides eksperti

darbojās pēc brīvprātības principa no tiešo pienākumu veikšanas

brīvajā laikā. Komisija pievienojas tās sēdē V. Vespera

izteiktajam viedoklim, ka institucionalizācija nebija

nepieciešama.15

Valdība pirms MK rīkojumā Nr.103 noteiktās ārkārtējās

situācijas beigām sagatavoja un iesniedza Saeimai likumprojektu

"Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības

likums"16. Minētā likumprojekta anotācijā bija

norādīts: ņemot vērā to, ka likumā "Par ārkārtējo situāciju

un izņēmuma stāvokli" ietvertie pasākumi un tiesiskie

līdzekļi izmantojami vienīgi gadījumos, ja riskus vairs nav

efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā

noteiktos tiesiskos līdzekļus brīdī, kad vairs nepastāv objektīva

nepieciešamība saglabāt būtiskākos personas ierobežojošos

pasākumus, ārkārtējā situācija ir atceļama, tomēr apzinoties, ka

personu tiesību īstenošanai būs nepieciešams noteikt papildu

kritērijus un ierobežojušus nosacījumus uz ilgāku laika periodu,

līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas

kontrolei. Vienlaikus epidemioloģiskās drošības nolūkā visus

ierobežojumus, kas noteikti saistībā ar Covid-19 izplatību, nav

iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Līdz ar to

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma mērķis ir

noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā,

paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības

veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un

pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju

darbību. Saeima minēto likumprojektu pieņēma 2020. gada 5.

jūnijā.

Ņemot vērā, ka īpaši pasākumi un atbalsts uzņēmējdarbībai un

nodarbinātajiem būs nepieciešami arī pēc ārkārtējās situācijas

beigām, MK sagatavoja un iesniedza Saeimai Covid-19 infekcijas

izplatības seku pārvarēšanas likumu17. Saeima Covid-19

infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu pieņēma

05.06.2020. Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19

infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu

Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta

mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19

izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās

situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības

stabilitāti.

Komisija savā 2021. gada 20. jūlija sēdē, kas tika veltīta

krīzes vadības jautājumiem Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas

procesā, uzklausīja un iztaujāja Valsts kancelejas direktoru J.

Citskovski, VUGD priekšnieka vietnieku M. Baltmani, PKC vadītāja

vietnieku V. Vesperi.

Komisija konstatēja, ka faktiski visās nozaru ministrijās tika

izveidotas darba grupas, kas nodarbojās ar Covid-19 pandēmijas

pārvaldības jautājumiem. Komisija nav detalizēti analizējusi

lēmumu pieņemšanas mehānismu atsevišķu nozaru ministriju darba

grupās, izņemot turpmāk šajā ziņojumā Komisijas vērtēto kārtību,

kādā Veselības ministrija organizēja vakcīnu iepirkumus.

Pēc Komisijas ieskata, būtiski ir jautājumi par vispārsaistošu

ierobežojumu un atbalsta pasākumu ieviešanu Covid-19 pandēmijas

pārvarēšanai. Šādu pasākumu vērtējums ir iekļauts vienā no

turpmākajām šā ziņojuma sadaļām.

Komisija konstatēja, ka līdz ārkārtējās situācijas ieviešanai

12.03.2020. krīzes vadībai nepieciešamo lēmumu sagatavošanas

kārtība bija atbilstoša Nacionālās drošības likumā noteiktajam.

Atbildīgā nozares ministrija, kas pandēmijas gadījumā ir VM,

sadarbībā ar VUGD sagatavoja dažāda rakstura priekšlikumus un

virzīja tos tālāk izskatīšanai KVP. Ja bija nepieciešams MK

lēmums, tad KVP lēmumi tika virzīti to apstiprināšanai

valdībā.

2020. gada martā, kad Latvijā tika konstatēts, ka inficēšanās

ar Covid-19 gadījumu skaits pieaug, Ministru prezidents izdeva

rīkojumu par SDKG izveidi. Šajā darba grupā tika integrēts KVP

sekretariāts. Ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmija ir

visaptveroša un ietekmē faktiski visas nozares, SDKG izveides

mērķis bija ierobežojošo pasākumu ieviešanas starpnozaru

koordinācija ārkārtējās situācijas laikā. Komisija konstatēja, ka

KVP kā patstāvīga formāta loma krīzes pārvarēšanai sagatavoto

pasākumu starpnozaru saskaņošanā līdz ar ārkārtējās situācijas

izsludināšanu 2020. gada 12. martā sāk mazināties. Ministru

prezidents, izdodot rīkojumu par SDKG izveidi, līdzīgi kā par

finanšu un ekonomikas ministru vadīto darba grupu izveidi,

neizmantoja KVP kā patstāvīgu formātu, kura ietvaros saskaņā ar

KVP nolikumu var tikt izveidotas ekspertu darba grupas, bet

izveidoja tās kā patstāvīgas darba grupas ārpus KVP formāta.

Faktiski KVP tika integrēta MK sēžu formātā, organizējot MK un

KVP kopsēdes. Saskaņā ar KVP nolikumu KVP lēmumi tiek pieņemti ar

tās locekļu (MP un deviņi ministri) balsu vairākumu. Šāda lēmumu

pieņemšanas kārtība ir identiska MK lēmumu pieņemšanas kārtībai.

Nenoliedzami viens no krīzes vadības lēmumu pieņemšanas

efektivitātes kritērijiem ir šo lēmumu pieņemšanas ātrums. Viens

no KVP uzdevumiem ir sagatavot MK priekšlikumus lēmumu projektu

veidā, lai efektīvāk nodrošinātu kopējo krīzes vadību. Komisija

konstatēja, ka praksē ne vienmēr šāda krīzes vadība izrādījusies

efektīva, īpaši gadījumos, kad ilgstošas politiskas debates par

ekspertu sagatavotajiem lēmumu projektiem notiek gan KVP, gan MK.

Komisija secina, ka aktualizējas jautājums par KVP lomu un vietu

kopējā krīzes vadības lēmumu pieņemšanas mehānismā. Uz KVP

funkcionālās lomas aktualizāciju ir norādīts arī Dr. iur.

R. Baloža un Dr. iur. E. Danovska pētījuma pārskata

ziņojumā "Konstitucionālais un administratīvais ietvars

pandēmijas un citu ārkārtas situāciju efektīvai

pārvaldībai". Komisija pievienojas arī iepriekš minētajā

pētījumā izteiktajam secinājumam, ka būtu jāveic Covid-19

pandēmijas pārvarēšanai izveidoto darba grupu darbības apkopojums

un analīze.

2016. gada 5. maijā pieņemtais Civilās aizsardzības likums

nosaka krīzes vadību, kas balstīta uz nozaru risku analīzi.

Detalizētāk apdraudējuma veidu, atbilstošus krīzes vadības

pasākumus, kā arī par pasākumiem atbildīgo nozares ministriju un

iestādes nosaka Civilās aizsardzības plāns. Kopumā Civilās

aizsardzības plānā pašlaik ir definēti 35 apdraudējuma veidi. Kā

jau šā ziņojuma sākumā minēts, VM ir atbildīga par to katastrofu

pārvaldības koordināciju, kuras saistītas ar cilvēku infekcijas

slimību epidēmijām. Komisija konstatēja, ka vadība un līdz ar to

arī atbildība par krīzes vadības pasākumu koordināciju,

izveidojot SDKG, tika uzdota VUGD, nevis VM.

Pēc Komisijas ieskata, šāda pieeja krīzes vadības pasākumu

koordinācijai ir atbilstoša faktiskajai situācijai, jo

nenoliedzami, īpaši Covid-19 pandēmijas sākumā, ar krīzes vadības

pasākumu koordināciju saistītajos jautājumos speciāli apmācītajām

VUGD amatpersonām gan zināšanu, gan pieredzes ir vairāk nekā VM

amatpersonām. Ņemot vērā Civilās aizsardzības plānā noteikto

nozaru atbildības principu, Komisija uzskata, ka aktuāls ir

jautājums par amatpersonu profesionālo sagatavotību krīzes

vadības jautājumos un ne tikai pandēmiju gadījumos, bet arī

attiecībā uz citiem apdraudējuma veidiem.

Komisija 2021. gada 20. jūlija sēdē pēc tās locekļa R. Nemiro

uzdotā jautājuma par MK mācību organizēšanu attiecībā uz dažādu

veidu apdraudējumu novēršanu konstatēja, ka pēdējās valsts līmeņa

mācības civilās krīzes vadības jautājumos ir notikušas 2016. gadā

un to laikā tika izspēlēts enerģētiskās krīzes scenārijs. Kopumā

pēdējo gadu laikā valsts līmeņa mācības ar MK iesaisti

organizējusi Aizsardzības ministrija sakarā ar iespējamo valsts

ārējo apdraudējumu. Komisija konstatēja, ka valsts līmeņa mācības

epidēmiju pārvarēšanai nav notikušas. Komisija pievienojas M.

Baltmaņa viedoklim par to, ka ir nepieciešama obligāta atbildīgo

politiķu (ministru) apmācība tieši civilās krīzes vadības

jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka galīgos lēmumus par ekspertu

sagatavotajiem priekšlikumiem pieņem MK.18

Tikpat svarīga kā krīzes vadības pasākumu koordinācija starp

ministrijām ir arī krīzes vadības koordinācija reģionālā līmenī,

īpaši visaptverošas pandēmijas gadījumā. Krīzes vadības pasākumu

koordinācija pašvaldību līmenī tiek īstenota ar pašvaldību

civilās aizsardzības komisiju starpniecību. Latvijā krīzes

vadības pasākumu koordinācija pašvaldību līmenī notiek,

pamatojoties uz MK 2017. gada 26. septembra noteikumiem Nr.582

"Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās

aizsardzības komisijām". Minētie noteikumi nosaka, ka

pašlaik Latvijā ir 37 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības

komisijas.

Komisija konstatē, ka krīzes vadības koordinācija ar

pašvaldībām ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva.

Vadoties no M. Baltmaņa paskaidrojumiem, Komisija secina, ka

sadarbību krīzes vadības koordinācijā apgrūtina cilvēkresursu

trūkums. Tas ir saistīts ar pašvaldību iespējām nodrošināt

finansējumu, kas mērķēts tieši krīzes vadības jautājumu

risināšanai.19 No M. Baltmaņa sniegtajiem

paskaidrojumiem izriet, ka virknē pašvaldību nav iespējas deleģēt

personas, kuru tiešajos pienākumos ietilptu tikai civilās

aizsardzības jautājumu risināšana. Pašvaldību darbinieki civilās

aizsardzības jautājumus risina papildus saviem tiešajiem darba

pienākumiem. Komisija konstatē, ka efektīvāka civilās

aizsardzības jautājumu koordinācija ir nodrošināta tajās

pašvaldībās, kur ar šiem jautājumiem nodarbojas personas, kurām

to risināšana ir tiešais darba pienākums. Kā pozitīvu piemēru

civilās aizsardzības jautājumu koordinēšanā Komisija, atsaucoties

uz M. Baltmaņa sniegto informāciju, var minēt Rīgas, Jelgavas,

Ogres un Jūrmalas pašvaldības. Pēc Komisijas ieskata, ir

nepieciešams vienots risinājums pietiekamu resursu

nodrošināšanai, lai civilās aizsardzības jautājumu risināšana

tiktu sekmīgi koordinēta visās pašvaldībās neatkarīgi no to

finansiālās kapacitātes.

Laika periodā no 02.03.2020. līdz 01.09.2020., kas sakrīt ar

Covid-19 pandēmijas pirmo vilni, Latvijā kumulatīvais septiņu

dienu vidējais ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits dienā

nepārsniedza vienu, savukārt vidējais jauno inficēšanās gadījumu

skaits šajā pašā laika periodā nebija lielāks par

30.20

Komisija uzskata, ka pozitīvie Covid-19 pandēmijas

pārvarēšanas rādītāji minētajā laika periodā ir skaidrojami ar

ātru un efektīvu rīcību, savlaicīgi ieviešot ierobežojumus.

Papildus tam, pēc Komisijas ieskata, pozitīvu efektu deva arī

sabiedrības līdzestība, ievērojot valdības noteiktos

ierobežojumus, - zināmā mērā tas bija izskaidrojams ar sākotnējo

neziņu un uztraukumu par Covid-19 potenciālo ietekmi uz cilvēka

veselību. Pateicoties Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas

pozitīvajiem rādītājiem, 2020. gada pavasarī un vasarā netika

pārslogota veselības aprūpes sistēma. Līdz ar to veselības

nozarei, kā arī valdībai un visai sabiedrībai bija iespēja labāk

sagatavoties 2020. gada rudens izaicinājumiem. Anglijas

parlamenta apakšpalātas, Zinātnes un tehnoloģiju komitejas un

Veselības un sociālās aprūpes komitejas kopīgi veidotajā

ziņojumā, kas publicēts 2021. gada 12. oktobrī, ietverta virkne

secinājumu, tai skaitā secinājums, ka Anglijas valdības novēlotā

rīcība, ieviešot ierobežojumus Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa

laikā, salīdzinājumā ar citām valstīm vērtējama kā tāda, kas

radījusi smagas sekas un nopietni apgrūtinājusi iespēju efektīvi

plānot Covid-19 pandēmijas ierobežošanas vidēja termiņa

pasākumus.21

Komisija neguva apstiprinājumu tam, ka Latvijas valdība 2020.

gada vasarā būtu veikusi atbilstošus pasākumus Covid-19

pandēmijas pārvarēšanai, gatavojoties 2020. gada rudenī

gaidāmajam pandēmijas otrajam vilnim.

Komisija konstatē, ka, Covid-19 pandēmijai ieilgstot, krīzes

vadības un pārvarēšanas pasākumu sagatavošanai un koordinācijai

tiek izveidotas papildu struktūras un iesaistīti dažādu nozaru

eksperti. Tā 2021. gada sākumā tika izveidota Covid-19

ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa ar Ministru prezidentu

priekšgalā un akadēmiskās vides ekspertu grupa PKC vadītāja

vietnieka V. Vespera vadībā.

Pēc Komisijas ieskata, viens no būtiskiem sekmīgas krīzes

vadības īstenošanas kritērijiem ir sabiedrības noturības

rādītājs. Līdz ar to Komisija uzskata, ka, papildus iesaistot

pandēmijas pārvarēšanas procesā arī dažādas nozares pārstāvošus

nevalstiskā sektora ekspertus, tiek sekmēta lielākas sabiedrības

daļas pārstāvība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumu

sagatavošanā un īstenošanā. Komisija konstatēja, ka SDKG 2 sēdēs

piedalījušos personu skaits ir sniedzies līdz pat 70 un tas

neizbēgami noved pie ilgstošām diskusijām un sarežģī viedokļu

saskaņošanas procesu. Tāpat Komisija uzskata, ka akadēmiskās

vides ekspertu grupas vienpusējā izstāšanās no sadarbības ar

valdību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumu sagatavošanā ir

negatīvi ietekmējusi sabiedrības noturību un attieksmi pret

valdības īstenoto krīzes vadību kopumā.

Komisija konstatē, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes

vadība ir aktualizējusi veselu virkni jautājumu, kas saistīti ar

lēmumu pieņemšanas mehānismu. Faktiski Latvijā līdz Covid-19

pandēmijai jau pārvarētās krīzes ar šo krīzi nav salīdzināmas ne

ietekmes, nedz arī ilguma ziņā. Iepriekš pārvarētās krīzes bija

ietekmējušas atsevišķas nozares vai teritorijas (sausums, plūdi).

Šādas krīzes bija jau vairākkārt pieredzētas, un to pārvarēšanai

nepieciešamās rīcības algoritms bija diezgan skaidrs. Savukārt

Covid-19 pandēmija ir visaptveroša, tā faktiski ietekmē visas

nozares un ilgst jau divus gadus. Līdz ar to aktualizējas

jautājums par šādu un citādu iepriekš nepieredzētu un ilgstošu

krīžu efektīvu pārvaldības mehānismu, kas var būt nepieciešams

arī nākotnē.

Komisija uzskata, ka civilo krīžu efektīvas vadības

nodrošināšanai būtu jāveido pastāvīga struktūrvienība (iestāde),

tās sastāvā iekļaujot profesionālus krīžu pārvaldības

speciālistus, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot

efektīvu krīzes vadību un ar to saistīto pasākumu koordināciju.

Komisija konstatē, ka pašlaik atbilstoši spēkā esošajiem tiesību

aktiem ikdienā ar civilās krīzes vadības jautājumiem nodarbojas

KVP sekretariāts, kas strukturāli iekļauts VUGD kā atsevišķa