Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 galaziņojums

);

13) ziņu nesniegšana un nepatiesu ziņu sniegšana par līdzekļu

2piederību un patieso labuma guvēju (Krimināllikuma

3195.1 pants);

44) izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas (Krimināllikuma

);

15) dokumenta viltošana, viltota dokumenta izmantošana

2(Krimināllikuma 275. pants);

36) dienesta pilnvaru pārsniegšana (Krimināllikuma 317.

4pants);

57) ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana (Krimināllikuma

);

18) kukuļņemšana (Krimināllikuma 320. pants);

29) starpniecība kukuļošanā (Krimināllikuma 322. pants);

310) kukuļdošana (Krimināllikuma 323. pants);

411) valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana

5(Krimināllikuma 325. pants);

612) neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos (Krimināllikuma

);

113) tirgošanās ar ietekmi (Krimināllikuma 326.1

2pants).

313. Tā kā jēdziens "valsts sagrābšana" nav juridisks

4jēdziens un agrāk nav bijis ietverts un skaidrots nevienā likumā,

5kriminālprocesos nav pamata izmeklēt politiskos procesus, jo tie

6likumā nav definējami kā noziedzīgi nodarījumi. Jāizmeklē un

7jāpierāda konkrētas noziedzīgas darbības. Taču, Komisijas

8ieskatā, "valsts sagrābšanas" izpratne un tās pazīmju

9konstatēšana turpmāk kriminālprocesu ietvaros var

10tiesībaizsardzības iestādēm palīdzēt noteikt konkrētu noziedzīgu

11nodarījumu patieso raksturu, sabiedrisko bīstamību un kaitīgās

12sekas (analoģiski kā ar "organizētās noziedzības"

13izpratni, kur atsevišķu noziegumu kaitējums iegūst citu

14vērtējumu, ja tiek konstatētas organizētās noziedzības

15pazīmes).

1614. Valsts sagrābšana un tās centieni ir ne tikai morāli un

17politiski nosodāmi, bet arī var tikt sodīti saskaņā ar

18Krimināllikuma un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

19normām, konstatējot minētajos normatīvajos aktos paredzēto

20nodarījumu sastāvu.

2115. Komisijas ieskatā, tāda valsts amatpersonu rīcība, kas

22atzīstama par "valsts sagrābšanu", var būt pretrunā

23Satversmei, jo ar "valsts sagrābšanu" var tikt pārkāpts

24Satversmes 2. pants, kas noteic, ka "Latvijas valsts

25suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Savukārt ja

26"valsts sagrābšanā" ir iesaistīti Saeimas deputāti,

27viņi pārkāpj arī Satversmes 18. pantu, jo ir devuši deputāta

28svinīgo solījumu, ka būs uzticīgi Latvijai un stiprinās tās

29suverenitāti. Par Satversmes pārkāpumu būtu ierosināma procedūra

30Saeimas deputāta atstādināšanai. Likumos ir jāiestrādā deputāta

31atstādināšanas procedūra.

3216. Rīdzenes sarunās var saskatīt "valsts

33sagrābšanas" pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir

34apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā

35instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai.

36Piemēram, Komisija secināja, ka Rīdzenes sarunas norāda uz

37valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas ne

38vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā,

39bet arī var radīt būtiskus draudus Latvijas Republikas Satversmē

40nostiprinātajam varas dalījumam, amatpersonu

41ievēlēšanas/iecelšanas kārtībai un Satversmes 2. pantā

42garantētajai varas piederībai Latvijas tautai.

4317. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ar attiecīgiem lēmumiem

44Kriminālprocess ir izbeigts, jo pirmstiesas izmeklēšanas stadijā

45netika konstatēti vai pierādīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi,

46līdz ar to visas personas, kurām Kriminālprocesā bija tiesības uz

47aizstāvību, no krimināltiesiskā viedokļa uzskatāmas par

48nevainīgām. Tā kā Kriminālprocesa un Operatīvās lietas materiāli

49ir klasificēta informācija, Komisija atturas no to satura

50publiskas apspriešanas un konkrētu personu teiktā iztirzāšanas.

51Pretējā gadījumā Komisijas secinājumi var tikt uztverti kā

52nevainīguma prezumpcijas pārkāpumi.

5318. Komisijas ieskatā, Latvijā ir beidzot jāpieņem likums par

54lobēšanu. Tas palīdzēs noteikt robežšķirtni starp atļautām,

55leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas

56metodēm.

5719. Komisija papildus norāda, ka Ģenerālprokuratūra ir veikusi

58pārbaudi saistībā ar A. Šlesera iesniegumu par to, ka, iespējams,

59V. Zatlers ir sniedzis apzināti nepatiesas ziņas. Taču šīs

60pārbaudes gaitā tas nav apstiprinājies un 2018. gada 3. janvārī

61pieņemts lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

624. daļa. Faktori, kas noveda pie krimināllietas Nr.

6316870000911 izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā

644.1. Komisijas uzklausītie viedokļi un konstatētie

65fakti

661. Lai izvērtētu Kriminālprocesa pirmstiesas stadiju, Komisija

67iepazinās ar Operatīvās lietas materiāliem un Kriminālprocesa

68materiāliem.

692. Komisijas izvērtējamie notikumi un fakti risinājušies šādos

70posmos:

711) ir notikušas sarunas starp personām, kuras Operatīvās

72lietas ietvaros ir fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem;

732) uz Operatīvās lietas materiālu pamata ir uzsākts

74Kriminālprocess un tā ietvaros notikusi pirmstiesas izmeklēšana

75(veiktas kriminālprocesuālas darbības);

763) ir pieņemti kriminālprocesuāli lēmumi par Kriminālprocesa

77izbeigšanu.

783. Operatīvās darbības ir ilgušas apmēram trīs gadus.

79Kriminālprocess norisinājies no 2011. gada 20. maija līdz 2016.

80gada 12. decembrim, tas ir, gandrīz piecus gadus un sešus

81mēnešus.

824. Komisijas 2017. gada 8. augusta sēdē KNAB priekšnieks

83Jēkabs Straume un KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilze

84Kivleniece paskaidroja [paskaidrojumu kopsavilkums]:

851) ir izveidota darba grupa un uzsākta pārbaude - izmeklētāji

86pārskata operatīvās darbības lietu (kuras daļējs saturs izmantots

87Kriminālprocesa izmeklēšanā), lai atkārtoti pārliecinātos, vai ir

88atrodama tāda informācija, kura varētu liecināt, ka nepieciešams

89uzsākt kriminālprocesu vai resorisko pārbaudi;

902) KNAB bija ierosināta resoriskā pārbaude par žurnālā

91"Ir" un plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju

92par kādas amatpersonas iespējami nedeklarētām īpašuma tiesībām

93RTO teritorijā, un tā ir beigusies ar lēmumu par atteikšanos

94uzsākt kriminālprocesu;

953) darba grupas ietvaros uzsākta un notiek jauna resoriskā

96pārbaude par iespējamu prettiesiska labuma pieņemšanu no

97amatpersonu puses;

984) turpinās dienesta izmeklēšanas komisijas darbs attiecībā uz

99iespējamu valsts noslēpuma objektu nozaudēšanu vai izpaušanu, un

100pastāv iespējamība, ka tiks arī uzsākts kriminālprocess par

101valsts noslēpuma izpaušanu un nozaudēšanu;

1025) valsts noslēpuma objektu uzturēšanā, pārvaldīšanā un

103kontrolē KNAB tiek darīts viss, lai situāciju uzlabotu. Agrāk

104darbs bija balstījies uz paļaušanos, uzticēšanos cits citam.

105Tomēr ir vairāki gadījumi, kad noplūdusi informācija, un personas

106ir notiesātas par šādas informācijas izpaušanu;

1076) šobrīd nav nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likumā,

108jo esošais ļauj pietiekami kvalitatīvi izmeklēt lietas, bet

109attiecīgi priekšlikumi, iespējams, būs.

1105. Komisija ir iepazinusies ar Ģenerālprokuratūras

111Krimināltiesiskā departamenta 2017. gada 14. augusta ziņojumu

112"Par izmeklēšanas uzraudzību kriminālprocesā

113Nr.16870000911"11, kuru ir parakstījis prokurors

114M. Leja un kurā ir norādīts:

115"Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 37. panta pirmo daļu

116kopš kriminālprocesa Nr. 16870000911 uzsākšanas visā tā

117izmeklēšanas laikā biju izmeklēšanu uzraugošais prokurors.

118Uzraugošā prokurora pienākumi noteikti Kriminālprocesa likuma

11937. panta otrajā daļā. Svarīgākie uzraugošā prokurora pienākumi

120ir šādi:

121• dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas

122darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu

123izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē

124vai vilcināšanos;

125• izskatīt sūdzības savas kompetences ietvaros.

126Vispirms nepieciešams paskaidrot, kādi noziedzīgie nodarījumi

127izmeklēti šajā kriminālprocesā un kādi bija svarīgākie pierādāmie

128fakti, jo, tikai sniedzot šo informāciju, iespējams vispusīgi

129atspoguļot jautājumu par prokurora veiktajām darbībām un

130norādījumiem.

131Kriminālprocesā galvenā uzmanība veltīta šādiem izmeklēšanas

132virzieniem:

133• A. Šlesera slēptās īpašuma tiesības RTO (Krimināllikuma 219.

134p. 2. d., 325. p., 326. p., 318. p. 2. d.);

135• A. Šlesera iespējamās pretlikumīgās darbības, lai par Rīgas

136brīvostas valdes priekšsēdētāju ieceltu A. Ameriku

137(Krimināllikuma 320. p. 4. d., 323. p. 2. d.).

138Par pirmo izmeklēšanas virzienu vispirms norādāms, ka īpašuma

139tiesību noformēšana uz citas personas vārda kā tāda neveido

140nevienu no Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem

141nodarījumiem. Civiltiesiskajā literatūrā norādīts, ka šāda rīcība

142var būt tiesiska, ja tai nav prettiesiska mērķa, piemēram, lai

143atvieglotu īpašuma pārvaldīšanu vai apsaimniekošanu, ja īstais

144īpašnieks nav spējīgs vai nevēlas to darīt pats. Iemesls šādu

145rīcību vērtēt no krimināltiesiskā viedokļa rodas tad, ja persona,

146kura savas īpašuma tiesības noformējusi uz citas personas vārda,

147nepilda pienākumu, par kura neizpildīšanu var iestāties

148kriminālatbildība, piemēram, nenorāda šo īpašumu deklarācijā, vai

149veic citas darbības, kas var veidot noziedzīga nodarījuma

150sastāvu.

151Persona, kura savas īpašuma tiesības noformējusi uz citas

152personas vārda, tiek dēvēta par saimniecisko (faktisko jeb

153slēpto) īpašnieku.

154Atkarībā no tā, vai būtu pierādīts, ka A. Šleseram

155saimnieciski (faktiski jeb slēpti) piederēja kapitāla daļas RTO

156(vai kādā citā uzņēmumā), viņa rīcībā varēja būt konstatēti

157vairāki noziedzīgi nodarījumi:

158• apzināti nepatiesu ziņu norādīšana valsts amatpersonas

159deklarācijā, kas izpaudusies kā attiecīgo kapitāla daļu

160nenorādīšana (Krimināllikuma 219. p. 2. d.);

161• valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana un

162neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, ja būtu konstatēts,

163ka A. Šlesers pieņēmis lēmumus par labu uzņēmumam, kurā viņam

164saimnieciski (faktiski vai slēpti) piederēja kapitāla daļas

165(Krimināllikuma 325. un 326. p.);

166• dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ja būtu

167konstatēts, ka A. Šlesers pieņēmis lēmumus par labu uzņēmumam,

168kurā viņam saimnieciski (faktiski jeb slēpti) piederēja kapitāla

169daļas, un šādi lēmumi radījuši būtisku kaitējumu (Krimināllikuma

170318. p.).

171Turpretim nepierādot, ka A. Šleseram saimnieciski (faktiski

172jeb slēpti) piederēja kapitāla daļas, nebija pamata uzskatīt, ka

173viņš izdarījis kādu no iepriekš minētajiem noziedzīgajiem

174nodarījumiem. Tātad jautājumam, vai tiktu pierādīts, ka A.

175Šleseram saimnieciski (faktiski jeb slēpti) piederēja kapitāla

176daļas RTO (vai kādā citā uzņēmumā), bija izšķirošā [nozīme]

177kriminālprocesā.

178Lai kriminālprocesā atzītu par pierādītu, ka persona ir

179saimnieciskais (faktiskais jeb slēptais) kapitāla daļu īpašnieks,

180jākonstatē pietiekams apstākļu kopums, kas liecina, ka tā,

181nebūdama juridiskais īpašnieks, izmanto juridiskā īpašnieka

182tiesības un/vai pilda tā pienākumus, savukārt šīs tiesības

183neizmanto un/vai pienākumus nepilda juridiskais īpašnieks. Tādā

184veidā kapitāla daļu juridiskais īpašnieks "tiek nobīdīts pie

185malas" un pats neizmanto šo tiesību un pienākumu kopumu.

186Iepriekš minētais nozīmē arī to, ka jākonstatē, kura juridiskā

187īpašnieka vietā stājies saimnieciskais (faktiskais jeb slēptais)

188īpašnieks.

189To, kādas tiesības un pienākumi ir kapitāla daļu juridiskajam

190īpašniekam, nosaka Komerclikums.

191Saskaņā ar Komerclikumu kapitāla daļas īpašnieku raksturo

192vairākas pazīmes, tajā skaitā:

193• pamatkapitāla apmaksa, nodibinot kapitālsabiedrību

194(Komerclikuma 147. p.) vai kapitāla daļas iegāde no iepriekšējā

195īpašnieka, ja kapitāla daļas īpašnieks nav bijis dibinātājs;

196• daļa dod tiesības dalībniekam piedalīties sabiedrības

197pārvaldē, peļņas sadalē u. c. likumā un statūtos paredzētās

198tiesības (Komerclikuma 186. p. 3. d.).

199Lai gan tas nenozīmē, ka obligāti jākonstatē, ka A. Šlesers

200bija izmantojis visas kapitāla daļu īpašnieka tiesības un

201pildījis visus iespējamos pienākumus, tomēr šo izmantoto tiesību

202un pildīto pienākumu kopumam jābūt pietiekami nozīmīgam, lai

203neradītu saprātīgas šaubas par viņa statusu RTO. Piemēram, būtu

204pietiekami konstatēt, ka A. Šlesers saņēmis dividendes no šā

205uzņēmuma vai veicis kapitāla daļu apmaksu, jo šādas tiesības ir

206tikai kapitāla daļu īpašniekam. Turpretim ne tik viennozīmīgi

207vērtējama interesēšanās par uzņēmuma darbību, padomu došana,

208darbinieku ieteikšana u. tml., jo šādas darbības var veikt

209jebkura persona neatkarīgi no tā, kāda ir tās saistība ar

210uzņēmumu. Tātad tikai atkarībā no tiesību izmantošanas un

211pienākumu pildīšanas apjoma, rakstura un ilguma konkrētajā

212situācijā vērtējams, vai persona bija saimnieciskais (faktiskais

213jeb slēptais) kapitāla daļu īpašnieks.

214Turklāt izmeklēšanā bija papildus jāidentificē laika periods,

215kurā A. Šleseram saimnieciski (faktiski jeb slēpti) piederēja

216kapitāla daļas.

217Operatīvās darbības pasākumos iegūtās nepubliskās sarunas, kas

218pievienotas kriminālprocesam, radīja vienīgi aizdomas, ka A.

219Šlesers varētu būt saimnieciskais (faktiskais jeb slēptais)

220kapitāla daļu īpašnieks (un līdz ar to izdarījis iepriekš minētos

221noziedzīgos nodarījumus, izmantojot savu amata stāvokli). Tātad

222bija pamats gan operatīvās darbības pasākumu veikšanai, gan

223kriminālprocesa uzsākšanai. Taču sarunas nebija pietiekamas, lai

224celtu apsūdzību, bet vēl jo mazāk - lai kriminālprocesu nodotu

225tiesai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 59. panta otrās daļas

2265. punktu, pieņemot lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai,

227prokuroram jābūt pārliecinātam, ka ar esošajiem pierādījumiem

228viņš spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas, ka

229tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Šāda

230pārliecība nebija iegūstama no krimināllietā iegūtajiem

231pierādījumiem.

232Ar nepubliskajām sarunām nevarēja atzīt par pierādītu, ka A.

233Šlesers bijis saimnieciskais (faktiskais jeb slēptais) īpašnieks

234kādā no uzņēmumiem, jo nevienā no tām nebija ziņu, ka A. Šlesers

235apmaksājis kapitāla daļu iegādi, saņēmis dividendes vai

236sistemātiski diktējis un noteicis valdē vai padomē pieņemamo

237lēmumu saturu vai citādi ietekmējis uzņēmuma darbu, vai veicis

238citas darbības, kas pieder tikai un vienīgi kapitāla daļu

239juridiskajam īpašniekam. Līdz ar to, lai varētu celt apsūdzību un

240pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, bez

241nepubliskajām sarunām bija nepieciešami papildu pierādījumi.

242Tomēr kriminālprocesa turpmākajā izmeklēšanas gaitā papildus

243iegūtie pierādījumi nebija pietiekami, lai apstiprinātu

244sākotnējās aizdomas. To lielā mērā ietekmēja tas, ka nepietiekami

245bija nepubliskajās sarunās fiksētie fakti par to, ka A. Šlesers

246izmantojis juridiskā kapitāla daļu īpašnieka tiesības un pildījis

247tā pienākumus. Turklāt tie bija pretrunīgi, jo saturēja arī tādas

248ziņas, kas radīja šaubas, vai A. Šlesers patiešām bija

249saimnieciskais (faktiskais jeb slēptais) kapitāla daļu īpašnieks.

250Piemēram, no sarunām izrietēja, ka A. Šlesers nav zinājis, ka

251iecelts jauns valdes loceklis un kādi ir viņa pienākumi, viņš nav

252zinājis uzņēmuma padomes pilnu sastāvu. Tāpat A. Šlesers

253iztaujājis citas personas par to, kas bijuši iepriekšējie RTO

254īpašnieki. Šādai informācijai normālā situācijā ir jābūt uzņēmuma

255īpašnieka rīcībā. Līdz ar to šīs informācijas neesamība bija

256viena no pazīmēm, kas radīja šaubas par sākotnējo aizdomu

257pareizību.

258Kriminālprocesā jāvērtē gan pierādījumi, kas apstiprina

259aizdomas, gan pierādījumi, kas rada šaubas par aizdomu pareizību.

260Tikai pretnostatot pierādījumus, kas apstiprina aizdomas, ar

261tiem, kas rada šaubas par aizdomu pareizību, kriminālprocesā

262iespējams izlemt, vai atzīstams par pierādītu "ārpus

263saprātīgām šaubām" konkrētais fakts.

264Kā izmeklēšanu uzraugošais prokurors jau izmeklēšanas sākuma

265stadijā vērsu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

266priekšnieka vietnieces J. Strīķes un izmeklētāju uzmanību uz to,

267ka nepubliskās sarunas var izrādīties nepietiekams pierādījums un

268tās vērtējamas ar lielu piesardzību.

269Par otro izmeklēšanas virzienu, proti, par A. Šlesera un citu

270personu iespējamām pretlikumīgām darbībām, lai par Rīgas

271brīvostas valdes priekšsēdētāju ieceltu Andri Ameriku, norādāms,

272ka sākotnēji šīs darbības kvalificētas kā kukuļošana, proti, pēc

273Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas (kukuļņemšana) un 323.

274panta otrās daļas (kukuļdošana).

275Izmeklēšanas sākuma stadijā, pildot izmeklēšanu uzraugošā

276prokurora pienākumus, sastādīju rakstisku uzziņu, kurā,

277izvērtējot pierādījumus, secināju, ka tie nesatur pietiekamas

278ziņas nedz par kukuļņemšanu, nedz par kukuļdošanu. Ar šo izziņu

279iepazīstināta izmeklētāja.

280Vēlāk izmeklētāja šīs darbības pārkvalificēja uz tirgošanos ar

281ietekmi (Krimināllikuma 326.1 p.). Tomēr arī šo

282juridisko kvalifikāciju atzinu par nepareizu.

2832015. gada 10. septembrī, konstatējot, ka šajā daļā lietas

284apstākļi noskaidroti pietiekami vispusīgi un nav konstatējama

285nedz kukuļdošana, nedz kukuļņemšana, nedz tirgošanās ar ietekmi,

286pēc krimināllietas saņemšanas kriminālvajāšanas uzsākšanai

287pieņēmu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā.

288Par izmeklēšanas uzraudzību šajā daļā papildus atzīmējams, ka

289pierādījumus bez manis vērtējuši vēl trīs citi prokurori,

290atzīstot, ka nav pamata apsūdzības celšanai.

291Turpinājumā plašāk par prokurora veiktajām darbībām un

292dotajiem norādījumiem, kas attiecas uz izmeklēšanu kopumā.

293Norādījumi par izmeklēšanas virzieniem un konkrētu

294izmeklēšanas darbību veikšanu doti gan mutiski, gan rakstiski

295vairākkārt visa kriminālprocesa laikā. Izmeklēšanas virzība

296sistemātiski apspriesta ne vien ar izmeklētājiem, bet arī ar

297izmeklētāja tiešo priekšnieku, Korupcijas novēršanas un

298apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras vadību kopīgās

299sanāksmēs, sniedzot vērtējumu par svarīgākajām problēmām. Īpaši

300bieži šīs apspriedes rīkotas pirmajā gadā pēc kriminālprocesa

301uzsākšanas.

302Tas, kādi ir galvenie pierādāmie apstākļi kriminālprocesā, un

303tas, ka kriminālprocesā pievienotajās nepubliskajās sarunās

304izskanējušiem faktiem par slēptajām īpašumtiesiskajām attiecībām

305nepieciešami papildu pierādījumi, vairākkārt norādīts ne tikai

306kopīgajās sanāksmēs, bet arī prokurora norādījumos.

307Tāpat prokurora norādījumos vērsta uzmanība uz tiem sarunās

308izskanējušiem faktiem, kas pārbaudāmi izmeklēšanas gaitā, kā arī

309uz to, kuras sarunās minētās personas pratināmas.

310Vairākkārt personīgi veikta kriminālprocesā iegūto pierādījumu

311analīze, sastādot attiecīgas uzziņas, kā arī izmeklētājiem uzdots

312iesniegt svarīgāko pierādījumu apkopojumu par to, ar kādiem

313pierādījumiem, viņuprāt, apstiprinās, ka A. Šleseram slēpti

314pieder kapitāla daļas RTO un vairākos citos uzņēmumos.

315Izmeklēšanas uzraudzības procesā sniegta palīdzība dažādu

316procesuālo dokumentu projektu sagatavošanā. Piemēram, sniegta

317palīdzība, sagatavojot tiesiskās palīdzības lūgumus, lēmumus par

318personu atzīšanu par aizdomās turētiem, blakus sūdzības par

319tiesas lēmumiem, ar kuriem atteikta kratīšanas izdarīšana pie A.

320Šlesera. Tāpat sniegta palīdzība jautājumu noformulēšanai

321atsevišķu personu pratināšanai.

322Izskatot kriminālprocesā iesaistīto personu sūdzības par

323kriminālprocesa neatļautu novilcināšanu, vairākkārt pārbaudīta

324procesuālo darbību veikšanas intensitāte. Gan es kā uzraugošais

325prokurors, gan amatā augstāki prokurori atzinuši, ka nav

326konstatēta kriminālprocesa neatļauta novilcināšana.

327Kā uzraugošais prokurors varu apliecināt, ka izmeklētāji

328atbilstoši viņiem piešķirtajiem resursiem un iespējām prokurora

329norādījumus ir pildījuši."

3306. Komisijas 2017. gada 15. augusta sēdē Ģenerālprokuratūras

331Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas