6. pants(1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:
(1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:
11) pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no Ministru kabineta locekļiem un viņiem padotajām (viņu pakļautībā un pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī pašvaldībām un citām publisku personu institūcijām;
22) uzaicināt uz savām sēdēm paskaidrojumu sniegšanai ministriju un pašvaldību iestāžu, kā arī citu publisku personu institūciju atbildīgās amatpersonas;
33) uzklausīt vairāku vienlaikus uzaicināto personu paskaidrojumus;
44) uzdot izdarīt revīziju valsts un pašvaldību iestādēs, aģentūrās un kapitālsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos (komercsabiedrībās), sabiedriskajās organizācijās un pie fiziskajām personām, ja to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldību līdzekļi, tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldību līdzekļiem vai to garantētajiem līdzekļiem, vai tās pilda valsts vai pašvaldību iepirkumu vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
5(2) Valsts un pašvaldību, kā arī citu publisku personu institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.
6(3) Veicot šajā likumā noteiktās darbības, parlamentārās izmeklēšanas komisija vadās pēc Satversmes, Saeimas kārtības ruļļa, šā likuma un citiem likumiem.
(1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu un uzklausīt tās paskaidrojumus.
1(2) Ja persona neierodas pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu.
2(3) Personai ir tiesības atteikties sniegt paskaidrojumus par sevi un saviem ģimenes locekļiem.
3(4) Uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un uzaicinātajām personām attiecas normas, kas nosaka ar likumu aizsargātas informācijas neizpaušanu.
(1) Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas motivēta ierosinājuma ģenerālprokurors nekavējoties norīko vienu prokuroru vai vairākus prokurorus piedalīties parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā.
1(2) Ģenerālprokurors lemj par cita prokurora piedalīšanos parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā, ja parlamentārās izmeklēšanas komisija vēršas pie viņa ar motivētu ierosinājumu.
(1) Prokurors piedalās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs un ar sēdes vadītāja atļauju uzdod uzaicinātajām personām jautājumus.
1(2) Prokurora uzdevums ir pārbaudīt, vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija neietver norādījumu uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu. Šai nolūkā prokurors organizē, vada un veic pārbaudi Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā.
2(3) Prokurors informē parlamentārās izmeklēšanas komisiju par pārbaudes vai pirmstiesas izmeklēšanas rezultātiem tādā apjomā, kādā viņš to uzskata par iespējamu.
3(4) Ja prokurors atrod pietiekamu norādījumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, viņš ierosina krimināllietu.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un prokuroram ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iepazīties ar valsts noslēpumiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un prokuroram ir tiesības iepazīties ar operatīvās izstrādes lietām tādā apjomā, kādā to uzskata par iespējamu operatīvās iestādes vadītājs.
111
Persona par apzināti nepatiesu paskaidrojumu vai apzināti nepatiesu atzinumu, vai apzināti nepatiesu tulkojumu, kā arī par atteikšanos dot paskaidrojumu, atzinumu vai tulkojumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kā arī par piespiešanu dot nepatiesu paskaidrojumu, atzinumu vai tulkojumu saucama pie kriminālatbildības.
112
(1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki likumā noteiktajā kārtībā saucami pie kriminālatbildības par valsts noslēpumu un privātu komercnoslēpumu, kā arī par privātpersonu personisko dzīvi aizskarošu ziņu neatļautu izpaušanu.
1(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki saucami pie administratīvās atbildības par parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu.
2(3) Protokolu par administratīvo pārkāpumu sastāda parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs vai persona, kura viņu aizstāj.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.