19. pants(1) Veselības ministrija veido un koordinē uztura politiku, sagatavo priekšlikumus uztura politikas optimizācijai, analizē uztura izraisīto slimību monitoringa rezultātus, kā arī organizē zinātniski pamatotu priekšlikumu sagatavošanu par uztura problēmu risināšanu un informē sabiedrību par aktuālajiem uztura jautājumiem.
(1) Veselības ministrija veido un koordinē uztura politiku, sagatavo priekšlikumus uztura politikas optimizācijai, analizē uztura izraisīto slimību monitoringa rezultātus, kā arī organizē zinātniski pamatotu priekšlikumu sagatavošanu par uztura problēmu risināšanu un informē sabiedrību par aktuālajiem uztura jautājumiem.
1(2) Veselības ministrs uztura politikas izstrādāšanai un koordinēšanai izveido konsultatīvu uztura padomi, kura darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.
2(3) Veselības ministrs apstiprina ieteicamās Latvijas iedzīvotāju uzturnormas un veselīga uztura ieteikumus.
3(31) Ministru kabinets apstiprina uztura normas vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu, kā arī pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.
4(4) Veselības ministrijas Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. Veselības inspekcijai ir tiesības patērētāju veselības apdraudējuma gadījumā ierobežot vai aizliegt dzeramā ūdens izmantošanu.
5(5) Dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.
6(6) Ministru kabineta noteikta institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim, kas konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā tiek piegādāts iedzīvotājiem pa ūdensapgādes sistēmām, pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi.
725
8(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 15.12.2005., 27.09.2007., 12.11.2009., 20.05.2010. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)
(1) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu)
1(2) Par uztura bagātinātāju, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulā (ES) Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes direktīvu 92/52/EEK, Komisijas direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/39/EK un Komisijas regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 609/2013) minēto noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrāciju un par atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
2(3) (Izslēgta no 01.01.2018. ar 27.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017. Sk. Pārejas noteikumu 25. punktu)
326
4(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 15.12.2005., 12.11.2009., 28.10.2010., 27.04.2017. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Grozījums otrajā daļā stājas spēkā 01.01.2019. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 26.1 un 26.2 punktu)
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.