1. punkts(1) Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī pašvaldības domes (turpmāk — dome) vēlēšanu un vietējās pašvaldības referenduma sagatavošanai katrā valstspilsētas pašvaldībā un novada pašvaldībā no vēlētājiem tiek izveidota attiecīgi valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisija un novada pašvaldības vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija) 7—15 locekļu sastāvā. Vēlēšanu komisijas locekļu skaitu nosaka attiecīgā dome.
(1) Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī pašvaldības domes (turpmāk — dome) vēlēšanu un vietējās pašvaldības referenduma sagatavošanai katrā valstspilsētas pašvaldībā un novada pašvaldībā no vēlētājiem tiek izveidota attiecīgi valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisija un novada pašvaldības vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija) 7—15 locekļu sastāvā. Vēlēšanu komisijas locekļu skaitu nosaka attiecīgā dome.
1(2) Vēlēšanu, tautas nobalsošanas un vietējās pašvaldības referenduma sarīkošanai valstspilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk — iecirkņu komisijas) — katra triju līdz septiņu locekļu sastāvā. (3) Vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu pēc pašvaldības domes priekšlikuma apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija. Dome paziņojumu par vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu izliek domes informācijas sniegšanas vietā, bet Centrālā vēlēšanu komisija iecirkņu sarakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (4) Pašvaldībā, kur ir tikai viens vēlēšanu iecirknis, iecirkņa komisija netiek veidota, un tās pienākumus veic attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija. Pašvaldībā, kur ir divi vēlēšanu iecirkņi, viena iecirkņa komisijas pienākumus veic attiecīgā vēlēšanu komisija, bet otra iecirkņa komisiju izveido Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Pašvaldībā, kur ir trīs vēlēšanu iecirkņi vai vairāk vēlēšanu iecirkņu, iecirkņu komisijas izveido Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, un attiecīgā vēlēšanu komisija neveic iecirkņa komisijas pienākumus. (5) Saeimas vēlēšanām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanai, ievērojot vēlēšanu likumu nosacījumus, Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar Ārlietu ministriju var izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs pēc savas vai vēlētāju iniciatīvas. (6) Vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā var izveidot vienu iecirkņa komisiju vai vairākas iecirkņa komisijas balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā un izbraukuma balsošanai.
(1) (Izslēgta ar 05.06.2025 . likumu)
1(2) (Izslēgta ar 05.06.2025 . likumu) (3) Informāciju par ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem Centrālā vēlēšanu komisija iesniedz Ārlietu ministrijai, kas par to informē šo iecirkņu atrašanās vietu valstis.
(1) Vēlēšanu komisija kā pastāvīga pašvaldības iestāde darbojas visu attiecīgās domes pilnvaru laiku. Komisijas pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad jaunievēlētā dome ir izveidojusi jaunu vēlēšanu komisiju.
1(2) Vēlēšanu komisijas sastāvs tiek grozīts šajā likumā noteiktajā kārtībā. (3) Iecirkņu komisijas darbojas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
(1) Vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbība Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanā un sarīkošanā tiek finansēta no valsts budžeta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
1(2) Vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbība domes vēlēšanu un vietējās pašvaldības referenduma sagatavošanā un sarīkošanā tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta. (2 1 ) Ja Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas vai tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar kārtējām domes vēlēšanām vai vietējās pašvaldības referendumu, atlīdzība vēlēšanu komisijām, iecirkņu komisijām un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieaicinātajām personām tiek finansēta no valsts budžeta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, bet visi vēlēšanu komisiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādes izdevumi un telpu uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta. (3) (Izslēgta ar 19.06.1998 . likumu) (4) (Izslēgta ar 19.06.1998 . likumu) (5) Vēlēšanu (balsošanas) sarīkošanai nepieciešamās materiālās vērtības ir pašvaldības manta. Vēlēšanu (balsošanas) sarīkošanai nepieciešamās valsts vai pašvaldības īpašumā (valdījumā) esošās telpas ierādāmas bez nomas maksas.
(1) Katrai vēlēšanu komisijai ir zīmogs ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās komisijas nosaukumu.
1(2) Iecirkņu komisiju zīmogu paraugus un izmantošanas kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓