6. pants
Ārpustiesas strīdu risinātāja pienākumi

(1) Ārpustiesas strīdu risinātājs nodrošina:

1) mājaslapas internetā uzturēšanu un aktualizēšanu, kā arī iespēju strīda pusēm viegli piekļūt informācijai par ārpustiesas strīdu risināšanas kārtību, tai skaitā strīdu risināšanas procesa noteikumiem;

2) iespēju patērētājam iesniegt iesniegumu par strīdu un ar to saistītos dokumentus rakstveidā (tai skaitā elektroniski);

3) iespēju strīda pusēm savstarpēji apmainīties ar informāciju elektroniski vai pa pastu.

(2) Ārpustiesas strīdu risinātājs izstrādā strīdu risināšanas procesa noteikumus, nodrošinot to atbilstību šā likuma prasībām.

(3) Ārpustiesas strīdu risinātājs pēc pieprasījuma pastāvīgā informācijas nesējā sniedz strīda pusēm informāciju par:

1) strīdu risināšanas kārtību, tai skaitā strīdu risināšanas procesa noteikumiem (šā panta otrā daļa);

2) strīda risināšanas rezultātu, tai skaitā strīda risināšanas rezultāta veidu un tā pamatojumu (9.panta otrās daļas 3.punkts).

(4) Šā panta trešās daļas 2.punktā minētā informācija pēc pieprasījuma sniedzama arī rakstveidā.

(5) Ārpustiesas strīdu risinātājs pēc pieprasījuma pastāvīgā informācijas nesējā, kā arī izmantojot citus līdzekļus, kurus tas uzskata par piemērotiem, publiski pieejamā, skaidrā un labi saprotamā veidā nodrošina:

1) ar to informāciju, kuru tas sniedzis savā mājaslapā internetā (8.pants);

2) ar iepriekšējā gada darbības pārskatu (13.pants).

(6) Ārpustiesas strīdu risinātājs nodrošina, ka tā izstrādātā strīdu risināšanas kārtība ir efektīva, dod strīda pusēm iespēju atrisināt strīdu un atbilst šādām prasībām:

1) tā ir publiski pieejama (tai skaitā elektroniski) neatkarīgi no strīda pušu atrašanās vietas;

2) strīda pusēm nav pienākuma izmantot zvērināta advokāta vai jurista pakalpojumus, bet ir tiesības jebkurā strīda risināšanas stadijā izmantot neatkarīga speciālista palīdzību vai uzdot trešajai personai pārstāvēt sevi, vai saņemt trešās puses palīdzību;

3) strīda risināšana ir bez maksas vai par samērīgu maksu.

(7) Ja ārpustiesas strīdu risinātājs strīdu izskata koleģiāli, izskatīšanā vienādā skaitā iekļauj fiziskās personas, kas pārstāv patērētāju intereses un saimnieciskās vai profesionālās darbības veicēju intereses.

(8) Ārpustiesas strīdu risinātājs nodrošina, ka fiziskā persona, kas iesaistīta strīda risināšanā, ir neatkarīga un objektīva attiecībā uz izskatāmo strīdu un atbilst šādām prasībām:

1) tai ir zināšanas un prasmes patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanā vai strīdu risināšanā tiesā, kā arī vispārīgas zināšanas par tiesību normām un principiem;

2) tā ir iecelta amatā uz pietiekami ilgu laiku, lai nodrošinātu tās neatkarību, un to nevar atbrīvot bez pamatota iemesla;

3) tā nav pakļauta strīda pušu vai to pārstāvja norādījumiem darba vai citu tiesisko attiecību ietvaros;

4) tās atlīdzība nav saistīta ar strīdu risināšanas rezultātu.

(9) Ja ārpustiesas strīdu risināšanā iesaistīto personu nodarbina vai tai atlīdzību maksā biedrība, kuras biedrs ir pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, biedrība ārpustiesas strīdu risinātājam veido atsevišķu budžetu, kas ir pietiekams tā uzdevumu izpildei. Šo prasību nepiemēro, ja ārpustiesas strīdu risinātājs strīdu izskata koleģiāli, vienādā skaitā piedaloties personām, kas pārstāv patērētāju intereses un saimnieciskās vai profesionālās darbības veicēju intereses.

7