SākumsLikumi Patvēruma likums23. pants
Patvēruma likums

23. pants
Pārrunas un sākotnējā intervija ar patvēruma meklētāju

(1) Valsts robežsardzes amatpersonas, kas saņēmušas nepieciešamo apmācību par starptautiskajām cilvēktiesībām, Eiropas Savienības acquis patvēruma jomā un pārrunu metodēm, veic:

1) pārrunas ar patvēruma meklētāju, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama tās dalībvalsts noteikšanai, kura būs atbildīga par iesnieguma izskatīšanu saskaņā ar regulu Nr. 604/2013 (turpmāk atbildīgā dalībvalsts);

2) sākotnējo interviju ar patvēruma meklētāju, izņemot šā likuma 35.pantā minēto gadījumu, lai iegūtu informāciju par viņa individuālo situāciju un apstākļiem, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas, un pamatinformāciju par starptautiskās aizsardzības pieprasīšanas motīviem.

(2) Pārrunas un sākotnējā intervija var risināties vienlaikus.

(3) Valsts robežsardzes amatpersona par pārrunām un sākotnējo interviju sastāda protokolu. Protokolā norāda arī to, vai patvēruma meklētājam ir īpašas procesuālās vai uzņemšanas vajadzības.

(4) Patvēruma meklētājam līdz sākotnējās intervijas beigām ir tiesības izteikt apsvērumus par to, ka pirmā patvēruma valsts vai droša trešā valsts nav uzskatāma par pirmo patvēruma valsti vai drošu trešo valsti viņa individuālajā situācijā un apstākļos un saistībā ar viņa atzīšanu par bēgli vai personu, kurai ir tiesības uz alternatīvo statusu, kā arī iespēja izteikt piezīmes un sniegt precizējumus attiecībā uz jebkādiem kļūdainiem tulkojumiem vai pārpratumiem protokola saturā.

(5) Protokolu paraksta amatpersona, kas to sastādījusi, un patvēruma meklētājs. Ja patvēruma meklētājs atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

(6) Valsts robežsardze tās rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāju, pārrunās un sākotnējā intervijā iegūto informāciju un iesniegumu iesniedz Pārvaldei:

1) 10 darbdienu laikā;

2) divu darbdienu laikā, ja iesniegums iesniegts robežšķērsošanas vietā vai robežšķērsošanas tranzīta zonā un ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no šā likuma 30.panta pirmās daļas nosacījumiem.

24