53. pants
Atbalsts bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai

(1) Ja bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai nav pietiekamu līdzekļu, tai ir tiesības saņemt:

1) vienreizējo finansiālo atbalstu;

2) pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai (turpmāk pabalsts).

(2) Vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai piešķir un izmaksā Pārvalde. Pārvaldes amatpersona lēmumu par vienreizējā finansiālā atbalsta izmaksu pieņem vienas nedēļas laikā no dienas, kad bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona iesniegusi iesniegumu tā saņemšanai un ievēroti šādi noteikumi:

1) persona iesniegusi iesniegumu viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu;

2) persona neatrodas šā panta septītās daļas 1. vai 2. punktā minētajās institūcijās;

3) persona personīgi iesniegusi iesniegumu Pārvaldei.

(3) Pabalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai, kura ir darbspējīgā vecumā (personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam), piešķir šādos gadījumos:

1) persona strādā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu");

2) persona nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā, izņemot šā panta sestajā daļā minētos gadījumus, tai ir bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss un tā pilda bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus, tostarp iesaistās valsts valodas apguves programmās.

(4) Pabalstu bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai piešķir no dienas, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegts iesniegums par pabalsta piešķiršanu.

(5) Bēglim ir tiesības saņemt pabalstu 10 mēnešus 12 mēnešu periodā no bēgļa statusa iegūšanas dienas. Alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības saņemt pabalstu septiņus mēnešus 12 mēnešu periodā no alternatīvā statusa iegūšanas dienas. Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona strādā, pabalstu maksā ne ilgāk par trim mēnešiem no dienas kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

(6) Nodarbinātības valsts aģentūrā nav jāreģistrējas šā panta trešajā daļā minētajai personai:

1) kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi I vai II invaliditātes grupu;

2) kura klātienē iegūst izglītību akreditētā izglītības iestādē Latvijā.

(7) Pabalstu neizmaksā par laikposmu, kad persona:

1) atrodas ieslodzījuma vietā, izņemot brīvības atņemšanas soda izciešanu atklātā cietumā;

2) atrodas ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, kuras pakalpojumu pilnībā finansē no valsts vai pašvaldības budžeta;

3) nav pildījusi bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus.

(8) Ja alternatīvo statusu ieguvušai personai, kura ir saņēmusi vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu, piešķir bēgļa statusu, tai ir tiesības saņemt pabalstu kā bēglim par laikposmu, kas kopā ar iepriekš izmaksātā pabalsta laikposmu nepārsniedz 10 mēnešus.

(9) Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai ir pienākums nepamatoti saņemto vai pārmaksāto pabalsta summu labprātīgi atmaksāt valsts budžetā, ievērojot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikumus.

(10) Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona labprātīgi neatmaksā nepamatoti saņemto vai pārmaksāto pabalsta summu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šo summu atgūst, ievērojot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikumus.

(11) Vienreizējā finansiālā atbalsta un pabalsta apmēru, to piešķiršanas, izmaksas, izmaksas apturēšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

54

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2017. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.06.2017. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)