14. pants
Speciālās aizsardzības iestādes tiesības un pienākumi

(1) Lai nodrošinātu personu speciālo aizsardzību, speciālās aizsardzības iestādei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei izvēlēties un veikt šajā likumā minētos speciālās aizsardzības pasākumus;

2) pieprasīt, lai aizsargājamā persona ievēro speciālās aizsardzības iestādes likumīgās prasības;

3) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, kā arī lūgt cita veida palīdzību no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām.

(2) Speciālās aizsardzības iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt aizsargājamās personas piedalīšanos kriminālprocesā;

2) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai konsultācijas juridiskajos un nodarbinātības jautājumos;

3) nodrošināt aizsargājamo personu, kurai nav savu iztikas līdzekļu, ar uzturēšanas līdzekļiem;

4) pēc aizsargājamās personas lūguma nodrošināt tai tikšanos ar savu pārstāvi vai aizstāvi;

5) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai medicīnisko un psihologa palīdzību;

6) uzraudzīt un kontrolēt, vai turpina pastāvēt apdraudējums un ir nepieciešama speciālā aizsardzība.

(3) Ministru kabinets nosaka šā panta otrās daļas 2., 3. un 5.punktā paredzēto pienākumu veikšanas kārtību un apmēru.

15

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.10.2007.)