4. pants
Tiesības uz speciālo aizsardzību

(1) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir šādām personām, kas liecina vai ir liecinājušas kriminālprocesā (turpmāk kriminālprocesā liecinošā persona):

1) cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kura liecina vai ir liecinājusi par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

2) nepilngadīgai personai, kura liecina par Krimināllikuma 161., 162. un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem;

21) cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kura liecina vai ir liecinājusi par Krimināllikuma 132. vai 132.1 pantā paredzētajiem noziegumiem;

3) personai, kuras apdraudējums var ietekmēt kriminālprocesā liecinošo personu.

(2) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir arī personai, kura neliecina kriminālprocesā, bet piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, kā arī personai, kura sakarā ar minēto personu darbībām ir apdraudēta (turpmāk cita aizsargājamā persona).

5

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.09.2007. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2023.)