4. pantsTiesības uz speciālo aizsardzību
Tiesības uz speciālo aizsardzību
1(1) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir šādām personām, kas liecina vai ir liecinājušas kriminālprocesā (turpmāk kriminālprocesā liecinošā persona):
21) cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kura liecina vai ir liecinājusi par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;
32) nepilngadīgai personai, kura liecina par Krimināllikuma 161., 162. un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem;
421) cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kura liecina vai ir liecinājusi par Krimināllikuma 132. vai 132.1 pantā paredzētajiem noziegumiem;
53) personai, kuras apdraudējums var ietekmēt kriminālprocesā liecinošo personu.
6(2) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir arī personai, kura neliecina kriminālprocesā, bet piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, kā arī personai, kura sakarā ar minēto personu darbībām ir apdraudēta (turpmāk cita aizsargājamā persona).
Speciālās aizsardzības veicēji
1(1) Speciālo aizsardzību, izmantojot šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus, veic šādas speciālās aizsardzības iestādes:
21) īpaši pilnvarota Valsts policijas struktūrvienība;
32) īpaši pilnvarota Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība un ieslodzījuma vietā īpaši pilnvarota ieslodzījuma vietas struktūrvienība;
43) citi operatīvās darbības subjekti, ja saskaņā ar ģenerālprokurora norādījumiem nepieciešams nodrošināt īpašas speciālās aizsardzības intereses vai ja speciālo aizsardzību nepieciešams nodrošināt citai aizsargājamai personai.
5(2) Speciālo aizsardzību, izmantojot kriminālprocesuālos pasākumus, veic procesa virzītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Speciālās aizsardzības iemesls un pamats
1(1) Iemesls noteikt speciālo aizsardzību ir reāli noticis personas dzīvības, veselības vai citu likumisko interešu apdraudējums, izteikti reāli draudi vai pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt sakarā ar sniegto liecību vai piedalīšanos nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā.
2(2) Pamats speciālās aizsardzības noteikšanai ir:
31) kriminālprocesā liecinošās personas vai tās pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums;
42) tiesas iniciatīva, ja iztiesāšanas procesā rodas iemesls noteikt speciālo aizsardzību;
53) citas aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums.
Iesnieguma iesniegšana
1(1) Kriminālprocesā liecinošā persona iesniegumu iesniedz procesa virzītājam. Procesa virzītājs iesniegumu kopā ar savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram. Iztiesāšanas stadijā persona iesniegumu iesniedz tiesai. Ja procesa virzītājs neierosina noteikt speciālo aizsardzību, par to pieņem lēmumu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā persona iesniegumu par speciālās aizsardzības noteikšanu iesniedz ģenerālprokuroram, kurš to uzdod pārbaudīt īpaši pilnvarotam prokuroram.
2(2) Cita aizsargājamā persona iesniegumu iesniedz speciālās aizsardzības iestādes vadītājam.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.