147. pants
Pienākums veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos

(1) Šā panta izpratnē:

1) maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir pakalpojumu sniedzējs, kas minēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 1., 2., 4., 7. vai 8. punktā;

2) maksājumu pakalpojums ir pakalpojums, kas minēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 1. punkta "c", "d", "e" vai "f" apakšpunktā;

3) maksātājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas minēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 5. punktā;

4) maksājuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas minēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 6. punktā;

5) pārrobežu maksājums ir maksājums, kas minēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 3. vai 9. punktā, ievērojot minētā likuma 3. pantā noteiktos izņēmumus, kā arī to, ka maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, trešajā valstī vai teritorijā.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums:

1) veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti par katru kalendāra gada ceturksni attiecībā uz tiem konkrētajā ceturksnī vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, kuri atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem;

2) sniegt Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar šo pantu noteikto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem;

3) glabāt maksājumu saņēmēju identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem elektroniskā formātā trīs kalendāra gadus, sākot no tā kalendāra gada beigām, kurā izdarīts maksājums.

(3) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajā dalībvalstī, kas nav Latvija, tam nav pienākuma sniegt Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar šo pantu noteikto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem.

(4) Šā panta otrajā daļā minētie pienākumi nav attiecināmi uz maksājumu pakalpojumiem, kur vismaz viens no maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas citā dalībvalstī. Vienlaikus maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs šādus maksājumu pakalpojumus iekļauj pārrobežu maksājumu skaita aprēķinā.

(5) Ministru kabinets nosaka:

1) Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem;

2) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu;

3) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju iegūst, pārbauda un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam;

4) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā Centralizētajā elektronisko maksājumu informācijas sistēmā sniedzamo informāciju.

177

(09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)