3. pants
Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis

5

(Izslēgts ar 09.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

3.1 pants. Pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšana par Latvijas pilsoni

(1) Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, atzīstams par Latvijas pilsoni vienlaikus ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju, pamatojoties uz viena vecāka pausto gribu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) abi bērna vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;

2) šā vecāka pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, bet, ja vecāks Latvijā ieradies pēc 1992.gada 1.jūlija, viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Bērns, kurš nav atzīts par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atzīstams par Latvijas pilsoni līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, pamatojoties uz viena vecāka iesniegumu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) bērns pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis;

2) bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

3) abi bērna vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;

4) tā vecāka pastāvīgā dzīvesvieta, ar kuru kopā bērns dzīvo, ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvijā (personai, kura Latvijā ieradusies pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

(3) Bērns, kurš nav atzīts par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, atzīstams par Latvijas pilsoni pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas, pamatojoties uz viņa iesniegumu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) abi viņa vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;

2) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus līdz iesnieguma iesniegšanai ir Latvijā;

3) uz viņu neattiecas šā likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētie ierobežojumi;

4) viņš nav notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu Latvijā vai kādā citā valstī, kur izdarītais noziegums arī Latvijā kvalificējams kā smags vai sevišķi smags. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kura notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ārvalstī, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīts, ka attiecībā uz šo personu notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu;

5) viņš apliecina savu latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu vai iesniedz kādu no šā likuma 21.pantā minētajiem dokumentiem.

(4) Bērns atzīstams par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo, otro vai trešo daļu arī tad, ja:

1) bērna māte ir nepilsone vai bezvalstniece un dzimšanas akta ierakstā nav ziņu par bērna tēvu;

2) viens no bērna vecākiem ir nepilsonis vai bezvalstnieks, otra vecāka tiesiskais statuss Latvijā bērna dzimšanas brīdī bija bijušās PSRS pilsonis, bet laikā, kad tiek izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, šā vecāka tiesiskais statuss Latvijā nav zināms;

3) viens no bērna vecākiem ir nepilsonis vai bezvalstnieks, bet otrs vecāks ir miris.

(5) Šā panta trešajā daļā paredzētās tiesības iesniegt iesniegumu par Latvijas pilsonības atzīšanu bērns var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(6) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā atzīst bērnu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem, kā arī kārtību, kādā tiek atzīts, ka notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu.

6

(09.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 5.punktu)