4. pants

1Augļu un dārzeņu ražošana.

2Prioritārajām nozarēm ir paredzēts lielāks valsts atbalsts.

3Taču tas nenozīmē, ka citas nozares tiek pilnībā izslēgtas no

4valsts atbalsta sistēmas.

5Valsts atbalsta politikas īstenošanā lauku attīstībā tiek

6izmantoti šādi pamatinstrumenti:

7Valsts subsīdiju programma lauksaimniecības attīstībai, kura

8ietver:

9- līdzfinansējumu;

10- kreditēšanas veicināšanu;

11- citus tiešos maksājumus.

12Ārējā tirgus politika, kura ietver:

13- atvērtākas un liberālākas ārējās tirdzniecības nosacījumu

14radīšanu;

15- iekšējo tirgu regulējošo tiesību aktu tuvināšanu atbilstoši

16ES prasībām un Pasaules tirdzniecības organizācijai;

17- integrāciju Eiropas Savienībā;

18- līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā.

19Finansu politika, kura ietver:

20- kredītresursu pieejamības un investīciju piesaistes

21veicināšanu.

22Konkrētie Latvijas lauku un lauksaimniecības vidēja termiņa

23attīstības pasākumi ir definēti Latvijas lauku attīstības

24plānā.

25Svarīgākie lauksaimniecības tiesiskās vides pilnveidošanas

26pasākumi ir saistīti ar Latvijas likumdošanas harmonizāciju ar

27ES. Atbilstoši Latvijas valdības apņemšanās līdz 2003. gada 1.

28janvārim nepieciešams izstrādāt likumdošanas bāzi ES

29lauksaimniecības produktu Koptirgus organizācijas mehānismu

30ieviešanai Latvijā.

31No 2000. gada lauksaimniecības politikas izstrādes un

32realizācijas funkcijas ir nodalītas. Zemkopības ministrija ir

33atbildīga par lauksaimniecības politikas un likumdošanas

34izstrādi, bet Lauku atbalsta dienests ir atbildīgs par

35lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju valstī.

36Lauku atbalsta dienests administrē valsts atbalstu un Eiropas

37Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un

38zivsaimniecībai.

39Lauku atbalsta dienests administrēs programmu "Eiropas

40Savienības pirmsiestāšanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku

41attīstībai" (SAPARD), kā arī ir paredzams, ka Lauku atbalsta

42dienests, iestājoties Eiropas Savienībā, darbosies kā maksājumu

43aģentūra un administrēs Kopējās lauksaimniecības politikas

44atbalsta shēmas.

45Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra, ieviešot

46Koptirgus organizācijas mehānismu Latvijā, veiks intervences

47pasākumus lauksaimniecības produktu tirgū.

484.6. Citas reformas

494.6.1. Pensiju reforma

50Pašreizējā situācija un politika

51Pensiju reformas mērķis bija izveidot finansiāli stabilu,

52drošu (risku diversificētu), uz apdrošinātās personas iemaksām

53balstītu pensiju sistēmu, kura ietvertu gan paaudžu solidaritātes

54pensiju komponentu, gan pensiju kapitāla reālas uzkrāšanas

55komponentu, tādējādi iedzīvotāju straujas demogrāfiskās

56novecošanās apstākļos nodrošinot pensionāriem ilgtermiņā stabilu

57un pietiekamu darba ienākumu atvietojumu.

58Saskaņā ar pensiju reformas koncepciju, jaunā pensiju sistēma

59sastāv no trīs līmeņiem:

601. līmenis - valsts obligātā nefondēto pensiju shēma

61(paaudžu solidaritātes princips);

622. līmenis - valsts fondēto pensiju shēma;

633. līmenis - privātā brīvprātīgā pensiju shēma.

641995. gadā uzsāktā pensiju sistēmas reforma likumdošanas

65jomā ir pabeigta - Saeima ir pieņēmusi likumus, uz kuru pamata

66tiek nodrošināta pensiju sistēmas darbība Latvijā. Valsts

67obligātās nefondēto pensiju shēmas (1. līmeņa pensiju shēma)

68darbību nosaka likums "Par valsts pensijām" (pieņemts

69Saeimā 1995. gada 2. novembrī, stājās spēkā

701996. gada 1. janvārī), Valsts fondēto pensiju shēmas

71(2. līmeņa) darbību nosaka "Valsts fondēto pensiju

72likums" (pieņemts Saeimā 2000. gada 17. februārī,

73stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā), Privāto brīvprātīgo

74pensiju shēmas (3. līmenis) darbību nosaka likums "Par

75privātajiem pensiju fondiem" (pieņemts Saeimā

761997. gada 5. jūnijā, stājās spēkā 1998. gada

771. jūlijā).

781. līmeņa reformas mērķi bija sekojoši:

79- nodrošināt uz paaudžu solidaritātes principiem balstītas

80valsts pensiju sistēmas ilgtermiņa finansu stabilitāti

81iedzīvotāju demogrāfiskās novecošanās apstākļos;

82- uzlabot taisnīgumu, pensijas apmēru saistot ar personas

83darba mūžā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām;

84- uzlabot sistēmas "caurskatāmību".

85Jaunā pensiju shēma izmaksā mazāk nekā iepriekšējā, uz

86pārdales principiem balstītā pensiju sistēma, un tās ieviešanai

87nebija nepieciešams palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu

88likmi. Tā kā pensijas apmērs pirmā līmeņa shēmā ir pilnībā

89atkarīgs no iemaksām un pensionēšanās vecuma, šāda shēma

90ilgtermiņā ir pašfinansējoša un stabila, neatkarīgi no

91ekonomiskās situācijas izmaiņām, iedzīvotāju dabiskā pieauguma un

92pensijas vecuma dinamikas. Aizejot pensijā 60 gadu vecumā, no

93pirmā līmeņa shēmas tiek nodrošināts darba ienākumu atvietojums

9440%-50% līmenī.

95Latvijas pensiju reformas veiksmīga attīstība atkarīga no

96nākamo līmeņu - fondēto pensiju shēmu - sekmīgas

97attīstības. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu ar

982001. gada 1. jūliju darbību uzsāks 2. līmeņa

99pensiju shēma. Tā būs pilnībā fondēta shēma, kurā daļa no

100sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām tiks nodota

101valsts fondēto pensiju shēmas pārvaldītājiem, kuri saskaņā ar

102tiesiskiem aktiem tos ieguldīs dažādos finansu instrumentos, ar

103mērķi gūt peļņu un tādējādi papildus palielināt apdrošinātās

104personas pensijas kapitālu.

1052. līmeņa pensiju shēmas mērķi ir sekojoši:

106- nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi

107valsts vecuma pensijām, iegūt pensijas kapitāla un līdz ar to

108pensijas palielinājumu, daļu iemaksu investējot;

109- efektīvi un lietderīgi izmantot 1. līmeņa rezerves.

110Pakārtoti mērķi:

111- sekmēt valsts ekonomisko attīstību veicinošu uzkrājumu

112veidošanos kā garantiju attīstītai sociālās drošības sistēmai

113Latvijā;

114- veicināt finansu un kapitāla tirgus attīstību.

115Tā kā dalība 2. līmeņa shēmā ir obligāta visām sociāli

116apdrošinātajām personām, kuras likuma spēkā stāšanās dienā bija

117jaunākas par 30 gadiem un brīvprātīga personām vecumā no 30 līdz

11849 gadiem, paredzams, ka shēmas uzkrājumi būs būtisks naudas

119līdzekļu resurss valsts ekonomikas attīstībai. Pēc Pasaules

120Bankas ekspertu vērtējuma valsts fondēto pensiju shēmas uzkrājumi

121ap 2030.-2040. g. varētu sasniegt 20-40 procentus no

122IKP.

123Saskaņā ar Pensiju reformas koncepciju, līdzās valsts pensiju

124shēmām (1. un 2. līmeņi) ir izveidota arī privātā pensiju

125shēma (3. līmenis). Patreiz darbojas viens slēgtais pensiju

126fonds (Lattelekom), kas aptver divas trešdaļas no visiem

1273. līmeņa pensiju shēmas dalībniekiem, un trīs atklātie

128privātie pensiju fondi. Privātie pensiju fondi nodrošina iespēju

129iedzīvotājiem veidot privātus uzkrājumus, kas vecumdienās

130nodrošinātu papildus ienākumus. Bez tam, privātie pensiju fondi

131var veicināt finansu un kapitāla tirgus aktivizēšanos.

132Veidojot jauno ekonomiku, tāpat kā citas Austrumeiropas

133valstis, arī Latvija sastopas ar problēmām, kas skar iedzīvotāju

134labklājību, tai skaitā pensiju reformu:

135- Nepietiekami straujā ekonomikas attīstība nespēj nodrošināt

136iedzīvotājiem augstus darba ienākumus, līdz ar to arī pensiju

137apmērs valstī ir zems.

138- Nepietiekamas reģionālās attīstības rezultātā daudzos

139Latvijas lauku rajonos ir augsts bezdarba līmenis, īpaši

140pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupā. Tas ir kavēklis pensiju

141reformas galamērķu īstenošanā - priekšlaicīgās pensionēšanās

142pārtraukšanai un pensijas vecuma būtiskai paaugstināšanai.

143Politikas virzieni

144Pensiju reformas pirmais (likumdošanas) posms ir noslēdzies.

145Tālākie uzdevumi ir:

146- Valsts fondēto pensiju shēmas ieviešana un efektīva

147pārvaldīšana un uzraudzība.

148- Nepieciešama ar 1. līmeņa pensiju shēmas darbību

149saistīto tiesisko normu pārskatīšana, tuvinot tās sākotnējiem

1501. līmeņa shēmas darbības principiem, t.i., maksimāli

151nodrošinot shēmas taisnīgumu un caurskatāmību.

152- Pakāpeniski jānoslēdz arī pārejas periods uz likumā noteikto

153pensijas vecumu, pārtraucot priekšlaicīgo pensionēšanos.

154Nevilcinot 2. līmeņa pensiju shēmas uzsākšanu, Latvija

155iegūst laiku pensiju uzkrājumu veidošanai un nākotnes pensionāru

156paaudžu nodrošināšanai.

1574.6.2. Veselības aizsardzība

158Pašreizējā situācija un politika

159Kopš 1993. gada valstī tika uzsākta veselības aprūpes

160finansēšanas reforma, kuras mērķis bija pāreja no iestāžu tāmes

161finansēšanas uz samaksu par padarīto darbu, sākuma periodā

162decentralizējot finansējumu ar mērķa dotāciju un "iezīmētās

163naudas" principu. Lai nodrošinātu reformas gaitu,

1641993. gadā tika izveidota Centrālā Norēķinu kase ( vēlāk

165Valsts slimokase). Pašvaldību teritorijās izveidoja 33

166teritoriālās norēķinu kases (vēlāk Rajonu slimokases).

167Viens no svarīgākajiem pasākumiem, kas sāka darboties

1681997. gada sākumā, bija finansu līdzekļu centralizācija,

169tātad nodefinēta obligātās veselības apdrošināšanas bāze no

170iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas un valsts pamatbudžeta

171dotācijas. Finansu centralizācijas galvenais uzdevums bija

172nodrošināt stabilu un vienādu finansējumu uz vienu iedzīvotāju

173visās pašvaldību teritorijās, nodrošinot noteiktu veselības

174aprūpes bāzes līmeni visiem iedzīvotājiem.

175Sākot ar 1997. gadu, tika izmainīta pakalpojumu minimumā

176ietilpstošo ārstniecisko pakalpojumu samaksas kārtība. Ne mazāk

177kā 80% no ārstnieciskā pakalpojuma vērtības pakalpojumu

178sniedzējiem apmaksā teritoriālās slimokases, bet pārējo daļu

179jāsedz pašam pakalpojuma saņēmējam, maksājot pakalpojuma

180sniedzējam pacienta iemaksu un līdzdalības maksājumu. Visā valsts

181teritorijā tika apstiprināts vienots cenrādis, kurš noteica

182vienotu no pacienta ņemamo samaksu.

1831997. gadā nogalē tika pieņemti divi jauni veselības

184aprūpes reformai svarīgi Ministru kabineta noteikumi par

185slimokasu izveidi un finansēšanas kārtību. Svarīgākie faktori,

186kas noteica nepieciešamību veidot (reģionālās) slimokases, bija

187finansu struktūras sadrumstalotība un nepieciešamība nodalīt

188veselības obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļus no

189brīvprātīgās veselības apdrošināšanas līdzekļiem. Līdz ar to

190valstī tika veidotas jaunās (reģionālās) slimokases, kuru

191izveides nosacījumi ir vienota teritorija, minimums 200000

192iedzīvotāji un pašvaldību līdzdalība slimokases darbā.

1931998. gada janvārī patstāvīgi jau sāka darboties 6 jaunās

194slimokases un 2 norēķinu kases (teritorijās, kurās pašvaldības

195nevienojās par slimokases izveidi ).

196No 1998. gada sāka darboties jaunie veselības aprūpes

197finansēšanas noteikumi, kuru nepieciešamību noteica sarežģītā

198pacientu maksājumu sistēma un nenoteikts pakalpojuma apjoms -

199"grozs". Būtiskās izmaiņas:

200- Samazināts pacienta maksājumu skaits, atsakoties no

201līdzdalības maksājuma.

202- Veselības aprūpes pakalpojumu "grozs" ir noteikts,

203izmantojot metodi, kas izslēdz tos pakalpojumus, kurus nesedz no

204valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem.

205- Pacients var saņemt jebkurus pakalpojumu veidus jebkurā

206apjomā par saviem vai trešās personas līdzekļiem, bet tiek

207regulēta tikai pakalpojumu saņemšanas kārtība par veselības

208obligātās apdrošināšanas līdzekļiem.

209- Paredzētas iespējas pacientam saņemt neierobežota apjomā

210augstās medicīniskās tehnoloģijas un servisa pakalpojumus

211līdztekus veselības obligātās apdrošināšanas līdzekļiem,

212piemaksājot radušos starpību.

213Politikas virzieni

214Turpinot veselības aprūpes reformu un iedzīvotāju veselības

215aprūpes uzlabošanu, kā arī cenšoties panākt šim mērķim paredzēto

216līdzekļu racionālu izmantošanu, sadarbībā ar Pasaules Banku ir

217uzsākts ilgtermiņa attīstības projektu "Latvijas veselības

218aprūpes sistēmas reforma". Projekta mērķis ir vērsts uz

219iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanu, uzlabojot Latvijas veselības

220aprūpes sistēmas efektivitāti, kvalitāti un veselības aprūpes

221pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Saskaņā ar veselības

222aprūpes reformas projektā plānotajām aktivitātēm tuvāko piecu

223gadu laikā būs īstenoti šādi pasākumi:

224- Izveidots primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju

225tīkls visā Latvijā, kas nodrošinās nepieciešamo veselības aprūpes

226pakalpojumu pieejamību un vienlīdzības principu visiem

227iedzīvotājiem:

228- izveidot pacientu vajadzībām un objektīvai nepieciešamībai

229atbilstoša medikamentu par diferencētu samaksu un bezmaksas

230medikamentu iegādes sistēmu;

231- nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un

232vienlīdzības princips, līdz ar ko tiks mazināta sociālā spriedze

233iedzīvotāju vidū.

234- Optimizēta un nostiprināta sekundārās veselības aprūpes

235pakalpojumu sniedzēju infrastruktūra saskaņā ar izstrādātiem

236reģionu veselības aprūpes attīstības plāniem (masterplāniem).

237Minēto plānu ietvaros tiks realizēti konkrēti sekundārās

238veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras

239attīstības pilotprojekti.

240- Ieviesta universāla, efektīva un vienota veselības aprūpes

241finansēšanas sistēma, kas ļaus sabalansēti un racionāli izmantot

242veselības aprūpei piešķirtos finansu resursus.

243- Noteikti pakalpojumu "groza" veidošanas

244principi.

245- Izveidota veselības aprūpes reformas stratēģijai atbilstoša

246valsts investīciju politika, kas ļaus piesaistīt papildus finansu

247līdzekļus veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai, sekmēt

248medicīnisko tehnoloģiju attīstību, tādējādi nodrošinot atbilstošu

249veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.

250- Izveidota atbilstoša iedzīvotāju veselības veicināšanas

251sistēma, kas sekmēs iedzīvotāju un pacientu dzīves kvalitātes

252uzlabošanos, izglītojot iedzīvotājus jautājumos, kas saistīti ar

253veselības aprūpi, slimību prevenciju un riska faktoriem

254(smēķēšana, alkoholisms, narkomānija), un tādējādi samazinot

255iedzīvotāju saslimstību un mirstību no prioritārajām

256saslimšanām.

257- Sakārtota un pilnveidota normatīvā bāze atbilstoši

258uzsāktajai integrācijai Eiropas Savienībā.

2594.6.3. Transports un sakari

2604.6.3.1. Transports

261Pašreizējā situācija un politika

262Transports ir viena no visnozīmīgākajām un dinamiskākajām

263tautsaimniecības nozarēm valstī, ko lielā mērā nosaka labvēlīgie

264apstākļi tranzītam. Transporta un sakaru nozarē strādājošie veido

2658,5% (1999. gadā) no valsts kopējā strādājošo skaita, bet

266transporta un sakaru daļa valsts iekšzemes kopproduktā tai pat

267laikā bija 16,3% (1991. gadā attiecīgi 7,7% strādājošo un 7%

268iekšzemes kopprodukta).

269Transporta attīstības ekonomiskā politika un tās īstenošanai

270nepieciešamie galvenie pasākumu kompleksi tiek veidoti,

271balstoties uz "Transporta attīstības nacionālo programmu

272(1996. g.-2010. g.)". Šī programma ir izstrādāta

273atbilstoši ilgtspējīgās attīstības principiem un tā tiek regulāri

274koriģēta ar nolūku aktualizēt un precizēt tajā paredzētos

275pasākumus. Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstij

276jāīsteno arī ES transporta politika, lai veicinātu ātrāku

277Latvijas iestāšanos ES. Svarīgi ir arī tas, ka transporta

278attīstības jautājumu risināšanā Satiksmes ministrija aktīvi

279sadarbojas ne vien ar starptautiskajām institūcijām un

280organizācijām, bet arī ar Latvijas pašvaldībām, profesionālajām

281asociācijām un sabiedriskajām organizācijām.

282Lai gan Latvijā ir optimāls transporta infrastruktūras

283(autoceļu, dzelzceļa, ostu, lidostu, maģistrālo cauruļvadu)

284izvietojums, tomēr daudzviet tās zemā kvalitāte ietekmē

285transporta pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

2861994. gadā tika nodibināts Valsts autoceļu fonds

287(VAF), kas tiek finansēts no akcīzes nodokļa par naftas

288produktiem atskaitījumiem un transportlīdzekļu nodevas.

289Pieaugot automobīļu skaitam, ar katru gadu pieaug arī

290satiksmes intensitāte, īpaši Rīgas reģionā. Daudz problēmu ir

291satiksmes drošības jomā, kuru ietekmē ne tikai sliktais ceļu

292stāvoklis, bet arī nepietiekamas kvalitātes satiksmes

293organizācijas tehniskie līdzekļi. Patlaban tiek īstenota

2942000. gada 25. janvārī Ministru kabinetā akceptētā

295"Ceļu satiksmes drošības nacionālā programma (2000.-

2962006. g.)".

297Iekļaujoties Eiropas transporta sistēmas ceļu tīklā, arvien

298aktuālāks kļūst jautājums par Latvijas galveno autoceļu parametru

299atbilstību ES standartiem un normatīviem. Tālāko nozares

300attīstību galvenokārt kavē nepietiekamais autoceļu uzturēšanas un

301attīstības finansējums, kas lielā mērā atkarīgs no finansu

302mehānisma nestabilitātes.

303Autotransports pilnībā nodrošina kravu pārvadājumus

304iekšzemē. Latvijas autopārvadātāji sekmīgi darbojas arī

305starptautiskajos pārvadājumos.

306Ir iespējas kāpināt pārvadājumu apjomus. Prasības pieejai

307autopārvadājumu tirgum pakāpeniski tiek harmonizētas, saskaņā ar

308ES direktīvu prasībām, ar mērķi sasniegt atbilstību līdz

3092003. gadam. Nākošais mērķis - 2 līdz 5 gadu laikā likvidēt

310starpību pieejai tirgum starp iekšzemes un starptautiskajiem

311pārvadājumiem.

312Galvenās tehniskās, ekoloģiskās un drošības prasības

313autotransportam Latvijā jau tagad atbilst starptautiskajām

314normām. Latvija pievienojusies arī galvenajām starptautiskajām

315konvencijām autopārvadājumu jomā.

316Dzelzceļa transportā tiek īstenota Ministru kabinetā

317akceptētā dzelzceļa restrukturizācijas programma, kas paredz, ka

318dzelzceļa operators- valsts akciju sabiedrība "Latvijas

319dzelzceļš" tiks pārveidota par koncernu. Šī koncerna mātes

320sabiedrība turpinās pildīt valsts publiskās lietošanas dzelzceļa

321infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas. Savukārt meitas

322sabiedrības juridiski patstāvīgu personu statusā darbosies katra

323savā tirgus sektorā. Tādējādi tiks radīta iespēja dzelzceļa

324nozares uzņēmumu privatizācijai un reālai konkurencei nozarē.

3252000. gada 21. decembrī Saeimā tika pieņemts Dzelzceļa

326pārvadājumu likums, kas juridiski formulē attiecības starp

327dzelzceļa pārvadātājiem un klientiem. Šis likums kopā ar

3281998. gadā pieņemto Dzelzceļa likumu veido likumdošanas bāzi

329dzelzceļa nozarē. Pamazām sāk uzlaboties dzelzceļa tehniskais

330stāvoklis, tomēr tas nav apmierinošs.

331Dzelzceļa transporta attīstības stratēģiskie virzieni:

332- Radīt stabilu, tirgus ekonomikas apstākļos konkurētspējīgu

333valsts dzelzceļa transporta sistēmu;

334- Izveidot modernu, drošu un ES prasībām atbilstošu dzelzceļa

335infrastruktūru, nodrošinot valsts un piesaistīto līdzekļu

336efektīvu izlietošanu;

337- Nodrošināt sociāli nepieciešamos iekšzemes dzelzceļa

338pasažieru pārvadājumus.

339Lai Latvijas autoceļu un dzelzceļa tīkli varētu integrēties

340Trans- Eiropas transporta tīklā, nepieciešams tos sakārtot

341atbilstoši ES standartiem. Šeit ir svarīgas investīcijas TINA

342(Transport Infrastructure Needs Assessments) procesā identificētā

343Trans- Eiropas transporta tīkla nākotnes elementos- Latvijas

344autoceļu un dzelzceļu tīklā. Latviju šķērso I Eiropas transporta

345koridors (Via Baltica un Via Hanseatica). Ļoti svarīga ir

346Ventspils, Rīgas un Liepājas jūras ostu sasaiste ar I, II un IX

347Eiropas transporta koridoru.

348Latvijā sekmīgi darbojas trīs lielās jūras ostas -

349Ventspils, Rīga, Liepāja, kā arī septiņas mazās ostas. Katrai

350ostai ir sava specializācija. Lielās ostas galvenokārt apkalpo

351tranzīta kravu plūsmu austrumu- rietumu virzienā. Mazās ostas

352veic kokmateriālu eksportu, zvejas kuģu un jahtu apkalpošanu un

353tām ir svarīga nozīme piekrastes reģionu attīstībā.

354Latvijas ostās tiek pārkrauti apmēram 50 milj. t

355kravu gadā (2000. g. - 52 milj. t), kas ir

356viens no augstākajiem rādītājiem, salīdzinot ar citām Baltijas

357jūras reģiona valstīm.

358Fakts, ka Ventspils un Rīgas ostas ir brīvostas, bet Liepājas

359osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas daļa, dod iespēju

360ostu teritorijā attīstīt jaunu dažāda veida ražošanas un

361pakalpojumu sfēru (būvēt rūpnīcas, veidot kravu sadales un

362loģistikas centrus) pievienotās vērtības radīšanai, kas stimulē

363un rada labvēlīgus apstākļus investīciju piesaistei ostu

364teritorijās, palielina ostu konkurētspēju Baltijas jūras reģionā,

365rada apstākļus jaunu darbavietu radīšanai un jaunu nozaru

366integrācijai ostu saimniecībā.

367Latvijas ostas saskaras ar aizvien pieaugošu citu ostu

368konkurenci. Ostās nepieciešamas investīcijas infrastruktūras

369attīstībai, kā arī jau esošās uzlabošanai.

370Latvijas ostās līdz šim nav pilnībā izmantotas pasažieru

371apkalpošanas iespējas.

372Mazajās ostās arī jāveic ostu infrastruktūras rekonstrukcija

373un ostu padziļināšana, kas veicinātu kravu apstrādi ostās un

374jahtu tūrisma attīstību. Tādējādi aktivizētos saimnieciskā

375darbība ostās un veidotos jaunas darbavietas, kas ir svarīgi

376piekrastes reģionu attīstībai.

377Pašlaik notiek valsts akciju sabiedrības "Latvijas

378kuģniecība" privatizācijas process. Valstī tiks ieviesta

379jauna kuģošanas politika, veidojot atbilstošu likumdošanas un

380nodokļu vidi.

381Gaisa transporta nozares struktūras galvenie elementi,

382kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir valsts akciju

383sabiedrība starptautiskā lidosta "Rīga", valsts akciju

384sabiedrība gaisa satiksmes vadības uzņēmums "Latvijas gaisa

385satiksme" (LGS) un gaisa pārvadātāji (aviokompānijas).

386Latvijā darbojas arī otra starptautiskā lidosta

387"Liepāja" un pašlaik tiek veikti priekšdarbi Ventspils

388lidlauka darbības atjaunošanai.

389Gaisa transporta attīstība pašlaik un tuvākajos gados, ņemot

390vērā pieprasījumu, balstīsies galvenokārt uz starptautiskajiem

391gaisa pārvadājumiem. Tā būs tieši saistīta ar mūsu likumdošanas

392bāzes atbilstību ES tiesību aktiem un ar infrastruktūras objektu

393LGS, lidostas "Rīga", kā arī aviokompāniju spēju

394konkurēt starptautisko gaisa pārvadājumu tirgū.

395Pašlaik gaisa pārvadātāju attīstību kavē mazais tirgus apjoms

396(Latvijas iedzīvotāju nelielais skaits), kā arī zemais

397pieprasījums, kas izriet no iedzīvotāju pirktspējas. Pārvadātāju

398attīstība un veikto pārvadājumu apjoma pieaugums būs saistīts ar

399Latvijas aviokompāniju spēju paplašināt savu tirgus daļu. Tas var

400notikt pēc Latvijas iestāšanās ES vai Eiropas vienotās

401aviācijas telpas līguma noslēgšanas, kas dos iespēju Latvijas

402kompānijām brīvi piekļūt ES gaisa pārvadājumu tirgum.

403Gaisa transporta sektorpolitikā, ko 1999. gada

40425. maijā akceptēja Ministru kabinets, paredzēts turpināt

405iesākto darbu virzībai uz ES. Tajā ir noteikti uzdevumi nozares

406vadības, infrastruktūras, pārvadātāju, vispārējās aviācijas

407attīstības jomā, divpusējo starpvaldību nolīgumu sistēmas

408pilnveidošanā, integrācijā Eiropas gaisa transporta sistēmā,

409aviācijas drošības, vides aizsardzības un profesionālās

410izglītības jomā.

411Ņemot vērā Eiropas valstu pieredzi, Latvijā aviācijas nozarē

412valsts pārvaldes funkcijas ir nodalītas no uzraudzības funkcijām.

413Veiksmīgi rit darbs tiesību aktu saskaņošanas jomā. Par

414panākumiem šajā jomā liecina jau 1998. gada beigās

415parakstītais divpusējais protokols ar Eiropas Komisiju par tālāko

416darbību, kas jāveic, lai ar Latvijas Republiku tiktu noslēgts

417līgums par pievienošanos vienotajai Eiropas vienotajai aviācijas

418telpai, pirms Latvijas uzņemšanas ES. Saskaņā ar šo protokolu par

419horizontālo ES tiesību aktu adaptāciju Latvijas Republika ir

420apņēmusies arī pārejas periodā aviācijas jomā piemērot Eiropas

421Padomes un Eiropas Komisijas noteikumus saskaņā ar Eiropas

422vienotās aviācijas telpas līguma projekta attiecīgo pielikumu. Tā

423ietvaros, apzinoties, cik būtiska nozarei ir ES direktīvas

42494/56 par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas

425pamatprincipu noteikšanu ieviešana, Satiksmes ministrija

4262000. gadā izveidoja neatkarīgu Aviācijas nelaimes

427gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļu.

428Naftas un naftas produktu transportēšanas apjomi pa

429maģistrālajiem cauruļvadiem pēdējo gadu laikā ir nedaudz

430pieauguši. Tā kā pēc Ventspils ostas padziļināšanas un

431rekonstrukcijas naftas un naftas produktu pārkraušanas jaudas

432Ventspils ostā palielinājušās līdz 50 milj. t gadā,

433tad, lai palielinātu visa tranzīta koridora caurlaides spēju,

434paredzēta jauna naftas vada ar jaudu 18 milj. t gadā

435būve (projekts "Rietumu cauruļvadu sistēma"). Bez tam,

436tiek veikts arī esošo maģistrālo cauruļvadu remonts un naftas un

437naftas produktu pārsūknēšanas staciju rekonstrukcija un

438modernizācija.

439Latvijā īpaša uzmanība tiek veltīta tranzīta

440pārvadājumu attīstībai. Lielākie kravu pārvadājumu apjomi

441caur Latviju notiek austrumu- rietumu virzienā, t.i., no NVS

442valstīm pa dzelzceļu, maģistrālajiem cauruļvadiem, autoceļiem uz

443Latvijas jūras ostām un tālāk pa jūru uz Rietumeiropas valstīm.

44490% no tranzītkravu apjoma tiek transportēti caur ostām.

445Lai attīstītu tranzīta pārvadājumus, tiek īstenoti šādi

446galvenie pasākumu kompleksi:

447- integrācija Trans- Eiropas transporta tīklā, TINA autoceļu

448un dzelzceļa tīkla attīstība;

449- autotransporta un dzelzceļa transporta koridoru

450attīstība;

451- naftas un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu jaudas

452palielināšana;

453- kombinētā transporta attīstība;

454- jūras ostu attīstība un rūpnīcu būvniecība, kravu sadales un

455loģistikas centru veidošana ostu teritorijās, kas paredzēti

456pievienotās vērtības radīšanai.

457Ļoti svarīga ir politisko, ekonomisko un juridisko aktivitāšu

458efektivitātes palielināšana, lai veicinātu tranzīta un transporta

459koridoru attīstību un integrēšanos Eiropas transporta

460sistēmā.

461Viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt augstu ceļu,

462dzelzceļa, jūras un gaisa satiksmes drošības līmeni.

463Jāveic videi draudzīgas transporta sistēmas veidošana,

464atbilstoši attīstot transporta infrastruktūru, samazinot kaitīgo

465vielu un trokšņu emisiju, kā arī pilnveidojot un regulējot

466pārvadāšanas procesu, īpaši, bīstamo kravu pārvadāšanas

467laikā.

468Lai īstenotu transporta attīstības plānus, ir izveidots un

469tiek pilnveidots attiecīgs finansēšanas mehānisms, kurā

470tiek kombinēti dažādi finansu avoti. Tie ir valsts budžets un

471speciālie budžeti (valsts autoceļu fonds, ostu attīstības fonds,

472lidostas izlidošanas nodeva). Ļoti nozīmīgs finansu avots ir arī

473kredīti, kurus izsniedz starptautiskās finansu institūcijas -

474Pasaules banka, Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības

475banka, Eiropas Investīciju banka un komercbankas.

476Transporta sfēras finansēšanai tiek piesaistīti arī ES un

477divpusējo palīdzību programmu līdzekļi, kā arī pašu uzņēmumu un

478privātais kapitāls. Latvijai kā ES kandidātvalstij papildus PHARE

479programmas atbalstam, sākot ar 2000. gadu, ir iespēja saņemt

480palīdzību arī no pirmspievienošanās strukturālā fonda ISPA.

481Nepieciešams pilnveidot sabiedriskā transporta sistēmu,

482ieviešot vienotu valsts un pašvaldību pasūtījumu dažādiem

483iekšzemes pasažieru pārvadājumu veidiem, izveidojot vienotu

484dotāciju mehānismu un pilnveidojot pasažieru pārvadājumu

485pārvaldi.

486Transporta infrastruktūrai, transporta līdzekļiem un

487pārvadāšanas procesam ir jāatbilst attīstītajās pasaules valstīs

488pieņemtajiem kvalitātes un komforta standartiem, citādi Latvijai

489būs grūtības iekļauties Eiropas un pasaules transporta sistēmā.

490Eiropā, it sevišķi Baltijas reģionā, ir saasinājusies konkurence

491transporta, īpaši tranzītpārvadājumu tirgū.

492Latvijas Republika pilnībā atzīst ES mērķus un darbības

493principus transporta jomā un pilnībā ir gatava ieviest acquis

494communitaire transporta jomā, izņemot autopārvadājumu jomu,

495kur atsevišķu ES prasību ieviešanai ir nepieciešami pārejas

496periods vai arī - atsevišķu prasību izpilde uzskatāma par

497problēmjautājumu, kura risināšanā ir svarīga ES pozīcija.

498Attiecībā uz iekšējo ūdeņu transportu, Latvija apņemas neveikt

499nekādus pasākumus, kas jebkādā veidā tās teritorijā varētu

500diskriminēt citu ES dalībvalstu piešķirtās atbilstošās tiesības

501tās pilsoņiem un juridiskajām personām.

502Svarīgākās jomas integrācijas ES procesa ietvaros ir Latvijas

503ostu infrastruktūras attīstība un konkurētspējas paaugstināšana,

504austrumu-rietumu virziena dzelzceļa un autoceļu koridora

505modernizācija, naftas produktu cauruļvadu sistēmas attīstība,

506lauku ceļu saglabāšana un attīstība, harmoniskas transporta

507sistēmas attīstības veicināšana kravu un pasažieru pārvadāšanai

508iekšzemes un starptautiskajā satiksmē.

509Politikas virzieni

510Latvijas transporta attīstības politikas ilgtermiņa mērķis ir

511izveidot efektīvu, drošu, konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, videi

512draudzīgu, sabalansētu un multimodālu transporta sistēmu, kas

513integrēta Eiropas transporta sistēmā, nodrošinātu cilvēku

514ekonomiskās un sociālās vajadzības pēc kvantitatīviem un

515kvalitatīviem pārvadājumiem iekšzemes un starptautiskajā

516satiksmē, palielinātu izvēles iespējas un elastību pasažieru un

517kravu pārvadājumos, veicinātu reģionālo attīstību un dotu

518iespējas Latvijas biznesam konkurēt Eiropas un visas pasaules

519tirgū.

520Transporta attīstības ilgtermiņa mērķa sasniegšanas galvenie

521stratēģiskie virzieni:

522- Uzturēt un attīstīt transporta infrastruktūru.

523- Veicināt pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību un

524rūpnieciskās ražošanas (rūpnīcu, kombinētā transporta terminālu,

525kravu sadales un loģistikas centru) attīstību ostās un citos

526transporta mezglos.

527- Uzlabot un uzturēt augstu satiksmes drošības līmeni.

528- Nodrošināt videi draudzīgas transporta sistēmas veidošanu un

529paaugstināt bīstamo kravu pārvadāšanas drošību.

530- Izveidot valstī efektīvu sabiedriskā transporta sistēmu.

531- Atbalstīt un veicināt ilgtspējīgu, harmonisku un kompleksu

532transporta sistēmas attīstību kravu un pasažieru pārvadāšanai

533iekšzemes un starptautiskajā satiksmē.

534- Nodrošināt Latvijas transporta sistēmas integrāciju un

535konkurētspējīgu darbību Eiropas transporta sistēmā.

5364.6.3.2. Sakari

537Pašreizējā situācija un politika

538Telekomunikāciju sektorā aktīvi darbojas publiskā

539fiksētā telekomunikāciju tīkla operators SIA

540"Lattelekom" un divi publiskā mobilā

541radiotelekomunikāciju tīkla operatori - LMT un Baltcom GSM. Tiek

542plānota arī trešā mobilā operatora darbība.

543Telekomunikāciju sektors pēdējā gada laikā ir strauji

544attīstījies gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. 2001. gada

545janvāra pirmajā pusē fiksētā tīkla pamatlīniju skaits ir

546sasniedzis 734693 un gaidītāju rinda ir samazinājusies līdz

54719000, kas ir divreiz mazāk, nekā pirms gada. Tika ieviesti jauni

548telekomunikāciju pakalpojumi, piemēram, DSL (datu pārraide pa

549telefonlīnijām).

5502000. gadā konkurences rezultātā, kas norisinās starp

551abiem mobilajiem operatoriem, ir strauji palielinājies mobilo

552sakaru lietotāju skaits un mobilo sakaru pārklājums. Pašreiz LMT

553ir 271000 lietotāju un Baltcom GSM aptuveni 131000 lietotāju GSM

554sistēmā.

555Telekomunikāciju sektors tiks pakāpeniski atvērts un valsts

556loma nākotnē aprobežosies ar sektorpolitikas noteikšanu un tirgus

557regulēšanu tādā mērā, lai nodrošinātu klientu aizsardzību un

558konkurējoša tirgus attīstību.

559Telekomunikāciju tirgus attīstība saskaņā ar ES dalībvalstu

560pieredzi paredz sektora liberalizēšanu un tarifu izlīdzināšanu,

561kas nodrošinās brīvu konkurenci telekomunikāciju tirgū un līdz ar

562to arī tarifu samazināšanos patērētājiem. Ir izstrādāts

563Telekomunikāciju likumprojekts, kas pilnībā ievieš ES galveno

564direktīvu prasības, tādējādi radot juridiski atbilstošu tiesisko

565regulējumu telekomunikāciju jomā.

566Pašlaik BO VAS "Latvijas pasts" ir vienīgā

567uzņēmējsabiedrība valstī, kas sniedz pilnu pasta

568pakalpojumu kompleksu caur visplašāko pasta nodaļu tīklu visā

569valstī par nediferencētām cenām.

570Latvijas pastam konkurējošās firmas - DHL, UPS, TNT, akciju

571sabiedrības "Diena" preses izplatīšanas centrs, SIA

572"SM-pasts" u.c. sniedz tikai atsevišķus ekonomiski

573izdevīgākos pakalpojumu veidus, turklāt šie pakalpojumi tiek

574sniegti tikai Rīgā, atsevišķos gadījumos arī lielākajās pilsētās,

575kur izmaksas salīdzinājumā ar vidējām izmaksām valstī ir

576ievērojami zemākas. No 2003. gada 1. janvāra tiks

577likvidēti ierobežojumi uzņēmējdarbības un pasta pamatpakalpojumu

578konkurēšanai pasta pakalpojumu tirgū Latvijā, saglabājot BO VAS

579"Latvijas pasts" monopoltiesības uz Latvijas Republikas

580pastmarku un citu pasta apmaksas zīmju izgatavošanu un laišanu

581apgrozībā un to izņemšanu no apgrozības, kā arī uz iekšzemes

582vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu,

583transportēšanu un piegādi.

584Politikas virzieni

585Sakaru sektora turpmākās politikas galvenie mērķi ir tirgus

586liberalizācija, tarifu sabalansēšana un integrācija ES.

587Lai liberalizētu telekomunikāciju tirgu, tiks veikti

588šādi pasākumi.

589- Tiks atcelti aizliegumi ienākšanai tirgū un konkurencei

590telekomunikāciju sektorā, izņemot tos noteikumus, ko nosaka

591vispārējie normatīvie akti par konkurenci, licencēšanu, kā arī

592ierobežojumi, piemēram, radio frekvenču spektra nepietiekamība un

593numerācijas telpas ierobežotība.

594- Tiks izveidots fonds to Universālo pakalpojumu

595nodrošināšanai, kas nepieciešams, lai telekomunikāciju

596pamatpakalpojumu minimumu varētu sniegt praktiski visiem valsts

597iedzīvotājiem, un kuru nodrošināšana nav komerciāli izdevīga

598operatoriem.

599- Tiks izveidots sektora regulēšanas režīms, kas konsekventi

600un aktīvi atbalstīs licencētos pakalpojumu sniedzējus un

601operatorus, konkurenci un investīciju ieplūšanu sektorā, kā arī

602nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret konkurējošiem operatoriem

603un pakalpojumu sniedzējiem.

604Lai īstenotu valsts un sektora attīstības politiku, tiks

605apsvērta "Lattelekom" un citu telekomunikāciju uzņēmumu

606valsts kapitāla daļu privatizācija, respektējot pašreizējās

607īpašumtiesības un izdarītos ieguldījumus.

608Lai liberalizētu pasta sakaru tirgu, valsts veiks šādus

609pasākumus:

610- Izveidos sektora regulēšanas režīmu, kas konsekventi un

611aktīvi atbalstīs licencētos pasta pakalpojumu sniedzējus un

612operatorus, konkurenci un investīciju ieplūšanu sektorā, kā arī

613nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret konkurējošiem operatoriem

614un pasta pakalpojumu sniedzējiem.

615- Izveidos Vispārējo pasta pakalpojumu kompensācijas fondu to

616vispārējo pasta pakalpojumu nodrošināšanai, kas nepieciešami, lai

617pasta pamatpakalpojumu minimumu varētu sniegt visiem valsts

618iedzīvotājiem, un kuru nodrošināšana nav komerciāli izdevīga

619atsevišķiem operatoriem.

6204.6.3.3. Informātika

621Pašreizējā situācija un politika

622Koordinētas valsts informātikas politikas realizācija Latvijā

623ir uzsākta kopš 1997. gada, galvenokārt pievēršot uzmanību

624valsts funkciju realizācijai Latvijas iedzīvotāju

625informacionālajā apgādē. Valsts nozīmes informācijas apgāde

626ietver informācijas pakalpojumus, kas nepieciešami valsts un tās

627atsevišķu reģionu pārvaldei, tautsaimniecības, finansu,

628izglītības un sociālās dzīves attīstībai, vispārējā Latvijas tēla

629veidošanai.

6301999. gadā tika apstiprināta nacionālā programma

631"Informātika", kas ir kompleksa mērķprogramma

6321999.-2005. gadam. Kopējais šobrīd apzinātais programmas

633"Informātika" projektu skaits 1999.-2005. gadiem

634ir vairāk nekā 120, un visas programmas izpildei nepieciešamais

635finansējums ir aptuveni 250 milj. LVL.

636Investīciju programmā galvenokārt tiek atbalstīti stratēģiskas

637nozīmes projekti, kuru ieviešana ļaus risināt nozīmīgas valsts

638ekonomiskās, finansiālās un sociālās problēmas.

6392000. gadā tika apstiprināta sociāli ekonomiskās

640programmas eLatvija konceptuālās pamatnostādnes. eLatvija ir

641programma, kuras mērķis ir, intensificējot prioritāro uzdevumu

642izpildi nacionālās informācijas infrastruktūras izveidei,

643palielināt Latvijas tautsaimniecības efektivitāti un

644konkurētspēju pasaules tirgū, paātrināt visas sabiedrības un

645ikviena indivīda labklājības līmeņa augšanu un tādejādi sekmēt

646Latvijas ilgtspējīgu attīstību.

6472000. gada beigās Internets bija pieejams 24 Latvijas

648rajonu centros, Interneta tīklam bija pieslēgti 19,6 tūkstoši

649informācijas serveru, un patlaban Interneta lietotāju skaits ir

650aptuveni 150 tūkstoši. Vairāk nekā 30 Latvijas pilsētās ir

651izveidoti nevalstisko organizāciju atbalsta centri, kuros ir

652Interneta pieslēgums un kur to var izmantot bez maksas. Aptuveni

653viena trešdaļa Latvijas uzņēmumu lieto Internetu, bet lielo

654uzņēmumu grupā lietotāju skaits pārsniedz 75%. Vairums Latvijas

655komercbanku ir ieviesušas Interneta bankas pakalpojumus. Pavisam

6562001. gada sākumā bija reģistrēti aptuveni 5000 vārdu ar

657domēnu . lv . Latvijā ir ap 40 Interneta pakalpojumu

658sniedzēju, un 2000. gadā Latvijā tika nodibināta IPS

659(interneta pakalpojumu sniedzēji) asociācija.

660Attiecībā uz informātiku, Latvija ir apņēmusies nodrošināt

661tālāku Latvijas integrāciju informatīvajā sabiedrībā, veicināt un

662uzlabot vispārēju Interneta pieejamību, kā arī paplašināt

663informācijas pakalpojumu un pielietojumu jomu. 2000. gadā

664tika pieņemts Personu datu aizsardzības likums. Atbilstoši minētā

665likuma prasībām 2001. gada 1. janvārī darbu uzsāka Datu

666Valsts inspekcija, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus un

667rekomendācijas, izskatīt sūdzības par personu datu

668aizsardzību.

669Politikas virzieni

670Pašreizējā valsts politika informātikas nozarē ir vērsta uz

671to, lai līdz 2002. gadam tiktu veikti Acquis

672communautaire ieviešanas pasākumi, kā arī lai 2004. gadā

673Latvijā būtu ieviesta vispārējā Interneta pieejamība un veicināta

674gan Interneta izmantošana, gan arī vispārējā informācijas pratība

675un pieejamība.

676Galvenie politikas realizēšanas mērķi ir:

677- nodrošināt, lai informātika, informācijas un komunikāciju

678tehnoloģijas, pakalpojumu un pielietojumu attīstības līmenis

679valstī kļūst par visu sabiedrības attīstības un ekonomisko

680procesu pamatu;

681- nodrošināt kvalitatīvu un ātru informācijas apriti, veicot

682visu valsts bibliotēku, skolu, pašvaldību pieslēgšanu Internetam,

683publiski pieejamo Interneta terminālu instalāciju un pilnībā

684liberalizējot informācijas un telekomunikāciju tirgu saskaņā ar

685ES principiem;

686- nodrošināt vispārēju informācijas pratību un pieejamību,

687iesaistot skolas un bibliotēkas, katru uzņēmumu un iedzīvotāju

688zināšanu pārvaldības procesā, veicot visu Latvijas mācību iestāžu

689informatizāciju un pilnveidojot augstskolu studiju

690programmas;

691- nodrošināt lokālās un globālās visa veida informācijas

692satura pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam, novēršot valodas

693problēmas, radot informācijas sistēmas un pakalpojumus latviešu

694valodā;

695- pieņemt normatīvos dokumentus un veikt citus nepieciešamos

696pasākumus vispārējai elektronisko dokumentu ieviešanai apritē,

697paātrinot integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas

698veidošanu un elektronisko dokumentu apmaiņu starp valsts

699pārvaldes iestādēm;

700- veikt reģionu datorizāciju un informatizāciju, paaugstinot

701to konkurētspēju un izaugsmes iespējas;

702- paaugstināt vispārējo informācijas zināšanu līmeni valstī,

703pilnveidojot mācību metodiku un iespējas;

704- izveidot elektroniskās komercijas un elektroniskās

705pārvaldības pastāvēšanai un darbībai nepieciešamo vidi.

706Pašreizējā situācija un politika

707Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcija tika

708akceptēta Ministru kabinetā 1996. gadā. Šī dokumenta mērķis

709bija noteikt Latvijas reģionālās attīstības politikas

710pamatnostādnes, tās veidošanas un realizācijas pamatus, radīt

711priekšnoteikumus uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, pašvaldību

712un valsts saskaņotai darbībai reģionālās attīstības jomā, kā arī

713noteikt rīcības pamatvirzienus, galvenās metodes un līdzekļus

714reģionu attīstībai, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu

715Latvijas reģionu attīstību.

716Reģionālās attīstības jautājumi šobrīd ir vairāku ministriju

717kompetencē. Par reģionālās attīstības politikas izstrādi un

718īstenošanu dažādos aspektos ir atbildīgi: Vides aizsardzības un

719reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija, tās

720pakļautībā esošais Reģionālais fonds, kuru pārvalda BO VSIA

721"Reģionu attīstība". Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai

722ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts koordinē

723pirsmsstrukturālo fondu ISPA, Phare, SAPARD programmēšanas

724un ieviešanas uzraudzības procesu, ir atbildīgs par Nacionālā

725attīstības plāna izstrādi, Pārrobežu sadarbības programmas

726ieviešanu un Phare Nacionālās programmas Ekonomiskās un

727sociālās kohēzijas komponentes sagatavošanu un ieviešanu. Īpašu

728uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts ir atbildīgs

729par administratīvi teritoriālās reformas realizāciju un valsts

730pārvaldes administrācijas darba modernizāciju. Nozaru ministrijas

731realizē reģionālās attīstības politiku nozaru griezumā,

732izstrādājot likumprojektus un nozaru attīstības plānus.

733Reģionālās attīstības politikas koordinācijai valsts līmenī ir

734izveidota Reģionālās attīstības padome.

735Ministru kabinets 2000. gada 5. decembrī pieņēma

736lēmumu izveidot valstī vienu institūciju nacionālajā līmenī, kas

737strādātu ar reģionālās attīstības jautājumiem. Jauno institūciju

738paredzēts izveidot uz Īpašo uzdevumu ministra sadarbībai ar

739starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta bāzes.

740MK 2000. gada 4. aprīļa lēmums noteica, ka līdz

7412001. gada 1. janvārim Latvijā ir izveidojami pieci

742plānošanas reģioni: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un

743Zemgales. Attīstības plānošanas un investīciju vadības

744nodrošināšanai šo piecu plānošanas reģionu padomes izveido

745izpildinstitūcijas - reģiona attīstības aģentūras. Faktiski,

746izmantojot likumdošanā dotās iespējas, šādi pieci lielie

747plānošanas reģioni jau bija izveidojušies, taču to robežas un

748nosaukumi pilnībā neatbilst vienotam modelim un vienotiem

749kritērijiem. Saskaņā ar MK 2000. gada 4. aprīļa

750protokollēmumu, līdz 2005. gadam pakāpeniski notiek

751reģionālo pašvaldību izveide.

752Saskaņā ar MK lēmumu visa Latvijas teritorija atbilst NUTS II

753līmenim. NUTS III līmenī Latvijā ir izdalīti 5 reģioni

754atbilstoši vēlēšanu apgabalu teritorijām, izņemot Rīgas rajonu un

755Jūrmalas pilsētu, kas apvienoti kopā ar Rīgas pilsētu Rīgas

756reģionā. Patreiz reģionālajai statistikai nepieciešamā

757informācija tiek apkopota pa rajoniem un republikas pilsētām, pēc

758tam to izmantojot apkopošanai pa NUTS II un NUTS III līmeņa

759reģioniem. Izmantojot NUTS statistiku, jau tagad iespējams

760salīdzināt esošās sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem

761valstī, kā arī atšķirības starp Latvijas un ES kandidātvalstu un

762dalībvalstu reģioniem.

763Koordinēta teritorijas attīstības plānošana ir būtisks

764priekšnosacījums valsts un katra tās reģiona attīstībai.

765Teritorijas attīstības plānošana tiek veikta trīs līmeņos -

766nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Īpašo uzdevumu ministra

767sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta

768vadībā tiek izstrādāts Nacionālais attīstības plāns - vidēja

769termiņa stratēģiskās plānošanas dokuments, kas noteiks valsts un

770reģionālās attīstības mērķus un prioritātes, kā arī atbalsta

771pasākumus noteikto mērķu īstenošanai. 2001. gada sākumā Ministru

772kabinetā tika akceptēts Nacionālā attīstības plāna Stratēģiskais

773memorands, kas kalpos par pamatu turpmākajam darbam .

774Lai veicinātu visā valstī integrētas attīstības politikas

775izstrādi un īstenošanu, 2000. gadā tika izstrādāta Latvijas

776pilsētvides attīstības koncepcija un sadarbībā ar Latgales

777reģiona attīstības aģentūru tika izstrādāta Latgales reģiona

778attīstības padomē apstiprināta Latgales reģiona pilsētu

779attīstības stratēģija, kurā ir noteiktas Latgales reģiona pilsētu

780attīstības prioritātes, un stratēģija to īstenošanai. Attīstības

781stratēģija ir izstrādāta Rīgas un Zemgales plānošanas reģioniem.

782Darbs pie attīstības stratēģijas ir uzsākts Vidzemes plānošanas

783reģionā.

784Tiek izstrādāts arī Latvijas nacionālais plānojums.

785Latvija piedalās telpiskā plānošanā arī starptautiskā līmenī,

786piedaloties Eiropas Padomes dokumenta "Vadlīnijas Eiropas

787kontinenta ilgtspējīgai telpiskai attīstībai" sagatavošanā

788un ES dokumenta "Eiropas Telpiskās attīstības

789perspektīva" apspriešanā. Kopš 1992. gada Latvija

790aktīvi piedalās Baltijas jūras reģiona telpiskās plānošanas

791darbā. Šīs sadarbības rezultātā Latvija no 1999. gada

792veiksmīgi piedalās nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī 13

793transnacionālajos telpiskās plānošanas projektos Eiropas

794Savienības INTERREG IIC iniciatīvas ietvaros.

795Ņemot vērā teritorijas attīstības plānošanas nozīmi valsts,

796katra tās reģiona un katras pašvaldības attīstībā, kā arī, lai

797veicinātu šo procesu, kopš 1996. gada katru gadu tiek

798paredzēta valsts mērķdotācija pašvaldību teritorijas attīstības

799plānošanai. Līdz 2000. gada beigām šo finansējumu ir

800saņēmušas vairāk nekā puse Latvijas pašvaldību (kopumā 412,

801t.sk., visi 26 rajoni un 7 republikas pilsētas). Kopējā piešķirtā

802finansējuma apjoms ir 3,5 miljoni latu.

8031996. gadā tika uzsākta valsts atbalsta sistēmas

804izveidošana vājāk attīstītajām teritorijām reģioniem.

8051997. gadā Saeima pieņēma likumu "Par īpaši

806atbalstāmajiem reģioniem" 1997. un 1998. gadā tika

807apstiprināta ar likumu saistīto normatīvo aktu pakete. Lai

808identificētu vājāk attīstītās teritorijas, Latvijas pašvaldības

809tika salīdzinātas, izmantojot sociāli ekonomiskos rādītājus

810reģionālo (rajonu) pašvaldību, pilsētu un pagastu grupās.

811Ekonomiski vājākajām teritorijām un tām, kuru saimniecisko

812darbību ierobežoja likumos un citos tiesību aktos ietvertie

813noteikumi, tika piedāvāts iegūt īpaši atbalstāmā reģiona statusu,

814ar nosacījumu, ja tiks izstrādāta teritorijas attīstības

815programmas. Tām pašvaldībām, kuras izstrādāja un noteiktā laika

816periodā iesniedza teritorijas attīstības programmas, saskaņā ar

817Ministru kabineta lēmumu tika piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona

818statuss. 143 teritorijas, tai skaitā 5 Latgales rajoni, ir

819identificētas kā potenciālās īpaši atbalstāmā reģiona statusa

820ieguvējas. Kopumā uz šo statusu pretendē vairāk kā 250 vietējās

821pašvaldības.

822Viens no būtiskākajiem instrumentiem vājāk attīstīto

823teritoriju attīstībai ir Reģionālais fonds. Reģionālā fonda

824uzdevums ir veicināt uzņēmējdarbību teritorijās, kuras saskaņā ar

825MK lēmumu atbilst īpaši atbalstāmā reģiona statusam, finansējot

826uzņēmēju un pašvaldību projektus, kas rada papildus darba vietas,

827veic tehnisku ražošanas pārkārtošanu, veido alternatīvās ražotnes

828un arī pakalpojumu uzņēmumus lauku teritorijās.

829Pašlaik no Reģionālā fonda finansējumu var saņemt šādu

830atbalsta formu veidā:

831- uzņēmēji - ieguldījumu statūtkapitālā,

832- uzņēmēji un pašvaldības - daļēju samaksāto kredītprocentu

833kompensāciju par veiksmīgi izlietotiem kredītiem, pašvaldības -

834uzņēmējdarbības vidi veidojošas infrastruktūras projektu

835kopfinansējumu (ne vairāk kā 50% no projekta izmaksām).

836· Uzņēmējiem un pašvaldībām tiek organizēta informatīvi

837izglītojoša programma, kurā tiek sniegta informācija par iespējām

838saņemt uzņēmējdarbības atbalstu, jaunākajiem uzņēmējdarbības

839attīstības virzieniem (sevišķi par alternatīvajiem

840uzņēmējdarbības veidiem lauku reģionos), uzņēmēju sadarbības

841iespējām u.c.

842Daudzas īpaši atbalstāmā reģiona statusa pašvaldības ir

843veiksmīgi izmantojušas valsts sniegto atbalstu, iesniegušas

844projektus, un lielākā daļa uzsākusi projektu īstenošanu, kuros

845ietvertas gan inovatīvas idejas, gan ražošanas paplašināšana,

846bet, galvenais, jaunu darbavietu radīšana, kas spēj iedzīvotājus

847nodrošināt ar ienākumiem. Tai pašā laikā pastāv pašvaldības,

848kuras nav izmantojušas tām piešķirto statusu.

849Reģionālā fonda darbības laikā ir ieguldīti 2,3 miljoni

850latu. Uz 2001. gada janvāri Reģionālajam fondam par finansu

851līdzekļu piešķiršanu ir līgumsaistības ar 525 juridiskajām

852personām, no tiem 485 - ar uzņēmējiem un 40 - ar pašvaldībām.

853Projektu ietvaros izveidotas 1800 jaunas pastāvīgas, 1600 sezonas

854un saglabātas 3200 darba vietas. Uzņēmēji un pašvaldības šo

855projektu realizācijā ir ieguldījuši vairāk par 50 miljoniem

856latu. Projektu realizācijas gaitā valsts un pašvaldības budžetos

857samaksāti 5,5 miljoni latu nodokļos, tajā skaitā

8581,2 miljoni ienākuma nodokļa.

859Līdzās līdzekļu piešķiršanas projektu realizācijai īpaši

860atbalstāmajos reģionos no Reģionālā fonda, nozīmīgs ekonomiskās

861politikas instruments šo teritoriju attīstībai ir atsevišķu

862nodokļu daļējas atlaides.

863Strukturālās un reģionālās politikas īstenošanai ir paredzēts

864salīdzinoši ievērojams finansējuma apjoms no Eiropas Savienības.

865Pirmspievienošanās procesā Latvijai kā vienai no ES

866kandidātvalstīm ir pieejami pirmsstrukturālie finansu instrumenti

867Phare, ISPA, SAPARD. Šis finansējums ir uzskatāms kā

868papildus finansējums esošajiem valsts finansu līdzekļiem.

869Politikas virzieni

870Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam iesaistīto institūciju

871turpmākie darbības virzieni ir:

872· likumdošanas pilnveidošana;

873· institucionālo struktūru sakārtošana reģionālās attīstības

874jomā.

875Tiks veikti šādi pasākumi:

876· 2001. gadā uzsākta esošo likumdošanas aktu

877pilnveidošana un jaunu normatīvo aktu projektu izstrāde, tai

878skaitā ir izstrādāts likums par Reģionālo attīstību, un tiks

879pārskatīti normatīvie akti, kas nosaka Reģionālā fonda darbību un

880īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu.

881· Tiks veikta Latvijas Reģionālās attīstības politikas

882koncepcijas aktualizēšana (jaunas redakcijas) atbilstoši tām

883izmaiņām, kas notikušas pēdējos gados un saistībā ar Latvijas

884integrāciju Eiropas savienībā. Tiks izveidota Nacionālā

885reģionālās attīstības padome.

886· Tiks sniegts metodisks atbalsts Kurzemes, Zemgales, Rīgas,

887Vidzemes un Latgales plānošanas reģionu attīstības aģentūrām

888teritorijas attīstības plānošanā.

889· Perspektīvā tiks atrisināts jautājums par statistisko NUTS

890III līmeņa reģionu robežu atbilstību Reģionālā administratīvi

891teritoriālā iedalījuma reformas koncepcijai.

892· Tiks turpināta Nacionālā plānojuma izstrādāšana. Pārskats

893par valsts teritorijas izmantošanu tiks iesniegts MK

894izskatīšanai. Tiks izstrādāts Nacionālā plānojuma dokuments -

895Valsts teritorijas attīstības perspektīva, kas dos informāciju

896par nākotnē sasniedzamo vēlamo visas valsts teritorijas

897attīstības situāciju, ilglaicīgiem mērķiem un teritorijas

898attīstības prioritātēm. Turpināsies darbs pie atsevišķu Nacionālā

899līmeņa teritorijas attīstības plāna saistošo daļu sagatavošanas.

900Tiks sagatavotas Nacionālā plānojuma vadlīnijas.

901· Turpināsies darbs pie reģionālo un vietējo pašvaldību

902teritorijas plānošanas kompetences nostiprināšanas. Vairāk

903uzmanības tiks pievērsts teritorijas plānojumu kontrolei un

904monitoringam pašvaldību līmenī. Jāizvērtē iespējas nodrošināt

905pašvaldību budžetos nepieciešamos izdevumus teritorijas

906attīstības plānošanai, valsts mērķdotācijas paredzot tikai īpašu

907teritorijas attīstības projektu veicināšanai.

908· Balstoties uz Nacionālā attīstības plāna Stratēģisko

909memorandu, tiks izstrādāts Nacionālais attīstības plāns.

910· BO VSIA "Teritorijas attīstības plānošanas centrs" nākotnē

911jāstrādā, lai iesaistītos ES Telpiskās plānošanas novērošanas

912tīklā ( ESPON) . Šajā nolūkā ir jānostiprina tā

913pētnieciskā darbība un teritorijas attīstības plānošanas datu

914bāzes uzturēšanas funkcija.

915· Jāturpina sadarbība starptautiskajā teritorijas attīstības

916plānošanā. Aktīvi jāpiedalās Eiropas Padomes un Eiropas

917Savienības organizētajās aktivitātēs teritorijas plānošanas jomā.

9182000. gada beigās Eiropas Komisijā apstiprināšanai tika

919iesniegta jaunā Baltijas jūras reģiona (BJR) INTERREG IIIB

920programma 2000.-2006. gadam, kas paredzēta transnacionālajai

921sadarbībai telpiskajā attīstībā, iepriekšējās INTERREG IIC

922vietā. Lai Phare programmu varētu izmantot par

923līdzfinansēšanas avotu INTERREG projektiem un veicinātu

924reģionu un arī citu institūciju gatavošanos darbam ar ES kopienas

925iniciatīvas programmu INTERREG, tiek izstrādāts

9262001.-2006. gada BJR Phare CBC Apvienotais

927programmēšanas dokuments Baltijas valstīm un Polijai.

928Ir plānots, ka Reģionālais fonds nākotnē varētu tikt izmantots

929nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai PHARE Ekonomiskās

930un sociālās kohēzijas pasākumiem un papildus tam sniegt

931finansiālu atbalstu aktivitātēm, kas netiek finansētas no minētās

932programmas.

9334.6.5. Vide

934Pašreizējā situācija un politika

935Galvenā vides politikas izstrādes un realizācijas institūcija

936Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

937(VARAM). VARAM strādā pie likumdošanas un politikas izstrādes

938vides aizsardzības, reģionālās attīstības, būvniecības un tūrisma

939jomās.

940Minētās politikas realizāciju nodrošina VARAM pakļautībā,

941pārziņā un pārraudzībā esošās institūcijas. To galvenajās

942funkcijās ietilpst vides stāvokļa kontrole, datu ieguve un

943informācijas apmaiņa, dabas aizsardzība (tai skaitā īpaši

944aizsargājamo dabas un kultūrvēsturisko teritoriju pārvalde),

945finansu koordinācija un investīciju piesaiste, projektu

946koordinācija un realizācija, reģionālā attīstība, būvniecība un

947tūrisms.

948Vides politikas realizācija Latvijā notiek, balstoties uz

949apstiprināto Vides aizsardzības politikas plānu Latvijai un tam

950sekojošo Vides aizsardzības rīcības programmu. Balstoties uz šiem

951dokumentiem, tiek izstrādātas stratēģijas un programmas dažādiem

952vides sektoriem (sadzīves atkritumu apsaimniekošana,

953ūdenssaimniecība, bīstamo atkritumu apsaimniekošana u.c.).

954Būtisks darba virziens ir ES integrācijas procesa izvirzīto

955prasību nodrošināšana vides jomā.

956Vides infrastruktūra Latvijā ir samērā attīstīta, tomēr, lai

957būtu iespējams sasniegt vēlamo un ES direktīvās prasīto līmeni

958vēl ir nepieciešamas lielas investīcijas no valsts un pašvaldību

959puses. Tās ir nepieciešamas gan ūdensapgādes un notekūdeņu

960attīrīšanas uzlabošanai, gan atkritumu saimniecības

961uzlabošanai.

962Izmantojot Valsts investīciju programmas (VIP) atbalstu,

963dāvinājumus, kredītus, pašu līdzekļus, Daugavpilī un Liepājā

964notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir jau atjaunotas, Rīgā turpinās

965būvniecības darbi. Lai atrisinātu ūdensapgādes un notekūdeņu

966attīrīšanas problēmas Latvijas mazajās un vidējās pilsētās, tika

967izstrādāta programma 800+ "Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana

968Latvijas mazpilsētās", saskaņā ar kuru 2001. gadā VIP iekļauti 14

969ūdenssaimniecības attīstības projekti, neskaitot Rīgu un

970Daugavpili.

971Būtisks atbalsts ūdenssaimniecības un atkritumu

972apsaimniekošanas sakārtošanai ir ES ISPA fonda līdzekļi. ISPA

973fonda vadība, atzīstot projektu atbilstību ISPA stratēģijai, jau

974apstiprinājusi finansējumu Rīgas, Jelgavas un Ventspils

975ūdenssaimniecības projektiem 37,69 milj. eiro apjomā.

976Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija paredz Latvijā

977izveidot 10-12 sadzīves atkritumu poligonus. Jau tiek realizēti

978Rīgas, Ziemeļvidzemes, Liepājas un Ventspils reģionālo sadzīves

979atkritumu poligonu izveides projekti un tiek sagatavoti Malienas,

980Austrumlatgales un Dienvidlatgales projekti. Kā īpašu problēmu

981jāpiemin bīstamo atkritumu pārstrāde, t.sk. sadedzināšana, kā arī

982galīgā apglabāšana, kas prasa papildus infrastruktūru izveidi un

983apsaimniekošanu.

984Dabas aizsardzības jomā 2000. gadā MK apstiprināja Bioloģiskās

985daudzveidības nacionālo programmu, kurā tiek noteikti

986stratēģiskie mērķi:

987· saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras

988daudzveidību;

989· saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

990· saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku

991šķirņu ģenētisko daudzveidību;

992· veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;

993· nodrošināt dzīvās dabas līdzsvarotu un ilgtspējīgu

994attīstību.

995Politikas virzieni

996Kā galvenās jomas, kas svarīgas vides kvalitātes saglabāšanai,

997ES integrācijas procesa un starptautisko saistību izvirzīto

998prasību nodrošināšanai minamas:

999· gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses

1000samazināšana;

1001· virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanas, t.sk. peldvietu

1002ūdeņu kvalitātes nodrošināšana, notekūdeņu attīrīšanas

1003uzlabošana, jūras un ūdeņu eitrofikācija un ūdens ekosistēmu

1004degradāciju samazināšana;

1005· saimnieciskās darbības izraisīto risku (rūpnieciskais,

1006avāriju, ķīmiskais, radiācijas, akumulētais piesārņojums un

1007piesārņojuma pārrobežu pārnese, ģenētiski modificētie organismi

1008u.c.) samazināšana;

1009· racionālu un vides aizsardzības prasībām atbilstošu

1010atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ieviešana;

1011· kvalitatīva dzeramā ūdens un efektīvas notekūdeņu

1012attīrīšanas nodrošināšana, ūdenssaimniecības infrastruktūras un

1013darbības kvalitātes uzlabošana un attīstība;

1014· dabas resursu un vides objektu pārvaldības un

1015infrastruktūras optimizēšana, t.sk. reprezentatīva vides

1016monitoringa un informācijas sistēmas izveidošana;

1017· piesārņoto vietu attīrīšana un racionāla izmantošana;

1018· rūpniecības radītā piesārņojuma samazināšana.

1019Nacionālo likumdošanu plānots saskaņot ar acquis

1020communautaire prasībām, kā arī ieviest lielāko daļu direktīvu

1021prasību līdz 2003. gada 1. janvārim. Latvija

1022pieprasījusi pārejas periodus atsevišķu direktīvu prasību

1023ieviešanā, kā arī atrunas saistībā ar atsevišķu ES dabas

1024aizsardzības likumdošanas jomā minētu sugu un biotopu

1025aizsardzību. Tā kā ES komisija nav akceptējusi minētās atrunas,

1026tad nepieciešams sakārtot visu dabas aizsardzības likumdošanas

1027sistēmu līdz Latvijas iestāšanās brīdim ES.

1028Runājot par konkrētiem vides aizsardzības tiesiskās vides

1029uzlabošanas pasākumiem, tad ir plānots pieņemt šādus papildus

1030jumta likumus vides aizsardzības jomā: "Iepakojumu likums", "Par

1031ūdens resursu apsaimniekošanu", kā arī veikt grozījumus "Likumā

1032par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".

1033Vidējā termiņā plānots pilnībā sakārtot bīstamo atkritumu

1034apsaimniekošanas saimniecību. Paredzams, ka līdz 2004. gadam

1035Latvijā būs ieviesti galvenie bīstamo atkritumu apsaimniekošanas

1036sistēmas elementi - sadedzināšanas iekārta un poligons. Bīstamo

1037atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ekonomiskās darbības

1038pamatprincipi būs "Piesārņotājs maksā", kas nodrošinās tās

1039darbību no līdzekļiem, kuri tiktu iekasēti no atkritumu

1040radītājiem par to pārstrādi, iznīcināšanu un galējo deponēšanu,

1041un sekmēs konsekventu bīstamo atkritumu daudzuma samazināšanu

1042attiecībā pret rūpnieciskās produkcijas vienību, jo stimulē

1043tīrāku tehnoloģiju ieviešanu ražošanā. Paredzams, ka ar bīstamo

1044atkritumu apsaimniekošanu nākotnē nodarbosies privātā biznesa

1045pārstāvji.

1046Dabas aizsardzības jomā šobrīd nepieciešams galvenokārt

1047risināt šādus jautājumus:

1048· Pilnveidot dabas aizsardzības institūciju tīklu.

1049· Palielināt pašvaldību atbildību par dabas aizsardzības

1050pasākumu ieviešanu. Stiprināt pašvaldību spēju risināt dabas

1051aizsardzības jautājumus.

1052· Sakārtot dabas aizsardzības likumdošanas sistēmu atbilstoši

1053ES prasībām

1054· Izstrādāt vadlīnijas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību

1055novērtēšanai.

1056· Izstrādāt dabas aizsardzības plānus un individuālos

1057aizsardzības un izmantošanas noteikumus prioritāšu secībā.

1058Nodrošināt to ieviešanu un kontrolēt izpildi.

1059· Izskatīt iespēju par vairāku teritoriju iekļaušanu

1060starptautiski nozīmīgu teritoriju sarakstos (piemēram,

1061Starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā, starptautiskas nozīmes

1062ģeoloģisko pieminekļu sarakstā, NATURA 2000).

1063· Noslēgt starpvalstu līgumus par sadarbību pārrobežu

1064aizsargājamo dabas teritoriju, migrējošo sugu un pārrobežu ūdens

1065baseinu aizsardzībā.