8. pants

Vispārējās un augstākās izglītības sistēmas

modernizācija.

Prioritārie uzdevumi darbaspēka attīstības jomā:

· Darba tirgus pieejamība visām sociālajām grupām.

· Mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšana, jaunu

kvalitatīvu darba vietu veidošana.

· Nodrošināt ikvienam vienādas iespējas darba tirgū.

· Reģionālā un vietējā līmeņa nodarbinātības ilgtermiņa plānu

vai programmu nodrošinājums.

· Gatavošanās ES sociālā fonda administrēšanai.

· Aktivizēt pāreju no bezdarba novēršanas pasīvajiem uz

aktīvajiem pasākumiem.

· Sociālā dialoga attīstība reģionālajā līmenī un divpusējā

dialoga starp darba devējiem un arodbiedrībām veicināšana

uzņēmumos.

· Gatavošanās pievienoties ES EURES tīklam par informācijas

apmaiņu par vakancēm darba tirgū.

· Tālākizglītības nodrošināšana strādājošajiem.

· Tālākizglītības un pārkvalifikācijas nodrošināšana

bezdarbniekiem.

· Efektīva vispārējās pamatizglītības un sākotnējās un

turpmākās profesionālās izglītības sistēma jauniešiem.

· Efektīva vidējās un augstākās izglītības sistēma ar

orientāciju uz darba tirgu.

Ir izstrādāts likumprojekts "Darba meklētāja un bezdarbnieka

atbalsta likums". Turpmāk tiks izstrādāti Ministru kabineta

noteikumu projekti, kas noteiks aktīvo nodarbinātības pasākumu

organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī bezdarbnieka

statusa piešķiršanas kārtību.

4.4. Valsts pārvaldes reforma

Pašreizējā situācija un politika

Valsts pārvaldes reformai 1999.-2001. gadā tika

nodrošināta stabila politiska vadība. Kopš 1999. gada maija,

par valsts pārvaldes reformas politisko vadību ir atbildīgs Īpašu

uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, kura darbu nodrošina

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts, kā

arī ministra pakļautībā esošā Pašvaldību lietu pārvalde un

pārraudzībā esošās Valsts civildienesta pārvalde un Valsts

administrācijas skola.

Valsts pārvaldes reformu pamatvirzieni 1999.- 2001. gadam

bija:

· valsts civildienesta reformas īstenošana;

· valsts pārvaldes institucionālās sistēmas tiesiskā

sakārtošana;

· administratīvi teritoriālā reforma pirmā līmeņa

pašvaldībās;

· valsts pārvaldes iestāžu darbības procedūru uzlabošana;

· ierēdņu zināšanu un prasmju pilnveidošana Valsts

administrācijas skolā.

2000. gada septembrī Saeima apstiprināja jaunu Valsts

civildienesta likumu , kas nodrošina valsts pārvaldes

nostiprināšanu. Salīdzinājumā ar 1994.gadā pieņemto Civildienesta

likumu (kas ar jaunā likuma pieņemšanu zaudē savu spēku), jaunais

likums skaidri definē pamata ( core) valsts pārvaldes

funkcijas, kuru veikšana ir uzticēta valsts civildienesta

ierēdņiem, tādējādi nodrošinot, ka valsts pārvaldes svarīgākas

funkcijas veic amatpersonas, kuras ir lojālas valdībai, tiek

ieceltas ierēdņa amatā konkursa kārtībā un kuras nodrošina valsts

pārvaldes pēctecību un pārmantojamību valdības maiņas

rezultātā.

Jaunais Valsts civildienesta likums ievieš obligātu ierēdņu

darbības ikgadēju novērtēšanu, kas sekmē karjeras attīstību un

veicina ierēdņus celt savu kvalifikāciju un sasniegt augstus

darbības rezultātus. Valsts civildienesta pārvalde, civildienesta

sistēmu koordinējošā centrālā iestāde, ir sagatavojusi un

iesniegusi apstiprināšanai Ministru kabinetā virkni noteikumu

projektu, kas nodrošina likuma ieviešanu visās centrālajās valsts

pārvaldes iestādēs. Ar jaunā Valsts civildienesta likuma spēkā

stāšanos ir ieviests termins "specializēts civildienests". Tas

iekļauj lielu daļu valsts pārvaldē strādājošo, kas agrāk

nepiederēja valsts civildienestam. Līdz ar to, valsts

civildienesta skaits palielināsies aptuveni par divdesmit

tūkstošiem strādājošo ar civildienesta attiecību ieviešanu

specializētajos dienestos: muitā, valsts ieņēmumu dienestā,

policijā utt.

2000. gada laikā tika veikts nopietns darbs pie valsts

pārvaldē strādājošo darba samaksas sistēmas izstrādāšanas.

2000. gada februārī Ministru kabinets iesniedza Saeimai

divus valsts pārvaldei ļoti svarīgus likumprojektus, kas nosaka

valsts pārvaldes institucionālās sistēmas uzbūves pamatnostādnes

un īpaša veida valsts iestāžu - valsts aģentūru, kā arī

pašvaldību aģentūru un kopīgo aģentūru - juridisko statusu un

vadības un pārraudzības mehānismus. Viens no šiem likumprojektiem

- Publisko aģentūru likums tika pieņemts 2001. gada

22. martā. Šis likums nodrošinās iespēju esošās valsts

institūcijas ar uzņēmējsabiedrības statusu, kas veic publiskās

funkcijas sabiedrības interesēs, pārveidot par valsts ministriju

pārraudzībā esošajām valsts aģentūrām. Jaunais valsts aģentūras

statuss nodrošina skaidras vadības un atbildības attiecības starp

atbildīgu ministriju un aģentūru. Ministrija apstiprina aģentūras

darbības un attīstības stratēģisko plānu un budžetu, kas balstās

uz darbības rezultatīvajiem rādītājiem, bet aģentūra patstāvīgi,

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, organizē darbu, lai

sasniegtu plānotos rezultātus un atskaitītos par gadskārtējā

darbības plāna un budžeta izpildi. Aģentūras budžets ir valsts

budžeta sastāvdaļa, bet aģentūras norēķinu konts tiek atvērts

Valsts kasē, nevis komercbankās. Tiek paredzēts ieviest vienotu

darba samaksas sistēmu aģentūrās, kas nodrošinās caurskatāmību

darba samaksas jautājumos. Visi agrāk pieņemtie publiskie likumi,

kas regulē publisko jomu, tiks attiecināti uz aģentūrām. Valsts

aģentūras veiks valsts iepirkumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību

pasūtījuma likumu, sniegs informāciju saskaņā ar Informācijas

atklātības likumu un īstenos administratīvo procesu, saskaņā ar

Administratīvo procedūru noteikumiem. Kā valsts amatpersonas

valsts aģentūru direktori tiks pakļauti Korupcijas novēršanas

likuma prasībām. Ar likumu nostiprinātā Finansu ministrijas

uzraudzības loma nodrošinās to, ka publiskie resursi tiks atklāti

un racionāli sadalīti, un izlietoti, veicot izpildvaras likumā

noteiktās funkcijas. Likums paredz arī iekšējā audita sistēmas

ieviešanu valsts aģentūrās, kas veicinās aģentūru iekšējo

kontroles sistēmu attīstību.