1Vispārējās un augstākās izglītības sistēmas
2modernizācija.
3Prioritārie uzdevumi darbaspēka attīstības jomā:
4· Darba tirgus pieejamība visām sociālajām grupām.
5· Mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšana, jaunu
6kvalitatīvu darba vietu veidošana.
7· Nodrošināt ikvienam vienādas iespējas darba tirgū.
8· Reģionālā un vietējā līmeņa nodarbinātības ilgtermiņa plānu
9vai programmu nodrošinājums.
10· Gatavošanās ES sociālā fonda administrēšanai.
11· Aktivizēt pāreju no bezdarba novēršanas pasīvajiem uz
12aktīvajiem pasākumiem.
13· Sociālā dialoga attīstība reģionālajā līmenī un divpusējā
14dialoga starp darba devējiem un arodbiedrībām veicināšana
15uzņēmumos.
16· Gatavošanās pievienoties ES EURES tīklam par informācijas
17apmaiņu par vakancēm darba tirgū.
18· Tālākizglītības nodrošināšana strādājošajiem.
19· Tālākizglītības un pārkvalifikācijas nodrošināšana
20bezdarbniekiem.
21· Efektīva vispārējās pamatizglītības un sākotnējās un
22turpmākās profesionālās izglītības sistēma jauniešiem.
23· Efektīva vidējās un augstākās izglītības sistēma ar
24orientāciju uz darba tirgu.
25Ir izstrādāts likumprojekts "Darba meklētāja un bezdarbnieka
26atbalsta likums". Turpmāk tiks izstrādāti Ministru kabineta
27noteikumu projekti, kas noteiks aktīvo nodarbinātības pasākumu
28organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī bezdarbnieka
29statusa piešķiršanas kārtību.
304.4. Valsts pārvaldes reforma
31Pašreizējā situācija un politika
32Valsts pārvaldes reformai 1999.-2001. gadā tika
33nodrošināta stabila politiska vadība. Kopš 1999. gada maija,
34par valsts pārvaldes reformas politisko vadību ir atbildīgs Īpašu
35uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, kura darbu nodrošina
36Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts, kā
37arī ministra pakļautībā esošā Pašvaldību lietu pārvalde un
38pārraudzībā esošās Valsts civildienesta pārvalde un Valsts
39administrācijas skola.
40Valsts pārvaldes reformu pamatvirzieni 1999.- 2001. gadam
41bija:
42· valsts civildienesta reformas īstenošana;
43· valsts pārvaldes institucionālās sistēmas tiesiskā
44sakārtošana;
45· administratīvi teritoriālā reforma pirmā līmeņa
46pašvaldībās;
47· valsts pārvaldes iestāžu darbības procedūru uzlabošana;
48· ierēdņu zināšanu un prasmju pilnveidošana Valsts
49administrācijas skolā.
502000. gada septembrī Saeima apstiprināja jaunu Valsts
51civildienesta likumu , kas nodrošina valsts pārvaldes
52nostiprināšanu. Salīdzinājumā ar 1994.gadā pieņemto Civildienesta
53likumu (kas ar jaunā likuma pieņemšanu zaudē savu spēku), jaunais
54likums skaidri definē pamata ( core) valsts pārvaldes
55funkcijas, kuru veikšana ir uzticēta valsts civildienesta
56ierēdņiem, tādējādi nodrošinot, ka valsts pārvaldes svarīgākas
57funkcijas veic amatpersonas, kuras ir lojālas valdībai, tiek
58ieceltas ierēdņa amatā konkursa kārtībā un kuras nodrošina valsts
59pārvaldes pēctecību un pārmantojamību valdības maiņas
60rezultātā.
61Jaunais Valsts civildienesta likums ievieš obligātu ierēdņu
62darbības ikgadēju novērtēšanu, kas sekmē karjeras attīstību un
63veicina ierēdņus celt savu kvalifikāciju un sasniegt augstus
64darbības rezultātus. Valsts civildienesta pārvalde, civildienesta
65sistēmu koordinējošā centrālā iestāde, ir sagatavojusi un
66iesniegusi apstiprināšanai Ministru kabinetā virkni noteikumu
67projektu, kas nodrošina likuma ieviešanu visās centrālajās valsts
68pārvaldes iestādēs. Ar jaunā Valsts civildienesta likuma spēkā
69stāšanos ir ieviests termins "specializēts civildienests". Tas
70iekļauj lielu daļu valsts pārvaldē strādājošo, kas agrāk
71nepiederēja valsts civildienestam. Līdz ar to, valsts
72civildienesta skaits palielināsies aptuveni par divdesmit
73tūkstošiem strādājošo ar civildienesta attiecību ieviešanu
74specializētajos dienestos: muitā, valsts ieņēmumu dienestā,
75policijā utt.
762000. gada laikā tika veikts nopietns darbs pie valsts
77pārvaldē strādājošo darba samaksas sistēmas izstrādāšanas.
782000. gada februārī Ministru kabinets iesniedza Saeimai
79divus valsts pārvaldei ļoti svarīgus likumprojektus, kas nosaka
80valsts pārvaldes institucionālās sistēmas uzbūves pamatnostādnes
81un īpaša veida valsts iestāžu - valsts aģentūru, kā arī
82pašvaldību aģentūru un kopīgo aģentūru - juridisko statusu un
83vadības un pārraudzības mehānismus. Viens no šiem likumprojektiem
84- Publisko aģentūru likums tika pieņemts 2001. gada
8522. martā. Šis likums nodrošinās iespēju esošās valsts
86institūcijas ar uzņēmējsabiedrības statusu, kas veic publiskās
87funkcijas sabiedrības interesēs, pārveidot par valsts ministriju
88pārraudzībā esošajām valsts aģentūrām. Jaunais valsts aģentūras
89statuss nodrošina skaidras vadības un atbildības attiecības starp
90atbildīgu ministriju un aģentūru. Ministrija apstiprina aģentūras
91darbības un attīstības stratēģisko plānu un budžetu, kas balstās
92uz darbības rezultatīvajiem rādītājiem, bet aģentūra patstāvīgi,
93normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, organizē darbu, lai
94sasniegtu plānotos rezultātus un atskaitītos par gadskārtējā
95darbības plāna un budžeta izpildi. Aģentūras budžets ir valsts
96budžeta sastāvdaļa, bet aģentūras norēķinu konts tiek atvērts
97Valsts kasē, nevis komercbankās. Tiek paredzēts ieviest vienotu
98darba samaksas sistēmu aģentūrās, kas nodrošinās caurskatāmību
99darba samaksas jautājumos. Visi agrāk pieņemtie publiskie likumi,
100kas regulē publisko jomu, tiks attiecināti uz aģentūrām. Valsts
101aģentūras veiks valsts iepirkumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību
102pasūtījuma likumu, sniegs informāciju saskaņā ar Informācijas
103atklātības likumu un īstenos administratīvo procesu, saskaņā ar
104Administratīvo procedūru noteikumiem. Kā valsts amatpersonas
105valsts aģentūru direktori tiks pakļauti Korupcijas novēršanas
106likuma prasībām. Ar likumu nostiprinātā Finansu ministrijas
107uzraudzības loma nodrošinās to, ka publiskie resursi tiks atklāti
108un racionāli sadalīti, un izlietoti, veicot izpildvaras likumā
109noteiktās funkcijas. Likums paredz arī iekšējā audita sistēmas
110ieviešanu valsts aģentūrās, kas veicinās aģentūru iekšējo
111kontroles sistēmu attīstību.
1Piensaimniecība;
Atdala tiesību, pienākumu un termiņu
Darba tiesību pantā vispirms nosaki, vai tas dod darbinieka tiesību, darba devēja pienākumu vai termiņu. Tad saglabā līgumu, rīkojumu un saraksti.