8. pants

1Vispārējās un augstākās izglītības sistēmas

2modernizācija.

3Prioritārie uzdevumi darbaspēka attīstības jomā:

4· Darba tirgus pieejamība visām sociālajām grupām.

5· Mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšana, jaunu

6kvalitatīvu darba vietu veidošana.

7· Nodrošināt ikvienam vienādas iespējas darba tirgū.

8· Reģionālā un vietējā līmeņa nodarbinātības ilgtermiņa plānu

9vai programmu nodrošinājums.

10· Gatavošanās ES sociālā fonda administrēšanai.

11· Aktivizēt pāreju no bezdarba novēršanas pasīvajiem uz

12aktīvajiem pasākumiem.

13· Sociālā dialoga attīstība reģionālajā līmenī un divpusējā

14dialoga starp darba devējiem un arodbiedrībām veicināšana

15uzņēmumos.

16· Gatavošanās pievienoties ES EURES tīklam par informācijas

17apmaiņu par vakancēm darba tirgū.

18· Tālākizglītības nodrošināšana strādājošajiem.

19· Tālākizglītības un pārkvalifikācijas nodrošināšana

20bezdarbniekiem.

21· Efektīva vispārējās pamatizglītības un sākotnējās un

22turpmākās profesionālās izglītības sistēma jauniešiem.

23· Efektīva vidējās un augstākās izglītības sistēma ar

24orientāciju uz darba tirgu.

25Ir izstrādāts likumprojekts "Darba meklētāja un bezdarbnieka

26atbalsta likums". Turpmāk tiks izstrādāti Ministru kabineta

27noteikumu projekti, kas noteiks aktīvo nodarbinātības pasākumu

28organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī bezdarbnieka

29statusa piešķiršanas kārtību.

304.4. Valsts pārvaldes reforma

31Pašreizējā situācija un politika

32Valsts pārvaldes reformai 1999.-2001. gadā tika

33nodrošināta stabila politiska vadība. Kopš 1999. gada maija,

34par valsts pārvaldes reformas politisko vadību ir atbildīgs Īpašu

35uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, kura darbu nodrošina

36Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts, kā

37arī ministra pakļautībā esošā Pašvaldību lietu pārvalde un

38pārraudzībā esošās Valsts civildienesta pārvalde un Valsts

39administrācijas skola.

40Valsts pārvaldes reformu pamatvirzieni 1999.- 2001. gadam

41bija:

42· valsts civildienesta reformas īstenošana;

43· valsts pārvaldes institucionālās sistēmas tiesiskā

44sakārtošana;

45· administratīvi teritoriālā reforma pirmā līmeņa

46pašvaldībās;

47· valsts pārvaldes iestāžu darbības procedūru uzlabošana;

48· ierēdņu zināšanu un prasmju pilnveidošana Valsts

49administrācijas skolā.

502000. gada septembrī Saeima apstiprināja jaunu Valsts

51civildienesta likumu , kas nodrošina valsts pārvaldes

52nostiprināšanu. Salīdzinājumā ar 1994.gadā pieņemto Civildienesta

53likumu (kas ar jaunā likuma pieņemšanu zaudē savu spēku), jaunais

54likums skaidri definē pamata ( core) valsts pārvaldes

55funkcijas, kuru veikšana ir uzticēta valsts civildienesta

56ierēdņiem, tādējādi nodrošinot, ka valsts pārvaldes svarīgākas

57funkcijas veic amatpersonas, kuras ir lojālas valdībai, tiek

58ieceltas ierēdņa amatā konkursa kārtībā un kuras nodrošina valsts

59pārvaldes pēctecību un pārmantojamību valdības maiņas

60rezultātā.

61Jaunais Valsts civildienesta likums ievieš obligātu ierēdņu

62darbības ikgadēju novērtēšanu, kas sekmē karjeras attīstību un

63veicina ierēdņus celt savu kvalifikāciju un sasniegt augstus

64darbības rezultātus. Valsts civildienesta pārvalde, civildienesta

65sistēmu koordinējošā centrālā iestāde, ir sagatavojusi un

66iesniegusi apstiprināšanai Ministru kabinetā virkni noteikumu

67projektu, kas nodrošina likuma ieviešanu visās centrālajās valsts

68pārvaldes iestādēs. Ar jaunā Valsts civildienesta likuma spēkā

69stāšanos ir ieviests termins "specializēts civildienests". Tas

70iekļauj lielu daļu valsts pārvaldē strādājošo, kas agrāk

71nepiederēja valsts civildienestam. Līdz ar to, valsts

72civildienesta skaits palielināsies aptuveni par divdesmit

73tūkstošiem strādājošo ar civildienesta attiecību ieviešanu

74specializētajos dienestos: muitā, valsts ieņēmumu dienestā,

75policijā utt.

762000. gada laikā tika veikts nopietns darbs pie valsts

77pārvaldē strādājošo darba samaksas sistēmas izstrādāšanas.

782000. gada februārī Ministru kabinets iesniedza Saeimai

79divus valsts pārvaldei ļoti svarīgus likumprojektus, kas nosaka

80valsts pārvaldes institucionālās sistēmas uzbūves pamatnostādnes

81un īpaša veida valsts iestāžu - valsts aģentūru, kā arī

82pašvaldību aģentūru un kopīgo aģentūru - juridisko statusu un

83vadības un pārraudzības mehānismus. Viens no šiem likumprojektiem

84- Publisko aģentūru likums tika pieņemts 2001. gada

8522. martā. Šis likums nodrošinās iespēju esošās valsts

86institūcijas ar uzņēmējsabiedrības statusu, kas veic publiskās

87funkcijas sabiedrības interesēs, pārveidot par valsts ministriju

88pārraudzībā esošajām valsts aģentūrām. Jaunais valsts aģentūras

89statuss nodrošina skaidras vadības un atbildības attiecības starp

90atbildīgu ministriju un aģentūru. Ministrija apstiprina aģentūras

91darbības un attīstības stratēģisko plānu un budžetu, kas balstās

92uz darbības rezultatīvajiem rādītājiem, bet aģentūra patstāvīgi,

93normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, organizē darbu, lai

94sasniegtu plānotos rezultātus un atskaitītos par gadskārtējā

95darbības plāna un budžeta izpildi. Aģentūras budžets ir valsts

96budžeta sastāvdaļa, bet aģentūras norēķinu konts tiek atvērts

97Valsts kasē, nevis komercbankās. Tiek paredzēts ieviest vienotu

98darba samaksas sistēmu aģentūrās, kas nodrošinās caurskatāmību

99darba samaksas jautājumos. Visi agrāk pieņemtie publiskie likumi,

100kas regulē publisko jomu, tiks attiecināti uz aģentūrām. Valsts

101aģentūras veiks valsts iepirkumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību

102pasūtījuma likumu, sniegs informāciju saskaņā ar Informācijas

103atklātības likumu un īstenos administratīvo procesu, saskaņā ar

104Administratīvo procedūru noteikumiem. Kā valsts amatpersonas

105valsts aģentūru direktori tiks pakļauti Korupcijas novēršanas

106likuma prasībām. Ar likumu nostiprinātā Finansu ministrijas

107uzraudzības loma nodrošinās to, ka publiskie resursi tiks atklāti

108un racionāli sadalīti, un izlietoti, veicot izpildvaras likumā

109noteiktās funkcijas. Likums paredz arī iekšējā audita sistēmas

110ieviešanu valsts aģentūrās, kas veicinās aģentūru iekšējo

111kontroles sistēmu attīstību.