Plāns darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam 1. pants

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu.

Pielikums: Detalizēts aprēķins Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam.

Izmantoto saīsinājumu saraksts

AiM Aizsardzības ministrija

AK Apvienotā Karaliste

ASV Amerikas Savienotās valstis

ĀM Ārlietu ministrija

CVK Centrālā vēlēšanu komisija

DKP Diasporas konsultatīvā padome

EM Ekonomikas ministrija

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESF+ Eiropas Sociālais fonds Plus

EURES Eiropas nodarbinātības dienestu sadarbības tīkls

FM Finanšu ministrija

IeM Iekšlietu ministrija

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

KM Kultūras ministrija

LB Latvijas Banka

LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LM Labklājības ministrija

LNA Latvijas Nacionālais arhīvs

LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka

LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs

LPS Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība"

LSM Latvijas Sabiedriskais medijs

LR1 Latvijas Radio 1

LR2 Latvijas Radio 2

LU Latvijas Universitāte

LU DMPC Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs

LNA Latvijas Nacionālais arhīvs

LTV Latvijas Televīzija

LVA Latviešu valodas aģentūra

MK Ministru kabinets

NAP2027 Nacionālais attīstības plāns 2021. 2027.gadam

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO Nevalstiskās organizācijas

Pārstāvniecība Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība ārvalstīs

PBLA Pasaules Brīvo latviešu apvienība

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PLEIF Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums

SEPLP Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

SIF Sabiedrības integrācijas fonds

TAP portāls Vienotais tiesību aktu projektu (TAP) izstrādes un saskaņošanas portāls VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VAS Valsts administrācijas skola

VBF Valsts budžeta finansējums

VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra

VISC Valsts izglītības satura centrs

VID Valsts ieņēmumu dienests

VK Valsts kanceleja

VM Veselības ministrija

VVA visaptveroša valsts aizsardzība

I Plāna kopsavilkums

Plāns darbam ar diasporu 2024. 2026. gadam (turpmāk Plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Diasporas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta c) apakšpunktu un Saeimas 2020. gada 2. jūlija paziņojuma "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. 2027. gadam (NAP2027)" 105., 139., 143., 179., 203., 220., 406., 407. punktos noteiktajiem uzdevumiem. Plāna mērķis ir turpināt veicināt vienotu pieeju diasporas politikas īstenošanā, nosakot Latvijas valsts pārvaldes iestāžu īstenotās politikas prioritārās jomas, mērķus un sasniedzamos rezultātus. Plānā ir ietverti valsts pārvaldes iestāžu īstenojamo pasākumu apraksti un informācija par nepieciešamo valsts finansējumu to īstenošanai 2024. 2026. gadā.

Diasporas likums1 nosaka šīs politikas jomas mērķus, uzdevumus un galvenos rīcības virzienus. Spēkā esošie politikas plānošanas dokumenti, kas attiecināmi uz diasporas politikas jomu, ir Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam2, Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021. 2027. gadam īstenošanas plāns 2022. 2023. gadam3, Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021. 2027. gadam4, Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022. 2027. gadam "Kultūrvalsts"5, Plāns darbam ar diasporu 2021. 2023. gadam6, Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam7, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. 2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"8, "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam"9, Nacionālās drošības koncepcija10, Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam11, Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022. 2025. gadam12, Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcijas 2022. 2027. gadam ieviešanas plāns13, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam14. Minētie nozaru politikas plānošanos dokumenti aptver diasporas politikas iniciatīvas, kas saistītas ar nacionālās identitātes un piederības Latvijai stiprināšanu tādās jomās kā kultūra, izglītība, ekonomika un zinātne, remigrācija, kā arī pilsoniskā un politiskā līdzdalība. Arī Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021. 2027. gadam15 atsevišķi ir iezīmēts uzdevums veicināt Latvijas sadarbību ar diasporas pētniekiem, kas veicinātu zināšanu pārnesi, starptautisko sadarbību Latvijas zinātnes izcilības spēcināšanai un veicinātu plašāku zinātnes infrastruktūras koplietošanu.

ĀM kā atbildīgā iestāde par diasporas politikas plānošanas dokumenta izstrādi Plāna sagatavošanā gan tieši, gan pastarpināti iesaistīja valsts pārvaldes iestādes un to padotības iestādes, valsts kapitālsabiedrības: AM, CVK, EM, LIAA, FM, IM, PMLP, IZM, LVA, VISC, LU, LU DMPC, KM, LNA, LNB, LNKC, LM, NVA, SEPLP , Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, Nacionālo kino centru, SIF, VARAM, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, VK, VM, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes, Zemgales plānošanas reģionus, kā arī diasporas organizācijas un biedrības, kuras savā darbībā nodrošina diasporas politikas īstenošanu: Pasaules Brīvo latviešu apvienību, Amerikas Latviešu apvienību, Eiropas Latviešu apvienību, Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē, Latviešu nacionālo apvienību Kanādā, Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienību, Krievijas Latviešu kongresu, organizācijas "Daugavas Vanagi" centrālo valdi, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē, Eiropas latviešu jauniešu biedrību "Eiropas jaunieši", biedrību "Ar pasaules pieredzi Latvijā", biedrību "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai", biedrību "Latvieši.com", biedrību "Laiks-BL", biedrību "Latvieši pasaulē muzejs un pētniecības centrs", biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība", biedrību "Īrijas latviešu nacionālā padome", Latviešu ārstu un zobārstu apvienību, portālu Baltic-Ireland.ie.

Plāns ir jau otrais starpnozaru politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts Diasporas likumā izvirzīto diasporas politikas mērķu sasniegšanai un kurā apkopoti visu ar diasporas jautājumiem saistīto iestāžu uzdevumi, sasniedzamie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kā arī izpildes termiņi un nepieciešamais finansējums. Plāns turpina tās iniciatīvas, kuras ir bijušas iekļautas Plānā darbam ar diasporu 2021. 2023. gadam un kuras, izvērtējot iepriekšējā Plāna īstenošanu, iesaistītās iestādes, NVO un diasporas organizācijas ir vērtējušas kā veiksmīgas. Vienlaikus Plānā iekļautas arī jaunas iniciatīvas un uzdevumi, ko nosaka diasporas dinamiskā attīstība un globālie izaicinājumi.

Saskaņā ar LU DMPC veiktā pētījuma16 datiem 2020. gada sākumā Latvijas valstspiederīgo un bijušo valstspiederīgo skaits ārvalstīs jeb diaspora bija aptuveni 373 tūkstoši cilvēku. Kopš AK izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) un ārvalstniekiem ir pienākums reģistrēties AK pastāvīgā iedzīvotāja statusam, tiek regulāri saņemti precīzi dati par AK dzīvojošajiem ieceļotājiem no Latvijas. Saskaņā ar AK valdības (Home Office) oficiāli publicēto informāciju17 līdz 2023. gada 30. jūnijam AK pastāvīgā iedzīvotāja statusam reģistrējušies 141 440 Latvijas valstspiederīgo. Tas nozīmē, ka AK dzīvojošo tautiešu skaits ir vismaz par 50 tūkst. lielāks nekā sākotnēji tika lēsts (104 tūkst.), tādēļ var uzskatīt, ka kopējais Latvijas diasporas lielums 2023. gadā ir vismaz 420 tūkst. cilvēku.

Šie dati liecina, ka joprojām pieaug ārvalstīs mītošo latviešu skaits, kas ne vien rada būtiskus demogrāfiskus izaicinājumus Latvijai, bet arvien vairāk apliecina mērķtiecīgas diasporas politikas nozīmi straujo asimilācijas procesu mazināšanai. Plāna darbam ar diasporu 2021. 2023. gadam īstenošana ir pierādījusi, ka tajā izvirzītās būtiskākās prioritātes latviešu valodas, identitātes un latvietības uzturēšana, satīklošanās, jaunatnes piesaiste un diasporas aktīvāka iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, kā arī remigrācijas veicināšana ir tās jomas, kurās ieviestās vērtīgās iniciatīvas ir jāturpina arī Plānā darbam ar diasporu 2024. 2026. gadam.

Diasporas likums ir noteicis DKP18 padomdevējas institūcijas izveidi, kurā cieši sadarbojas Latvijas valsts institūciju un diasporas organizāciju pārstāvji. DKP kopš tās dibināšanas 2019. gada maijā veicina saskaņotu diasporas politikas veidošanu un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. DKP pastāvīgi ir sekojusi Plāna darbam ar diasporu 2021. 2023. gadam īstenošanai un sasniegtajiem rezultātiem. Tas ir ļāvis gūt plašu priekšstatu par diasporas vajadzībām, lai uzturētu pietiekami spēcīgu diasporas saikni ar Latviju. Ir skaidri iezīmējušies galvenie virzieni, kuriem arī Plānā 2024. 2026. gadam jāpievērš īpaša nozīme. Tie ir latviešu valodas un kultūras izpēte, saglabāšana un attīstība ārpus Latvijas, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, t.sk. darbs ar diasporas jaunatni, diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, kā arī valsts pārvaldē un priekšnoteikumu radīšana remigrācijas veicināšanai. Kā vēl viens būtisks uzdevums ir diasporas mediju stiprināšana un Latvijas mediju telpas un informācijas pieejamība diasporai, kas sekmē piederības sajūtu Latvijai un informētību par sociāli ekonomiskajām un politiskajām norisēm Latvijā. Plāna projekts ir atbalstīts DKP 2023. gada 29. septembra sēdē, un plānā iekļautās aktivitātes ir strukturētas atbilstoši Diasporas likumā noteiktajiem četriem rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem:

1. latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas;

2. diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana;

3. diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā;

4. atbalsts remigrācijai.

Lai īstenotā diasporas politika sasniegtu izvirzītos mērķus, pēc DKP priekšsēdētājas iniciatīvas tika izveidotas un sekmīgi darbojas arī trīs tematiskās ekspertu darba grupas Latviešu valodas un izglītības darba grupa, Remigrācijas koordinācijas darba grupa un Diasporas mediju darba grupa. Šajās darba grupās paustie viedokļi, priekšlikumi un rekomendācijas ir ņemti vērā, izstrādājot Plānu.

II Esošās situācijas raksturojums

Latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas

Diasporas latviskās identitātes stiprināšana ir viens no Diasporas likumā noteiktajiem pamatmērķiem, kura būtiska sastāvdaļa ir atbalsts latviešu valodas saglabāšanai diasporā. Kopš 2013. gada tiek sniegts sistemātisks atbalsts latviešu diasporas skolu darbībai, kā arī dažādu izglītojošu pasākumu organizēšanai latviešu valodas apguves un lietošanas veicināšanai.

2023. gada pirmajā pusē DKP izveidoja pastāvīgu Latviešu valodas un izglītības darba grupu, kuras mērķis ir nodrošināt regulāru iesaistīto pušu dialogu jautājumos, kas saistīti ar latviešu valodas apguves iespējām diasporā un izglītības jautājumiem. Darba grupā ietilpst pārstāvji no valsts iestādēm, kuru kompetencē ir latviešu valodas apguves un izglītības jautājumi, diasporas organizāciju un nevalstiskā sektora pārstāvji, kā arī citi eksperti.

LVA no IZM budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde" nodrošina diasporas latviešu skolu līdzfinansējumu, ko skolas izmanto telpu īres, apdrošināšanas izdevumu segšanai, mācību un metodisko līdzekļu, izglītojošo platformu un izdevumu abonēšanai, tehniskā aprīkojuma un kancelejas preču iegādei, skolotāju ceļa izdevumu segšanai uz skolu un atpakaļ, kā arī citiem mērķiem. Šis finansiālais atbalsts diasporas skolām ļauj noteiktāk plānot savu darbību ilgtermiņā, vecāku līdzmaksājumus novirzot citām vajadzībām, tajā skaitā skolotāju atlīdzībai. Finansējuma sadale notiek reizi gadā, sadarbībā ar centrālajām diasporas organizācijām (PBLA un ELA) organizējot konkursus. 2022. gadā finansējums piešķirts 62 diasporas latviešu skolām, tajās izglītoti 1894 diasporas bērni un jaunieši. 2023. gadā finansējums piešķirts 63 diasporas latviešu skolām.

Vīrusa Covid-19 pandēmijas laiks ir bijis pārbaudījums diasporas latviešu skolām. Lai gan lielākā daļa skolu veiksmīgi tika galā ar šo izaicinājumu, ir vērojams skolēnu skaita samazinājums un skolotāju motivācijas kritums. Tāpat latviešu skolas pasaulē stipri ietekmē straujais izmaksu kāpums pēc Krievijas pilna mēroga agresijas Ukrainā. Pieejamais finansējums pietiek vien diasporas latviešu skolu pamatdarbības nodrošināšanai telpu īrei, apdrošināšanai, mācību un metodisko līdzekļu iegādei, kancelejas preču izdevumiem. Taču, lai stiprinātu diasporas latviešu skolas pēcpandēmijas laikā, ir nepieciešams atbalsts skolu attīstībai, kas gan motivētu skolotājus, gan palīdzētu piesaistīt jaunus skolēnus.

Latvisko izglītību pasaulē pusaudžiem un jauniešiem nodrošina diasporas vasaras skolas ASV tās ir "Garezers" un "Kursa", Austrālijā Annas Ziedares Vasaras vidusskola, Eiropā Eiropas Vasaras skola, kurām Latvija sniedz atbalstu ar IZM un LVA starpniecību. Savukārt LU nodrošina latviešu valodas un kultūras vasaras skolas organizēšanu diasporas jauniešiem Latvijā. 2022. gadā vasaras skolā tiešsaistē piedalījušies 62 diasporas pārstāvji. 2023. gadā vasaras skolā klātienē piedalījušies 11 diasporas pārstāvji.

Kopš 2006. gada ir tikusi finansēta latviešu valodas skolotāju darbība Krievijas Federācijā. Diemžēl Krievijas izraisītā kara Ukrainā sekas ir ietekmējušas arī latviešu valodas apguves iespējas Krievijā klātienē latviešu valodu var apgūt tikai Maskavas Latviešu skolā un Maskavas Latviešu kultūras biedrībā, bet attālināti latviešu valodas nodarbības tiek organizētas Omskas, Krasnojarskas un Sanktpēterburgas latviešu biedrību locekļiem.

Atbalsts latviešu valodas (kā dzimtās valodas un kā svešvalodas) apguvei diasporas bērniem un pusaudžiem papildus tiek sniegts, LVA organizējot latviešu valodas nodarbības tālmācībā. 2021./2022. mācību gadā profesionālu pedagogu vadībā latviešu valodu tālmācības nodarbībās apguvuši 287 skolēni no 38 valstīm. 2022./2023. mācību gadā 266 skolēni no 39 valstīm.

Būtisks latviešu skolu atbalsta instruments ir diasporas skolotāju profesionālās pilnveides pasākumi, kas brīvprātīgajiem skolotājiem un skolu vadītājiem ļauj gūt jaunas zināšanas, dalīties pieredzē un tīkloties, motivējot un iedvesmojot tālākai darbībai. Ikgadējā LVA diasporas izglītotāju vasaras skola Latvijā ir informatīvi nozīmīgs un saturiski piesātināts pasākums trīs dienu garumā, kura mērķis ir latviskās identitātes saglabāšana un kopšana, mūsdienīgas latviskās izglītības attīstība. Diasporas izglītotāju profesionālā pilnveide un tīklošanās regulāri notiek arī attālināti LVA metodikas skolas "Pupa" tīmekļsemināros. Savukārt Latvijas lektoru līdzdalība un līdzfinansējums tālākizglītības pasākumu pieejamības nodrošināšanai palīdzēs papildus motivēt diasporas skolotājus, stiprinās skolu komandas un veidos sasaisti ar Latviju.

LVA ir izstrādājusi plašu diasporai paredzētu digitālo mācību un metodisko līdzekļu kopu latviešu valodas apguvei dažādiem vecumposmiem, kas pieejama tīmekļvietnē www.maciunmacies.lv, tajā skaitā dažādas spēles, lietotnes un rīkus latviešu valodas apguvei. Diasporas skolotājiem un vecākiem ir izveidota platforma "Izglītība diasporā" (https://maciunmacies.valoda.lv/izglitiba-diaspora).

Diasporas skolotāju ikdienas darbam, gatavojoties nodarbībām, būtisku metodisko atbalstu sniedz mācību materiālu meklētājs www.sietins.lv, ko veidojuši un pārvalda paši diasporas pārstāvji. Ir būtiski nodrošināt ikgadēju atbalstu šīs vietnes saturiskajai papildināšanai un pilnveidei, lai atvieglotu diasporas skolotāju darbu, atlasot mācību procesam nepieciešamos materiālus pēc tēmām un valodas līmeņiem.

LVA finansiālu atbalstu sniedz arī izglītojošu pasākumu organizēšanai latviešu valodas apguves un lietošanas veicināšanai diasporas mītnes zemēs. Finansējums tiek izmantots diasporas skolotāju semināru un konferenču rīkošanai, izglītojošu tiešsaistes pasākumu organizēšanai diasporas skolotājiem un jauniešiem. 2022. gadā finansēti septiņi izglītojoši pasākumi, kuros kopā iesaistījušies 194 dalībnieki.

Regulāri tiek rīkoti dažādi motivējoši tiešsaistes konkursi un pasākumi diasporas bērniem, jauniešiem un ģimenēm. 2022. gadā organizēti ikmēneša konkursi bērniem "Valodas spēļu klubs" (3778 dalībnieki, no kuriem 375 diasporas bērni), organizēts izzinošu tiešsaistes prāta spēļu turnīrs "Cietie rieksti latviešiem pasaulē" diasporas jauniešiem un ģimenēm (pieci konkursi un viens tiešsaistes pasākums, piedalījušās 50 diasporas komandas); organizēti pieci tiešsaistes pasākumi diasporas jauniešiem "Jauniešu sarunu telpa". 2023. gadā bez iepriekšminētajiem pasākumiem LVA aizsāka jaunu tradīciju, lai pateiktos diasporas latviešu skolu komandām skolu vadītājiem, skolotājiem un vecākiem, kuri ar entuziasmu un pašaizliedzīgi darbojas latviešu valodas kopšanā un saglabāšanā ārpus Latvijas robežām, konkursa "Zelta pūka" nomināciju uzvarētāji tiek noteikti publiskā balsošanā.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēki sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Rīgas Stradiņa universitāti piedāvā IZM finansētu projektu tālmācības studiju programmu diasporas skolotājiem "Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs". Programmas mērķis ir nodrošināt iespēju latviešu diasporas pārstāvjiem padziļināt zināšanas par latviešu valodas mācību priekšmeta saturu un latviešu valodas, literatūras un kultūras mācīšanas metodēm, lai šīs zināšanas varētu izmantot diasporas nedēļas nogales skolās, vasaras vidusskolās vai nometnēs. Šāda mēroga projekts ar Latvijas augstskolu iesaisti tiek realizēts pirmo reizi, interese no diasporas pārstāvju puses ir liela.

Diasporas pārstāvjiem, tajā skaitā diasporas latviešu skolu absolventiem, ir iespēja iegūt latviešu valodas prasmi apliecinošu dokumentu valsts valodas prasmes apliecību, ko nodrošina VISC. Valsts valodas prasmes rezultātu apliecinošs dokuments diasporas pārstāvjiem noder gan Latvijas augstskolās, gan ārvalstu augstskolās kā apliecinājums par vēl vienas svešvalodas prasmi. VISC kopš 2015. gada regulāri nodrošina valsts valodas prasmes pārbaudes diasporas pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem mītnes zemēs atbilstoši pieprasījumam. Kopumā līdz 2022. gadam valsts valodas prasmes pārbaudes diasporā ir kārtojušas 513 personas. No 2023. gada valsts valodas prasmes pārbaudes process daļēji notiek tiešsaistē.

Par vienu no efektīvākajiem bērnu un jauniešu latviskās identitātes stiprināšanas pasākumiem tiek uzskatītas nometnes, un to īpaši pierāda trimdas diasporas ilggadējā pieredze. Nometnēs veidojas sadarbība, draudzība, tās palīdz apgūt valodu, veidojas un pastiprinās piesaiste Latvijai. Nometnes ir pamats sadarbības potenciālam nākotnē un iespējamās remigrācijas atvieglošanai. Nometnes notiek gan diasporas mītnes zemēs, gan Latvijā. Latvija sniedz atbalstu diasporas iedibinātiem identitātes saglabāšanas pasākumiem, kuros piedalās gan ārpus Latvijas, gan Latvijā dzīvojoši cilvēki. Tiek atbalstītas diasporā veidojušās iniciatīvas, piemēram, 2x2 nometne Latvijas un diasporas jauniešiem, kā arī vairākpaaudžu 3x3 ģimeņu saieti.

Kopš Diasporas likuma pieņemšanas un mērķētākas diasporas politikas uzsākšanas pieprasījums pēc KM kompetences pasākumiem ir audzis piemēram, ir palielinājies pieprasījums pēc dažādām nometnēm, kuru nolūks ir pulcināt kopā un iepazīstināt latviešu ģimenes, jauniešus un bērnus, palielinājusies diasporas organizāciju aktivitāte un darbība latviešu vienošanā sadarbībā ar Latviju. Ar Dziesmu un deju svētku tradīciju saistītie pasākumi ir kļuvuši par regulāriem un gaidītiem notikumiem visur, kur mīt latvieši. Pieaugot Dziesmu un deju svētku interesentu skaitam, pieaug arī nepieciešamība pēc metodiskā atbalsta.

Diasporas mītnes zemēs ik gadu notiek pieci līdz septiņi 3x3 saieti, bet divi saieti ar diasporas latviešu ģimeņu piedalīšanos ik gadu notiek arī Latvijā. Dažos gados kopējais visu saietu dalībnieku skaits, pateicoties Latvijas dalībnieku aktivitātei, ir bijis pat 1,4 tūkstoši cilvēku; diasporas mītnes zemēs katrā saietā lielākoties ir 70 100 dalībnieku. 2016. gadā pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijā tika atsākta arī ikgadēja jauniešu 2x2 semināra rīkošana (visi iepriekšējie kopš 1964. gada lielākoties bija notikuši ASV un citur), un tajos līdzīgās daļās piedalās 70 100 latviešu jauniešu no Latvijas un citām valstīm.

2013. gadā SIF uzsāka administrēt programmu diasporas bērnu saiknes stiprināšanai ar Latviju, jo īpaši latviešu valodas, kultūras un vēstures zināšanu apguvei. Līdz 2019. gadam programmas ietvaros konkursa kārtībā tika izvēlētas desmit līdz vienpadsmit Latvijas NVO, kuras Latvijā rīkoja Latvijas un diasporas bērniem kopējas vasaras nometnes ik vasaru šādā veidā apmēram nedēļu garās nometnēs satiekas vidēji līdz četrsimt 6 18 gadus veci bērni, no kuriem puse dzīvo Latvijā, bet otra ārpus tās. Sākot ar 2022. gadu, nometņu rīkošanu var pieteikt arī diasporas NVO, un daļa nometņu tiek rīkotas diasporas mītnes zemēs.

Diasporas mītnes zemēs darbojas daudz koru, deju, folkloras, teātra un citu pašdarbības kopu. 20. gadsimta vidū gandrīz visās zemēs, kur izveidojās lielākas latviešu kopienas, regulāri notiek dziesmu dienas, dziesmu svētki vai kultūras dienas, kas pulcē simtiem dalībnieku un tūkstošiem skatītāju. Latviešu kultūra, tradīcijas, vēsture un to izzināšanai un apguvei rīkotie notikumi un pasākumi ir nozīmīgi elementi latviskās identitātes veidošanai un stiprināšanai.

Atbalsts diasporas organizācijām Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanai un latviešu kultūras pieejamībai diasporas mītnes zemēs tiek nodrošināts kopš 2015. gada. Šīs aktivitātes ietvaros tiek sniegts atbalsts diasporas Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai rīkošanai un norisei dažādās pasaules daļās (Eiropas Latviešu kultūras svētki, Latviešu kultūras svētki Īrijā, ASV Austrumu un Rietumkrasta dziesmu svētki, Kanādas Latviešu dziesmu svētki, Latviešu kultūras dienas Austrālijā, Latviešu kultūras dienas Lielbritānijā u.tml.), kā arī meistarklases un semināri svētku repertuāra apguvei.

2023. gadā XVII Vispārējos Dziesmu un XVI Deju svētkos Latvijā piedalījās vairāk nekā 2600 diasporas pārstāvju no 87 kolektīviem un 22 valstīm. Tāpat kā Latvijā, arī diasporas mītnes zemēs gatavošanās nākamajiem svētkiem sākas, līdzko iepriekšējie ir izskanējuši. Lai diasporas kolektīvi pilnvērtīgi sagatavotos svētkiem, LNKC sniedz visaptverošu metodisko atbalstu koprepertuāra apguvei, organizējot diasporas mītnes zemēs meistarklases un seminārus diasporas koru diriģentiem un deju kopu vadītājiem, piemēram, atsevišķos semināros iepazīstinot pašdarbības kopas arī ar tautas tērpu darināšanas un valkāšanas tradīcijām vai tautas mūzikas instrumentu izgatavošanu.

Nozīmīgs uzdevums, kura īstenošanu nedrīkst atlikt, ir diasporas organizāciju un privātpersonu glabāšanā vēl esošo arhīvu dokumentu un citu kultūras un vēstures mantojuma liecību apzināšana, saglabāšana un pētniecība, kas ir apgrūtināta, ņemot vērā latviešu plašo izkliedējumu pasaulē. Tādēļ papildus LNA jāveicina diasporas organizāciju apzināta darbība arhīvu saglabāšanā.

Pastāvīgi tiek veikts darbs arī pie vēsturiskās diasporas (trimdas un citu izceļošanas viļņu) materiālā, dokumentārā un vēstures mantojuma apzināšanas, saglabāšanas, komplektēšanas, digitalizēšanas un komunicēšanas nodrošināšanas ar sabiedrību. Atkarībā no konkrētās mītnes valsts, LNA darbs ar diasporas arhīviem tiek veikts attiecīgo valstu nacionālajos arhīvos vai, ja tādas ir izveidotas, latviešu diasporas organizāciju dokumentu krātuvēs. Diasporas vēstures mantojuma saglabāšana aptver diasporas arhīvu dokumentu par Latviju un latviešiem ārzemēs saglabāšanu un digitālas kolekcijas izveidi, sabiedrisku darbinieku un citu nozīmīgu privātu bibliotēku un arhīvu pārvešanu uz Latviju, kā arī dažādu izceļošanas viļņu vēstures un diasporas latviešu dzīvesstāstu izpēti, veidojot diasporas materiālā mantojuma krājumu pētnieciskiem un izglītojošiem nolūkiem, izglītojot arī Latvijas sabiedrību par diasporas pieredzi, devumu Latvijai un latviskās identitātes veidošanu ārpus Latvijas.

Ar Kultūras ministrijas atbalstu 2021. gada sākumā PBLA uzsāka projektu "Latviešu arhīvi pasaulē", lai apzinātu arhīvus latviešu kopienās visā pasaulē un veicinātu tajos glabātās informācijas saglabāšanu un pieejamību. Projekta pirmajā posmā 2021. gadā PBLA veica aptauju, lai apzinātu, kur un kādi arhīvu materiāli par latviešu kopienām ārzemēs ir pieejami. Aptaujā piedalījās tautieši no visas pasaules un dažādām paaudzēm. Izmantojot aptauju rezultātā iegūtos datus, tika izstrādāta digitāla karte, kur ērti skatāma un meklējama informācija par latviešu arhīviem pasaulē. PBLA regulāri atjauno un papildina karti, tādēļ ikviens, kura īpašumā ir materiāli par latviešiem ārzemēs, ir aicināts iesaistīties projektā, sazinoties ar PBLA pārstāvniecību Latvijā. Projekta ietvaros ir tapuši arī četri informatīvi video par tādām tēmām kā arhīvu materiālu vākšana un sistematizēšana, retie materiāli un digitalizācija, materiālu pārvešana, audiovizuālo materiālu saglabāšana. Digitālo arhīvu plānots regulāri papildināt, pievienojot arvien jaunus digitālos un digitalizētos materiālus. Digitālajā arhīvā atrodamie materiāli ir unikāli ar to, ka tie tiek glabāti latviešu kopienās un tajos esošā informācija digitālā formātā ir pieejama ikvienam interesentam.

Plānā 2024. 2026. gadam ir iekļautas gan aktivitātes un uzdevumi, kas tiks turpināti, gan jaunas iniciatīvas, ko nosaka gan diasporas vajadzības, gan norises pasaulē. Vīrusa Covid-19 globālās pandēmijas apstākļos par prioritāru nepieciešamību kļuva pāreja uz digitālām un tālmācības mācību metodēm, kas sākotnēji raisīja bažas par latviešu valodas apguves kvalitāti. Taču IZM kā svarīgu uzdevumu izvirzīja atbalsta sniegšanu diasporas skolotāju un izglītotāju profesionālās meistarības pilnveidei, t.sk. interaktīvas diasporas izglītības platformas nodrošināšanu vietnē www.maciunmacies.lv, kā arī bērnu skaita palielināšanu apmācību tiešsaistes klasēs Classflow platformā un latviešu valodas pašmācības rīka "e-LAIPA" lietotāju skaita palielināšanu. Pieprasījums pēc latviešu valodas apguves tālmācībā nezūd, jo šādas mācību metodes ļauj valodas apguvē iesaistīties arī tiem bērniem un jauniešiem, kuru dzīvesvietas diasporas mītnes zemēs atrodas tālu no klātienes apmācību vietām. Nākamajos trijos gados prioritāra būs diasporas latviešu skolu attīstības veicināšana, kā arī profesionālās pilnveides pasākumu un metodisko atbalsta rīku pieejamība diasporas izglītotājiem.

Saprotot latviešu valodas apgūšanu kā prioritāti latviskās identitātes saglabāšanai, Plānā iekļauto valodas apguves projektu īstenošana ir finanšietilpīgākā. Šiem un citiem pasākumiem, kas vērsti uz latviešu valodas saglabāšanu diasporā, valsts budžetā arī nākamajiem trijiem gadiem ikgadēji paredzēts finansējums gandrīz viena miljona eiro apmērā19.

Līdztekus latviešu valodas saglabāšanai vienlīdz svarīgs uzdevums ir kultūras un tās vērtību saglabāšana diasporā. Tradicionāli diasporas mītnes zemēs darbojas daudz koru, deju, folkloras, teātra un citu pašdarbības kopu. Jau kopš 2019. gada ir radīta jauna programma, kuras ietvaros tiek nodrošināts finansiāls atbalsts diasporas pašdarbības kopām. Savukārt atbalsts Dziesmu un deju svētku, kultūras svētku, meistarklašu un semināru organizēšanai tiek sniegts jau kopš 2015. gada. Plānā šie pasākumi savu aktualitāti saglabā joprojām.

Lai uzturētu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju, turpinot iesākto, Plānā ir paredzēts nodrošināt metodisku atbalstu koru un deju kolektīvu vadītāju meistarkursu organizēšanai, ik gadu sniedzot atbalstu vismaz 80 pašdarbības kopu vadītājiem. Tiks nodrošināts atbalsts ar Dziesmu un deju svētku tradīciju ilgtspēju saistītu pasākumu rīkošanai un norisei diasporas mītnes zemēs, ik gadu finansējot vismaz viena liela un piecu nelielāku pasākumu rīkošanu.

Tiks nodrošināts atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm, ik gadu īstenojot vismaz desmit projektus diasporas mītnes zemēs un Latvijā ar vidēji 35 dalībniekiem katrā nometnē. Bez tam tiks sniegts atbalsts vairākpaaudžu ģimeņu 3x3 saietiem vidēji ar 100 dalībniekiem katrā no tiem un diasporas latviešu jauniešu 2x2 semināru rīkošanai diasporas mītnes zemēs un Latvijā vidēji ar 65 dalībniekiem vienā nometnē.

Ar KM un LNA atbalstu un ciešā sadarbībā ar diasporas organizācijām tiks nodrošināta diasporas arhīvu materiālu apzināšana un izpēte. Tiks veikta diasporas centrālo organizāciju arhīvos un diasporas mītnes zemju arhīvos esošā dokumentārā mantojuma sakārtošana un saglabāšana, kā arī veicināta diasporas arhīvu pieejamība sabiedrībai, t.sk. diasporas materiālā mantojuma krājums pētnieciskiem un izglītojošiem nolūkiem par diasporas pieredzi, devumu Latvijai un latviskās identitātes veidošanu ārpus Latvijas. Plānā ietverto kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamais valsts atbalsts ir vairāk nekā 835 tūkst. euro gadā.

Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana

Diasporas likumā noteikts mērķis atbalstīt un veicināt diasporas politisko un pilsonisko iesaisti. Nozīmīga loma diasporas sadarbības veidošanā ar Latviju ir diasporas NVO. Lai gan pēc aplēsēm tikai 11 13 % diasporas pārstāvju ir aktīvi iesaistījušies diasporas organizācijās20 un to organizētos pasākumos, no organizāciju darbības labumu gūst ievērojami lielāks skaits cilvēku.

Diasporas NVO darbības kapacitātes stiprināšanai un diasporas pilsoniskās līdzdalības veicināšanai 2015. gadā SIF uzsāka administrēt diasporas NVO līdzfinansējuma programmu. Programmas mērķis ir saglabāt no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju saikni ar Latviju, stiprināt viņu nacionālo identitāti, veicināt diasporas pašorganizēšanos, kā arī veicināt diasporas pilsonisko līdzdalību Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē. Tās ietvaros atbalstu savas pamatdarbības nodrošināšanai un darbības spēju stiprināšanai saņem Latvijā un ārpus Latvijas reģistrētas diasporas intereses pārstāvošas NVO. Starp atbalstāmajām aktivitātēm ir arī pašu diasporas organizāciju rīkoti pasākumi, t.sk. aktivitātes jaunu biedru piesaistei un jauniešu organizāciju izveidei, kā arī pasākumi, kas veicina diasporas kopienu savstarpējo sadarbību pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai un diasporas saiknes ar Latviju veicināšanai. Atbalstu programmas ietvaros ik gadu saņem vidēji 14 diasporas organizācijas (līdz šim lielākoties no Eiropas).

Arī ĀM sadarbībā ar Pārstāvniecībām un diasporas organizācijām gadā īsteno vidēji 100 mazāka mēroga projektu, kas vērsti uz diasporas saiknes ar Latviju stiprināšanu, vidēji gadā iesaistot virs 15 000 diasporas pārstāvju gandrīz 30 pasaules valstīs. Tiek atbalstītas aktivitātes kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, sporta un citās jomās, komunikācijas veicināšanas pasākumi, kā arī citas aktivitātes, kas veicina diasporas pašorganizēšanos, latviskās identitātes stiprināšanu un saiknes ar Latviju uzturēšanu, ko nav iespējams realizēt citu programmu ietvaros.

Līdz ar DKP dibināšanu 2019. gadā ir izveidots konsultatīvais mehānisms, lai iesaistītu diasporas pārstāvniecību normatīvo aktu izstrādē, kā arī diasporas politikas attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Lai nodrošinātu tās diasporas daļas viedokļa pārstāvību, kas nav pārstāvēta diasporas organizācijās, ĀM jau vairākus gadus sadarbojas ar LU DMPC, kurā uzkrājusies apjomīga zināšanu bāze par diasporas un remigrantu situāciju un vajadzībām. Centra veiktie pētījumi palīdz veidot pētījumos balstītu rīcībpolitiku diasporas un remigrācijas politikas jomā.

2023. gadā LU DMPC pēc ĀM pasūtījuma veic pētījumu "Diasporas mediju pētījums". Lai gan diasporas mediju nav daudz, tiem ir nozīmīga loma diasporas latviskā gara uzturēšanā, kopības veicināšanā, kam ir būtiska nozīme pašreizējā ģeopolitiskajā un drošības situācijā. ĀM DKP Mediju darba grupa apvieno vairāk nekā 30 Latvijas diasporas mediju pārstāvjus un diasporai paredzēta un ar diasporu saistīta satura veidotājus, pētniekus, ekspertus, NVO pārstāvjus, kā arī pārstāvjus no atbildīgajām valsts iestādēm, kas sniedz atbalstu diasporas medijiem un veicina ar diasporu saistīta satura veidošanu un atspoguļošanu. Darba grupas uzdevumi ir apzināt esošo situāciju diasporas mediju jomā un izstrādāt priekšlikumus diasporas mediju jomas darbības uzlabošanai un to ilgtspējas nodrošināšanai, veicināt ar diasporas jautājumiem strādājošo žurnālistu izglītošanu, diasporas mediju savstarpēju komunikāciju, kā arī Latvijas un diasporas mediju sadarbību.

Lai stiprinātu komunikāciju ar diasporu, tiek veicināts diasporas un remigrācijas tematikas atspoguļojums Latvijas medijos un diasporas mediju darbības atbalsts, kam paredzēts atbalsts SIF realizētajās mediju atbalsta programmās un SEPLP darbības plānos. Nozīmīgs un nepieciešams elements diasporas saiknes uzturēšanai ar Latviju, saņemot un nododot informāciju par diasporā un Latvijā notiekošo, ir Latvijas mediji (sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi un komercmediji), kā arī diasporas radītie un uzturētie mediji un informācijas apmaiņas platformas. Latvijas Sabiedriskie mediji, apzinoties diasporas nozīmi Latvijas procesos, savu iespēju robežās iekļauj programmās Latvijas sabiedrībai un diasporai saistošu saturu. Atbalsts Latvijas diasporas medijiem paredzēts pirmajās Latvijas Mediju politikas pamatnostādnēs21 un to īstenošanas plānā 2016. 2020. gadam. Tās joprojām ir spēkā, kamēr top jauns politikas plānošanas dokuments nākamajam periodam. Saskaņā ar tām kopš 2017. gada Mediju atbalsta fonda ietvaros ir pieejams atbalsts sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošanai diasporas medijos un diasporas tematikas reprezentācijai mediju saturā Latvijā.

Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saiknes uzturēšanā ar Latvijas valsti liela nozīme ir iespējai piedalīties vēlēšanās. Gatavojoties Saeimas vēlēšanām 2022. gadā, tika plānots, ka tajās savu pilsonisko aktivitāti izrādīs un piedalīsies vismaz 50 tūkst. vēlētāju ārvalstīs, taču šīs prognozes nepiepildījās. Vēlēšanās diasporas mītnes zemēs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos no ārvalstīs dzīvojošajiem 162 049 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem piedalījās 25 960 jeb 16,02 %. Līdz ar to ir skaidri iezīmējusies nepieciešamība jau pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām izglītot un informēt diasporu par vēlēšanu balsošanas procesu un iespējām ārvalstīs, tādējādi paaugstinot vēlētāju aktivitāti. CVK ir plānojusi veidot informatīvo kampaņu, kas paredzēta tieši vēlētājiem diasporā un ietvers praktisku informāciju par diasporai pieejamiem balsošanas veidiem, ar īpašu uzsvaru uz pasta balsošanu, kas līdz šim nav tikusi pietiekami plaši izmantota.

Plānā 2024. 2026. gadam ir paredzēts turpināt DKP darbu, nodrošinot ikgadēji vismaz četru sēžu norisi, iesaistot DKP darbā gan valsts, gan nevalstiskā sektora pārstāvjus, kā tas ir noteikts MK 2019. gada 14. maija noteikumos Nr. 194 "Diasporas konsultatīvās padomes nolikums". Līdz ar DKP dibināšanu ir izveidota efektīva konsultatīva sadarbības platforma, lai nodrošinātu iespējami plašu diasporas pārstāvību likumu un normatīvo aktu izstrādē, kā arī diasporas politikas attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Arī nākamajos trīs gados SIF turpinās administrēt diasporas NVO līdzfinansējuma programmu diasporas pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Programma paredz atklātā projektu konkursā saņemt atbalstu diasporas organizāciju pamatdarbības nodrošināšanai un darbības spēju stiprināšanai Latvijā un ārpus Latvijas reģistrētajām diasporas un citām NVO, jauniešu organizāciju izveidei, jaunu biedru piesaistei, satīklošanai un saiknes uzturēšanai ar Latviju. Tā piemēram, 2022. gadā SIF atbalstīja 16 šādus projektus. 2023. gadā SIF atbalstīja 13 diasporas NVO projektus. Šāda atbalsta nodrošināšanai arī nākamajos trīs gados ikgadēji ir paredzēts finansējums gandrīz 200 000 eiro apmērā. Jautājums par papildu nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu NVO projektiem 250 000 euro apmērā 2025. gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanai, līdzīgi kā diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju, svarīga ir komunikācija ar diasporu. Šim mērķim arī turpmākajos trīs gados tiks nodrošināts diasporas un remigrācijas tematikas atspoguļojums Latvijas un diasporas medijos. SIF administrētajā mediju atbalsta programmā tiek sniegts atbalsts diasporas mediju kapacitātes stiprināšanai, regulārai diasporai nozīmīgas informācijas publicēšanai diasporas medijos. Plānā ik gadu paredzēts finansējums 78 000 euro apmērā. Jautājums par papildu nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu diasporas mediju atbalstam 150 000 euro apmērā 2025. gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Savukārt ĀM turpinās finansēt līdz 100 vēstniecību un diasporas organizāciju kopīgos projektus, kas vērsti uz diasporas saiknes ar Latviju stiprināšanu, iesaistot vairāk nekā 15 000 diasporas pārstāvju gandrīz 30 pasaules valstīs. Šādu projektu īstenošanai Plānā ik gadu tiek paredzēts finansējums 158 000 euro apmērā. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu diasporas organizāciju projektiem 50 000 euro apmērā 2025. gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

ĀM sadarbībā ar VK ik gadu rīkos starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumu, pulcējot vairāk nekā 80 starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas izcelsmes profesionāļu no vismaz 25 valstīm, lai pārrunātu Latvijas attīstības un ārpolitikas prioritātes. Foruma mērķis ir stiprināt Latvijā un starptautiskajās organizācijās strādājošo profesionāļu pastāvīgu neformālu sadarbību, kas jau šobrīd sniedz vērtīgu pienesumu starptautiski atvērtas un dinamiskas valsts pārvaldes attīstībā. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu starptautiskās organizācijas strādājošo Latvijas profesionāļu foruma organizēšanai 15 000 euro apmērā 2025. gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Lai nodrošinātu diasporas politiku un prioritāšu noteikšanu, ĀM turpina sadarboties ar LU DMPC. Centra veiktie pētījumi palīdz veidot uz pētījumu rezultātiem balstītu rīcībpolitiku diasporas un remigrācijas jomās, kas atspoguļojas arī šajā Plānā. ĀM turpinās apzināt aktuālās pētījumu vajadzības 2024. 2026.gadā, kas iepriekš tiks izdiskutētas ar valsts institūcijām un diasporas NVO, un ik gadu tiks veikti 1 2 pētījumi.

Lai dotu iespēju apzināt diasporas pilsonisko aktivitāti vēlēšanās, LU DMPC ar ĀM atbalstu plāno veikt pētījumu par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu piedalīšanos vēlēšanās. Šobrīd ir uzsāktas diskusijas diasporas organizācijās par vēlēšanu rezultātiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem vēlēšanu procesa uzlabošanai ārvalstīs, īpaši balsošanu pa pastu, jo šo iespēju 2022. gadā izmantoja ļoti neliels skaits vēlētāju, neraugoties uz būtiskiem atvieglojumiem, kas pirms 14. Saeimas vēlēšanām tika veikti šī procesa uzlabošanai.

Diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā

Viens no Diasporas likuma mērķiem ir veicināt diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, kā arī valsts pārvaldē. Latvija ir ieinteresēta veidot abpusēji pilnveidojošas sinerģijas ar diasporu, iesaistot to ekonomiskajās aktivitātēs un veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu. Ārvalstīs dzīvojošie ienes Latvijā jaunas idejas, vērtības un prakses, Latvija iegūst no profesionāļiem ar pasaules pieredzi.

IZM nodrošinās daudzfunkcionālā Latvijas zinātnes portāla ResearchLatvia.gov.lv uzturēšanu, kurā gan pieejama informācija par Latvijas zinātnes ekosistēmu, gan pētniecības programmām un darba iespējām Latvijā diasporas pētniekiem un studējošajiem, atbalstot diasporas akadēmiskā personāla docēšanu Latvijā. Tāpat paredzēts, ka ResearchLatvia.gov.lv ar katru nākamo gadu informācijas apkopojumam par diasporas zinātniekiem pievienos unikālus, ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošu un strādājošu Latvijas izcelsmes zinātnieku profilus diasporas zinātnieku datubāzē, kā arī tiks veicināta portāla apmeklētība jaunās Eiropas Pētniecības telpas politikas programmas apspriešanai.

LIAA ir galvenā institūcija, kas veicina ekonomiskos sakarus ar diasporu. Aktuālie sadarbības virzieni sadarbībai ar diasporu ir atbalsts Latvijas uzņēmumiem eksporta tirgos, investīciju piesaiste, uzņēmumu izveide un paplašināšanās Latvijā, inovāciju un zinātnes komercializēšanas projekti (sadarbībā ar IZM), tūrisma plūsmu piesaiste Latvijai. Diasporas locekļi var izmantot savās mītnes valstīs vai nozarē gūtās specifiskās zināšanas, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumu ienākšanu savas mītnes valsts tirgū, piemēram, daloties ar pieredzi, biznesa kontaktiem, ieteikumiem par biznesa kultūras atšķirībām utt. Iespējama diasporas iesaiste Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanā, sadarbībā ar mītnes zemes tūroperatoriem, konsultāciju sniegšana par investoru piesaisti vai mentorings uzņēmējdarbības attīstīšanai Latvijā, kā arī citas iespējas. Lai informētu diasporas pārstāvjus par sadarbības iespējām ar Latviju, 2023. gadā LIAA īstenoja vairāk kā 50 aktivitātes ar diasporas iesaisti, kas norisinājās 16 dažādās valstīs. Nozīmīga ir saziņa ar studējošajiem diasporas jauniešiem, lai viņus informētu par darba, prakses vai uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

Ciešs Latvijas partneris šīs prioritātes īstenošanā ir diasporas organizācijas. Kā tradicionāls diasporas uzņēmēju un profesionāļu tīklošanās piemērs ir minams PBLA kopā ar ĀM rīkotais PLEIF, kas saved kopā Latvijas un diasporas biznesa pasaules pārstāvjus no daudzām pasaules valstīm. 2023. gada 5. jūlijā LNB (pēc pēdējo gadu PLEIF norises attālinātā vai hibrīda formātā) forums atkal klātienē pulcēja 500 diasporas uzņēmēju no 25 valstīm. Šī gada foruma dalībnieki diskusijās pievērsās Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei, lai atskatītos uz šajās nozarēs paveikto un veicinātu diskusijas par šo nozīmīgo jomu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Jāatzīmē, ka šis forums bija zīmīgs ar to, ka tika atzīmēti desmit gadi kopš pirmā PLEIF norises. Šādās sadarbības platformās Latvijas uzņēmumiem ir iespēja ar diasporas starpniecību veidot kontaktus ar citu valstu līdzīgu biznesa jomu pārstāvjiem un attīstīt eksporta vai citas sadarbības iespējas.

Atvasinoties no PLEIF, kopš 2017. gada kopīgas sadarbības rezultātā ASV tiek organizēta vērienīgākā Latvijas biznesa veicināšanas konference ASV "Spotlight Latvia". Konferences galvenais organizators ir Latvijas-Amerikas Tirdzniecības kamera, kas to dara sadarbībā ar PBLA, ALA, Latvijas Republikas vēstniecību ASV un LIAA. "Spotlight Latvia" mērķis ir veicināt Latvijas kā biznesam pievilcīgas valsts tēlu ASV, sekmēt Latvijas uzņēmumu atpazīstamību, produkcijas un pakalpojumu noietu ASV tirgū, kā arī piesaistīt jaunas ārvalstu investīcijas Latvijai. Šo mērķu īstenošana ir Latvijai ārkārtīgi svarīga, un "Spotlight Latvia" ir lielākā un nu jau regulāra šāda veida Latvijas un ASV biznesa veicināšanas iniciatīva ASV teritorijā. 2023. gadā notika jau ceturtā Latvijas biznesa konference ASV "Spotlight Latvia". Konferences sesiju un paneļdiskusiju galvenās tēmas bija Latvijas zinātnes un biznesa piedāvājums medicīnas, biomedicīnas un farmācijas jomā, datu sistēmu pielietojums medicīnā, bioekonomika dažādos pielietojuma laukos (piemēram, enerģētikā), Latvija kā IT servisa centrs.

Arī Latvijas izcelsmes zinātniekiem, strādājot ārvalstīs, ir iespējams veidot sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem, augstskolām, zinātniskajām un valsts institūcijām, tai skaitā zināšanu pārnesē uz uzņēmējdarbību un konkurētspējīgu ideju attīstīšanā. Par tradīciju ir kļuvis Pasaules latviešu zinātnieku kongress. 2023. gadā notika 5. Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kas pulcināja vienkopus dažādas jomas pārstāvošus zinātniekus no Latvijas un pasaules vairāk nekā 1300 dalībnieku no 30 valstīm. Sadarbības stiprināšana ar zinātnes diasporu ir viens no IZM mērķiem ceļā uz Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju, zināšanu pārnesi un starptautisko mobilitāti.

Lai apzinātu latviešu pētniekus ārvalstīs, ir veikta Latvijas diasporas pētnieku ārvalstīs izpēte, kā rezultātā ir izveidota datu bāze ar vairāk kā 600 diasporas zinātniekiem, kuri vēlētos dot ieguldījumu Latvijas attīstībā, lai arī viņu profesionālā karjera tiek būvēta ārvalstīs. IZM īsteno pasākumus sadarbības tīklu stiprināšanai un komunikācijas uzlabošanai par līdzdalības un sadarbības iespējām diasporas zinātniekiem ar Latvijas zinātniskajām institūcijām. Sadarbības tīkla veidošana ļauj diasporas zinātniekiem ar savas jomas pieredzi iesaistīties gan kopīgos projektos, gan arī rīcībpolitikas veidošanā. Sadarbības stiprināšana ar zinātnes diasporu ir viens no IZM mērķiem ceļā uz Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju, zināšanu pārnesi un starptautisko mobilitāti. IZM izstrādā tālākus priekšlikumus tīklu paplašināšanai, kā arī komunikācijas pasākumus sadarbības stiprināšanai starp zinātnes diasporu un Latviju.

Plānā 2024. 2026. gadam tiks turpināta diasporas zinātnieku apzināšana un komunikācijas veicināšana sadarbības stiprināšanai starp zinātnes pārstāvjiem diasporā un Latvijā. Latvija aizvien lielāku uzmanību velta diasporas iesaistei ekonomiskajās aktivitātēs un veido vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai, tādēļ diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā un satīklošana tiek izvirzīta par vienu no būtiskākajām prioritātēm arī nākamajiem trim gadiem. LIAA ir vadošā institūcija, kas īsteno mērķtiecīgu diasporas iesaisti tautsaimniecībā.

Aktuālie sadarbības virzieni sadarbībai ar diasporu būs diasporas iesaiste Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā, uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, tūrisma nozares eksporta veicināšanā kā arī diasporas studentu un jauniešu auditorijas informēšana par inovatīvas uzņēmējdarbības iespējām Latvijā. Ar EM un LIAA atbalstu tiks apzināti Latvijas diasporas uzņēmēji un profesionāļi un veicināta to iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā. Tiek plānots, ka ikgadēji tiks uzrunāta diasporas auditorija (aptuveni 150 tūkstoši personu) par iespēju iesaistīties Latvijas tautsaimniecības veicināšanā, organizēti 30 tematiskie pasākumi ar diasporas iesaisti eksporta veicināšanai, investīciju piesaistei, uzņēmējdarbības attīstības un Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai un uzsākti 20 projekti Latvijas eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei, kā arī nodrošināta diasporas vai remigrantu līdzdalība 15 pasākumos, kuros auditorija tiek informēta par Latvijas eksporta veicināšanu, investīciju piesaisti, uzņēmējdarbību un tās iespējām Latvijā, ik gadu paredzot finansējumu gandrīz 237 000 euro apmērā.

Turpināsies PBLA ar ĀM atbalstu rīkotais PLEIF, kas dod iespēju uzņēmējiem un profesionāļiem no Latvijas un diasporas biznesa pasaules pārstāvjiem diskutēt un piedāvāt labākos risinājumus Latvijas tautsaimniecības atbalstam, tai skaitā tiks turpināta ikgadējā "Spotlight Latvia" konference. Lai veicinātu diasporas uzņēmēju tīklošanu, domapmaiņu un informēšanu par notiekošajiem procesiem Latvijā, PBLA sadarbībā ar ĀM, LIAA, LB, EM PLEIF ietvaros 2024. gadā un 2026. gadā organizēs "biznesa brokastis", pulcējot diasporas uzņēmējus un dažādu nozaru speciālistus, lai apspriestu aktuālos drošības un ekonomiskos izaicinājumus.

Atbalsts remigrācijai

Viens no Diasporas likuma pamatmērķiem ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai. Latvija pēc neatkarības atjaunošanas no migrantu saņēmējvalsts ir kļuvusi par izceļošanas valsti. Lai gan parādījusies pozitīva tendence 2021. gadā Latvijā imigrēja par 43,5 % un emigrēja par 8,2 % vairāk personu nekā 2020. gadā22, t. i., iebraukušo skaits bija piecreiz lielāks nekā izbraukušo skaits. Depopulācija ir viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem.

Kopš 2021. gada DKP ietvaros darbojas Remigrācijas koordinācijas darba grupa, kura ir izveidota ar mērķi nodrošināt regulāru starpinstitucionālu koordināciju remigrācijas atbalsta pasākumu plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā. Darba grupā ietilpst pārstāvji no ĀM, IZM, LM, LPS, NVA, VARAM, SIF un citām valsts iestādēm, kuras sniedz atbalsta pasākumus remigrantiem, kā arī DKP veidojošo diasporas organizāciju un nevalstiskā sektora pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir plānot un izstrādāt jaunus atbalsta pasākumus remigrantiem, kā arī koordinēt finansējuma pieprasījumus remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai.

2021. gadā vairāk nekā puse jeb 54,8 % no visu imigrantu kopskaita bija remigranti. Tas kopš datu par remigrantiem apkopošanas sākuma 2013. gadā ir vislielākais reģistrētais skaits Latvijas valstspiederīgo, kas gada laikā atgriezušies uz dzīvi Latvijā23. Vērtējot Centrālās statistikas pārvaldes datus laika posmā no 2017. gada līdz 2021. gadam, remigrācijas procesam ir pozitīva tendence, taču tā nav pietiekoša, ņemot vērā lielo iepriekš emigrējušo skaitu. Remigranti dzīvošanai pamatā izvēlas Rīgas plānošanas reģionu, ņemot vērā tā ekonomiskās priekšrocības. No visiem remigrantiem 2021. gadā Rīgas plānošanas reģionā atgriezās 298724 personas jeb 43 % no visiem remigrantiem. Citos plānošanas reģionos katrā atgriezās vidēji 12 16 % no visiem remigrantiem. Līdz ar to būtiski ir atbalsta pasākumi cilvēkresursu piesaistei tieši reģionos ārpus Rīgas. Virkne būtisku pasākumu ir noteikti Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par remigrācijas atbalsta pasākumu uzņēmējdarbības atbalstu"25. Tajā VARAM rosina, ka jaunais nodarbinātības atbalsts būtu īstenojams kā lokāls risinājums ar būtisku pašvaldību iesaisti, aptverot nozīmīgu skaitu pašvaldību, tādējādi kopumā stiprinot pašvaldību kapacitāti uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanas jomā. Šāds kombinētais risinājums atbilst arī pētījuma "Dzīves un Darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai"26 secinājumiem un priekšlikumiem.

Remigrācija nav process, kas notiek pats par sevi. Lai veicinātu remigrāciju, ir jābūt īpašiem atbalsta pasākumiem. Viens no tādiem ir atbalsts, ko sniedz reģionālie remigrācijas koordinatori. Šo atbalsta pasākumu VARAM un plānošanas reģioni īsteno kopš 2018. gada marta un tā reģionālos remigrācijas atbalsta ietvaros ar reģionālo remigrācijas koordinatoru starpniecību potenciālajiem remigrantiem ir iespēja saņemt konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos konkrētā reģionā un pašvaldībā. Reģionālā pieeja ļauj sagatavot personalizētus piedāvājumus par nodarbinātības un izglītības iespējām, dzīvesvietu, sociālo pakalpojumu grozu konkrētajā pašvaldībā atbilstoši remigranta vajadzībām un interesēm. Ekonomiskie apsvērumi darba vai uzņēmējdarbības iespējas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem remigrācijas gadījumā. Arī jaunākais remigrācijas pētījums 2022. gadā27 norāda faktorus, kuri ir visbūtiskākie cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, tai skaitā:

• nodarbinātības iespējas ar atbilstošu atalgojumu,

• informācija par nodarbinātības iespējām,

• atbalsta programmas uzņēmējdarbības, personiskā biznesa uzsākšanai,

• pašvaldības atbalsts dzīvojamās telpas meklēšanā un/vai nodrošināšanā,

• informācija par ārvalstu un Latvijas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu salāgošanu,

• atbalsta persona, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā.

Informācijas pieejamība par darba vietām, nodarbinātību un/vai uzņēmējdarbību, sociālo sistēmu koordināciju, mainot mītnes valsti, ir īpaši svarīga cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. Tāpēc reģionālie remigrācijas atbalsta pasākumi paredz arī uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstu. Kopumā divu gadu laikā konsultācijas saņēmuši vairāki tūkstoši cilvēku, un ar koordinatoru atbalstu Latvijā no 2021. gada marta līdz 2023. gada septembrim ir atgriezušās 1842 personas.

No visiem remigrantiem 74,4 % bija vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Bieži jaunas ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem izvēlas atgriezties, lai bērni mācītos Latvijā, kas nosaka bērnu (līdz 14 gadiem) un 25 34 gadus veco iedzīvotāju augsto īpatsvaru (attiecīgi 12,5 % un 19,8 %) remigrantu skaitā28. Cilvēkiem, atgriežoties Latvijā, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir informācijas pieejamība par valsts un pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem uz to norāda 19,4 % respondentu pētījumā "Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai"29. Pēc dzīvošanas ārvalstīs Latvijā atgriezušos bērnu latviešu valodas zināšanas bieži vien nav pietiekamas, lai viņi varētu iekļauties Latvijas izglītības iestādēs. Lai remigrējušiem bērniem un viņu ģimenēm palīdzētu ātrāk apgūt latviešu valodu, LVA ir izstrādājusi metodiku un ieteikumus skolu pedagogiem. Arī pieaugušajiem tiek piedāvāta iespēja apgūt latviešu valodu SIF pārraudzībā tiek īstenoti valodu apmācību kursi, lai veicinātu remigrējušo un viņu ģimenes locekļu integrāciju Latvijā.

Diasporas likuma pieņemšana sekmējusi grozījumu izstrādi vairākos citos likumos, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus un noteiktu konkrētus atbalsta pasākumus remigrantiem. Ir pieņemti grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plānā 2024. 2026. gadam, ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus (īpaši Latvijas reģionos), atbalsts remigrācijai ir nozīmīgs ieguldījums valsts tālākajā attīstībā, tādēļ ir būtiski sniegt iespējami plašu informatīvu atbalstu un individuālas konsultācijas darba, mājokļa, izglītības un citos ar remigrāciju saistītos jautājumos. Vienlaikus koordinators ir arī atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā. Līdz ar to arī nākamajos trīs gados tiks īstenots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla atbalsta pasākums. Ikgadēji paredzēts sagatavot vismaz 1500 personalizētus piedāvājumus remigrantiem, kā arī laika posmā no 2024. gada līdz 2026. gadam uz dzīvi Latvijā ar koordinatoru atbalstu plānots atgriezt ne mazāk kā 1750 personas. Reģionālo remigrācijas koordinatoru un ar to darbību saistīto atbalsta pasākumu īstenošanai ikgadēji ir paredzēts finansējums vairāk nekā 220 000 euro apmērā.

Reģionālajā attīstībā izšķiroša loma ir uzņēmējdarbības videi reģionos, jo tā sniedz nodarbinātības iespējas un līdz ar to labklājību iedzīvotājiem, stimulē iedzīvotāju palikšanu dzīvesvietās vai rada labvēlīgus apstākļus remigrācijas procesam. Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu reģionos, būtiski veidot tādus atbalsta instrumentus, kas tiešā veidā būtu mērķēti uz cilvēkresursu piesaisti reģioniem. Remigrācijas gadījumā tieši ekonomiskie apsvērumi labi apmaksātas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas, kā arī informācijas pieejamība par tām ir īpaši svarīgi. Tāpēc reģionālie remigrācijas atbalsta pasākumi, ko īsteno VARAM, paredz arī atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai. Līdz ar to 2024. 2026. gadā VARAM piedāvā esošā prioritārā pasākuma "Diasporas likuma normu īstenošanai (atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")" ietvaros īstenot atbalsta pasākumu "Reģionālo remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošana". Tādējādi tiks nodrošināts atbalsts remigrantiem. Kopējais plānotais valsts budžeta finansējums ir 400 000 euro jeb 80 000 euro katram plānošanas reģionam ikgadēji. Vienlaikus valsts budžeta finansējumu plānots novirzīt kā līdzfinansējumu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta konkursiem, tādējādi piesaistot papildus gan pašvaldību finansējumu, gan privāto līdzfinansējumu un sasniedzot aktivitātei plašāku ietekmi. Atbalsts tiek sniegts komersantiem jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstībai, nodrošinot remigrācijas priekšnoteikumus reģionos. Atbalsta rezultātā plānoti ne mazāk kā 50 remigrantu jaunie uzņēmumi vai radītas vismaz 50 jaunas darba vietas remigrācijas atbalstam.

Papildus reģionālajiem remigrācijas atbalsta pasākumiem NVA/EURES veic preventīvo darbu, nodrošinot ekspertīzi par būtiskiem jautājumiem pirms atgriešanās: nodrošina informācijas pieejamību diasporai par remigrācijas un darba iespējām Latvijā, sniedz konsultācijas par sociālās drošības koordinēšanas un starpvalstu nodokļu jautājumiem, organizē pasākumus potenciālo remigrantu uzrunāšanai, rīkojot tiešsaistes darba gadatirgus "Darba un karjeras dienas Latvijā", vebinārus "Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?" un pasākumus sadarbībā ar citām Latvijas valsts iestādēm par aktuālajiem jautājumiem remigrantiem (pensijas pieprasīšana, bezdarbnieka pabalsta eksports), kā arī piedalās diasporas organizētos pasākumos u.c.

Lai nodrošinātu remigrējušo bērnu veiksmīgu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, SIF pārraudzībā tiek īstenoti tiešsaistes latviešu valodas apmācību kursi, lai veicinātu gan pieaugušo remigrējušo peronu un viņu ģimenes locekļu, gan bērnu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Katru gadu plānots apmācīt 32 personas, šim mērķim ikgadēji paredzot finansējumu 34 149 euro.

LVA atbilstoši savai kompetencei un budžeta iespējām ir nodrošinājusi dažādus remigrācijas atbalsta pasākumus: kursus, meistarklases un pieredzes apmaiņas pasākumus Latvijas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem no remigrantu ģimenēm. Ierobežotā budžeta dēļ līdz šim nav bijusi iespēja organizēt plašākus pasākumus. Plānotā ikgadējā domnīca dažādās darbnīcās un diskusijās ļaus līdzdarboties pētniekiem, augstskolu mācībspēkiem, remigrantu vecākiem, Latvijas pedagogiem, pašvaldību un atbalstošo institūciju pārstāvjiem.

Vienlaikus jāizstrādā atbalsta instrumenti remigrējušo bērnu iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmā, par ko plaši ticis diskutēts DKP Remigrācijas koordinācijas darba grupā.

Ik gadu sadarbībā ar PMLP tiek plānots organizēt informācijas dienu ciklu par jautājumiem, kas skar remigrāciju, uzturēšanās atļauju noformēšanu remigrantu dzīvesbiedriem, naturalizāciju, pilsonības iegūšanu u.c. jautājumiem.

Lai nodrošinātu diasporas politiku un prioritāšu noteikšanu, ĀM jau kopš 2014. gada veiksmīgi sadarbojas ar LU DMPC, kurā uzkrājusies apjomīga zināšanu bāze par diasporas un remigrantu situāciju un vajadzībām. Centra veiktie pētījumi palīdz veidot uz pētījumu rezultātiem balstītu rīcībpolitiku diasporas un remigrācijas jomās. ĀM turpinās apzināt aktuālās vajadzības 2024. 2026. gadā pētījumiem, kas iepriekš tiks izdiskutētas ar valsts institūcijām un NVO.

III Veicamie pasākumi, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Plāna mērķisPlāna mērķis ir nodrošināt mērķtiecīgu virzību uz Diasporas likumā nostiprinātajiem mērķiem (2. pants) un diasporas politikas uzdevumu (4. pants) izpildi, t.sk. stiprināt diasporas nacionālo identitāti un piederību Latvijai; veicināt diasporas saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību, valsts pārvaldi un zinātni; nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai; atbalstīt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību; atbalstīt diasporas pašorganizēšanos un diasporas organizācijas.Politikas rezultāts un rezultatīvais rādītājsNostiprināta diasporas nacionālā identitāte, piederība Latvijai, palielināta diasporas iesaiste Latvijā notiekošajos sabiedriskajos procesos, veicināta diasporas pašorganizēšanās un diasporas organizāciju kapacitāte, diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības, zinātnes un valsts pārvaldes attīstībā, kā arī nodrošināti labvēlīgi apstākļi remigrācijai.1. rīcības virziens: Latviskās identitātes un piederības Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana diasporas mītnes zemēsAttiecināmie politikas plānošanas dokumentiValsts valodas politikas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam;

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021. 2027. gadam;

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam "Kultūrvalsts".Politikas mērķis: nostiprināt diasporas latvisko identitāti un piederību Latvija, sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporāPolitikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji1) Diasporas iesaiste un piedalīšanās pasākumos, kuru mērķis ir piederības stiprināšana Latvijai, palielinās vai ir vismaz nemainīga.2) Nodrošinātas latviešu valodas apguves iespējas dažādās diasporas mērķa grupās, īpaši bērniem un jauniešiem grupā ar visaugstāko asimilācijas risku. Rādītājs: skolēnu skaits līdzfinansējumu saņēmušajās diasporas latviešu skolās: 2026. gadā 1800 (avots: LVA dati).

3) Nodrošināti radoši un laikmetam atbilstoši valodas apguves instrumenti tālmācības iespējas, pašmācības iespējas un to pieejamība diasporai. Rādītājs: digitālo latviešu valodas apguves resursu lietotāju skaits diasporā 2026. gadā 40 000 (avots: LVA dati).

4) Sniegts atbalsts diasporas izglītotājiem profesionālās kompetences pilnveidē un metodikā. Rādītājs: diasporas izglītotāju profesionālās pilnveides pasākumu (klātienes un attālināto) dalībnieku skaits gadā 2026. gadā: 250 (avots: LVA dati).

Nr.

Uzdevums/ Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji

Izpildes termiņš

Nepieciešamais budžets gadā (indikatīvi) un finansējuma avots, euro

1.1. Veicināt latviešu valodas saglabāšanu diasporā1.1.1.Sniegt atbalstu latviešu valodas apguvei diasporāNodrošināts finansiāls atbalsts diasporas latviešu skolu darbībaiFinansiālu atbalstu saņēmušas vismaz 60 diasporas latviešu skolas, tajās izglītoti 1800 diasporas bērni un jauniešiIZMLVA, PBLA, ELAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)166 000VBF

33 20030

VBF

Nodrošināta latviešu valodas apguve tālmācībā diasporas skolēniem, tajā skaitā jauniešiemLatviešu valodu tālmācībā apguvuši 260 diasporas skolēniIZMLVAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)179 000VBF

Nodrošināta Latvijas pedagogu līdzdalība diasporas vasaras vidusskolu mācību procesā un diasporas organizētās nometnēs ārpus EiropasDiasporas vasaras vidusskolās un nometnēs līdzdarbojušies 23 Latvijas pedagogiIZMLVA, PBLAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)121 845VBF

Nodrošināta latviešu valodas apguves pieejamība attālos pasaules reģionosNodrošināta skolotāju darbība klātienē un/vai attālināti 5 (8)31 vietās attālos pasaules reģionosIZMLVAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)30 860VBF

16 80032

VBF

1.1.2.Koordinēt un nodrošināt sistemātisku diasporas izglītotāju profesionālo pilnveidi un diasporas vecāku izglītošanuOrganizēta diasporas izglītotāju vasaras skola Latvijā3 dienu diasporas izglītotāju vasaras skolā Latvijā piedalījušies 60 diasporas izglītotājiIZMLVAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)50 000VBF

Organizēti metodikas kursi, semināri un meistarklases diasporas mītnes zemēs un tiešsaistēKursos, semināros un meistarklasēs izglītoti 200 diasporas skolotāji, 50 vecākiIZMLVAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)36 000VBF

Finansēta diasporas skolotāju tālmācības studiju programmas "Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs" īstenošanaStudiju programmu absolvējuši 15 diasporas skolotājiIZMLUIkgadēji (līdz 31.12.2025.)23 232VBF

1.1.3.Sniegt atbalstu izglītojošu pasākumu īstenošanai diasporas skolotājiem, bērniem un jauniešiemNodrošināta izglītojošu pasākumu organizēšana un pieejamība latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai diasporā (īpaši diasporas skolotāju kursi, semināri, konferences un izglītojoši pasākumi jauniešiem)Finansēti 6 izglītojoši pasākumi, kuros piedalījušies 200 dalībniekuIZMLVA, PBLA, ELAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)60 000VBF

Līdzfinansēta 40 diasporas izglītotāju dalība profesionālās pilnveides pasākumos Latvijā un diasporas mītnes zemēsIZMLVA, PBLA, ELAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)12 00033VBF

Nodrošināta 3 lektoru līdzdalība diasporas skolotāju izglītojošajos pasākumos ASV, Kanādā, AustrālijāIZMLVA, PBLAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)18 00034VBF

Organizētas izglītojošas diasporas bērnu un jauniešu nometnes ar pastiprinātu latviešu valodas apguves ievirzi Latvijā un Eiropas valstīsFinansētas 4 izglītojošas diasporas bērnu un jauniešu nometnesIZMDiasporas NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)54 224 VBFLatvijas augstskolā organizēta latviešu valodas un kultūras vasaras skola diasporas jauniešiemLatviešu valodas un kultūras vasaras skolā izglītoti 20 diasporas jauniešiIZMLVA, Latvijas augstskolaIkgadēji (līdz 31.12.2026.)10 000VBF

Organizēti motivējoši konkursi un izglītojoši pasākumi diasporas bērniem un jauniešiemKonkursos un izglītojošos pasākumus piedalījušies 300 diasporas bērni un jauniešiIZMLVAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)25 000VBF

1.1.4.Nodrošināt mācību un metodisko līdzekļu, informatīvo materiālu izstrādi un pieejamību diasporaiNodrošināta latviešu valodas apguves mācību un metodisko līdzekļu, digitālo resursu un informatīvo materiālu izstrāde, pilnveide un pieejamībaDigitālo latviešu valodas apguves resursu lietotāju skaits diasporā:

2024. gadā 38 000;

2025. gadā 39 000;

2026. gadā 40 000.Uzturēta, papildināta un atjaunota vietne www.maciunmacies.lv, tajā skaitā tās apakšresursi www.elaipa.lv, www.epupa.valoda.lv, www.sazinastilts.lv.

IZMLVAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)109 989VBF

Nodrošināta mācību materiālu meklētāja vietnes diasporas skolotājiem www.sietins.lv saturiskā papildināšana un pilnveide, tehniskā atjaunošana un uzturēšanaVeikta www.sietins.lv saturiskā papildināšana un pilnveide, tehniskā atjaunošana un uzturēšana (6000 indeksēšanas vienības)IZMLVA, PBLAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)30 00035VBF

1.1.5.Saskaņā ar Diasporas likumu un atbilstoši diasporas pieprasījumam nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudes procesu un sniegt konsultatīvu, informatīvu atbalstu valsts valodas prasmes pārbaudes pretendentiemNodrošināta valsts valodas prasmju pārbaude diasporā; diasporas izglītības nozares pārstāvjiem un pedagogiem nodrošināta informācija par valsts valodas prasmes pārbaudes procesa aktualitātēm un sagatavoti pārskati par rezultātiem50 80 diasporas pārstāvji ikgadēji kārto valsts valodas prasmju pārbaudi; notikuši vismaz trīs semināriIZMVISCIkgadēji (līdz 31.12.2026.)37 000 VBFIzstrādāti diasporas jauniešiem un bērniem saturiski piemēroti valsts valodas prasmes pārbaudes materiāli sešos valodas prasmes līmeņosIk gadu katram līmenim izstrādāti divi uzdevumu komplekti klausīšanās prasmes, lasītprasmes, rakstītprasmes, runātprasmes pārbaudei; kopā gadā 12 komplektiIZMVISCIkgadēji (līdz 31.12.2026.)12 000 VBFIzstrādāti pašpārbaudes tiešsaistē izpildāmi uzdevumiKatrai vecuma grupai (3 grupām) izstrādāti sešos līmeņos objektīvi vērtējami (valodas lietojuma, lasīšanas un klausīšanās) uzdevumu komplekti; kopā gadā 18 komplektiIZMVISCIkgadēji (līdz 31.12.2026.)19 000 VBF1.2. Stiprināt diasporas piederību Latvijai, saglabāt nacionālo identitāti un veicināt vienotu kultūras un vēsturisko vērtību apzināšanos un saglabāšanu diasporā1.2.1.Atbalsta sniegšana diasporas organizācijām Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšanai to mītnes zemēsNodrošināts atbalsts ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju saistītu pasākumu rīkošanai un norisei diasporas mītnes zemēsIk gadu sniegts atbalsts vismaz viena (divu)36 liela un piecu (astoņu) nelielu pasākumu rīkošanai un norisei diasporas mītnes zemēsKMDiasporas NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)70 000 VBF30 00037

VBF

1.2.2.Metodiskā atbalsta sniegšana diasporas pašdarbības kopu darbībai mītnes zemēsSemināros, meistarklasēs un līdzīgos pasākumos sniegts atbalsts koru, deju, folkloras un citu pašdarbības kopu vadītājiem Dziesmu un deju svētku repertuāra apguvei, tautas tērpa tradīcijas kopšanai u.tml.Ik gadu sniegts metodiskais atbalsts vidēji 80 (100) pašdarbības (koru, deju, folkloras u.c.) kopu vadītājiemKMLNKCIkgadēji (līdz 31.12.2026.)33 000 VBF7 00038 VBF

1.2.3.Atbalsta nodrošināšana diasporas pašdarbības kopu mēģinājumu procesam un darbībai kā būtiskai Dziesmu un deju svētku tradīcijas daļaiAtbalstīta dažādas nozares pārstāvošu diasporas pašdarbības kopu (koru, deju un folkloras kopu, amatierteātru, ansambļu u.tml.) darbība mītnes zemēsIk gadu atbalstītas 56 kopasKMDiasporas NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)84 000 VBF1.2.4.Atbalsta nodrošināšana diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēmAtbalstīti vismaz desmit (14) projekti bērnu nometņu organizēšanai Latvijā un diasporas mītnes zemēsIk gadu īstenoti desmit (14) projekti ar vidēji 35 dalībniekiem vienā nometnēKMSIFIkgadēji (līdz 31.12.2026.)156 51639 VBF50 00040 VBF

1.2.5.Atbalsta sniegšana diasporā iedibināto programmu vairākpaaudžu ģimeņu sadarbībaiSniegts atbalsts vairākpaaudžu ģimeņu 3x3 saietu rīkošanai diasporas mītnes zemēs un LatvijāIk gadu atbalstīta vismaz piecu (septiņu) saietu norise Eiropā, ASV, Austrālijā un Latvijā vidēji ar 100 dalībniekiem vienā saietāKMDiasporas NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)70 000 VBF30 00041 VBF

1.2.6.Atbalsta sniegšana diasporā iedibināto programmu latviešu jauniešu identitātes vecināšanai un sadarbībaiSniegts atbalsts diasporas un latviešu jauniešu 2x2 semināru un regulāra Pasaules latviešu diasporas un Latvijas jauniešu foruma rīkošanai(1) Ik gadu atbalstīta divu (trīs) jauniešu nometņu norise vidēji ar 65 dalībniekiem vienā nometnē(2) Atbalstīta Pasaules jauniešu foruma organizēšana

KMDiasporas NVO(1) Ikgadēji (līdz 31.12.2026.)(2) Ikgadēji, sākot no 2025. gada (līdz 31.12.2026.)

13 000 VBF7 00042 VBF

(2) 10 000 VBF43

1.2.7.Atbalsta sniegšana diasporas bērnu līdzdalībai lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija"Veicināta diasporas bērnu lasīšana latviešu valodāIk gadu programmā iesaistīti vismaz 65 diasporas kopienu centri no 25 diasporas mītnes zemēmIegādāti grāmatu komplekti un nogādāti diasporas kopienu centros

KMLNBIkgadēji (līdz 31.12.2026.)44 321 VBF1.2.8.Diasporas arhīvu saglabāšana un pieejamības nodrošināšana diasporas mītnes zemēs, tostarp apzināšanai, izpētei, sakārtošanai, digitalizācijai(1) Nodrošināta diasporas centrālo organizāciju arhīvos un diasporas mītņu zemju arhīvos esošā dokumentārā mantojuma sakārtošana un saglabāšana, veicināta diasporas arhīvu pieejamība sabiedrībai.(2) Sniegts atbalsts diasporas iniciatīvām arhīvu materiālu un dokumentārā mantojuma apstrādei un saglabāšanai.

(1) Ikgadēji komandējumi, lai apstrādātu diasporas mītnes zemju arhīvos nodoto un diasporas centrālo organizāciju arhīvos glabāto trimdas un diasporas dokumentāro mantojumu.- Pilnveidota LNA digitālā platforma un datu bāzes trimdas un diasporas digitalizētā dokumentārā mantojuma uzkrāšanai, saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai.

(2) Pastāvīgi attīstīts vienots digitāls rīks diasporas arhīvu materiālu saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai.

- Īstenotas praktiskas diasporas iniciatīvas dokumentārā mantojuma un arhīvu saglabāšanai (stipendijas, pārvietošanās izdevumu segšana u.tml.)

KMLNA, Diasporas NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)(1) 37 000 VBF(2) 8 576 VBF

15 00044 VBF

1.2.9.Atbalsts latviešu diasporas mākslas saglabāšanai un eksponēšanai LatvijāNodrošināta diasporas mākslinieku oriģināldarbu kolekcijas pieejamība Latvijā pastāvīga, padziļināta un visaptveroša ieskata gūšanai par trimdas un diasporas mākslas attīstību- Pastāvīgi izstādīti diasporas mākslinieku vizuālās mākslas darbi publikai pieejamās un mākslas darbu izstādīšanai piemērotās telpās.- Ik gadu sarīkota vismaz viena sezonāla vai ceļojoša izstāde

KMDiasporas NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)12 000 VBF6 00045 VBF

1.2.10.Atbalsts diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma apzināšanai, saglabāšanai, komplektēšanai un komunicēšanai sabiedrībai(1) Pētniecībai un izglītošanas nolūkam izveidots diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma krājums.(2) Sagatavotas un izdiskutētas iestrādes pastāvīgas diasporas vēstures ekspozīcijas izveidei.

(1) Ik gadu paplašināts muzeja priekšmetu krājums, sagatavota izstāde/ izglītojoša programma un publiski pasākumi par diasporas daudzveidīgo pieredzi.(2) Sekmēta pastāvīgas trimdas un diasporas vēstures mantojuma ekspozīcijas izveide.

KMDiasporas NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)(1) 30 000 VBF10 00046 VBF

(2) Papildus nepieciešams finansējums

1.2.11.Diasporas mūziķu iedibināti meistarkursi Latvijas un diasporas jauno mūzikas talantu skološanāSniegt atbalstu izcilu latviešu diasporas un Latvijas mūziķu un mācībspēku vadītu starptautisku latviešu jauno mūziķu meistarkursu norisei LatvijāIk gadu atbalstīta meistarkursu norise jaunajiem latviešu mūziķiem vidēji ar 80 dalībniekiem vienā meistarkursu nometnēKM Ikgadēji (līdz 31.12.2026.)15 00047VBF

2. rīcības virziens: diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanaAttiecināmie politikas plānošanas dokumentiSaliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021. 2027. gadam;

Nacionālās drošības koncepcija;

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam;

Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022. 2025. gadam;Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcijas 2022. 2027. gadam ieviešanas plāns.

Politikas mērķis: veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību Latvijā notiekošajā, lai stiprinātu diasporas pārstāvju piederības sajūtu Latvijai un vairotu līdzatbildību par valsts un sabiedrības attīstību.Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji1) Diaspora piedalās diasporas politikas izstrādē un īstenošanā.2) Stiprināta diasporas organizāciju kapacitāte, pieaugusi diasporas organizāciju aktivitāte un organizēto pasākumu un iniciatīvu skaits.

3) Stiprināta diasporas mediju darbības ilgtspēja un noturība.

4) Veicināta balsstiesīgo diasporas pārstāvju iesaiste vēlēšanās.

Nr.

Uzdevums/Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji

Izpildes termiņš

Nepieciešamais budžets gadā, euro (indikatīvi) un finansējuma avots

2.1. Veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību2.1.1.Nodrošināt diasporas iesaisti politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē (it īpaši ar diasporu saistīto)Valsts institūcijās uzlabota izpratne par diasporas iesaisti politikas plānošanas procesā un regulējuma izstrādē un ietekmes uz diasporu novērtēšanā un diasporas iesaistes nodrošināšana1) uzturēts un papildināts (ĀM) komunikācijas tīkls ar diasporas pārstāvjiem (organizācijām, ekspertiem);

2) apkopota informācija par diasporu interesējošām jomām un aktuālajiem jautājumiem (ĀM ar Diasporas konsultatīvās padomes starpniecību);

3) regulāri tiek apkopoti un publiskoti portālā TAP iesniegtie ministriju plāni attiecībā uz plānotajiem tiesību aktu projektiem un jauniem politikas plānošanas dokumentiem, kas skar diasporu un par tiem informēti diasporas pārstāvji, nodrošinot ieinteresēto personu iesaisti to izstrādes procesā (ĀM);

4) sagatavots mācību saturs valsts pārvaldes darbiniekiem par diasporas iesaisti tiesību aktu izstrādes un attīstības plānošanas procesā, kā arī nodrošināta tā iekļaušana VAS mācību sistēmā, informāciju iekļaujot arī atbilstošos metodiskos materiālos un mācībās (ĀM sadarbībā ar VAS un konsultējoties ar diasporas organizācijām);

5) reizi gadā organizēts diasporas un valsts pārvaldes sadarbības tiešsaistes seminārs, lai sniegtu informāciju par diasporai aktuāliem jautājumiem un diskutētu par sadarbības virzieniem, uzraudzītu Diasporas likuma ieviešanu un izvērtētu Diasporas rīcības plāna ieviešanas gaitu un ietekmi attiecībā uz valsts pārvaldes un nozaru rīcībpolitiku attīstību un starptautisko sadarbību; (ĀM sadarbībā ar VK)6) Diasporas pārstāvji iekļauti nozaru konsultatīvajās padomēs, īpaši attiecībā uz valsts ārējā tēla koordināciju, sabiedrības saliedētību, zinātnes, tautsaimniecības un valsts pārvaldes attīstību

VK, ĀMĀM/ Citas valsts institūcijasVAS

Ikgadēji (līdz 31.12.2026.)1000 VBF2.1.2.Nodrošināt Diasporas konsultatīvās padomes darbībuVeicināta saskaņotas diasporas politikas izstrāde un ikgadējo prioritāšu noteikšana, kā arī sekmēta diasporas politikas īstenošana un novērtēšanaRīkotas vismaz 4 sēdes gadāĀMEM/IZM/KM/

VK/IeM/LM/

NEPLP/SIF/

Saeima/

VARAM/

Diasporas NVO un LPSIkgadēji (līdz 31.12.2026.)3 300 VBF2 70048 VBF

2.1.3.Veicināt balsstiesīgo diasporas pārstāvju iesaisti vēlēšanās, pilnveidojot vēlēšanu pieejamību un informētību par balsošanas iespējām ārvalstīsIzveidots informatīvo un skaidrojošo materiālu kopums, kas ietver vizuālos materiālus, seminārus un diskusijas diasporas pārstāvjiem par vēlēšanu procesu norisi Latvijā, praktiskajām iespējām piedalīties vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs, balsošanas procesu, pieejamajām balsošanas vietām un veidiem, t.sk. pasta balsošanuPieaugusi potenciālo vēlētāju informētība par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, 2025. gada pašvaldību un 2026. gada Saeimas vēlēšanām, to norisi un balsošanas iespējām, atrodoties ārvalstīsCVKĀMAtbilstoši vēlēšanu sagatavošanas kalendāram18 600VBF

2024. gadā

17 100

VBF 2025. gadā

18 810

VBF 2026. gadā

2.2. Veicināt diasporas pašorganizēšanos un atbalstīt diasporas organizāciju darbību2.2.1.Veicināt Latvijas diasporas aktīvu iesaisti Latvijas stratēģiskās komunikācijas vēstījumu izstrādē, izplatīšanā un informatīvās telpas drošības stiprināšanāOrganizēti pasākumi izpratnes veidošanai un stiprināšanai par stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības jautājumiem;Apzināts un uzturēts stratēģiskās komunikācijas atbalsta personu tīkls diasporā

Organizēts vismaz 1 pasākums gadāVKĀM;Diasporas NVO

Ikgadēji (līdz 31.12.2026.)Esošā VBF ietvaros2.2.2.Atbalstīt sadarbības projektus ar diasporu, diasporas ieguldījuma Latvijā veicināšanai, t.sk. vēstniecību sadarbībai ar diasporuAtbalstītas aktivitātes kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, sporta un citās jomās, komunikācijas veicināšanas pasākumi, kā arī citas aktivitātes, kas veicinātu diasporas pašorganizēšanos, latviskās identitātes stiprināšanu un saiknes ar Latviju uzturēšanuKonkursa kārtībā realizēti aptuveni 100 projekti gadā, projektos iesaistot aptuveni 16 000 diasporas pārstāvjusĀMDiasporas organizācijas, Pārstāvniecības, NVO u.c. 158 938 VBF50 00049 VBF

2.2.3.Atbalsta sniegšana diasporas organizāciju darbībaiStiprināta diasporas organizāciju kapacitāte, pieaugusi to aktivitāte, rīkoto pasākumu un iniciatīvu skaits(1) Ik gadu īstenoti vismaz 11 (23)50 projekti diasporas mītnes zemēs dažādās diasporas pilsoniskās līdzdalības jomā.(2) Izvērtēta iespējamība atsevišķu diasporas latviešu centru operacionālās darbības atbalstīšanai.

KMSIFIkgadēji (līdz 31.12.2026.)(2) Ikgadēji, sākot no 2025. gada līdz 31.12.2026.

(1) 199 02251 VBF(2) 250 00052

VBF

2.2.4.Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu foruma nodrošināšanaIesaistīt diasporas pārstāvjus un starptautiskajās organizācijās strādājošos profesionāļus pieredzes pārnesē, talantu piesaistē darbam Latvijā un Latvijai nozīmīgu starptautiskās darba kārtības jautājumu virzīšanāOrganizēts 1 pasākums gadāĀMVKIkgadēji15 00053VBF

2.3. Komunikācijas/informācijas aprites uzlabošana diasporā un starp Latviju un diasporu, atbalsts diasporas medijiem2.3.1.Atbalsta nodrošināšana diasporas medijiem diasporas organizāciju mediju kapacitātes stiprināšanai, regulārai un periodiskai diasporai nozīmīgas informācijas publicēšanai diasporas medijosMediju atbalsta fonda ietvaros atbalstīta kvalitatīva, diasporas auditorijai nozīmīga satura veidošana un stiprināta diasporas mediju kapacitāte profesionāla un daudzveidīga mediju satura veidošanai un regulārai izplatīšanaiĪstenoti pieci (septiņi) diasporas mediju projekti.KMSIF;Diasporas NVO

(1) Ikgadēji (līdz 31.12.2026.)78 000 VBF150 00054

VBF

2.4. Atbalstīt pētījumus diasporas un remigrācijas jomā tālākai politikas veidošanai2.4.1.Atbalstīt LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra darbībuAtbalstīts zinātniskās kompetences centrs pētījumos balstītai rīcībpolitikas veidošanai diasporas un remigrācijas politikas jomā1-3 pētījumi gadāĀMLU DMPCIkgadēji (līdz 31.12.2026.)23 000 VBF2.5. Diasporas iesaiste visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanā un attīstībā2.5.1.Diasporas informētība par bukletu ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem "Kā rīkoties krīzes gadījumā, ja dzīvo ārpus Latvijas?"Bukleta popularizēšanas ietvaros ārvalstīs dzīvojošie tautieši iegūs nepieciešamo informāciju un zināšanas par rīcību krīzes gadījumāStiprināta diasporas noturība un zināšanas par rīcību krīzes situācijās un atbalsta sniegšanu Latvijas aizsardzībaiAiMĀM, Diasporas NVO2027-2.5.2.Diasporas iesaiste krīzes izspēlēs VVA sistēmas stiprināšanas ietvarāGalda mācību organizēšana diasporas organizāciju pārstāvjiem par to lomu un iesaisti krīzes situācijā ar specifiski izstrādātu scenārijuApzināti diasporas uzdevumi un rīcības krīzes situācijā saistībā ar atbalsta sniegšanu, kā arī potenciālu ārvalstīs dzīvojošu tautiešu iesaisti.AiMĀM, Diasporas NVO2027- 3. rīcības virziens: diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstībāAttiecināmie politikas plānošanas dokumentiNacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam;

Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam.Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam

Politikas mērķis: stiprināt saites ar diasporas uzņēmējiem, zinātniekiem u.c. profesionāļiem, veicinot mijiedarbību intelektuālā potenciāla apritē un diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā.Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji1) Diasporai nodrošināta informācija par diasporas ekonomiskās sadarbības iespējām ar Latviju.

2) Aktīva diasporas profesionāļu iesaiste projektos, kas veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību.

3) Apzināta un uzturēta diasporas zinātnieku datu bāze, to izmantojot zinātnes un Latvijas sociāli ekonomiskajai (uzņēmējdarbības konkurētspējas un zināšanu komercializācijas) attīstībai.

4) Īstenota zināšanu pārnese starp diasporu un Latviju.2)

Nr.

Uzdevums/Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji

Izpildes termiņš

Nepieciešamais budžets gadā, euro (indikatīvi) un finansējuma avots

3.1. Veicināt ekonomisko sadarbību ar diasporu un diasporas iesaisti investīciju piesaistē, eksporta attīstībā, inovācijās un diasporas tūrisma jomā3.1.1.Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pēctecības nodrošināšanaApzināti Latvijas diasporas uzņēmēji un profesionāļi un veicināta to iesaiste Latvijas tautsaimniecības attīstībāOrganizēts 1-4 pasākumi gadā.ĀMPBLAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)40 000VBF

3.1.2.Diasporas iesaiste Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanāDiasporas pārstāvju iesaiste LIAA deleģēto funkciju (eksporta, investīciju piesaistes, tūrisma, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības veicināšana un valsts tēla komunikācija) īstenošanā1) Elektroniski uzrunāta diasporas auditorija (150 000 personas) par iespēju iesaistīties Latvijas tautsaimniecības veicināšanā;2) Noorganizēti 30 tematiskie pasākumi ar diasporas iesaisti eksporta veicināšanai, investīciju piesaistei, uzņēmējdarbības attīstības un Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai;

3) Līdzdalība 15 pasākumos diasporai vai remigrantiem, kuros auditorija tiek informēta par Latvijas eksporta veicināšanu, investīciju piesaisti, uzņēmējdarbību un tās iespējām Latvijā;

4) Uzsākti 20 projekti Latvijas eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei ar diasporas profesionāļu iesaisti.

EMLIAA, Diasporas organizācijas, citas valsts pārvaldes iestādes, NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)236 74855 VBF3.1.3.Diasporas iesaiste Latvijas eksporta veicināšanā un investīciju piesaistēEMLIAA, Diasporas organizācijas, citas valsts pārvaldes iestādes, NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)3.1.4.Diasporas iesaiste Latvijas tūrisma nozares eksporta veicināšanāEMLIAA, Diasporas organizācijas, citas valsts pārvaldes iestādes, NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)3.1.5.Diasporas studentu un jauniešu iesaiste Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā, kā arī jauniešu auditorijas informēšana par inovatīvas uzņēmējdarbības iespējām LatvijāEMLIAA, Diasporas organizācijas, citas valsts pārvaldes iestādes, NVOIkgadēji (līdz 31.12.2026.)3.1.6.Diasporas iesaiste sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā, investīciju piesaistē un Latvijas sociālo uzņēmumu starptautiskās atpazīstamības veicināšanāApzināti diasporas uzņēmēji un iespējamie investori Latvijas sociālo uzņēmumu atbalstam, investīciju piesaistei, starptautisko kontaktu veidošanai un Latvijas sociālo uzņēmumu preču un pakalpojumu popularizēšanaiIzveidots regulārs informācijas apmaiņas kanāls ar diasporas organizācijām par sociālās uzņēmējdarbības iespējām, likumdošanas prasībām un pieejamajiem resursiem, sociālo uzņēmumu piemēriem un vajadzībām.Organizēti informatīvie pasākumi (semināri, darbnīcas, apmācības) gan diasporas pārstāvjiem, kuri ir ieinteresēti sociālajā uzņēmējdarbībā, gan arī vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas sadarboties ar diasporu.

Īstenoti starptautiskās pieredzes apmaiņas un labas prakses pasākumi par sociālo uzņēmējdarbību un diasporas iesaisti tajā.

Izstrādāti priekšlikumi finanšu atbalsta sniegšanai, kas veicina investīcijas sociālajos uzņēmumos, kuros iesaistās diaspora.

LMLIAA, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, diasporas organizācija, citas valsts pārvaldes iestādesIkgadēji (līdz 31.12.2026.)ESF+563.2. Attīstīt diasporas akadēmiskā personāla un pētnieku sadarbību ar Latvijas pētniekiem un zinātniskajām institūcijām, kā arī inovatīvajiem uzņēmējiem3.2.1.Veicināt diasporas iesaisti Latvijas zinātnes un Latvijas akadēmiskajā vidē un pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla stiprināšanāAtbalstīta diasporas studējošo, pētnieku un zinātnieku, kā arī akadēmiskā personāla iesaiste Latvijas zinātnes un/vai akadēmiskajā vidē(1) Latvijas zinātnes portālā https://researchLatvia.gov.lv

publicēta informācija par zinātnes vidi Latvijā, tās pārstāvjiem, sadarbības iespējām un uz sadarbību pētniecībā vērstiem diasporas pārstāvjiem;

(2) Nodrošināta aktuālās informācijas pieejamība diasporas pārstāvjiem par studiju iespējām Latvijā (vietnē: https://studyinlatvia.lv/);

(3) Nodrošināta iespēja pētniekiem no diasporas iesaistīties Latvijas pētniecības programmās (piemēram, pētnieku piesaiste Valsts pētījumu programmās).IZMVIAAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)VBF (un ERAF)57 4. rīcības virziens: atbalsts remigrācijaiAttiecināmie politikas plānošanas dokumentiNAP2027;Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam;

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. 2027. gadam

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

Politikas mērķis: nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai.Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji1) Diasporai nodrošināta informācija par darba un dzīves iespējām, atgriežoties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.2) Sniegts individuāls atbalsts diasporas pārstāvjiem, kuri apsver iespēju vai ir izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā.

3) Sniegts praktisks atbalsts remigrējušo integrācijai Latvijā.

4) Atvieglotas administratīvas procedūras remigrācijas procesā.

5) Sniegts atbalsts Latvijas pedagogiem un skolu administrācijai remigrējušo skolēnu iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmā. Rādītājs: izglītoto Latvijas pedagogu un skolu administrācijas pārstāvju skaits 2026. gadā 100 (avots: LVA dati).

6) Trīs gados Latvijā atgriezies 20 991 remigrants (katru gadu vidēji 6997 remigranti) (rādītājs pēc CSP datiem).

Nr.

Uzdevums/Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji

Izpildes termiņš

Nepieciešamais budžets gadā, euro (indikatīvi) un finansējuma avots

4.1. Sekmēt informācijas pieejamību diasporai par remigrācijas un darba iespējām Latvijā4.1.1.Sniegt informāciju par potenciālajiem remigrantiem aktuālajiem nodarbinātības un citiem ar atgriešanos saistītajiem jautājumiemSniegta informācija potenciālajiem remigrantiem par brīvajām darba vietām un darba tirgus situāciju Latvijā, īstenojot atbalsta pasākumus remigrantu nodarbinātības veicināšanai un integrācijai darba tirgū, kā arī informāciju par sociālo sistēmu koordināciju, mainot mītnes valsti, mājokļa pieejamību, pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem u.c;Īstenoti pasākumi potenciālo remigrantu uzrunāšanai, rīkojot tiešsaistes karjeras dienas, tiešsaistes darba gadatirgus un vebinārus, sniedzot informāciju un konsultācijas, piedaloties diasporas un Pārstāvniecību organizētos pasākumos

Darba un karjeras dienas Latvijā, tai skaitā, tiešsaistes pasākumi Eiropas darba dienu platformā;Sistemātiska noderīgas informācijas izplatīšana ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo auditorijai sociālā tīkla Facebook kontā EURES Latvia;

NVA mājaslapas sadaļas "Vēlies atgriezties Latvijā?", kurā tiek piedāvāta informācija par NVA un EURES atbalstu remigrācijas jautājumos, pilnveide;

EURES konsultācijas (praktiski jautājumi par administratīvajām procedūrām, atgriežoties Latvijā, meklējot darbu, sociālās sistēmas koordinācija u.c.), t.sk. EURES konsultācijas tiešsaistē;

NVA CV un vakanču portāla uzlabošana un popularizēšana, attālināto pakalpojumu pilnveide;

NVA pārstāvniecība latviešu diasporas organizāciju, Pārstāvniecību organizētajos pasākumos Latvijas valstspiederīgo atbalstam;

Sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātajiem sadarbības partneriem, potenciālajiem remigrantiem noderīgas informācijas sagatavošanā un izplatīšanā.

LM, NVALMIkgadēji (līdz 31.12.2026.)ESF+584.1.2.Sniegt informatīvu atbalstu un individuālas konsultācijas darba, mājokļa, izglītības u.c. ar remigrāciju saistītos jautājumos ar reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla starpniecībuSagatavoti personalizēti informācijas piedāvājumi potenciālajiem remigrantiem un remigrantiem; ar koordinatoru atbalstu Latvijā ir atgriezušās personas pēc ilgstošas prombūtnes ārvalstīsSagatavoti vismaz 1500 personalizēti piedāvājumi gadā; laika posmā no 2024. gada līdz 2026. gadam uz dzīvi Latvijā ar koordinatoru atbalstu ir atgriezušās ne mazāk kā 1750 personasUzlabota remigrācijas tīmekļa vietne, t.sk. iekļaujot saistīto informāciju no NVA un citām institūcijām.

VARAM, Plānošanas reģioniPašvaldībasIkgadēji (līdz 31.12.2026.)221 76559 VBF4.2. Pakalpojumi un atbalsts diasporas pārstāvju integrācijai Latvijā4.2.1.Reģionālo remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošana uzņēmējdarbības atbalstsAtbalsts jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstība reģionālā mērogā, nodrošinot remigrācijas priekšnoteikumusAtbalstīti 50 remigrantu jaunie uzņēmumi vai radītas vismaz 50 jaunas darba vietas remigrācijas atbalstamVARAMPlānošanas reģioniIkgadēji (līdz 31.12.2026.)421 76460 VBF4.2.2.Reģionālie atbalsta pasākumi pašvaldībām remigrācijaiIzstrādāta un ieviesta atbalsta programma pašvaldībām reģionālo remigrācijas aktivitāšu īstenošanai (var būt daļa no Attīstības programmas); pašvaldību atlase notiek atbilstoši reģiona remigrācijas stratēģijaiKatrā pašvaldībā īstenota vismaz viena remigrācijas sekmēšanas aktivitāte (tiešie labuma guvēji ir remigranti)VARAMPlānošanas reģioni, pašvaldībasIkgadēji (līdz 31.12.2026.)430 00061 VBF4.2.3.Latviešu valodas lietojuma palielināšana ikdienas saziņā.Latviešu valodas apmācības remigrantiem un viņu ģimenes locekļiemGadā apmācītas vismaz 32 personas.SIFSIFIkgadēji (līdz 31.12.2026.)34 149 VBF624.2.4.Atbalsts profesionālās kvalifikācijas atzīšanas izmaksu segšanai diasporas pārstāvjiem ar ārvalstīs iegūtu medicīnisko izglītību. Sniegt atbalstu izmaksu segšanai diasporas pārstāvjiem ar ārvalstīs iegūtu medicīnisko un farmaceitisko izglītību, kuri vēlas pārcelties uz Latviju un turpināt savu profesionālo darbu Latvijas veselības aprūpes sistēmā.Efektīva kvalifikācijas atzīšana ārstniecības personu profesijās diasporas pārstāvjiemAtzītas ārstniecības personas kvalifikācijas 2025. gadā 20, 2026. gadā 20 diasporas pārstāvjiem.VMLĀB, LFB, AIC, VI, LĀPPOS, LMAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)22 23063VBF

4.2.5.Sniegt atbalstu Latvijas pedagogiem un skolu administrācijai remigrējušo skolēnu iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmāNodrošināta Latvijas pedagogu profesionālā pilnveide un skolu administrācijas izglītošanaProfesionālās pilnveides kursos, semināros, meistarklasē, pieredzes apmaiņas pasākumos izglītoti 100 Latvijas pedagogi un skolu administrācijas pārstāvjiIZMLVAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)8 500VBF

Organizēta domnīca atbalsta instrumentu izstrādei remigrējušo skolēnu iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmā (darbnīcas un diskusijas ar pētnieku, augstskolu mācībspēku, remigrantu vecāku, Latvijas pedagogu, pašvaldību pārstāvju un atbalstošo institūciju līdzdalību)Organizēta domnīca (80 dalībnieku)IZMLVAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)6 00064VBF

Nodrošināta metodisko atbalsta materiālu izstrāde un pieejamība remigrējušo skolēnu pedagogiem un/vai vecākiemIzstrādāti 2 atbalsta materiāliIZMLVAIkgadēji (līdz 31.12.2026.)8 00065VBF

IV Ietekmes novērtējums uz valsts uz pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu euro

Nr.

Uzdevums/

pasākums

Budžeta resors

Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

Nepieciešamais papildus finansējums

Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

2024.

gads

2025.

gads

2026.

gads

2024.

gads

2025.

gads

2026.

gads

turpmākajā laikaposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)

Finansējums plāna realizācijai kopā

2 937 349

2 935 849

2 914 327

1 223 930

tai skaitā:

08.Sabiedrības integrācijas fonds66

06.00.00

"Latviešu valodas apmācības programma"

34 149

11.Ārlietu ministrija

226 238

67 700

tai skaitā:

97.00.00

"Nozaru vadība un politikas plānošana"

226 238

67 700

12.Ekonomikas ministrija

236 748

tai skaitā:

28.00.00

"Ārējās ekonomiskās politiskas ieviešana"

236 748