2. pants

Statistiskais portrets

Personu ar invaliditāti skaits un īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju skaitā turpina pieaugt ar katru gadu. 2014. gadā personu ar invaliditāti īpatsvars no kopējā valsts iedzīvotāju skaita bija 8,6%, 2016. gadā 8,8%, bet 2023. gada beigās jau 11,3% (skatīt 1. tabulu).

1. tabula

Personu ar invaliditāti skaits no 2014. 2023. gadam

GadsBērni no

0-17 gadu vecumamPersonas no

18-63 gadu vecumamPersonas

≥64 gadu vecumamSievietesVīriešiKOPĀSievietesVīriešiKOPĀSievietesVīriešiKOPĀ2014. gads3 5344 7778 31150 14953 817103 96634 13524 06258 1972015. gads3 5444 8228 36651 09154 551105 64236 94525 85162 7962016. gads3 5514 8108 36151 60655 178106 78439 53027 44266 9722017. gads3 4944 7578 25151 83355 034106 86741 86228 85170 7132018. gads3 4624 7438 20552 29755 375107 67245 12030 81875 9382019. gads3 4854 8068 29151 86354 894106 75748 21732 89481 1112020. gads3 5014 8948 39551 80555 072106 87751 29134 98686 2772021. gads3 5555 1378 69251 71354 340106 05351 88435 35587 2392022. gads3 6425 3468 98851 85653 926105 78254 45737 15891 6152023. gads3 7295 6439 37251 92454 008105 93658 52639 69698 222Datu avots: LabIS, dati uz pārskata gada decembri

Starp pilngadīgām personām ar invaliditāti lielākā daļa ir darbspējas vecumā, tomēr būtiskākais pieaugums pēdējo gadu laikā ir novērojams tieši starp personām, kas vecākas par 64 gadiem. Ja 2014. gadā šajā vecuma grupā invaliditāte bija noteikta 58 197 personām, tad 2023. gadā 98 222 personām. Tātad pieaugums šajā vecuma grupā pēdējo desmit gadu laikā ir par 69%, turpretim vecuma grupā no 18 63 (darbspējas vecums) šajā pašā laikā pieaugums ir par 2%. Liela daļai personu, kas vecākas par 64 gadiem, ir tieši smaga vai ļoti smaga invaliditāte, proti, I vai II invaliditātes grupa attiecīgi 70% no visām I invaliditātes grupas personām, 49% no II invaliditātes grupas personām un 33% no III invaliditātes grupas personām. Bērnu ar invaliditāti īpatsvars starp personām ar invaliditāti jau vairākus gadus ir 4% ietvarā, un arī absolūtos skaitļos bērnu ar invaliditāti skaits nerāda statistiski strauju pieaugumu (skatīt 2. attēlu).

Attēls Nr. 2

Personu ar invaliditāti vecuma struktūra no 2014. 2023. gadam

Datu avots: LabIS, dati uz pārskata gada decembri

Personu ar invaliditāti skaits un statistiskais portrets ir analizējams tostarp pēc funkcionālo traucējumu veida pazīmes. No specifiskiem traucējumu veidiem ir izdalāmi šādi redze, dzirde, kustību vai GRT (psihiskie un uzvedības traucējumi). Nereti šie funkcionālie traucējumi var arī kombinēties, kas nozīmē, ka ikdienā personai ir jāspēj pielāgoties faktiskajai situācijai. Lielākajai daļai personu invaliditātes noteikšanas pamatā ir vispārēja saslimšana jeb neredzamā invaliditāte. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem pilngadīgām personām ar invaliditāti visbiežāk sastopami kustību traucējumi un GRT, savukārt bērniem ar invaliditāti GRT. Sadalījumā pēc invaliditātes grupām no specifiskajiem traucējuma veidiem personām ar I un II invaliditātes grupu visbiežāk ir GRT, savukārt III invaliditātes grupas ietvaros kustību traucējumi (skatīt 3. attēlu).

Attēls Nr. 3

Personu ar invaliditāti skaits pēc funkcionālo traucējuma veida no 2014. 2023. gadam

Datu avots: LabIS, dati uz pārskata gada decembri

Tiesības uz nodarbinātību ir viens no pamatnosacījumiem neatkarīgai dzīvei, sniedzot personām iespējas realizēt savas tiesības un brīvības. Vienlaikus personām ar invaliditāti nereti ir objektīvi iemesli (funkcionēšanas ierobežojums un darbspēju zudums), kas rada vai var radīt tiešu un negatīvu ietekmi uz viņu spējam veikt noteiktu darbu noteiktā apjomā un intensitātē. Analizējot personu ar invaliditāti nodarbinātības rādītājus, visobjektīvākie datu analīze par faktisko nodarbinātības līmeni mērķa grupas ietvaros ir tieši darbspējas vecumā. Statistikas dati rāda, ka kaut arī ne strauji, tomēr pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti skaits darbspējas vecumā. Proti, ja 2014. gadā no visiem darbspējas vecumā esošām personām ar invaliditāti nodarbinātas bija 32%, tad 2023. gadā 40%. Tā, piemēram, atbilstoši LabIs datiem 2023. gada novembrī no visām pilngadīgajām personām darbspējas vecumā (18 64 gadu vecumā kopā 115 177 personas ar invaliditāti), nodarbinātas bija 45 98224 jeb 40% no tām 68% jeb 31 404 ar III invaliditātes grupu (mēreni funkcionēšanas ierobežojumi, darbspēju zudums 25 59%), 30% jeb 13 972 ar II invaliditātes grupu (smagi funkcionēšanas ierobežojumi, darbspēju zudums 60 79%) un 2% jeb 1 014 personas ar I invaliditātes grupu (ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, darbspēju zudums 80 100%).

Vienlaikus personu ar GRT nodarbinātības rādītāji valstī ir zemāki nekā personām ar citiem funkcionāliem traucējumiem. Tam par iemeslu ir gan nereti šo personu nepietiekamās darba prasmes un spējas, gan joprojām sabiedrībā valdošie stereotipi par personu ar invaliditāti lomu un vietu darba tirgū kopumā.

Arī bezdarba tendences rāda salīdzinoši stabilus radītājus starp personām ar invaliditāti. Atbilstoši NVA statistikas datiem pēdējos gados personu ar invaliditāti īpatsvars kopējo bezdarbnieku skaitā ir ap 13% robežu (skatīt 4. attēlu).

Attēls Nr. 4

Reģistrēto bezdarbnieku skaits un īpatsvars no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita NVA no 2013. gadam 2023. gadam

Avots: NVA

NVA veic skaidrojošu darbu un palielina atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti, īsteno publicitātes pasākumus, ieviešot jaunus atbalsta mehānismus iekļaušanai darba tirgū. Tā, piemēram, NVA saviem klientiem sniedz individuālu pieeju, izstrādājot individuālos darba meklēšanas plānus, kas palīdz integrēties vai reintegrēties darba tirgū. Saskaņā ar individuālo darba meklēšanas plānu NVA sniedz atbalstu gan individuālu karjeras konsultāciju veidā, gan organizē iesaisti motivācijas programmās ar individuāliem mentoriem, organizē dalību subsidētajās darba vietās un pagaidu nodarbinātības pasākumos (pagaidu sabiedriskie darbi, darbam nepieciešamo iemaņu apguve). Savukārt pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu apguve" ietvaros bezdarbniekiem ar invaliditāti tiek nodrošināta iespēja apgūt un attīstīt praktiskās iemaņas nevalstiskajā organizācijā tās statūtos noteikto funkciju nodrošināšanai.

Turklāt, lai nodrošinātu kompleksu atbalstu personām ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, jau iepriekš pieminētais NACPI sniedz būtisku ieguldījumu iekļaujošas nodarbinātības veicināšanai. Apzinoties, ka personas ar GRT ir viena no nelabvēlīgā situācijā esošām bezdarbnieku grupām, kuru iekļaušanai darba tirgū ir nepieciešams īpašs papildu atbalsts, 2023. gada februārī tika uzsākts pilotprojekts25, kura ietvaros bezdarbniekiem ar GRT tika nodrošināti mentora pakalpojumi darba meklēšanas posmā, kā arī 3 mēnešu laikā pēc iekārtošanas darbā. Sadarbībā ar klientu mentors sagatavoja veicamo darba meklēšanas plānu, palīdzēja sagatavot pieteikumu vakancēm, sniedza atbalstu un konsultācijas individuālo sociālo problēmu risināšanā, t.sk. komunikācijā ar darba devējiem, palīdzēja attīstīt sociālās prasmes (komunikācijas, konfliktu risināšanas, mācīšanās prasmes, adaptēšanos jaunos apstākļos u.c.), kā arī nodrošināja atbalstu nodarbinātības sākumposmā. Pilotprojekts noslēdzās 2023. gada nogalē, šobrīd tiek veikts pilotprojekta ietvaros sasniegto rezultātu izvērtējums, lai lemtu par turpmāko modeli personu ar GRT atbalstam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Plānā ietvertie pasākumi ir skatāmi kā kompleksi un savstarpēji papildinošai, veicinot personu ar invaliditāti iespējas iekaļoties sabiedrībā un dažādos sabiedriskajos procesos, iespējas saņemt sev atbilstošus un augstas kvalitātes pakalpojumus jau sākot ar invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu, mazinot sabiedrībā valdošos stereotipus par invaliditāti un personu ar invaliditāti lomu un vietu mūsdienu sabiedrībā.