7. pants
Anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) aizliegums

(1) Aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas) anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) veidā.

(2) Dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par anonīmu, ja politiskās organizācijas (partijas) grāmatvedības dokumentos attiecībā uz dāvinātāju (ziedotāju) — fizisko personu nav norādīts vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(3) Ja politiskā organizācija (partija) saņem anonīmu dāvinājumu (ziedojumu), finanšu līdzekļi piecu dienu laikā pēc to saņemšanas jāpārskaita valsts budžetā, bet manta jānodod valsts īpašumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) (Izslēgta ar 12.02.2004. likumu)

(5) (Izslēgta ar 12.02.2004. likumu)

8

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002. un 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2004.)

7.1 pants. Valsts budžeta finansējums

(1) Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā:

1) 0,9 procentus no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās;

2) 0,1 procentu no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās;

3) 0,1 procentu no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

(2) Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētā finansējuma piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

(3) Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Maksājumus veic divas reizes gadā — līdz 15. janvārim un līdz 15. jūlijam. Pēc Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārrēķina šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzēto valsts budžeta finansējumu, ievērojot Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un to izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu.

(4) Ja notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas, valsts budžeta finansējumu piešķir uz jaunievēlētās Saeimas pilnvaru laiku, šajā termiņā ieskaitot arī pēdējo tā kalendāra gada ceturksni, kurā attiecīgās Saeimas pilnvaras beidzas. Valsts budžeta finansējuma izmaksu uzsāk ar nākamo kalendāra gada ceturksni pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas un maksājumus veic šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

(5) Politiskā organizācija (partija) kalendāra gada laikā piešķirto, bet neizlietoto valsts budžeta finansējumu var izlietot triju nākamo kalendāra gadu laikā. Ja politiskā organizācija (partija) neizlieto kalendāra gadā piešķirto budžeta finansējumu triju nākamo kalendāra gadu laikā, tā neizlietoto valsts budžeta finansējuma daļu ieskaita atpakaļ valsts budžetā līdz nākamā gada 15. janvārim.

(6) Kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās mēnešalgas.

(7) Šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais valsts budžeta finansējums netiek piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā.

9

(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

7.2 pants. Valsts budžeta finansējuma piešķiršana

(1) Lai saņemtu valsts budžeta finansējumu, politiskā organizācija (partija) atver atsevišķu kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē un 20 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, norādot politiskās organizācijas (partijas) nosaukumu, reģistrācijas numuru un konta numuru. Iesniegumi pēc minētā termiņa netiek pieņemti.

(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 20 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām izskata saņemtos iesniegumus un pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu vai pamatotu atteikumu piešķirt valsts budžeta finansējumu.

(3) Valsts budžeta finansējums tiek ieskaitīts politiskās organizācijas (partijas) norādītajā kontā.

(4) Ja šā likuma 7.1 panta piektajā daļā vai 10. panta 3.1 daļā paredzētajā gadījumā politiskā organizācija (partija) nav ieskaitījusi finanšu līdzekļus valsts budžetā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ietur attiecīgos finanšu līdzekļus no nākamajiem valsts budžeta finansējuma maksājumiem.

10

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

7.3 pants. Atteikums piešķirt valsts budžeta finansējumu un valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšana vai apturēšana

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai), kura atbilst šā likuma 7.1 panta pirmās daļas nosacījumam, ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēts, ka pēdējo četru gadu laikā:

1) politiskā organizācija (partija) ir sodīta par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu par vairāk nekā 10 procentiem un lēmums ir stājies spēkā;

2) politiskā organizācija (partija) ir sodīta par gada pārskatā vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nenorādītiem darījumiem vai saņemtiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kuru kopsumma pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, un lēmums ir stājies spēkā;

3) politiskajai organizācijai (partijai) saskaņā ar Krimināllikumu ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis un tiesas nolēmums ir stājies spēkā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie politiskās organizācijas (partijas) pārkāpumi tiek konstatēti, lēmums par soda piemērošanu ir stājies spēkā vai piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērots pēc tam, kad pieņemts lēmums par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu.

(3) Lēmums par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu tiek pieņemts arī tad, ja politiskā organizācija (partija) izbeidz savu darbību vai tās darbība tiek aizliegta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

(31) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņem lēmumu par šā likuma 7.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētā valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu, ja:

1) izbeidzas Saeimā izveidotās politiskās organizācijas (partijas) frakcijas darbība;

2) par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās Saeimā izveidotās politiskās organizācijas (partijas) frakcijas deputātu skaits.

(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas apturēšanu, ja:

1) politiskās organizācijas (partijas) darbība tiek apturēta, — uz politiskās organizācijas (partijas) darbības apturēšanas laiku;

2) politiskā organizācija (partija) nav iesniegusi gada pārskatu vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, — uz nākamo kalendāro gadu;

3) ir konstatēts, ka politiskā organizācija (partija) pārkāpusi šā likuma 7.4 panta noteikumus, pretlikumīgi izmantojot tai piešķirto valsts budžeta finansējumu attiecīgajā gadā vairāk nekā 30 000 euro apmērā, un lēmums par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā ir stājies spēkā, — uz vienu gadu.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, 3.1 un ceturtajā daļā minēto lēmumu politiskā organizācija (partija) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

11

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 14.11.2019. un 24.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

7.4 pants. Valsts budžeta finansējuma izlietošana

(1) Valsts budžeta finansējumu politiskā organizācija (partija) izmanto savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai un ir tiesīga to izlietot šādām mērķu grupām:

1) politiskās organizācijas (partijas) biroja un darbinieku uzturēšanai;

2) politiskās organizācijas (partijas) darbības saturiskai nodrošināšanai (piemēram, semināriem, kongresiem, konferencēm, pētniecības darbiem, aptaujām, jauniešu organizācijas pasākumiem, konsultācijām);

3) politiskās organizācijas (partijas) komunikācijai ar sabiedrību, tostarp politiskajai aģitācijai.

(11) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka šā panta pirmajā daļā paredzēto valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķu grupu veidus, kā arī pieļaujamos izdevumus.

(12) Politiskā organizācija (partija) katrai no šā panta pirmajā daļā noteiktajām mērķu grupām var izlietot ne vairāk kā 60 procentus no attiecīgajā gadā saņemtā valsts budžeta finansējuma.

(2) Maksājumus par šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem veic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus no šā likuma 7.2 panta pirmajā daļā minētā konta.

(21) Politisko organizāciju (partiju) apvienība, kurai piešķirts valsts budžeta finansējums, var to piešķirt tās sastāvā esošai politiskajai organizācijai (partijai), pārskaitot uz politiskās organizācijas (partijas) atvērtu atsevišķu kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē, ja politiskā organizācija (partija) bijusi politisko organizāciju (partiju) apvienības sastāvā, kandidējot pēdējās Saeimas vēlēšanās.

(3) Politiskā organizācija (partija) iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam valsts budžeta finansējuma izlietošanas pamatojuma dokumentus vienu reizi gadā atbilstoši noteikumiem, kurus izdod Ministru kabinets.

12

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

7.5 pants. Valsts budžeta finansējums politisko organizāciju (partiju) un to apvienību reorganizācijas, likvidācijas un izveides gadījumā

(1) Ja politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas saņem valsts budžeta finansējumu, tiek likvidēta, valsts budžeta finansējumu turpmāk saņem politiskās organizācijas (partijas), kas likvidācijas brīdī veido attiecīgo politisko organizāciju (partiju) apvienību, proporcionāli Saeimā ievēlēto biedru skaitam.

(2) Ja no politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas saņem valsts budžeta finansējumu, kāda politiskā organizācija (partija) izstājas vai kāda politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojoša politiskā organizācija (partija) tiek likvidēta, bet attiecīgā politisko organizāciju (partiju) apvienība turpina darboties, valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā turpina saņemt attiecīgā politisko organizāciju (partiju) apvienība.

(3) Ja divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām apvienojas, izveidojot politisko organizāciju (partiju) apvienību, valsts budžeta finansējumu pēc apvienošanās turpina saņemt to veidojošās politiskās organizācijas (partijas).

(4) Ja viena vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām pievienojas citai politiskajai organizācijai (partijai), valsts budžeta finansējums netiek summēts. Politiskā organizācija (partija), kurai pievienojušās citas politiskās organizācijas (partijas), turpina saņemt tai pirms apvienošanās piešķirto budžeta finansējumu.

(5) Ja divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām apvienojas, izveidojot jaunu politisko organizāciju (partiju), pēc apvienošanās tā saņem valsts budžeta finansējumu, kuru pirms tam saņēma politiskās organizācijas (partijas), kas ir apvienojušās. Jaunā politiskā organizācija (partija) saņem valsts budžeta finansējumu, ja attiecībā uz politiskajām organizācijām (partijām), kuras apvienojoties to izveidoja, nav konstatēti šā likuma 7.3 panta pirmajā daļā minētie pārkāpumi.

(51) Ja divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas izveidojušas politisko organizāciju (partiju) apvienību, kura saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām apvienojas, izveidojot jaunu politisko organizāciju (partiju), pēc apvienošanās tā saņem valsts budžeta finansējumu, kuru pirms tam saņēma politisko organizāciju (partiju) apvienība. Jaunā politiskā organizācija (partija) saņem valsts budžeta finansējumu, ja politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas saņēma valsts budžeta finansējumu, ir likvidēta un attiecībā uz politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojošajām politiskajām organizācijām (partijām), kuras apvienojoties izveido jaunu politisko organizāciju (partiju), un uz politisko organizāciju (partiju) apvienību, kuras sastāvā esošās politiskās organizācijas (partijas) apvienojās, izveidojot jaunu politisko organizāciju (partiju), nav konstatēti šā likuma 7.3 panta pirmajā daļā minētie pārkāpumi.

(6) Ja politiskā organizācija (partija), kas saņem valsts budžeta finansējumu, sadalās, izveidojot jaunas politiskās organizācijas (partijas), valsts budžeta finansējumu nesaņem neviena no jaunizveidotajām politiskajām organizācijām (partijām).

(7) Ja no politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, nodalās viena vai vairākas jaunas politiskās organizācijas (partijas), valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā turpina saņemt politiskā organizācija (partija), no kuras jaunizveidotās politiskās organizācijas (partijas) ir nodalījušās.

13

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)