13. pants
Būtiskas izmaiņas un nesamērīgs slogs

(1) Saimnieciskās darbības veicējs nodrošina piekļūstamības prasību ievērošanu tādā apjomā, kādā atbilstība nerada:

1) būtiskas izmaiņas, t. i., nozīmīgus preces vai pakalpojuma pārveidojumus, kuru rezultātā būtiski mainās preces vai pakalpojuma pamatraksturs;

2) nesamērīgu slogu atbilstoši šā likuma 14. pantā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Saimnieciskās darbības veicējs novērtē, vai preces un pakalpojuma atbilstība piekļūstamības prasībām rada saimnieciskās darbības veicējam būtiskas izmaiņas vai nesamērīgu slogu atbilstoši šā likuma 14. pantā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

(3) Saimnieciskās darbības veicējs šā panta otrajā daļā minēto novērtējumu dokumentē rakstveidā un glabā piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā prece pēdējo reizi piedāvāta tirgū vai attiecīgais pakalpojums sniegts pēdējo reizi. Pakalpojuma sniedzējs atjauno nesamērīga sloga novērtējumu par katru pakalpojuma kategoriju vai tipu reizi piecos gados vai biežāk, ja pakalpojums tiek mainīts vai ja to prasa kompetentā iestāde. Saimnieciskās darbības veicējs pēc tirgus uzraudzības iestādes vai kompetentās iestādes pieprasījuma iesniedz tai novērtējuma kopiju.

(4) Saimnieciskās darbības veicējs, kurš nodarbina mazāk par 10 personām un kura gada apgrozījums nepārsniedz 2 000 000 euro vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 000 000 euro, un kurš piedāvā preces, ir atbrīvots no pienākuma novērtēšanu dokumentēt rakstveidā. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma minētais saimnieciskās darbības veicējs sniedz tai informāciju par faktiem, kas ir būtiski saistībā ar būtisku izmaiņu vai nesamērīga sloga atrunas piemērošanu.

(5) Ja saimnieciskās darbības veicējs no citiem publiskiem vai privātiem avotiem, kas nav viņa paša resursi, saņem finansējumu, kas tiek sniegts nolūkā uzlabot piekļūstamību, tas nav tiesīgs piemērot nesamērīga sloga atrunu.

(6) Ja saimnieciskās darbības veicējs, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto, precei vai pakalpojumam piemēro kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem, viņš par to rakstveidā informē tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi vai kompetento iestādi, kurā tas laiž tirgū konkrēto preci vai sniedz konkrēto pakalpojumu.

14