26. pants
Tiesību ierobežojumi saistībā ar preču zīmes neizmantošanu
(1) Ja piecu gadu laikā no preču zīmes reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas šīs preču zīmes īpašnieks nav uzsācis tās faktisku izmantošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda izmantošana reģistrācijas spēkā esības laikā tika pārtraukta vismaz uz piecu secīgu gadu laikposmu, uz preču zīmi attiecas šā likuma 43. panta piektajā daļā, 61. panta piektajā daļā un 63. pantā paredzētās sankcijas un ierobežojumi, ja vien šai neizmantošanai nav bijis pienācīga attaisnojuma.
(2) Piecu gadu laikposmu pēc reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas skaita no dienas, kad pret attiecīgo preču zīmi vairs nevar iesniegt iebilduma iesniegumu, vai, ja iebilduma iesniegums ir saņemts, no dienas, kad lēmums par iebilduma procedūras izbeigšanu stājies spēkā vai kad iebilduma iesniegums ticis atsaukts.
(3) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē izmantot noteiktus apzīmējumus tikai tad, ja dienā, kad iesniegta prasība par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu, nav pamata atcelt preču zīmes reģistrāciju preču zīmes faktiskas neizmantošanas dēļ. Ja šāda cita persona iebilst ar motivētu rakstveida ierunu pret preču zīmes īpašnieka tiesībām, tad viņam ir pienākums pierādīt, ka preču zīme ir faktiski izmantota piecu gadu laikposmā pirms prasības iesniegšanas dienas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta un uz kuriem ir atsauce prasībā, vai ka pastāv pienācīgs attaisnojums preču zīmes neizmantošanai, bet ņemot vērā nosacījumu, ka prasības celšanas dienā preču zīmes reģistrācijas procedūra ir bijusi pabeigta ne mazāk kā pirms pieciem gadiem.
(4) Par preču zīmes faktisku izmantošanu uzskata preču zīmes lietošanu uz precēm, to iesaiņojuma, preču vai pakalpojumu pavaddokumentācijā, preču vai pakalpojumu piedāvājumā, reklāmā un citā saimnieciskā apritē, kuras mērķis ir iegūt vai uzturēt tirgū noteiktu vietu attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.
(5) Par preču zīmes faktisku izmantošanu uzskata arī šādas darbības:
1) tādas preču zīmes lietošanu, kura atsevišķos nebūtiskos elementos atšķiras no reģistrētās preču zīmes, ja zīmes formā pieļautās izmaiņas neiespaido preču zīmes atšķirīgo raksturu un atšķirtspēju, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā preču zīme tādā formā, kādā tā lietota, arī ir reģistrēta uz šā īpašnieka vārda;
2) preču zīmes lietošanu Latvijā uz tikai eksportam paredzētām precēm vai to iepakojuma.
(6) Vērtējot tiesību ierobežojumus, kas izriet no preču zīmes neizmantošanas, uzskata, ka preču zīmi lieto tās īpašnieks arī tad, ja preču zīmi lieto cita persona ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu.
27