12. pants
Nozaru ekspertu padomju, arodbiedrību un citu biedrību vai nodibinājumu kompetence

(1) Nozaru ekspertu padomju darbības mērķis ir sekmēt nozaru profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts un pašvaldību, profesionālās izglītības iestāžu, nozares darba devēju un to apvienību, arodbiedrību un to apvienību un speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos.

(2) Nozaru ekspertu padomes:

1) sniedz ierosinājumus par nozares kvalifikāciju struktūras izveidi vai aktualizāciju, saskaņojot to ar darba tirgus prasībām, un priekšlikumus par attiecīgajai nozarei nepieciešamajām profesionālajām kvalifikācijām un atbilstošām specializācijām;

2) sniedz atzinumus par nozarei atbilstošiem profesijas standartiem un tajos ietvertajām profesionālās kvalifikācijas prasībām to izstrādes un aktualizācijas procesā;

3) deleģē ekspertus dalībai attiecīgajai nozarei atbilstošu profesionālās izglītības iestāžu un nozares eksaminācijas centru akreditācijā, profesionālās izglītības programmu licencēšanā un dalībai profesionālās kvalifikācijas eksāmenos;

4) piedalās nozarei atbilstošo profesionālās izglītības iestāžu tīkla un nozares eksaminācijas centru attīstības un profesionālās izglītības programmu plānošanā un sniedz atzinumu par nozares eksaminācijas centru izveides nepieciešamību;

5) sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaita tendencēm un izglītojamo uzņemšanas plāniem valsts finansētās profesionālās izglītības programmās;

6) veicina darba devēju sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm darba vidē balstītu mācību atbalstīšanā un prakses organizēšanā;

7) risina jautājumus, kas saistās ar nodarbinātību, pieprasījumu un piedāvājumu attiecīgās nozares darba tirgū.

(3) Nozaru ekspertu padomēm ir tiesības:

1) ierosināt izmaiņas profesionālās izglītības iestāžu darbībā;

2) pieprasīt no profesionālās izglītības iestādēm un valsts institūcijām nozares ekspertu padomei šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros nepieciešamo informāciju;

3) deleģēt nozares ekspertus profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei;

4) sniegt atzinumus un ierosināt izmaiņas profesionālās izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumu saturā;

5) sniegt atzinumus licencēšanas vai akreditācijas lēmumu pieņemšanai, tai skaitā par profesionālās izglītības programmas atbilstību nozares attīstības vajadzībām un par tās sagatavoto speciālistu nodarbinātības prognozēm.

(4) Nozaru ekspertu padomju sastāvā iekļauj nozaru darba devēju vai to apvienību, nozaru profesionālo organizāciju, arodbiedrību vai darbinieku un valsts institūciju pārstāvjus.

(5) Nozaru ekspertu padomju darbību koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija, izņemot šajā likumā noteiktās nozares. Latvijas Darba devēju konfederācija ir nacionālais nozaru ekspertu padomju koordinators.

(6) Arodbiedrības un citas biedrības vai nodibinājumi savas kompetences ietvaros veicina profesionālās izglītības attīstību.

(7) Šā panta noteikumi neattiecas uz valsts aizsardzības jomu.

(8) Šā panta noteikumi par nozaru ekspertu padomju kompetenci piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes darbību.

(9) Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozares ekspertu padomes darbību koordinē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Kultūras nozares un radošo industriju jomas nozares ekspertu padomes funkcijas veic Kultūrizglītības padome.

(10) Kārtību, kādā tiek koordinēta nozaru ekspertu padomju darbība, nosaka Ministru kabinets.

(11) Nozaru ekspertu padomju darbības koordināciju finansē no valsts budžeta.

14

(23.04.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)