23. pants
Ģenerālprokurors

(1) Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu.

(2) Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus, ar kuriem darba tiesisko attiecību dibināšana saskaņā ar šo likumu ir ģenerālprokurora kompetencē. Ģenerālprokurora instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem un darbiniekiem.

(3) Ģenerālprokuroram ir tiesības:

1) atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus;

2) ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt viedokli par aktuālu tiesību normu interpretācijas jautājumiem;

3) piedalīties Augstākās tiesas plēnuma darbā un tur izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem;

4) veikt prokurora funkcijas visās Latvijas Republikas tiesās;

5) piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem;

6) (izslēgts ar 22.11.2012. likumu);

7) Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;

8) (izslēgts ar 22.11.2012. likumu);

9) (izslēgts ar 01.11.2018. likumu);

10) norīkot prokurorus dalībai starptautiskajās misijās;

11) realizēt citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(4) Ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.

(5) Ģenerālprokurors līdz katra gada 1. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un nākamā gada darbības prioritātēm.

24

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998., 22.11.2012., 01.11.2018. un 27.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.)