38. pants
Prokuroru iecelšanas kārtība un pilnvaru termiņš

(1) Ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Ģenerālprokurora amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā. Savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam var pieteikt persona, kas atbilst šā likuma 36. pantā minētajiem kritērijiem. Konkursa nolikumu apstiprina Tieslietu padome.

(3) Tieslietu padome pēc tam, kad ir pārliecinājusies par kandidātu atbilstību šā likuma 36. panta prasībām, nekavējoties lūdz kompetento valsts drošības iestādi sniegt atzinumu par kandidātu atbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai.

(4) Ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus nosaka Tieslietu padome.

(5) Tieslietu padome izvērtē ģenerālprokurora amata kandidātus un no to vidus izvēlas vienu — piemērotāko.

(6) Tieslietu padome iecelšanai ģenerālprokurora amatā Saeimai virza tikai tādu kandidātu, par kuru ir saņemts pozitīvs kompetentās valsts drošības iestādes atzinums par viņa atbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai.

(7) Tieslietu padome priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā iesniedz Saeimai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Ja Saeima Tieslietu padomes priekšlikumu noraida, jaunu priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimai iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā priekšlikuma noraidīšanas dienas.

(8) Virsprokuroru un virsprokurora vietnieku amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu. Persona var būt par virsprokuroru vienā un tajā pašā prokuratūras struktūrvienībā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(9) Pārējos prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā atestācijas komisija dod atzinumu par viņa atbilstību amatam.

(10) Par ģenerālprokurora, virsprokurora un virsprokurora vietnieka iecelšanu amatā paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto informāciju prokuratūras mājaslapā.

44

(27.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2020. Astotās daļas otrais teikums stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

38.1 pants. Prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums

(1) Amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi.

(2) Ģenerālprokurors, izvērtējis atestācijas komisijas atzinumu, var turpināt amata attiecības ar prokuroru, kurš sasniedzis amata pienākumu pildīšanas maksimālo vecumu, un virsprokuroru vai virsprokurora vietnieku, kura amata termiņš beigsies pēc amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, atkarībā no ieņemamā amata uz laiku līdz diviem gadiem.

45

(22.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

38.2 pants. Prokurora profesionālās darbības novērtēšana

(1) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt prokurora nepārtrauktu profesionālo izaugsmi amata pienākumu pildīšanas laikā.

(2) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanu, piedaloties prokuroram, veic atestācijas komisija ne retāk kā reizi piecos gados.

(3) Novērtējot prokurora profesionālo darbību, atestācijas komisija analizē prokurora funkciju izpildes kvalitāti, individuālā darba organizāciju, dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, darba statistiskos rādītājus, kā arī citus Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumā paredzētos kritērijus.

(4) Ja prokurors atkārtoti neierodas uz atestācijas komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, prokurora profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.

(5) Ja atestācijas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas prokurora profesionālās darbības novērtēšanai, tā var uzdot pārbaudīt prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību ieņemamam amatam kvalifikācijas komisijai vai arī uzdot veikt atsevišķu prokurora profesionālās darbības pārbaudi amatā augstākam prokuroram.

(6) Par prokurora profesionālo darbību atestācijas komisija sniedz atzinumu.

(7) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis negatīvu atzinumu, ģenerālprokurora noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no iepriekšējā atzinuma sniegšanas dienas veicama prokurora profesionālās darbības atkārtota novērtēšana.

(8) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis atkārtotu negatīvu novērtējumu, viņu atlaiž no amata.

(9) Kārtību, kādā veicama prokuroru profesionālās darbības novērtēšana, nosaka Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikums.

(10) Ģenerālprokurora lēmumu par prokurora atlaišanu no amata atkārtota negatīva profesionālās darbības novērtējuma dēļ prokurors var pārsūdzēt Disciplinārtiesā, kas lietu izskata likumā "Par tiesu varu" un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

46

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 19.punktu)