2. pants
Tiesības uz izdienas pensiju

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir prokuroram:

1) kuram izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir 20 gadu, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti prokurora amatā, un kurš ir sasniedzis 50 gadu vecumu;

2) kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ, jo tas neļauj turpināt prokurora darbu, un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu nav mazāks par 20 gadiem.

(2) Ģenerālprokuroram ir tiesības uz izdienas pensiju neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti ģenerālprokurora amatā.

(3) Tiesības uz izdienas pensiju ir prokuroram, kurš Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta 1995.gada reorganizācijas rezultātā saskaņā ar Prokuratūras likuma pārejas noteikumu 2.punktu pārgājis strādāt uz prokuratūru un kuram līdz Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensijas saņemšanai bija palikuši ne vairāk kā pieci gadi pēc izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamā laika nostrādāšanas prokurora amatā.

(4) Uz izdienas pensiju nav tiesību prokuroram, kurš saņem citas valsts pensiju.

(5) Uz izdienas pensiju nav tiesību prokuroram, kurš atlaists no amata, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 40.panta pirmo daļu vai otrās daļas 1., 2. vai 4.punktu.

(51) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura ar kompetentas institūcijas nolēmumu atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad tā bija prokurora amatā.

(6) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un atbrīvota no darba prokuratūrā līdz 1994.gada 1.jūlijam.

3

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)